Šobrīd visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, uzziņu dienesti izjūt asu konkurenci ar interneta meklētājiem. Tomēr Lattelecom BPO Biznesa programmu vadītājs Dāks Klāve uzskata, ka interneta tehnoloģijas vēl ilgi nespēs pilnībā izkonkurēt uzziņu saņemšanu pa tālruni.

„Uzziņu dienestiem Eiropā, neskatoties uz milzīgo konkurenci ar interneta meklētājiem, tādiem kā Google un Yahoo, aktīvāk jāiesaistās interneta apgūšanā, piedāvājot unikālu un strukturētu saturu,” pārliecināts Uzziņu pakalpojumu sniedzēju asociācijas (Association for the Directory Information Industry – EIDQ) priekšsēdētājs Deivs Šovs (Dave Shaw). Šāds secinājums radās pēc ikgadējās EIDQ konferences, kuru šogad Rīgā no 29. līdz 31. oktobrim rīkoja Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO un Uzziņu dienests 1188, informēja Lattelecom pārstāvis Deniss Kolosovs.

Ikgadējās EIDQ konferences nosaukums šogad bija Directory Assistance in a Web World un tā veltīta tādām aktualitātēm kā uzziņu pakalpojumu attīstība internetā, mobilajos tālruņos un citās elektroniskajās ierīcēs. D. Šovs uzvēra, ka jau daudzus gadus dienesti piedāvā saviem klientiem maksas informāciju pa tālruni, taču tagad nepieciešams konkurēt ar informācijas iegūšanu pasaules tīmeklī, kur „klients vairs nemaksā par informāciju, tāpēc ir jāmeklē jauni veidi, kā gūt peļņu”.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

No trešdienas, 19.septembra, Uzziņu dienests 1188 piedāvās uzziņas par 27 pasaules valstīm. Starptautiskās uzziņas kļuvušas par loģisku turpinājumu pakalpojumam Baltijas uzziņas, kuru dienests sāka sniegt šā gada 1.jūnijā. Līdz ar to gan Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt interesējušo informāciju par 26 ārvalstīm, gan arī šo valstu iedzīvotāji - informāciju par Latviju.

Lielākā daļa no starptautiskajām uzziņām Latvijā ir pieejamas, pateicoties Lattelecom un Nīderlandes IT uzņēmuma AffinIT B.V. līgumam par uzziņu datu apmaiņu. Latvijā iespējams noskaidrot uzziņu pamatinformāciju par 27 valstīm, no kurām lielākā daļa ir Eiropas valstis un divas - ASV un Austrālija - atrodas ārpus mūsu kontinenta. To valstu sarakstu, par kurām, sākot ar trešdienu, 19.septembri, iespējams saņemt uzziņas, var apskatīt www.1188.lv.

"Informācijas apjoms Latvijā par citām Eiropas valstīm pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis, tāpēc mūsu starptautisko uzziņu pakalpojumam prognozējam lielu pieprasījumu ne tikai no Latvijas klientiem, bet arī par Latviju no citām valstīm. Mēs noteikti turpināsim paplašināt to valstu skaitu, par kurām sniedzam informāciju," norāda Lattelecom BPO darbības direktors Imants Krūmiņš.

Tikko saņēmu no klienta pārlaimīgu e-pastu: «nauda kontā!» Bet sākās viss ne tik rožaini, nu jau nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ.

Klients toreiz izlasīja mūsu kārtējo nodokļu ziņu izlaidumu (tie visi pieejami: http://www.sorainen.com/index.php?id=16469), kur cita starpā bija minēts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumiem attiecībā uz īpašās kārtības piemērošanu jūrniekiem. Proti, par jūrniekiem, kas strādā uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kopš 01.01.2009. var maksāt IIN un sociālo nodokli no 1,5 minimālās algas (no 2,5 virsniekiem).

Šāds apstākļu pavērsiens ļautu klientam, kam ir viena no lielākajām flotēm savā jomā pasaulē, algot arvien vairāk jūrniekus no Latvijas, nevis no Lietuvas, Krievijas vai citurienes, jo arī viņu kvalifikācijas līmenis ir pietiekoši labs. Turklāt, piemērojot šo IIN atvieglojumu, jau līdz šim pārmaksāto IIN un sociālo nodokli varētu atgūt atpakaļ.

Uzziņu dienests 1188, sākot ar šī gada aprīli, pievieno arī uzziņas par vairāk nekā 500 000 Krievijas uzņēmumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šie dati tiks ņemti no Krievijas telekomunikāciju uzņēmuma MGTS (Moskovskaja Gorodskaja Telefonnaja Setj) datu bāzes. Līdz ar to turpmāk Latvijas iedzīvotāji, zvanot uz 1188, var iegūt viņus interesējošu informāciju par tiem kaimiņvalsts uzņēmumiem, kas ir ievietojuši savu informāciju MGTS datu bāzē.

Saskaņā ar apkopoto statistiku pusgada laikā kopš 1188 piedāvā Starptautiskā uzziņas, Latvijas iedzīvotāji visvairāk lūguši sniegt informāciju par Vāciju – uzziņu par šo valsti vēlējies saņemt katrs ceturtais zvanītājs. Tālāk pieprasītāko uzziņu topā seko mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija (attiecīgi 19% un 13%), kā arī ASV un Lielbritānija, par kurām interesējušies attiecīgi 13% un 7% klientu.

Uzziņu dienests 1188 ir sācis mobilo tālruņu numuru datu bāzes veidošanu, tādējādi turpmāk ikviens var ievietot savu numuru datu bāzē, gan zvanot uz 1188, gan arī uzziņu dienesta mājaslapā.

Lattelecom Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs Db paskaidroja, ka uzziņu dienesta operators zvanītājam, kas meklēs kādu mobilā numura lietotāju, varēs sniegt kontaktus, vai veikt savienojumu, neizpaužot numuru, vai arī bezmaksas īsziņā atsūtīt informāciju par personu, kura vēlas sazināties ar numura lietotāju.

Uzziņu dienesta 1188 apkopotie dati liecina, ka 70% no visiem 1188 saņemtajiem zvaniem tiek veikti no mobilajiem tālruņiem.

„Uzziņu dienests 1188 garantē, ka šāda datu bāze ir droša un neviens numurs netiks nodots trešajām personām bez tā īpašnieka piekrišanas – katrs varēs pats izvēlēties, kādu informāciju par sevi sniegt, kā arī pieņemt lēmumu, vai kontaktēties ar personu, kura vēlas sazināties,” uzsver Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere, piebilstot, ka tālruņa numuri tiks izmantoti tikai 1188 uzziņās.

Darbu sācis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) diennakts uzziņu tālrunis, kuru izmantojot, iespējams noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanu par krievu valodas statusu. CVK uzziņu tālrunis ir 67049999.

Tālrunis vēlētājiem būs pieejams līdz 19. februārim. Piezvanot uz CVK uzziņu tālruni, iespējams noskaidrot balsošanai ērtākā vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem par balsošanas kārtību un balsošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs.

Ja kādi jautājumi nebūs uzziņu tālruņa datu bāzē, zvanītāja jautājums tiks piereģistrēts, atbilde uz jautājumu noskaidrota un klientam tiks atzvanīts. Uzziņu tālruņa pakalpojumu CVK nodrošina sadarbībā ar SIA Lattelecom. Plānots, ka tālruņa darbības laikā uz to varētu tikt saņemti līdz astoņiem tūkstošiem zvanu.

Db.lv jau vēstīja, ka CVK nolēma 18. februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

2007. gada laikā ievērojami pieaudzis Uzziņu dienesta 1188 pakalpojumu lietotāju skaits internetā un WAP – katru mēnesi informāciju 1188 mājas lapā internetā meklēja vidēji 340 tūkstoši unikālo lietotāju, kas ir par 12% vairāk nekā pērn, savukārt uzziņas WAP formā ik dienu saņemtas 12 tūkstošus reižu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tomēr šīs tendences 1188 saņemto zvanu skaits nesamazināja, un gada laikā dienests saņēma 15 miljonus zvanu.

Saskaņā ar interneta pētījumu kompānijas Gemius statistiku, ik dienu Uzziņu dienesta 1188 mājas lapu internetā vidēji apmeklē 32 000 lietotāju, savukārt mēnesī tai ir vidēji 340 000 unikālo apmeklētāju, turklāt apmeklējumu skaits katru mēnesi pieaug par 2-3%.

2007. gadā vidēji līdz 10-12 tūkstošiem dienā pieauga uzziņu dienesta WAP vietnes – wap.1188.lv – lietotāju skaits. Vispopulārākās ir WAP sadaļas, kur atrodamas televīzijas programmas, horoskopi un sabiedriskā transporta kustības saraksti.

2007. gadā pieaudzis arī sniegto uzziņu skaits ar īsziņām – SMS uzziņas tiek izsūtītas ap 15 tūkstošiem mēnesī. Papildus izsūtīts vairāk nekā 180 tūkstoši informatīvo īsziņu mēnesī tiem klientiem, kas izvēlas tiešo savienojumu ar atrasto numuru.

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Bez krievu valodas zināšanām darba tirgū esot grūti konkurēt, raksta Diena. Personāla atlases speciālisti norāda, ka valodas nezināšana ir klupšanas akmens daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Krievu valodu pārsvarā nepārvalda divas cilvēku grupas – trimdas latvieši un jaunieši, kas skolā sākuši mācīties jau pēc neatkarības atgūšanas, kad krievu valoda vairs nebija obligātais mācību priekšmets. Personāla atlases speciālisti norāda, ka problēmas ar krievu valodu esot cilvēkiem līdz trīsdesmit gadu vecumam.

«Ļoti liela,» tik īsa ir CVO Recriutment&Simplika vecākās konsultantes atbilde Dienai uz jautājumu, cik liela ir krievu valodas loma darba tirgū. Eksperti norāda, ka īpaši būtiskas krievu un ļoti bieži arī angļu valodas zināšanas ir apkalpojošajā jomā, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.

Uzziņu dienesta 1188 uzziņās otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma uzziņām - viesu namiem, viesnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī aktīvas atpūtas piedāvājumiem.

Kopumā Uzziņu dienests 1188 šajā periodā atbildējis uz vairāk nekā 300 tūkstošiem zvanu.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi, Uzziņu dienests 1188 izstrādājis elektronisku un arī mobilajās ierīcēs ērti lietojamu Latvijas apskates objektu karti, kurā atrodami visi ievērojamākie tūrisma galamērķi. Kartē vienkopus apkopoti ievērojamākie tūrisma apskates objekti, kā arī naktsmītnes, kafejnīcas un restorāni, veikali un aktīvās atpūtas sniedzēji.

Otrais ceturksnis jau ierasti 1188 uzziņu dienestam raksturīgs arī ar būtisku pieaugumu satiksmes uzziņās.

Lai arī līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai ir palikušas vairākas stundas, vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā par krievu valodas statusu jau pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti visas dienas laikā jebkurā no pēdējo gadu referendumiem.

Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

1188 uzziņu dienesta darbiniekiem nācies atbildēt uz jautājumu, cik maksā zirgs, vai kādu kāju lauzis Rīgas Dinamo vārtsargs Edgars Masaļskis vai, kad sāksies pīļu medību sezona. Atbildes uz šādiem jautājumiem nav atrodamas datu bāzēs. Lai tās sniegtu, operatori izmantojuši personīgās zināšanas.

Katrs desmitais iedzīvotājs 1188 uzziņu dienestā vēlas saņemt atbildes par netradicionālām tēmām, liecina Lattelecom Uzziņu dienesta 1188 secinājumi. Iedzīvotājus, kuri vēlas saņemt informāciju SMS formā, visvairāk interesē uzziņas par biznesu, sabiedrisko transportu un izklaidi.

Jautājums 1188: Kuru kāju lauza Masaļskis? 1188 atlasītie pārsteidzošākie jautājumi, kas atsūtīti ar SMS palīdzību:

• Lūdzu tostu māsīcai kāzās!

• Kā uzcept pankūkas?

• Cik maksā zirgs?

• Kurā datumā sākas pīļu medības?

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.