Latvijā 89% iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība valstī ir izplatīta parādība. Lielākas bažas par nabadzību savā valstī pauž tikai Rumānijas, Bulgārijas un Ungārijas iedzīvotāji, liecina Eirobarometra jaunākie dati.

Vismazāk par nabadzību savā valstī uztraucas Dānijas iedzīvotāji. Dānijā nabadzību par plaši izplatītu parādību uzskata tikai 31% iedzīvotāju. Arī Kiprā par to nobažījušies tikai 34% valsts iedzīvotāju.

Diena.lv vēsta, ka Eirobarometra konferencē Latvijas vārds izskanējis vairākkārt, kur tas galvenokārt saistīts ar piemēru dziļai krīzei, pieaugošai nabadzībai un bezdarbam. Eksperts Roberts Mančins, atsaucoties uz pētījuma datiem, norāda, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējā gada laikā nav naudas ikmēneša rēķiniem par pārtiku, īri un citām sadzīviskām vajadzībām. Tikai Rumānijā klājas vēl sliktāk – to atzinuši 45%. Eiropā tas uztrauc vidēji 20% iedzīvotāju.

Analizējot datortehnikas pirkumu paradumus, Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom norāda, ka trijiem no desmit datoru pircējiem, drošība internetā ir mazsvarīga.

Kompānija gan vērš uzmanību, ka riski ir ļoti lieli, jo jaunākās paaudzes datorvīrusi un hakeru īpaši izstrādātas programmas spēj ne tikai sabojāt vai pat neatgriezeniski izdzēst informāciju datorā, bet arī datorkrāpniecībā izmantot lietotāja personas datus.

Tādējādi Lattelecom, sākot no 10.februāra, kas ir Vispasaules drošāka interneta diena, un arī turpmāk savos veikalos informēs patērētājus par iespējamiem riskiem un interneta drošu izmantošanu.

Pieaugot interneta lietotāju skaitam un arvien jaunu pakalpojumu izmantošanas iespējām globālajā tīmeklī, īpaša uzmanība ir jāpievērš tieši drošībai internetā.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, atsaucoties uz BBCRussian.com informē, ka hakeru banda no Krievijas pieprasījusi 30 tūkstošus dolāru apmaiņā par kiberuzbrukuma pārtraukšanu britu komerciālajam web saitam Bluesq.com. Pirms tam vietne tika pakļauta bombardēšanai ar tūkstošiem un tūkstošiem elektronisko pieprasījumu no visdažādākajiem punktiem pasaulē. "Spiediens ir ļoti stingrs: biznesam ir veikts uzbrukums, - situāciju skaidro Pīters Pedersens, kompānijas Bluesq tehnologs. - Apgrozījums tiek bremzēts, un gala rezultātā tas var ļoti nopietni ietekmēt mūsu darbību". Tomēr kompānija atteicās maksāt un par notikušo informēja Lielbritānijas policijas īpašu apakšnodaļu, kas nodarbojas ar noziegumiem augsto tehnoloģiju jomā. Tai izdevās noskaidrot, ka masveida uzbrukums tiek koordinēts no Krievijas; Krievijas varas iestādes pēc britu kolēģu lūguma jau ir arestējušas aizdomās turamos. Tādā veidā, uzbrukums BlueSq tika atvairīts, taču, pēc policijas ekspertu domām, līdzīgi kiberuzbrukumi kopumā britu biznesam gadā izmaksā 2,4 miljardus sterliņu mārciņu (4,5 miljardus dolāru), un aiz daudziem no tiem stāv organizēti grupējumi. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka daudzi Apvienotās karalistes iedzīvotāji šodien ne tikai dzīvo, bet arī strādā tiešsaistes režīmā. Lētā platjoslas interneta izplatība ir novedusi pie tā, ka tīklā notiek ne tikai pirkšana un pārdošana, bet arī bankas operācijas – gan privātas, gan arī korporatīvas. Tikai 2004. gadā vien Lielbritānijas iedzīvotāji internetā ir izdarījuši pirkumus par kopējo summu 14,5 miljardi mārciņu (vairāk nekā 25 miljardiem dolāru), un šī nauda, neapšaubāmi, ir visai kārdinošs mērķis krāpniekiem. Tikai kredītkaršu datu zādzības vien bankām un apdrošinātājiem izmaksā pusmiljardu mārciņu gadā. Bankas cer, ka tagad ieviešamās kartītes ar iebūvētajām mikroshēmām uzlabos lietu stāvokli šajā jomā, tomēr atzīst: noziedznieki arī nestāv uz vietas. "Ja čipu tehnoloģija viņu darbībai nodarīs lielu triecienu, viņi meklēs jaunus ceļus, - saka Sandra Kvinna no britu Maksāšanas pakalpojumu asociācijas (APACS). - Par to var nešaubīties". Trauksmaina situācija Vietējās padomes darbinieks no Skotijas pilsētas Glāzgovas Bils Timonī nenozaudēja savu bankas karti, taču ļaundari pacentās iztērēt 2 tūkstošus sterliņu mārciņu no viņa konta bez viņa ziņas. "Tas, bez šaubām, satrauc; ja kas tāds notika ar mani – bet es esmu pietiekami uzmanīgs cilvēks – tas nozīmē, ka tas var notikt ar jebkuru", - viņš sacīja. Tas, kā tieši viņš tika aplaupīts, Timonī paliek mīkla, par cik laupīšana tika veikta caur internetu. Viena no daudzajām tehnoloģijām, kuru krāpnieki izmanto, lai iegūtu godīgo maksātāju bankas datus, ieguvusi nosaukumu datorkrāpniecība (phishing). Cilvēks saņem elektronisko vēstuli, kura izskatās tā, it kā to būtu sūtījusi banka, kuras klients ir adresāts. Vēstulē ir sacīts kaut kas līdzīgs kā "mēs modificējam mūsu rēķinu elektroniskās drošības sistēmu, tādēļ, lūdzu, ziņojiet mums savu lietotāja vārdu, paroli un PIN kodu". Uz šo āķi uzķeras daudzi tūkstoši, taču tālu ne visi, un noziedznieki izgudro vairāk izsmalcinātus krāpniecības veidus. Viens no tiem – elektroniskā surogātpasta sūtīšana, kas inficē mājas datorus: daži vīrusi dod iespēju noziedzniekiem izsekot katram uzsitienam klaviatūras taustiņiem – un tādā veidā iegūt viņam nepieciešamos datus. 8 tūkstošu zaudējums Džonam Vortingtonam ir pašam savs neliels bizness: viņš ražo speciālas signālierīces tiem, kuri baidās kļūt par izvarošanas upuriem. Nesen no viņa bankas rēķina pazuda 8 tūkstoši mārciņu, kaut arī visu informāciju – tādu kā lietotāja vārds un paroles – viņš vienmēr tur pie sevis. Problēma, kā saka speciālisti, slēpjas tajā, cik nopietni cilvēks izturas pret sava datora aizsardzību pret ielaušanos no ārpuses. Šajā gadījumā runa ir par programmām - ugunsmūriem un antivīrusiem. Pēc APACS datiem, 14% lietotāju Lielbritānijā nav aktīva ugunsmūra, bet 25% sen nav atjaun

Antivīrusu ekspertu izveidotā globālā interneta bīstamības karte liecina, ka Latvija ar 0,7% bīstamu interneta vietņu šobrīd ierindojas 44. vietā starp apsekotajām valstīm, Db.lv informēja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Eiropā un arī pasaulē ar ļoti augstu drošības līmeni izceļas Somija – tajā konstatēts tikai 0,1% bīstamu interneta vietņu, bet Rumānija izrādījusies viena no bīstamākajām valstīm pasaulē – 5,6% tās interneta resursu var sagādāt nepatikšanas. Starp Baltijas valstīm Latvija ierindojusies pa vidu, jo Igaunijā konstatēti 2,3%, bet Lietuvā 0,5% bīstamu interneta vietņu.

Viens no izplatītākajiem kibernoziegumiem mūsdienās - datorkrāpniecība (phishing) - bieži paredz interneta lietotāju ievilināšanu īpaši sagatavotās interneta vietnēs, kas satur kaitīgos kodus. Nav retums arī tādi gadījumi, kad saites uz šādām ļaundabīgām vietnēm vai pat paši kaitīgie kodi, parādās legālās interneta vietnēs, kas tiek uzskatītas par ļoti uzticamām. Interneta lietotāji, kuru datoros izdodas ieperināties ļaundabīgajām programmām, parasti riskē ar to, ka viņu datori tiks slepus izmantots kibernoziegumu veikšanai, bet dažreiz arī ar savu virtuālo maciņu saturu.

Strauju popularitāti iemantojušajai Raunas dārza eklērnīcai Purvciemā augusta izskaņā piepulcējusies otra eklērnīca Pārdaugavā, Mārupē. Tajā līdz ar eklēriem ieviests arī kāds jaunums – uz vietas vai līdzi ņemšanai sagatavots ēdiens – pokijs.

Eklērnīcu saimnieks Andrievs Jansons stāsta, ka pokijs salīdzinoši nesen strauju popularitāti guvis Amerikā un lieliem soļiem ienāk arī Eiropā. Tas pamudinājis arī Raunas dārzs sortimentu papildināt ar ko jaunu un interesantu. «Pokijs ir havajiešu ēdiens, kas ir gan kā salāti, gan tikpat labi otrais ēdiens. Tā sastāvā ir zivs – lasis vai tuncis, rīsi vai nūdeles, piedevas – dārzeņi vai jūras zāles un dažādas mērces,» stāsta A.Jansons.

Veģetāriešiem pokijs pieejams ar tofu sieru. Pašlaik ēdiens pieejams baudīšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai, taču nākotnē ir doma par veselīgu ātro maltīšu ķēdes izveidi, atklāj A.Jansons. Tāpat tiek domāts arī par piegāžu ieviešanu.

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Atklājot jauno sezonu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) pārsteigs savus skatītājus ne tikai ar mūziku, bet arī ar jaunu vizuālo tēlu un renovētām Lielās Ģildes telpām.

Līdz ar jauno sezonu Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim ir tapis jauns, mūsdienīgs korporatīvais stils un grafiskā zīme, kas spilgti raksturo orķestra daudzpusīgo, meistarīgo, dinamisko darbību, atvērtību jauniem un kvalitatīviem izaicinājumiem. Jāpiebilst, ka LNSO jaunā korporatīvā stila izstrādei tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās 6 mākslinieki. Viņu darbus vērtēja arhitekts Andris Sīlis, mākslinieks Andris Breže, grafiķis Laimonis Šēnbergs, mākslas zinātniece Laima Slava un reklāmas speciālists Ainārs Ščipčinskis. LNSO jaunā vizuālā tēla autors ir mākslinieks Kirils Kirasirovs. Jaunā LNSO grafiskā zīme ir skaņu vilnis. Skaņu vilnis iedarbojas līdzīgi kā ūdens vilnis, kad viens pieskāriens, viena vibrācija rada viļņus, kas iet plašumā un pārklājas viens pār otru. To vērot, just un dzirdēt nozīmē piedalīties meditatīvā procesā. Savukārt LNSO jaunā korporatīvā krāsa ir violeta. Violeta krāsa mākslā nozīmē iztēli, iedvesmu, jaunradi, radošo enerģiju. Kā zināms violetu krāsu veido sarkanā, kas ir enerģijas un spēka krāsa, un zilā, kas ir miera un plašuma krāsa," skaidro K.Kirasirovs. Arī LNSO turpmākie plāni sola gan enerģiju un spēku, gan mieru un plašumu.

Tā vien izskatās, ka ekonomiskās krīzes ietvaros plašumā vēršas daudzmiljonu galvojumu prasīšana valdībai.

Par šādu soli domā darbarīku ražošanas uzņēmums Rebir, prasot 9 miljonu ASV dolāru lielu galvojumu. Protams, salīdzinot ar tām summām, kas ir galvotas Liepājas metalurgam, kā arī tām, kas tiek un vēl tiks grūstas Parex bankā, tāds nieks vien ir, taču miljoni vienalga sanāk, pat pārrēķinot latos.

Šādu uzņēmumu rīcību var ļoti labi saprast - lai attīstītos, ir nepieciešams piesaistīt kredītresursus, taču pateicoties pašreizējiem apstākļiem, tirgus situācijai, privātās komercbankas daudzos gadījumos nevēlas riskēt, izsniedzot tik lielus kredītus, savukārt valstij piederošā Hipotēku un zemes banka nu diez vai ir spējīga viena pati kreditēt visu Latviju. Tādējādi acīmredzot ir pēdējais laiks sākt domāt par speciāla valsts fonda izveidi šādu uzņēmumu atbalstam, lai mēs vienā brīdī nenonāktu situācijā, kad ražošana valstī ir apstājusies, bet lielākie budžeta tēriņi ir saistīti ar pabalstu izmaksām bezdarbniekiem.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Tirdzniecības automātu bizness vēršas plašumā un tajos iespējams iegādāties ne tikai ātrās uzkodas, šokolādes batoniņus un bezalkoholisko dzērienus, bet arī citas lietas. Savu tirdzniecības automātu ieviesusi arī juvelierizstrādājumu fabrika Gemmi, piedāvājot tajā iegādāties rotaslietas, informē uzņēmumā.

Šis tirdzniecības automāts ir paredzēts kā vidusceļš starp internetveikalu un parasto veikalu. Iepriekš Gemmi rotaslietas varēja izgādāties internetveikalā un klātienes veikalā, bet šobrīd tiek piedāvāta iespēja preces apskatīt automāta vitrīnā, norēķinoties ar karti par precēm un saņemot tās nekavējoties. Šī iekārta ir izgatavota pēc SIA Money Express pasūtījuma.

Saskaņā ar Gemmi pētījumu, tad līdz 2020. gadam pasaulē būs pieejami 3,6 miljoni pieslēgtu tirdzniecības automātu. Ir sagaidāms, ka līdz 2022. gadam kopējais pārdoto preču un produktu apjoms, izmantojot tirdzniecības automātus, pieaugs līdz 42 miljardiem ASV dolāru (34 miljardiem eiro).

Informācija presei

12.09.2007.

Nākamā Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas sēde būs simtā Rīgas domes pašreizējā sasaukumā. Par šajā laikā paveikto stāsta komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC).

"Kopš pirmās sanākšanas esam izskatījuši 2 765 darba kārtības jautājumus, un piebildīšu, ka no visiem domes lēmumiem aptuveni puse ir mūsu komitejas sagatavota. Šāds darba apjoms prasa ļoti nopietnu attieksmi, un man ir patiess gandarījums, ka gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti strādā ļoti lietišķi un konstruktīvi.

Mūsu pirmais pienākums ir nodrošināt Rīgas īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti. Rīgas pašvaldībai pieder nekustamie īpašumi gandrīz pusmiljarda latu vērtībā, kā arī kapitāldaļas par 163 miljoniem 46 Rīgas domes uzņēmējsabiedrībās. Mums jāatbild par to, lai šīs milzu vērtības būtu apsaimniekotas iespējami lietderīgi, lai tiktu stingri ievēroti likumi un noteikumi, lai pilsētas attīstība balstītos uz drošiem pamatiem. Sakārtojot visu šo saimniecību, mēs nodrošinām gan iekšējās sistēmiskās saites, gan atgriezeniskās saites ar pilsētas stratēģisko vadību.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Cīņa pret nelikumīgām darbībām internetā vēršas plašumā, jo tieši šis mūzikas izplatīšanas veids kļūst arvien nozīmīgāks. Arī Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) šā gada prioritāte ir cīņa ar nelikumīgu mūzikas izmantošanu internetā, tādēļ tā ir izveidojusi videoklipu sēriju Parazīts.

LaMPA ir izveidojusi videoklipu sēriju Parazīts, kuri savu pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvā, un jau tuvākajā laikā tiks demonstrēti TV kanālos un izplatīti internetā, Db.lv informēja LaMPA izpilddirektore Kristīne Vāciete.

Turpinās arī LaMPA uzsāktā skolu akcija Pasaki mūziķim PALDIES!. Tās ietvaros Latvijā pazīstami mūziķi tiekas ar skolēniem dažādās skolās un stāsta par kačātāju nodarīto postu Latvijas mūzikas attīstībai. Problēmas nerodas, ja notiek apmaiņa ar failiem, kuru saturu jau sākotnēji ir radījusi persona pati, tomēr gandrīz visi failu apmaiņas programmās pieejamie faili ir tādi, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, tāpēc cilvēki, kuri tos augšupielādē (sūta), juridiski riskē.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā pētījumā Mediju prognozes 2008.gadam secināts, ka reklāmu internetā sagaida vairāki šķērļi, Db.lv informēja Deloitte Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Andris Pudāns.

1. Interneta pirātisma apkarošana, iespējams, nelikvidēs viltoto saturu

Platjoslas savienojumu skaita pastāvīgais pieaugums visā pasaulē veicinājis interneta pirātisma uzplaukumu, un platjoslas savienojumu ātruma palielināšanās atvieglojusi filmu, televīzijas un programmatūras pirātismu. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tuvosies pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, kas notiek kā uzbrukums divās frontēs – pārliecināšanā ar izglītošanu un sodīšanā ar platjoslas piekļuves aizliegumu un soda naudām. Taču, lai gan 2008. gadā varbūt sāksies pirmās uzvaras vienā kaujā pret pirātismu, vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.

Pusmiljons strādājošo Lielbritānijā trešdien piedalās streikā, pēdējos 12 gados lielākajā protesta akcijā cenšoties panākt algu paaugstināšanu.

Lielbritānijas Arodbiedrību kongress (TUC), kas apvieno valsts lielākās arodbiedrības, norāda, ka šis ir vērienīgākais streiks valstī kopš 2011.gada.

Streika dēļ trešdien valstī slēgtas tūkstošiem skolu un ievērojami traucēta sabiedriskā transporta darbība, jo streikā piedalās vilcienu vadītāji, kā arī robežsardzes darbinieki Lielbritānijas lidostās un ostās.

Visā valstī paredzētas plašas demonstrācijas, lai protestētu pret valdības ieceri ar likumu aizliegt sabiedriskajā sektorā strādājošo streikus.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki, jo inflācijas straujais pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Virtuālo jeb kriptovalūtu izmantošana vēršas plašumā. Biznesa portāls db.lv novēroja, ka, maksājot ar dažādām kriptovalūtām, iespējams iegādāties arī automašīnas sludinājumu vietnē ss.com.

Tajā atrodami vairāki sludinājumi, kuros automašīnas piedāvā iegādāties, izmantojot kriptovalūtas. Sludinājumus ievietojušas gan privātpersonas, gan juridiskas personas.

Tā, piemēram, 2007. izlaiduma gada automašīnas Audi A6 cena eiro valūtā ir 5000, bet pārdevējs piebilst: «Iespēja iegādāties kriptovalūtā (bitcoin/ethereum).»

Savukārt, SIA «AUTO NO VĀCIJAS», kas izvietojusi sludinājumus par vairāku automašīnu pārdošanu, pieņem bitcoin, ethereum, ripple, litecoin, daesh un citas virtuālās valūtas. Automašīnu iegādājoties un maksājot ar kādu no šīm kriptovalūtām, vērtība tiek konvertēta attiecībā pret eiro.

Uzņēmuma pārstāvis db.lv skaidroja, ka viņu iedvesmojusi aviokompānija «airBaltic», kas paziņoja, ka arī sāk pieņemt virtuālo valūtu bitcoin norēķiniem par aviobiļetēm. Uzņēmums šādu norēķinu veidu ieviesis pirms aptuveni mēneša, taču šobrīd neesot redzama cilvēku atsaucība.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju arvien vēršas plašumā, lai gan tas šim agresoram tāpat nav liedzis piepildīt savus koferus ar naudu.

Proti, pasaulē jau gadiem nav veiktas pietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atrašanā un ieguvē. Tagad, kad no izejvielu piedāvājuma vienādojuma spēji jāņem ārā Krievija, radušos deficītus aizpildīt ir ļoti izaicinoši. Rezultātā daudzu izejvielu cena skrējusi debesīs ar vēl lielāku ātrumu, nekā tas bija aktuāli pirms tam. Tas savukārt tai pašai Krievijai ļauj izejvielas pārdot dārgāk un nopelnīt vairāk pat pie mazāka to pārdotā apmēra.

Skaidrs ir tas, ka sankcijas un karš Ukrainā Krievijai ekonomiski būs ārkārtīgi sāpīgs pasākums un šīs valsts tautsaimniecība šogad spēji saruks. Šajā pašā laikā Krievijai joprojām kara liesmas kādu laiku un, iespējams, ilgāk, nekā sākotnēji varētu likties, barot droši vien tomēr ļaus ievērojami ieņēmumi no resursu pārdošanas, kas daļēji kompensēs tās ekonomiku graujošos negatīvos spēkus.

Latvijā konstatēts vēl viens inficēšanās ar Covid-19 vīrusu gadījums, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 18 inficēti iedzīvotāji, piektdien žurnālistiem paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Perevoščikovs norādīja, ka pēdējais pacients inficējies Francijā, kur pēdējās dienās arvien vēršas plašumā inficēšanās ar Covid-19 un kuru Latvija iekļāvusi to valstu sarakstā, kurp iedzīvotāji aicināti nedoties.

Kopumā piektdien konstatēti divi Covid-19 saslimšanas gadījumi, viens no kuriem fiksēts no rīta, savukārt otrs - vakarā. SPKC pārstāvis informēja, ka notiek minētās personas kontaktpersonu apzināšana.

Kā ziņots, šodien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas noteikti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību.

Danske Bank naudas atmazgāšanas skandāls Igaunijā pievērsis uzmanību arī Swedbank un SEB bankām, kuras dominē Baltijas tirgū.

Skandāls saistībā ar naudas atmazgāšanu Baltijā strādājošajās bankās vēršas plašumā, investoros radot satraukumu arī par lielajiem tirgū strādājošiem aizdevējiem. Tā, ņemot vērā, ka Swedbank ir lielākais aizdevējs Baltijā, trešdien tās akcijas cena piedzīvoja smagu kritumu pēc tam, kad Bloomberg publicēja informāciju, ka caur Igauniju skaitītās nelegālās naudas summas ir daudz lielākas nekā sākotnēji lēsts. Ceturtdien Swedbank akcijas cena saruka par 1,4%.

Jāatzīmē, ka Danske Bank nupat paziņojusi, ka tajā notiek ASV Tieslietu departamenta izmeklēšana saistībā ar nerezidentu kontiem Igaunijas filiālē

Savukārt Zviedrijas Swedbank ceturtdien izplatījusi paziņojumu, ka bankā nenotiek izmeklēšana saistībā ar tās naudas atmazgāšanas procedūrām, raksta Reuters.