Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau piekto gadu organizē skolēnu vasaras nodarbināšanas pasākumu, liecina aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Šovasar tas notiks laikā no 2.jūnija līdz 29.augustam. Iespēja vasaras brīvlaikā strādāt algotu darbu tiks piedāvāta bērniem un jauniešiem vecumā no 13 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs, t.sk. skolēniem ar speciālām vajadzībām. Skolēnu ar speciālām vajadzībām iesaista pasākumā, ja darba vietai jau ir nepieciešamais papildu pielāgojums. Atšķirībā no iepriekšējās vasaras, 13 un 14 gadus veci skolēni šovasar tiks nodarbināti pašvaldībās.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma mērķis – veicināt pusaudžu nodarbinātību vasaras brīvlaikā, sniedzot viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi. Pasākums notiek jau piekto gadu un tiek finansēts no valsts budžeta un darba devēja finanšu līdzekļiem.

No 10. līdz 25.aprīlim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņēma darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā. Saskaņā ar NVA Karjeras pakalpojumu departamenta apkopotajiem datiem, Latvijā kopumā 1 042 darba devēji ir pieteikuši 12 234 darba vietas skolēniem.

Visvairāk darba vietu pieteikumu saņemts Rīgā un Rīgas rajonā (2 382), Daugavpils (834), Liepājas (735), Rēzeknes (638), Ogres (459), Jēkabpils (458), Ventspils (430), Preiļu (424), Madonas (399), Bauskas (393) un Talsu rajonā (378), kā arī Jūrmalas pilsētā (418). Vismazākais darba vietu skaits skolēniem pieteikts Ludzas (191), Saldus (214), Valkas (225) un Alūksnes(226) rajonā.

Visvairāk skolēniem tiek piedāvātas šādas darba vietas: palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, pasta darbinieka palīgs, dārznieka palīgs, sētnieks, kurjers, lietveža palīgs, palīgs darbā ar klientiem u.c. Skolēniem piedāvātas arī arhitekta palīga, biroja administratora palīga, laboranta palīga, viesmīļa, sekretāra, skolotāja palīga un pat datora dizainera darba vietas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) patlaban turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūlija līdz 31.augustam.

Pirmo divu nedēļu laikā NVA filiālēs 100 darba devēji pieteikuši 1218 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Darba devēju vidū ir arī 47 pašvaldības, informē NVA.

Skolēniem piedāvāts strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās. Visvairāk darba vietu skolēniem šobrīd pieteikuši darba devēji Rēzeknē, Ventspilī un Ogrē, minimāla darba devēju aktivitāte pagaidām vērojama Cēsīs, Dobelē, Preiļos, Ludzā, Balvos, Krāslavā un Kuldīgā.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā - 958 un augustā 791 darba vieta. Darba devēju pieteikšanās turpinās, savukārt skolēni reģistrēties dalībai vasaras nodarbinātības pasākumam varēs no 8.maija elektroniski ar NVA interneta vietnes starpniecību. 2015. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 3500 skolēnus.

Skolēniem darba devēji piedāvā strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās.

Šogad darbu 13 un 14 gadīgiem skolēniem piedāvā 223 Latvijas pašvaldības un to iestādes

Sākot ar šodienu, 10.maiju, bērni un pusaudži, kuri vēlās strādāt vasarā, var pieteikties dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas notiks laikā no 2.jūnija līdz 29.augustam, Db.lv informē NVA pārstāvis Dainis Jukonis.

Skolēniem vecumā no 15 gadiem jāreģistrējas to rajonu un pilsētu NVA filiālēs, kuru administratīvajā teritorijā ir iecerēts strādāt, savukārt Rīgas un Rīgas rajona skolēniem vecumā no 15 gadiem jāpiesakās Latgales priekšpilsētas un Centra rajona klientu apkalpošanas centrā F.Sadovņikova ielā 20.

Atšķirībā no iepriekšējā gada, 13 un 14 gadīgiem skolēniem šovasar jāreģistrējas nevis NVA filiālēs, bet tajās pašvaldībās, to uzņēmumos un iestādēs, kas pieteikušas darba vietas šā vecuma grupas bērniem. Latvijā kopumā darba vietas 13 un 14 gadus veciem bērniem pieteikušas 223 pašvaldības un to pakļautībā esošās iestādes un organizācijas.

Ventspils dome nolēmusi finansiāli atbalstīt pilsētas skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos, priekšroku dodot mazturīgām ģimenēm.

Skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos kopš 2004.gada finansiāli atbalstīja ne tikai pašvaldība, bet arī valsts. Šī gada 27.aprīlī Labklājības ministrija informēja, ka budžeta optimizācijas ietvaros 2009. gadā valsts budžeta līdzekļi skolēnu nodarbinātībai vasaras brīvlaikā nav paredzēti. Ņemot vērā skolēnu lielo ieinteresētību un vēlmi strādāt vasaras brīvlaikā, Ventspils pilsētas dome nolēmusi finansēt trūcīgo un maznodrošināto skolēnu nodarbinātību.

Pateicoties darba devēju atsaucībai un Ventspils domes fiinansējumam, dažādos darbos šovasar plānots iesaistīt 226 Ventspils skolu jauniešus no trūcīgām un mazturīgām ģimenēm vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Katrs nodarbinātais skolēns vasaras brīvlaikā par darbu saņems darba samaksu saskaņā ar valstī noteikto minimālo algu.

Šī gada 30.martā plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, informēja Ekonomikas ministrija.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr.18 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ".

Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā pusotra mēneša laikā ir iesaistīti 2800 skolēni, no kuriem 1224 dalību pasākumā jau pabeiguši, informē NVA.

Viena skolēna nodarbinātības laiks ir viens mēnesis. Skolēni gan veic dažādu speciālistu palīgu pienākumus, gan strādā tādās profesijās kā, piemēram, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, pārdevējs, lauksaimniecības palīgstrādnieks.

Darba devēji NVA filiālēs ir pieteikuši 5021 darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā. Visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, Liepājas pašvaldības āģentūra Nodarbinātības projekti, SIA ALG Cleaning, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā jau sākuši strādāt 603 skolēni, informē NVA.

Pašlaik vasaras darbiem ir reģistrējušies gandrīz 9000 jauniešu. Darba iespējas skolēniem NVA filiāļu darbinieki piedāvā secīgi.

Tāpat NVA turpina pieņemt jaunus darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbināšanai līdz 29.augustam.

Pašreiz skolēnu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā pieteiktas 3858 darba vietas. Darba devēji piedāvā strādāt šādus darbus: klientu konsultants, virtuves darbinieks, palīgstrādnieks, lietvedības sekretārs, noliktavas darbinieks, pārdevējs, datu ievades operators, iesaiņotājs, viesmīlis, datorgrafiķis, dārznieks, projektu asistents, arhivārs, lidostas darbinieks, biroja administrators, palīgs virtuvē, skolotāja palīgs, istabeņu palīgs u.c. Darbiņš ir arī lauksaimniecības un zemkopības darbos: ogu vācēji, ravētāji, darbinieki zemnieku saimniecības, laistītāji.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Sadarbojoties Ventspils pašvaldībai un darba devējiem, dažādos darbos šovasar plānots iesaistīt 226 Ventspils skolu jauniešus.

Katrs nodarbinātais skolēns vasaras brīvlaikā par darbu saņems darba samaksu saskaņā ar valstī noteikto minimālo algu. Vienlaikus skolēniem būs iespējams uzlabot praktiskās darba iemaņas.

Jauniešus iesaistīs dažādos uzdevumos: pilsētas teritorijas sakopšanā un apzaļumošanā, palīgdarbos tirdzniecībā, lauksaimniecībā u.c. Darba devējiem, kuri vasarā nodarbinās skolēnus, Ventspils pašvaldība piešķirs līdzekļus skolēna darba samaksai apmērā līdz 100% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un samaksai par sanitārās grāmatiņas noformēšanu.

Nodarbinot skolēnus, darba devējam ir jānodrošina viņiem darba vadītājs, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, kā arī nodrošina skolēna uzraudzību darba laikā.

2008. gada vasarā kopumā valstī pasākuma ietvaros strādāja 11 222 skolēni (7543 skolēni vecumā no 15 gadiem un 3679 trīspadsmit un četrpadsmitgadīgie bērni, to skaitā 173 skolēni ar īpašām vajadzībām).

Salīdzinājumam: 2004. gadā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību bija nodarbināti 3 225, 2005. – 9 198, 2006. – 11 552, 2007. – 7 781 skolnieks, liecina NVA Karjeras pakalpojumu departamenta apkopotie rezultāti. Šovasar skolēni strādāja no 2. jūnija līdz 29. augustam

Rīgā un Pierīgas statistiskajā reģionā pasākuma ietvaros strādāja 3 559, Latgales reģionā – 2 591, Kurzemes reģionā – 2 032, Zemgales reģionā 1 590 un Vidzemes reģionā – 1 450 skolēni. Visvairāk vasaras periodā nodarbināto skolnieku bija Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā – 2883, Liepājā un Liepājas rajonā – 868, Daugavpilī un Daugavpils rajonā– 830, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā – 646, Ventspilī un Ventspils rajonā – 443, Jēkabpils un Jēkabpils rajonā – 431, Preiļos un Preiļu rajonā – 404 skolēni.

Dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā jau pieteikušies 5295 jaunieši, informē NVA.

Līdz 23.maijam 238 darba devēji ir pieteikuši 2577 darba vietas skolēniem.

NVA atbalstu vasaras mēnešos strādāt un iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un pirmo darba pieredzi varēs skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Ja skolēnam 15 gadi aprit kādā no šīs vasaras mēnešiem, elektroniski piereģistrēties dalībai pasākumā viņš var jau tagad, taču iespēja strādāt būs tikai no tā brīža, kad viņam būs apritējuši pilni 15 gadi.

Ja skolēnam internets nav pieejams, viņš var nākt pieteikties uz to NVA filiāli, kuras teritorija iecerējis strādāt, un filiāles darbinieki palīdzēs elektroniski aizpildīt pieteikumu.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās skolēnus un pedagogus ar daudzkārt lietojamām sejas maskām, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

Izvērtējot epidemioloģisko situāciju, IZM plāno, ka 25.janvārī pēc pagarinātā ziemas brīvlaika skolā klātienes mācības atsāks 1.- 4.klašu skolēni. Lai bērnu atgriešanās skolā būtu droša, arī jaunāko klašu skolēniem būs jālieto sejas maskas, kuras centralizēti nodrošinās valsts.

IZM norāda, ka pašlaik turpinās darbs pie sejas masku iegādes, bet pirmā masku piegāde jau notikusi. Plānots, ka sākotnēji katram 1.- 4.klašu skolēnam tiks izsniegtas sešas bērnu daudzkārt lietojamās sejas maskas, bet pedagogiem - četras pieaugušo daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Piegāžu noslēgumā katram bērnam un pedagogam būs nodrošinātas astoņas daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks. Daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādodas uz darbu. Savukārt, salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmē koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmē arī mācību kvalitāti. Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.