Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Spekulācijas nekustamo īpašumu tirgū Latvijā allaž ieņēmušas nozīmīgu lomu, patlaban - kopš nesenās krīzes laikiem - ārzemnieki, galvenokārt krievi, «medī» Latvijas nekustamos īpašumus, uzskatot to iegādi par veiksmīgu darījumu, raksta medijs Global Property Guide (GPG).

Ārzemnieki, galvenokārt no Krievijas, «medī» nepabeigtus nekustamā īpašuma projektus Latvijā un lielus zemes gabalus, kuru cena pašlaik ir vien trešdaļas apjomā no nekustamā īpašuma cenas to «ziedu laikos», pirms krīzes. Ņemot vērā pievilcīgās nekustamo īpašumu cenas, to iegādi var uzskatīt par «izdevīgu darījumu», un tādēļ ārzemnieku ieguldījumi Latvijas nekustamajos īpašumos kopš 2009. gada ir pakāpeniski auguši, rakstā Latvian property: the rich man's boom vēsta medijs GPG.

Spekulācijas ar nekustamo īpašumu Latvijas tirgū bijušas nozīmīgas arī iepriekš, novērojis GPG. «Aptaujas liecina, ka nekustamo īpašumu tirgus spekulatori nekustamo īpašumu «buma» laikā iegādājušies no 15% līdz 30% visu nekustamo īpašumu», raksta medijs, atgādinot, ka laikā no 2004. līdz 2007. gadam nekustamo īpašumu cenas dubultojās, dažkārt trīskāršojās vai pat kļuva četras reizes dārgākas.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Sociālā vietne Facebook ieviesīs hashtag (marķējumu) atbalstu, lai lietotāji varētu veiksmīgāk sekot līdzi populārām tēmām, par kurām notiek diskusijas. Vārdam pievienojot simbolu #, tas tiks pārvērsts klikšķināmā saitē, kas apkopos citu cilvēku ierakstus par attiecīgo tēmu. Eksperti to vērtē kā pozitīvu soli, kas zīmoliem pavērs jaunas iespējas.

[Papildināts 8. - 11. rindkopa]

Hashtag lietošanu sāka popularizēt sociālais portāls Twitter. Šobrīd tos atbalsta tādas vietnes kā Pinterest, Tumblr, Google+, Weibo, LinkedIn un Instagram. «Hashtag ir tikai viens solis, lai ļautu cilvēkiem vienkāršāk atklāt to, ko citi runā par noteiktām tēmām un piedalīties publiskās sarunās,» norāda Facebook.

Sociālais medijs norāda, ka turpmāko mēnešu un nedēļu laikā strādās pie tā, lai jauno pakalpojumu padarītu plašāku un kvalitatīvāku. Facebook lietotāji arī var ierobežot savu hashtag pieejamību citiem portālā esošajiem.

Pētījumā par interneta lietotāju paradumiem noskaidrojies, ka Latvijas sociālo tīklu lietošanas tendences ne vienmēr sakrīt ar sociālo mediju izmantošanas paradumiem pasaulē.

Vēlreiz apstiprinājies, ka Latvijā visbiežāk lietotais sociālais tīkls ir Draugiem.lv, kuru ikdienā lieto 59,8% respondentu, bet kopumā to izmanto 87,6% Latvijas interneta lietotāju, rāda tiešsaistes dialoga aģentūras CLICK un H+K Research veiktais pētījums.

Pasaules sociālo tīklu līderis līderis Facebook Latvijā kopā spēj pulcēt 58,6% interneta lietotāju, taču ikdienā to izmanto vien 17,5% respondentu.

Plašu auditoriju Latvijā sasniedz arī «video karalis» YouTube – lai arī ikdienā to lieto vien 11,2% aptaujāto, sociālā medija kopējā auditorija sasniedz 80,7%. «Šie dati ļauj domāt, ka šis sociālais tīkls nav ikdienas medijs un ļoti lielā mērā tiek izmantots kopā ar citiem sociālajiem tīkliem, aplūkojot tajos ievietotos YouTube video,» secina pētījuma veicēji.

Sociālais portāls Facebook fotogrāfiju koplietošanas pakalpojumu Instagram iegādājies par 715 miljoniem, nevis vienu miljardu ASV dolāru, kā tika lēsts iepriekš. Tas kļuvis zināms pēc tam, kad sociālais portāls publiskoja savu finanšu atskaiti.

Facebook finanšu atskaitē teikts, ka saskaņā ar vienošanos sociālais portāls Instagram izmaksājis 300 miljonus dolāru un nedaudz mazāk par 23 miljoniem savu akciju. To vērtība tika aprēķināta darījuma notikšanas brīdī un veidoja 415 miljonus ASV dolāru, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kopējās darījuma summas samazināšanās skaidrojama ar Facebook akciju vērtības kritumu. Maijā, kad notika Facebook akciju pirmreizējais publiskais piedāvājums, viena sociālā portāla akcija maksāja 38 dolārus. Dažas dienas vēlāk akciju kurss sāka krist un nav atgriezies sākotnējā līmenī. Darījumu par Instagram iegādi Facebook noslēdza aprīlī, un kopējā summa tika aprēķināta balstoties uz akciju sākotnējo vērtību.

Krievijas sociālais medijs VKontakte, kas tiek dēvēts arī par «krievu Facebook», piedzīvo juridiskas nedienas – ierakstu kompānijas Sony, Universal un Warner Music iesniegušas sūdzības par autortiesību pārkāpšanu «lielos apmēros», BBC.

Juridiskās darbības koordinē Skaņu ierakstu industrijas starptautiskā federācija (International Federation of the Phonographic Industry, IFPI). Ierakstu kompānijas apsūdz otru lielāko sociālo tīklu Eiropā tajā, ka tas ir izveidojis «milzīgu mūzikas bibliotēku», uz kuru VKontakte nav tiesību. Šī «mūzikas bibliotēka» tiek piedāvāta kā sociālā tīkla pakalpojums lietotājiem. Sony, Universal un Warner Music vēlas panākt, ka VKontakte izņem šos mūzikas failus no sava servera.

«Mēs esam vairākkārt norādījuši uz šo problēmu,» paziņojumā par tiesu darbiem norādīja IFPI vadītājs Francis Mūrs (Francis Moore). Šī nav pirmā reize, kad VKontakte tiek pārmesta autortiesību neievērošana. 2012. gadā Vkontakte tika atzīta par vainīgu nelicencētā Gala Music Group mūzikas izplatīšanā.

Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Vidzemes priekšpilsētā atkal aktivizējušies iedzīvotāju apkrāpēji, kas uzdodas par sociālajiem darbieniekiem, liecina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes informācija.

Rīgas dome norāda, ka sociālais darbinieks, apmeklējot klientu dzīvesvietā, nosauc savu vārdu, uzvārdu un uzrāda darba apliecību, kurā minēts iestādes nosakumus, ir darbinieka fotogrāfija un viņa personas kods. Uz apliecības ir Rīgas Sociālā dienesta vadītāja paraksts un iestādes zīmogs.

Ja cilvēks apgalvo, ka ir sociālais darbinieks, bet nevar uzrādīt darba apliecību, nav pazīstams un par savu vizīti ieprekš nav informējis, Rīgas domes Labklājības departaments iesaka viņam neuzticēties un neielaist savā dzīvoklī. Nekādā gadījumā svešiniekam nav jāizrāda savas dzīvoklis, nav jāuzrāda savi naudas uzkrājumi, kā arī nav jādod līdzi savi personu apliecinošie dokumenti.

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

Daļa no taksometru nozares secinājusi, ka nevar turpināties tāda situācija, kā šobrīd, jo ir vairākas lielas problēmas, intervijā Dienai saka Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, taksometru biznesa konsultants Jānis Naglis.

Patlaban aktualizēta nepieciešamība sakārtot taksometru nozari, ieviešot tā dēvēto taksometru sociālo nodokli. Tieši kā šis nodoklis darbotos?

Taksometru nozare vai, precīzāk, daļa no nozares nonākusi pie slēdziena, ka tā, kā ir šobrīd, turpināties nevar, jo ir vairākas lielas problēmas. Pirmā no tām ir negodīgā konkurence, ņemot vērā, ka visi nozares dalībnieki nenomaksā nodokļus, un ir ārkārtīgi lielas taksometru tarifu atšķirības. Otrā problēma ir tāda, ka nozarē strādājošajiem nav sociālā nodrošinājuma. Trešā problēma ir, ka pašreizējā regulācija ir ārkārtīgi dārga Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tāpēc jādomā, kā procedūras atvieglot. Turklāt atbilstoši patlaban pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ļoti birokrātiska ir grāmatvedība, to paredz gan likums, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, gan attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, gan pašvaldību saistošie noteikumi, kas jāņem vērā taksometru kompānijām.

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Ja runā par potenciālajiem burbuļiem akciju tirgū, tad daži analītiķi domīgi groza galvu saistībā ne tikai ar situāciju Rietumvalstu vadošajos vērtspapīru tirgos. Šobrīd izskatās, ka sarkanajai zonai pavisam noteikti pietuvojies Ķīnas akciju tirgus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs valsts Shanghai Stock Exchange Composite indeksa vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies jau gandrīz par 100%. Turklāt jāņem vērā, ka lielākā daļa Ķīnas akciju cenu kāpuma notiek kopš pagājušā gada jūnija – kopš šī perioda minētā tirgus indikatora vērtība ir palielinājusies par 96%! Strauji Ķīnas akciju cenas pieaug arī šogad – jau par 25%. Rezumējot – šobrīd tieši Ķīnas akciju tirgus pasaulē varētu būt pats pārkarsušākais un nav skaidrs tas, kā šī burbuļa plīšana varētu iespaidot investoru omu citos pasaules reģionos. Iespējams, tas aizsāks plašāku cenu korekciju arī citos pasaules vērtspapīru tirgos.

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Tikai nedaudzas valstis ir spējušas pretoties sociālā tīkla Facebook dominancei, tomēr vienā no Eiropas mazākajām valstiņām – Latvijā – vietējais sociālais tīkls Draugiem joprojām ir līderis, raksta The Wall Street Journal, kas mēģinājis noskaidrot, kas padarījis Draugiem tik unikālu.

Vērtējot procentuāli, arī Facebook varētu apskaust Draugiem panākumus. Sociālais tīkls, kas dibināts 2004. gadā, patlaban apvienojis 1,2 miljonus lietotāju iepretim 327 tūkst. Latvijas lietotāju, kas reģistrējušies Facebook. Ik dienas Draugiem apmeklē 500 tūkstoši lietotāju, aktīvie lietotāji izmanto sociālo tīklu aptuveni 44 minūtes dienā, kopā radot miljardu skatījumu mēnesī. Saskaņā ar Draugiem pārstāvja Jāņa Palkavnieka iepriekš pausto tie ir aptuveni 44% no Latvijas interneta. Uzņēmuma gada apgrozījums veido 14,8 miljonus eiro.

WSJ raksta, ka, iespējams, viens no iemesliem, kādēļ vietējais sociālais medijs spējis pārspēt Facebook, ir tas, ka Draugiem spējuši izveidot vairākus iesācējuzņēmuus, kas laika gaitā pārvērtušies par neatkarīgām kompānijām. Patlaban Draugiem grupa sastāv no 14 mazākiem uzņēmumiem, kuros kopumā strādā ap simts darbinieku, iepriekš vēstīja fastcompany.com. Draugiem paguvis ieiet SMS mārketinga lauciņā, lietotņu izstrādāšanas sfērā, un «pat izveidojuši sociāli integrētu televīzijas platformu», raksta The Wall Street Journal.

Google pārstrādājusi un uzlabojusi savu sociālo portālu Google+, daudzas iezīmes «aizņemoties» no sīvākajiem sāncenšiem Facebook un Twitter, vēsta BBC.

Pašlaik Google+, kura lietotājiemir iespēja «sekot» sevis izvēlētiem citiem lietotājiem, publicē svarīgākos un visvairāk apspriestos tematus. Šo funkciju mikorblogošanas vietne Twitter sāka piedāvāt jau 2010. gadā. Līdzīgi «aizlienēta» iezīme ir arī galvenais attēls, kas atrodas aiz lietotāja profila bildes. Šādu izskatu līdz ar Laika skalu jeb Timeline vēl šogad prezentēja sociālais medijs Facebook.

Sociālajā portālā Google+ reģistrējušies ap 170 miljoniem lietotāju, tomēr kritiķi norādījuši, ka regulāro Google+ apmeklētāju skaits ir krietni mazāks.

Sociālais tīkls Facebook laidis klajā savu pirmo reālas naudas azartspēļu lietojumprogrammu, vēsta BBC.

Jauno Facebook lietotni Bingo Friendzy izstrādājis Londonā bāzēts azartspēļu operators Gamesys, kas ļauj lietotājiem, kas vecāki par 18 gadiem, spēlēt spēles, kurās iespējams laimēt naudas balvas.

Facebook norāda, ka lietotne būs pieejama tikai Lielbritānijas sociālā tīkla lietotājiem.

Sociālā tīkla lielākā spēļu partnera kompānijas Zynga pārstāvji norādījuši, ka nākamgad arī viņi plāno izstrādāt reālas naudas azartspēļu versijas.

Facebook pārstāve uzsvēra, ka Bingo Friendzy nav tapis sadarbībā ar sociālo tīklu – spēli pilnībā izstrādājusi kompānija Gamesys.

«Īstas naudas azartspēles ir populāra un labi organizēta aktivitāte Lielbritānijā, un mēs ļaujam partnerim piedāvāt viņu radītās spēles pieaugušiem lietotājiem Facebook platformā drošā un kontrolētā veidā,» norādīja sociālā tīkla pārstāve.

Kāda sieviete Aiovas štatā vēlas piedzīt piecus miljonus ASV dolāru no sociālā tīkla LinkedIn, kas pieļāvis viņas paroles un līdz ar to – arī personīgās informācijas – nonākšanu hakeru rokās. Sievieti tiesā pārstāvēs «visvairāk nīstā kompānija Silīcija ielejā», kas iedveš bailes arī daudzos pasaules mēroga uzņēmumos, vēsta Business Insider.

Jau ziņots, ka šā gada jūnijā hakeru uzbrukumā tika nozagtas vairāk nekā sešu miljonu sociālā tīkla LinkedIn lietotāju paroles, kas vēlāk tika publicētas Krievijas kibernoziedznieku lapā.

Keitija Spzirka (Katie Spzyrka) LinkedIn sūdz tiesā, norādot, ka sociālais tīkls nav nodrošinājis solīto tīkla lietotāju aizsardzību. Viņas pusi tiesā pārstāvēs juristu firma Edelson McGuire, ko medijs Business Insider iepriekš aprakstījis kā «Silīcija ielejas nīstāko kompāniju», turklāt juristu firma ir kļuvusi arī gana ietekmīga, tiesā uzvarot vairākus pasaulē atpazīstamus uzņēmumus. Medijs pauž, ka Edelson McGuire «uzbrūk» tādiem uzņēmumiem kā Google, Zynga un Groupon, sūdzoties par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem, piemēram, par to, ka Groupon nav pietiekami skaidri izskaidrojis pārdoto kuponu derīguma termiņu vai par neprecīzu cenu norādīšanu GrubHub ēdienkartēs.

Sociālais portāls Facebook noalgojis vairākus bijušos kompānijas Apple inženierus, kas iepriekš strādājuši pie iPhone izveides. Paredzēts, ka šie cilvēki izstrādās jaunu Facebook viedtālruni, vēsta The New York Times.

Pieņemot darbā bijušos kompānijas Apple inženierus, Facebook neizsludināja vakances, bet gan līga speciālistus darbā pēc privātām sarunām, ziņo medijs. Facebook vadītājs un līdzdibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) iztaujājis bijušos Apple profesionāļus, uzdodot šoti specifiskus jautājumus, tostarp par viedtālruni iPhone un to, kādas mihroshēmas tajos ir izmantotas.

Šis jau būs trešais Facebook centiens uzsākt pašiem sava viedtālruņa ražošanu, medijam norādīja kāds speciālists, kas jau iepriekš ticis nolīgts Facebook viedtālruņa izstrādei. Jau 2010. gadā TechCrunch rakstīja, ka Facebook strādā pie sava viedtālruņa izveides, tomēr projekts apstājās pusceļā, jo kompānijai radās problēmas sakarā ar pie tā strādājošajiem darbiniekiem, raksta medijs. Savukārt AllThingsD vēstīja pērn par sociālā medija plāniem ielauzties sīkrīku tirgū, sadarbībā ar viedtālruņu ražotāju HTC radot tālruni Buffy.