Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

2014. gadā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

107,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija darba meklētāji, kas ir par 12,8 tūkst. jeb 10,6% mazāk nekā 2013. gadā. Sieviešu – darba meklētāju – īpatsvars bija 9,8%, bet vīriešu – 11,8%.

Pēdējo trīs ceturkšņu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā nav būtiski mainījies un kopš 2013. gada 2. ceturkšņa tikai nedaudz atšķiras no ES-28 valstu vidējā rādītāja. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā 2014. gada 4. ceturksnī bija 10,2%, un šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā Lietuvā (10,1%), bet būtiski atpaliek no Igaunijas rādītāja (6,3%).

2014. gadā darba ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kuri darbu nevar atrast 12 mēnešus un ilgāk, bija 43% (2013. gadā – 48,4%). Turpinot samazināties darba meklētāju skaitam, arī ilgstošo darba meklētāju skaits samazinājās no 58,2 tūkst. 2013. gadā līdz 46,1 tūkst. 2014. gadā.

Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 225,8 tūkst. darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, proti, nodarbinātajiem un darba meklētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir krities par vienu procentpunktu, tomēr ir par 2.7 procentpunktiem lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā šajā periodā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 199,7 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 16,7%.

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts norāda, ka, atbilstoši prognozēm, darba meklētāju īpatsvars 2010. gada 2. ceturksnī sāka samazināties, salīdzinot ar pirmo ceturksni, bet lēnāk par reģistrēto bezdarba līmeni. Ceturkšņa laikā darba meklētāju īpatsvars saruka par 1.0 procentu punktu (līdz 19.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), bet reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās par 1.7 procentu punktiem

Šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, būtiski pieaudzis to sieviešu skaits, kas aktīvi meklē darbu. Kopējā darba meklētāju aktivitāte, salīdzinot ar 2009. gadu, kritusies par 15%, bet, salīdzinot ar 2007. gadu, gandrīz par 80%, liecina tirgus izpētes uzņēmuma SIA Tirgzinis un CV-Online Latvia kopīgi veikts pētījums par darba tirgus tendencēm Latvijā.

Identisks pētījums tika veikts pirms divpadsmit mēnešiem. Toreiz atklājās divas galvenās iezīmes – pieaugot bezdarba līmenim valstī, darba meklētāju aktivitāte krasi samazinās. Otra tendence – nospiedošs vairākums (61%) darba meklētāju izvēlas strādāt uzņēmumā, kas piedāvā nelielu, bet «cieto» algu. 2010. gada pētījuma rezultāti parāda, ka šim rādītājam ir tendence izlīdzināties – 54% darba meklētāju izvēlas strādāt par nelielu, taču fiksētu summu mēnesī, savukārt 46% darba meklētāju ir vairāk pārliecināti par savām profesionālajām spējām un ir gatavi strādāt uzņēmumā, kas piedāvā augstus procentus no uzņēmuma peļņas. 12,5% darba meklētāju nav būtiski darba samaksas noteikumi.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Lai gan bez darba palikušo iedzīvotāju skaits pieaug, darba meklētāju aktivitāte ir būtiski samazinājusies.

Tā secināts tirgus izpētes uzņēmuma SIA Tirgzinis un CV-Online Latvia kopīgi veiktajā pētījumā par darba tirgus tendencēm Latvijā. Pieaudzis to darba meklētāju skaits, kas izvēlas strādāt uzņēmumā, kurš maksā nelielu, taču konstantu darba algu, nevis uzņēmumā, kas piedāvā augstus procentus no uzņēmuma peļņas.

Salīdzinot ar līdzīga pētījuma datiem par 2007 gadu, darba meklētāju atsaucība uz identisku vakanci ir samazinājusies par 78%.

«Plānojot šo pētījumu, mūsu mērķis bija noskaidrot darba meklētāju prasības attiecībā pret darba samaksu potenciālajam darba devējam. Proti, ievietojām darba sludinājumu portālā www.cv.lv divu dažādu uzņēmumu sludinājumus uz identiskām vakancēm, bet ar atšķirīgiem darba apmaksas noteikumiem. Pētījuma dati apstiprināja mūsu sākotnēji izvirzīto hipotēzi – daudz lielāka (par 61%) darba meklētāju atsaucība bija uz sludinājumu, kurā uzņēmums piedāvāja nelielu «cieto» algu. Taču pētījums atklāja vēl arī pavisam citu tendenci – krasi samazinās darba meklētāju aktivitāte. Vienīgais, kā šobrīd to spējam izskaidrot, ir tas, ka darba meklētāju vidū valda tāda kā neticība saviem spēkiem, neticība gūt atsaucību no potenciālā darba devēja,» tā, komentējot pētījuma datus, saka SIA Tirgzinis vadītāja Ieva Kozlovska.

Ilgstošo darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni, palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 41,1 tūkst.).

2009.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 229,4 tūkst. darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118,7 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada 3.ceturksni (attiecīgi 214,9 tūkst. cilvēku un 18,4%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 23,6% un 15,9%. Gandrīz trešā daļa (69,3 tūkst. jeb 30,2%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. Viņu skaits, salīdzinot ar pērnā gada nogali, pieaudzis divas reizes, sasniedzot 41,1 tūkstoti.

Ilgstošo darba meklētāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī palielinājies aptuveni divas reizes jeb par 49,3 tūkst. Šo darba meklētāju skaits veido gandrīz divas piektdaļas jeb 38,7% no darba meklētāju kopskaita un bija 91,1 tūkst.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze.

Pirmajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 210,3 tūkst. jeb 89,3% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 152,4 tūkst. un 90,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Kopumā apsekojuma rezultāti liecina, ka pirmajā ceturksnī Latvijā bija 235,4 tūkst. darba meklētāju jeb 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 168,8 tūkst. cilvēku, gan ar 2009.gada 4.ceturksni.

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu meklēja 155,5 tūkst. cilvēku. To īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 14,9%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 16,0% un 13,9%.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2012.gadā valstī bija 11,5% (2011.gadā – 12,9%).

Salīdzinot ar 2011.gadu, nedaudz samazinājies (par 2,6 procentpunktiem) arī jauniešu (15-24 gadi) darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā, un 2012.gadā tas bija 28,4%. Apsekojuma dati liecina, ka daļa jauniešu, kas iepriekš meklēja darbu, to ir atraduši.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Šā gada trešajā ceturksnī jauniešu–darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 27,6%, kas ir par 3,7 procentpunktiem zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā šā gada otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma rezultāti.

Visaugstākais jauniešu – darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem starp ekonomiski aktīviem jauniešiem ir Latgales reģionā. Trešajā ceturksnī tas bija 47,2%, kas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pārējos reģionos jauniešu–darba meklētāju skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, ir samazinājies.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīviem jauniešiem pieaudzis Latgales, Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā, bet samazinājies Vidzemes un Zemgales reģionos.

Šā gada 3. ceturksnī darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija 104,9 tūkst. cilvēku,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti. No kopējā darba meklētāju skaita 18,9 tūkst. jeb 18% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Šā gada 3. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 10,6%. Gada laikā tas ir samazinājies par 1,2 procentpunktiem (2013. gada 3. ceturksnī – 11,8%), savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, par 0,1 procentpunktu (2014. gada 2. ceturksnī – 10,7%). Jauniešu – darba meklētāju – īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 21,4%, kas ir par 6,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (27,6%), bet par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī (21,1%).

Jauniešu – darba meklētāju – skaits gada laikā ir samazinājies par 30,5%. 2014. gada 3. ceturksnī to skaits ir audzis par 6,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Trešdaļa (33%) jauniešu strādā un kopā ar darba meklētājiem (9%) veido ekonomiski aktīvo jauniešu skaitu. Vairāk kā puse (58%) jauniešu ir ekonomiski neaktīvi un liela daļa no tiem vēl mācās un nemeklē darbu.

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Nepārliecinoši, bet šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju rindas tomēr ir turpinājušas dilt, norāda banku eksperti.

Jāatgādina, ka šodienas ekonomikas dati atklāja, ka darba meklētāju īpatsvars šogad turpinājis samazināties - no 16,9% pagājušā gada beigās līdz 16,6% 2011.gada 1. ceturksnī. eksperti gan norāda, ka tas ir visai blāvs sniegums. «Samazinājums no 16,9% 2010. gada pēdējā ceturksnī par 0,3% jeb 5100 iedzīvotājiem ir vērtējams kā ļoti niecīgs. Tā pirmajā gada ceturksnī joprojām bijuši 188,3 tūkstoši darba meklētāju, kas veido 16,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pārmaiņas sasaucas arī ar IKP rādītāja bālo sniegumu šajā laika periodā,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada 1. ceturksnī bija 118,7 tūkstoši cilvēku, tai skaitā, 15,5 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 24 gadiem jeb 13% no kopējā darba meklētāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

1. ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (51,7 tūkstoši jeb 43,6%) no darba meklētājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija ilgstošie darba meklētāji, kuri darbu meklē ilgāk par gadu. Viņu īpatsvars ir samazinājies par 10,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni un par 2,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 1. ceturksnī bija 11,9%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu (2013. gada 1. ceturksnī – 13,0%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem (2013. gada 4. ceturksnī – 11,3%). Jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem jauniešiem 1. ceturksnī bija 18,2%, kas ir par 4,7 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (22,9%) un par 3,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī (21,7%).

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, izveidotu un ieviestu patvēruma meklētāju integrācijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, otrdien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Tomēr Latvijai pašai jānodrošina arī infrastruktūra. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt, jo lēmums ir jāpieņem valdībai. Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.