Treideri ļoti nelabprāt piekrīt intervijām – neviens necenšas afišēt savus ienākumus un, vēl jo vairāk, dalīties ar profesionāliem noslēpumiem. Gaļina Daņilova, kas sākusi darboties, atklājot bezmaksas demo kontu, atbildēja uz mūsu jautājumiem vienīgi tāpēc, ka lūdzām sniegt padomus iesācējiem – kā sākt pelnīt un izmēģināt savus spēkus treidera lomā, neriskējot ar savu naudu.

- Cik sen jūs nodarbojaties ar tirgošanos Forekss tirgū?

- Es tirgojos jau sešus gadus.

- Kā Jūs sākāt?

- Savu pirmo īsto kontu ar 2000 dolāriem es atvēru 2004.gadā Pēterburgā brokeru kompānijā Teletreid. Tur es izgāju īsu iepazīšanās kursu praktiski bez jebkādas iepriekšējas tirgošanās pieredzes. Tajā laikā tirgošanās noteikumi bija daudz stingrāki nekā šobrīd: spreds starp pamata pāriem bija ne mazāks kā 5 punkti, kredītplecs 1: 100, bet atvērt pozīcijas drīkstēja tikai, ja ir vesels lots.

Pirmo mēnesi es strādāju dīlingu zālē un par katru atklāto pozīciju maksāju vēl 20 dolārus. Neskatoties uz to, ka es tirgojos sava menedžera «uzraudzībā» mēneša laikā gandrīz zaudēju visu savu naudu. Kaut gan ņemot vērā apstākļus, jāsaka pretēji – es brīnumainā kārtā noturējos tirgū veselu mēnesi. Man nebija ne tikai savas tirgošanās sistēmas, bet es pat nezināju tehniskās analīzes gudrības un tirgojos tikai intuīcijas vadīta, novērojot kā to dara citi treideri.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

SIA Mežotne LDA, ieguldot 32 tūkstošus Ls, sāk ražot viegli gāzētu Stelpes dabīgo minerālūdeni.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Dzirkalis informē, ka viegli gāzēts minerālūdens ir jaunums Latvijas tirgū. «Esam izvēlējušies kompromisu starp negāzētu un gāzētu minerālūdeni. Eiropā minerālūdens pārsvarā ir sastopams viegli gāzētā formātā, tas ir uzskatāms kā mazāk bīstams veselībai. Mūsu mērķis pievērst Latvijas iedzīvotāju, ūdens patērētāju uzmanību, produktu izvēlē, aicināt iepazīties ar informāciju uz etiķetēm, kur produkts tiek pildīts, ražots, jo ne vienmēr produkta nosaukums liecina par atbilstību saturam,» stāsta uzņēmējs.

Tāpat kā negāzēts un gāzēts minerālūdens arī viegli gāzētais tiek ražots 0.5, 1 un 1.5 l iepakojumā. Iepriekš jau ziņots par 2 miljonu eiro investīcijām jaunās ražotnes izveidē Stelpē. Minerālūdens tiek iegūts no Stelpes (Nīzeres) avota, kas ir Latvijā (arī Skandināvijā) unikāla dabas parādība gan no ģeoloģijas viedokļa, kad no ūdenim piemītošo īpašibu sastāva – to atzinuši urboekologi.

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012. gadā arī atradnē Turaida. «Dabīgā minerālūdens ieguve un ražošana ir sarežģīts un dārgs process,» atzīst SIA Siguldas minerālūdens Ražošanas un kvalitātes daļas vadītāja Agita Ādamsone. Siguldas minerālūdens produkcijas klāstā esošie minerālūdeņi Sigulda un Turaida iekļauti Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā.

Lai saņemtu atļauju iegūt un ražot dabīgo minerālūdeni, vispirms jāveic konkrētās vietas ģeoloģiskā izpēte. Uzņēmumam Siguldas minerālūdens pieder trīs urbumi – 200 metru, 272 metrus un 462 metrus dziļi. Minerālūdens Sigulda nāk no dziļākā urbuma, un ūdens mineralizācija ir 3,1–3,6 grami uz litru (g/l). Tas ir nātrija-magnija-kalcija-hlorīda-sulfātu vidēji mineralizēto minerālūdeņu grupas produkts. Turaidai ir teju desmitkārt mazāka mineralizācija – 0,32–0,43 g/l. «Sigulda ir vieta, kur pazemē sāļūdeņi satiekas ar saldūdeņiem, tāpēc minerālūdenim Sigulda ir tikai šai vietai raksturīga garša,» ūdens īpašības raksturo A. Ādamsone.

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Savu ienākšanu dabīgo sulu tirgū uzsākusi Spilva, kas oktobrī ir laidusi klajā Pai dabīgās sulas. Spilva plāno iekarot 50% dabīgo sulu tirgus Latvijā, Db.lv informēja Spilva sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

SIA Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa uzsver: "Dabīgo sulu tirgus Latvijā ir salīdzinoši neattīstīta kategorija, kurā Spilva plāno kļūt par līderi ar vismaz 50% tirgus. Pašreiz dabīgo sulu tirgū Latvijā ir tikai pāris spēlētāju, un tie neveido patērētājiem vērā ņemamu izpratni par dabīgajām sulām kā kategoriju. Piemēram, Igaunijas kolēģu pieredze liecina, ka pieprasījums pēc dabīgajām sulām Igaunijā ir nesalīdzināmi lielāks par pašreizējo pieprasījumu Latvijā."

Pai sulas ir dabīgas, bez cukura un konservantu piedevas. Tā kā Pai ir dabīgās sulas, tad patērētājiem jārēķinās, ka Pai sulas jāuzglabā vēsā vietā. Arī uzglabāšanas ilgums ir salīdzinoši neliels – pēc atvēršanas tikai 48 stundas. Tāpēc Pai sulas iepakojumam izvēlēts atbilstošākais 0,5 litru tilpums.

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Pēc Latvijas Avīzes pasūtījuma tika veiktas ūdens kvalitātes pārbaudes vairāku ražotāju Latvijas veikalos nopērkamam pudelēs pildītam ūdenim, kā arī Rīgas un citu pilsētu krānu ūdenim. Izrādās, ka labāki rezultāti ir krāna ūdenim, raksta Latvijas Avīze.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka kopējais koloniju skaits fasētā minerālūdenī nedrīkst pārsniegt 100 koloniju veidojošās vienības (KVV). Pēc Latvijas Avīzes pasūtījuma veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka minerālūdenī Mangaļi KVV skaits bija 240, savukārt minerālūdenī Evian - 36. Veicot analīzes atkārtoti nedaudz vēlāk, analīzes minerālūdenim Mangaļi bijušas normā - 28 KVV.

Viecot analīzes Rīgas, Limbažu, Bauskas, Valmieras un Jūrmalas pilsētu krāna ūdenim, tika konstatēts, ka KVV skaits ir zemāks kā abiem iepriekš minētajiem minerālūdeņiem.

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi ir noteikta izsole, kurā pārdos tiesības 25 gadus iegūt un fasēt Boržomi minerālūdeni, bet izsolē pieteicies tikai viens pretendents - gruzijas uzņēmums Georgian Glass & Mineral Water (GG&MW) raksta newsru.com.

GG&MW arī iepriekš, kopš 1997. gada ieguva un fasēja Boržomi minerālūdeni, tomēr licences termiņš bija beidzies pirms diviem gadiem un regulāri tika pagarināts tikai par dažiem mēnešiem. Februārī valdība nolēma izsolīt tiesības iegūt minerālūdeni.

Db jau ziņoja, ka minerālūdens licences sākumcena ir 8 milj. ASV dolāru. Pērn kopumā pārdotas 107 milj. Boržomi pudeles, kas ir par 12 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Minerālūdens tiek eksportēts uz 30 pasaules valstīm, taču eksporta apjoms pērn krities par 30%. GG&MW ir dibināta 1995. gadā un pieder Salford investīciju fondam, kā arī privātiem investoriem. Kompānijai pieder trīs minerālūdens rūpnīcas un tirdzniecības zīme Borjomi.

Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot, kā no apgrozības tirdzniecības tīklā tiek izņemts dabīgais minerālūdens Borjomi, kas ražots Gruzijā un iegūts no 38. un 41. urbuma, konstatējis, ka šobrīd tirdzniecības tīklā atsevišķos veikalos šo minerālūdeni vēl var iegādāties un tāpēc veiks papildus kontroles, lai produkts, kuru ir aizliegts izplatīt un tirgot, neatrastos tirdzniecībā, Db.lv informēja Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Pēc dienesta rīcībā esošās informācijas, 165 816 pudeles dabīgā minerālūdens ir nosūtītas atpakaļ izplatītajam Lietuvā .

Dabīgais minerālūdens Borjomi no 38. un 41.urbuma, pēc Eiropas kompetento institūciju lēmuma, tika izņemts no dalībvalstu atzīto minerālūdeņu saraksta paaugstinātā bārija satura dēļ.

PVD, īstenojot pārtikas produktu uzraudzību un reaģējot uz patērētāju sūdzību, februārī veica Gruzijā ražotā dabīgā minerālūdens Borjomi, kas iegūts no 38. urbuma, pārbaudes un konstatēja, ka bārija saturs produktā pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu. Noteiktais maksimāli pieļaujamais bārija saturs dabīgajam minerālūdenim ir 1 mg/l, bet veiktajā pārbaudē konstatētais bārija saturs 4,2±0,4 mg/l. Arī atkārtotās pārbaudēs martā tika konstatēts paaugstināts bārija daudzums. Maksimāli pieļaujamā norma bija pārsniegta arī martā papildus veiktajās prbaudēs gan no 38. urbuma, gan no 41. urbuma. Dienesta veiktajās pārbaudēs konstatētais bārija daudzums dažādās partijās bija 4-6mg/l.

ASV tirdzniecības uzņēmumi piedzīvojuši precedentu - vērtspapīru regulatori pirmo reizi akciju tirgošanas firmām lūdz atklāt to tirgošanās stratēģijas, un dažos gadījumos arī to slepenos datoru kodus, vēsta Reuters.

Volstrītas brokeru regulētāja - Finanšu nozares pārvaldes institūcijas (Financial Industry Regulatory Authority (FIRA)), lūgumi uzņēmumiem iesniegt kompānijas tirgošanās algoritmus un datoru kodus ir daļa no darbībām, kas tiek veiktas, lai izmeklētu aizdomīgu tirgus aktivitāti, norādīja FINRA tirgus regulācijas nodaļas viceprezidents Toms Džira (Tom Gira).

«Tā nav makšķerēšanas ekspedīcija vai mācību eksperiments. Pārbaudes notiek, jo patlaban tirgū ir kas tāds, kas mūs uztrauc,» viņš norādīja intervijā medijam.

Patentētus tirdzniecības datus pieprasa arī Vērtspapīru un biržu komisija (Securities and Exchange Commision (SEC)). Tas notiek, lai pārbaudītu finanšu uzņēmumu atbilstību ASV likumdošanai, pavēstījuši komisijas oficiālie pārstāvji.

Latvijas uzņēmums SIA Linum Color izstrādājis produktu, kas varētu būt viens no pirmajiem Eiropas tirgū. Tas ir bezkrāsains lineļļas pernicas pārklājums ārdarbiem ar izteikti paaugstinātu saules UV staru aizsardzību, pastāstīja uzņēmumā.

SIA Linum Color Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) inkubācijas ievaros attīsta jauna produkta receptūru, kas paredzēta izmantošanai ārdarbos uz koka virsmas, saglabājot tā dabīgo toni un nodrošinot virsmas aizsardzību ilgtermiņā. Tam būšot izteikta noturība pret negatīviem ārējās vides faktoriem kā, piemēram, saules staru intensitāti, krasas temperatūras maiņu, izteiktu gaisa mitrumu un pelējumu.

«Pārklājuma receptūras meklējumi galvenokārt ir balstīti uz klientu izteiktajām vēlmēm un inovācijām nozarē. Mūsdienu mainīgajā vidē ir būtiski ieklausīties klientu teiktajā – ieklausieties savos klientos un esiet pirmie, kas spēj vēlmes piepildīt! Gan pieaugušie, gan bērni arvien vairāk novērtē dabīgos materiālus un ekoloģiskos pārklājumus, kas ir veselībai un videi draudzīgs produkts. Kā viena no vēlmēm ir maksimāli saglabāt koksnes dabīgo toni. Ja iekšdarbos izstrādājums jau ir, tad ārdarbos nav tik vienkārši radīt šādu produktu, it īpaši, ja apdares materiāls ir pilnīgi dabīgs. Šobrīd tirgū esošais piedāvājuma klāsts šo vēlmi vēl nespēj apmierināt,» stāsta SIA Linum Color projektu vadītāja Velga Balode.

Latvija pārņems ES prasības par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību pārstrādāto versiju un EK Direktīvu, kas izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežas un marķēšanas prasības un nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei.

To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts «Noteikumi par prasībām dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim un valsts nodevu par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu», kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Abas Direktīvas nosaka dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Noteikumu projektā noteiktas arī prasības par dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādē iesaistīto pušu pienākumiem un atbildību.

Noteikumu projektā ir noteikts valsts nodevas apmērs par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu un valsts nodevas samaksas kārtību, kā arī precizēti kompetento institūciju pienākumi un atbildība. Par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama valsts nodeva 100 latu apmērā, savukārt par atļaujas atkārtotu izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū – 30 lati.

Pērn, tirgojot pašu rokām radītu šokolādes dabīgo kosmētiku Latvijas vietējos tirdziņos un vietējos Latvijas ražojumu veikaliņos, uzņēmumam Mai-Šoko izdevies pārdot 5000 – 7000 burciņu, kas pildītas ar dabīgu šokolādi, papildinātu ar vasarās pļavās salasītiem ziediem, augiem un ogām. Lai gan burciņas saturs smaržo un izskatās pēc šokolādes masas, tas nav paredzēts vēdera priekiem, bet gan ādas kopšanai, Db.lv stāstīja Mai-Šoko valdes loceklis Juris Riekstiņš.

«Mai-Šoko kosmētikā šokolāde nav piedeva, bet gan pamata sastāvdaļa – tumšajos skrubjos tiek izmantota kakao masa, kas ir viena no šokolādes pamatizejvielām, bet baltajos skrubjos – kakao sviests. Skrubjiem klāt pievienota vīnogu kauliņu eļļa, kas masu padara mīkstāku. Tāpat skrubjos tiek pievienoti pļavās lasīti pelašķi, nātru sēklas, tepat audzētas lavandas, kumelītes, rožu ziedi vai citas «skrubējamas» piedevas – kafija, krustnagliņas, apelsīnu miziņas, smiltsērkšķi,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš stāsta, ka šokolādes kosmētikas ražošanas procesu lielākoties pārņemis viņa tēvs.

Latvijā reģistrētās interneta mājaslapās zeļ un plaukst dažādas kvalitātes viltojumu tirdzniecība. Db, aplūkojot tikai dažas no interneta mājaslapām, kas tiek atklāti reklamētas, piemēram, populārajā sludinājumu lapā www.ss.lv, pārliecinājās, ka šo mājaslapu uzturētāji pat neslēpj, ka tirgo luksuspreču pakaļdarinājumus.

Plaša cenu amplitūda

Interneta mājaslapā www.luxury.lv tiek tirgotas gan viltotas Luis Vuitton, Gucci un Chanel somas, kā arī viltoti pazīstamu ·veices firmu, piemēram, Rolex pulksteņi. Šajā mājaslapā tiek atklāti pavēstīts, ka tirgotās somas esot augstas kvalitātes viltojumi, kas tiekot ražoti Francijā un Itālijā, un no Turcijā izgatavotiem viltojumiem atšķiroties ar to, ka atbilstot 7 zvaigžņu standartam. Arī šajā mājaslapā piedāvāto preču cenas nav īpaši zemas - viltotās somiņas vai pulksteņa pircējiem, lai iegūtu ar zīmolu rotāto preci, jāšķiras no naudas summas, kas lielākoties pārsniedz 100 Ls. Ar www.luxury.lv pārstāvjiem nav iespējams sazināties pat telefoniski - visi pasūtījumi jāizdara, rakstot uz mājaslapā norādīto e - pastu.

Šomēnes sāksies ASV tehnoloģiju kompānijas Apple trešās paaudzes iPad tirgošana vēl 21 pasaules valstī, tostarp arī Latvijā.

Kompānija Apple paziņojusi, ka, sākot no 20. aprīļa jauno iPad varēs iegādāties Dienvidkorejas, Brunejas, Horvātijas, Kipras, Dominikānas Republikas, Salvadoras, Gvatemalas, Malaizijas, Panamas, Sanmartēnas, Uragvajas un Venecuēlas pircēji.

Latvijas tirgū jaunais iPad nonāks vēl pēc vienas nedēļas – 27. aprīlī. Līdztekus tirgošana sāksies arī Indijā, Izraēlā, Kolumbijā, Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Dienvidāfrikā un Taizemē.

Jaunā planšetdatora iPad tirgošanu desmit pasaules valstīs Apple sāka šā gada 16. martā. Pirmie, kas varēja iegādāties jaunākās paaudzes iPad bija ASV, Francijas, Kanādas, Austrālijas, Vācijas, Japānas, Singapūras, Šveices, Lielbritānijas un Ķīnas pircēji. Šajās valstīs Apple veikalos pirmajā iPad tirgošanas dienā veidojās garas rindas.

Likumdevēji ar piesardzību izturas pret pašlaik piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV finanšu sektora glābšanas plānu un tā iespējamām sekām, raksta laikraksts Dienas bizness.

Skatīt minēto plānu ASV Kongress sāka otrdien un tā iniciatori - Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke un finanšu ministrs Henrijs Polsons - aicināja to pieņemt pēc iespējas ātrāk. Bernanke paziņoja: ja netiks veikti steidzami pasākumi, ASV finanšu sistēma visticamāk sabruks, notiks ekonomikas lejupslīde, augs bezdarbs un turpinās saasināties situācija mājokļu tirgū.

Taču ASV kongresmeņi pret šo vērienīgo glābšanas operāciju izturas diezgan skeptiski. Par pretkrīzes programmas nepieciešamību neviens nešaubās, taču daudzus gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvjus mulsina tas, ka pēc būtības Baltā nama piedāvātie pasākumi nozīmē nepieciešamību glābt spekulantus-investorus no Volstrītas ar valsta budžeta, proti, nodokļu maksātāju naudu. Viņus pārsteidz arī šim mērķim pieprasītā astronomiskā summa. Kongresmeņi grib garantijas, ka plāna apstiprināšanas gadījumā ieguvēja būs ne tikai alkatības pazudinātā Volstrīta, bet arī ierindas mājokļu īpašnieki. Daži vispār paziņoja, ka piedāvāto plānu uzskata par «potenciālu budžeta līdzekļu izšķērdēšanu» un par «investoru bezatbildīgas uzvedības veicināšanu». Kompāniju vadītājiem netiks izsniegts zelta izpletnis, kad viņi ar saviem uzņēmumiem lec lejā, norādīja Kongresa pārstāvji. «Tas, ko viņi mums atsūtīja, nav pieņemams. Tas nepalīdzēs,» norādījis ASV Senāta banku komitejas vadītājs, senators demokrāts Kristofers Dods. «Neapšaubāmi, mūsu finanšu sistēmai ir vajadzīga nekavējoša iejaukšanās un atbalsts,» teica senators republikānis no banku komitejas Ričards Šelbijs. «Taču diezin vai mēs spēsim atrisināt radušos situāciju, iztērējot tādu milzīgu naudas summu ar minimālām panākumu garantijām.» Tādējādi saasinājās politiskās debates par globālās finanšu krīzes seku mazināšanas iespējām.

Veselībai bīstami piesārņojumi Armēnijas izcelsmes minerālūdenī Jermuk, bet Ukrainas izcelsmes saulespuķu eļļā atklāta minerāleļļas klātbūtne, kas pārtikā nav pieļaujama.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārā robežinspekcija saņēma ES organizācijas (RASFF) ātrās brīdināšanas sistēmas paziņojumu par Grieķijā konstatētu Armēnijas izcelsmes minerālūdens Jermuk piesārņojumu ar toksisko elementu arsēnu, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Ienākot šāda produkta kravai Latvijā, Sanitārā robežinspekcija veica tās kontroli, noņēma paraugus un kravu aizturēja. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti parādīja, ka arsēna daudzums 3.9 reizes pārsniedz pieļaujamo normu. PVD Sanitārā robežinspekcija pieņēma lēmumu kravu nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes valsti. Taču pastāv iespēja, ka patērētājiem šis produkts var būt pieejams, jo tas bijis izplatīts Polijā un minerālūdenī Jermuk arsēns atkārtoti konstatēts Grieķijā un ASV.

Juridiskā cīņa par to, vai uzraksts uz etiķetes Biomineralwasser - dabisks minerālūdens, maldina patērētājus nonāks Vācijas augstākajā tiesā, ziņo thelocal.de.

Tiesa novembrī lēma, ka kompānijai Lammsbräu, kas specializējusies uz dabiskiem dzērieniem, ieskaitot alu, kolu un augļu sulu, atļauts uz tās jaunā minerālūdens etiķetes rakstīt vārdu Bio.

Tiesa sagatavojusi jau divus lēmumus par šo lietu, abas reizes lemjot par labu kompānijai.

Tomēr Frankfurtē bāzētais negodīgas konkurences novēršanas centrs nav apmierināts ar spriedumu un nolēmis pārsūdzēt lēmumu Vācijas Federālajā tiesā.

Domstarpības ir par to, vai ir atšķirība starp «dabisku» minerālūdeni un parastu minerālūdeni.

Lammsbräu apgalvo, ka ir 50 kritēriji, kas nosaka, vai ūdens ir «dabisks» vai nav. Tā akcentē, piemēram, minerālūdens avotu un tā apkārtni, kā arī videi draudzīgu iepakojumu un drošu transportēšanu.

Izvēloties veikalā minerālūdeni, lielāko lomu pircēju prātos spēlē mārketings un reklāma, nevis produkta sastāvs.

37% pircēju, izvēloties veikalā dabīgu minerālūdeni, uz iepakojuma uzmanību pievērš ražotājam un tā izcelsmes valstij. Savukārt 25% svarīgs ir produkta nosaukums. Tikai pēc tam uz iepakojuma tiek meklēta norāde «Dabīgs minerālūdens». Šādus datus atklāj CIDO grupa aptauja, kurā jūlija sākumā piedalījās ap 800 respondentu.

«Šobrīd ļoti populāri ir apelēt pie norādes «pašmāju produkts», kā arī patriotiskiem nosaukumiem. Arī veiktā aptauja pierāda, ka šāda stratēģija veiksmīgi darbojas. Lai gan no Latvijas ražotājiem, tikai trīs fasētā ūdens produkti uz iepakojuma drīkst norādīt «dabīgs minerālūdens», reālā situācija parāda, ka pietiek produktam iedot latvisku, leģendām apvītu nosaukumu, lai iemantotu pircēju uzticību», norāda CIDO grupa ražošanas direktors Igors Ļitvinovs.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

Latvijas pirmās minerālūdens ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro, no kā lielākā daļa ir kredītlīdzekļi.

Dabīgais minerālūdens tiek iegūts no Stelpes jeb Nīzeres avota, kas plašāk kļuva pazīstams jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un savulaik par to lielu interesi izrādījuši arī arābi. Avots atrodas ap 900 m no ražotnes un tie ir savstarpēji savienoti. Otrs urbums ierīkots, lai ražotu dzeramo ūdeni H2O, ar ko Mežotne LDA jau bija pazīstama tirgū. Mežotne LDA ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas ražo negāzētu dabīgo minerālūdeni. Tā sortimentā ir arī gāzēts minerālūdens un drīzumā tiek solīts viegli gāzēts ūdens. Patlaban ražotnē ierīkota viena pildīšanas līnija, kas nodrošina pārmaiņus 0.5 l un 1.5 l tilpuma pudeļu iepildīšanu. Pagaidām ražotne darbojas divas dienas nedēļā un tajā nodarbināti 10 strādājošie.

Dabīgā Stelpes minerālūdens ražotājs SIA Mežotne LDA sāk produkcijas piegādi uz mājām, birojiem un pat uz mazdārziņie

Tas tiek darīts, lai paplašinātu piedāvājuma klāstu un dotu iespēju potenciālajiem pircējiem iegādāties savus produktus. Mežotne LDA izpilddirektore Sandra Rubīna norāda, ka uzņēmumam liegtas iespējas tirgot savu produktu vairākos mazumtirdzniecības veikalos, tāpēc nolemts akcentēt darbu uz individuālām piegādēm. Jau pērn ziņots, ka Mežotne LDA ieguldīja aptuveni divus miljonus eiro jaunā minerālūdens ražotnē. Uzņēmums ražo dabīgo, gāzēto un viegli gāzēto Stelpes minerālūdeni.