Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

«Te nevarētu būt teātris,» ikvienam var uzmākties šaubas, caur puspamestu rūpniecisku teritoriju dodoties uz teātra Psaiho.lv norādīto adresi kādreizējā VEF

Taču viss ir pareizi – pat apkārtne jau noskaņo uz īstā viļņa. Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība.

«Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» teic Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko. Kā teātris ar savām telpām Psaiho.lv darbojas gandrīz divus gadus. Izstrādāti vairāki izrāžu varianti. Vasaras sākumā nomainīts arī priekšnesuma saturs, lai apmeklētājiem būtu interesanti nākt atkal un atkal.

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) brīdina datorlietotājus par jauna izspiedējvīrusa izplatību.

Pēdējo divu nedēļu laikā novērota augsta konkrētā vīrusa aktivitāte visā Latvijā. Vīrusa uznirstošais logs satur tekstu samērā labā latviešu valodā, izmanto Latvijas policijas atribūtiku un nobloķē lietotāja datoru. Lielākai ticamībai tiek parādīta arī lietotāja IP adrese un lietotāja fotogrāfija (ja pieejama webkamera).

Lietotājam tiek uzrādīta apsūdzība par nelegālu materiālu aplūkošanu, nelicenzētas programmatūras lietošanu vai neatļautu darbību veikšanu un pieprasīts maksāt sodu, izmantojot PaySafe norēķinu sistēmu.

«Ja gadījumā jūsu dators ir ticis inficēts, tad nekādā gadījumā nemaksājiet par tā atbloķēšanu, bet meklējiet palīdzību pie sava datorspeciālista,» brīdina institūcija.

Jaunajā Microsoft Windows Vista operētājsistēmas failos atklāta kļūda, kuru jau nedēļas nogalē centās izmantot hakeri, lai zagtu datorlietotāju paroles, informē Somijas datordrošības kompānija F-Secure.

Bīstamā kļūda radusies Windows Vista failos ani, kas maina kursora izskatu uz smilšu pulksteni vai citām animētām figūrām, kamēr dators apmainās ar informāciju.

Vislielākā hakeru aktivitāte konstatēta Ķīnā.

Kompānija Microsoft aicina datorlietotājus lejupielādēt Microsoft mājaslapā pieejamo Windows Vista papildinājumu, kas labos ani failu kļūdas.

Šī ir pirmā atklātā drošības kļūda jaunajā operētājsistēmā Windows Vista, kuru Microsoft dēvēta par visdrošāko operētājsistēmu.

Ar operētājsistēmu Windows aprīkoti 95% no pasaules datoriem.

Biznesā sīkumu nav. Pievēršot uzmanību kādai šķietami sīkai niansei vai detaļai, uzņēmums var ietaupīt, būtiski palielinot peļņu. Tieši tāpēc iepakojamo iekārtu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL piedāvā pāris noderīgus padomus, kā izmantot uzņēmumam pieejamos resursus vēl efektīvāk.

Izejvielu iegāde, produkta kvalitāte, ražošanas iekārtas, produkta iepakojums un droša transportēšana.

Visi iepriekšminētie ražošanas procesi ir vienlīdz svarīgi. Piemēram, nekvalitatīvs, taču spožā papīrā iepakots produkts ir kā skaista sporta mašīna, kas stāv garāžā ar izņemtu motoru un sausu degvielas tvertni. Uz to var paskatīties, bet tā nesniedz īpašniekam vairāk par vizuālu baudījumu. Savukārt, padomāt par kvalitatīvu produktu skaistā iepakojumā, taču nepadomāt par tā iepakošanu transportēšanai, ir tas pats, kas paņemt skaistās sporta mašīnas virsbūvi, ielikt tajā jaudīgu motoru, iepildīt degvielu, uzlikt uz tās gāzes pedāļa ķieģeli, aizvērt acis un cerēt, ka tā nonāks galapunktā sveika un vesela bez jebkādām garantijām. Muļķīgi, vai ne?

Lieliski, ja premjere saprot, ka ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no uzņēmējiem, taču par to būtu jāatceras arī ikdienā

Atklājot Eiropas inovatīvās uzņēmējdarbības konferenci – «Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai», Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādījusi, ka panākumi ekonomiskajā jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu. Premjerei var piekrist par simts procentiem – valsti tiešām uztur uzņēmēji ar saviem nodokļu maksājumiem. Jautājums ir, ko valsts dod uzņēmējiem, lai nodrošinātu to, ka ekonomika balstās uz stabiliem pamatiem. Te nu situācija nereti ir krasā pretrunā ar piefrizētām konferenču atklāšanas runām.

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

"Man liekas, ka šobrīd, ja tā var teikt, visa veida filozofisko, politisko, ekonomisko varu ir pārņēmušas interešu grupas un mēs esam pazaudējuši to kodolu – to kopējās mājas ideju, kam tas viss ir."

Tā uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā saka arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un vadītājs Uldis Pīlēns. Lielajā intervijā saruna par politiku, tās ietekmi uz tautsaimniecību, par aizraušanos ar vienas dienas problēmām tā vietā, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā, par riskiem, kas saistīti ar populismu un amatieriem augstos amatos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā lasi:

Prāvošanās starp abiem sāncenšiem iet vaļā vairākos kontinentos, tomēr tieši principiālā saķeršanās uz Kalifornijas tiesas skatuves starp amerikāņu un dienvidkorejiešu kompānijām rādīs, vai Apple argumenti ir spēcīgāki par Samsung loģiku un noteiks globālā cīniņa turpmāko gaitu un stratēģiju.

Ja Apple pierādīs savu, korejiešiem draud 2,5 miljardu dolāru sods un to Galaxy viedtālruņu un planšetdatoru izmešana no ASV tirgus. Prāva Sanhosē apgabaltiesā sākas šonedēļ. Tā paredzamais ilgums ir četras nedēļas.

Abi strīdnieki apelē pie augstām sfērām, kas iezīmē arī sava veida Rietumu un Austrumu atšķirības. Tā Apple piesauc Rietumos valdošo privātīpašuma svētumu, bet Samsung biedē, ka tai nelabvēlīgs lēmums reizē būs arī spriedums augsto tehnoloģiju inovācijām vispār, proti, primārais ir izaugsme.

Abu pušu tiesai iesniegtos argumentus The New York Times summē sekojoši.

Par maksātnespējīgu pasludinātais Liepājas metalurgs, kurš ražošanu pārtrauca pērn pavasarī, to varētu atsākt šovasar, finanšu ministrs Andris Vilks pavēstīja LTV raidījumā Sastrēgumstunda.

A. Vilks pauda, ka dažādiem uzņēmējiem, potenciālajiem investoriem, ir nosūtīta informācija par Liepājas metalurga pirkšanas piedāvājumu, un interese no potenciālo investoru puses esot.

Investora meklējumi noslēgsies pozitīvi, taču pašlaik vēl nevar pateikt, kāda profila un cik liels būs piesaistītais uzņēmums, ir pārliecināts finanšu ministrs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma, komentējot investora piesaisti Liepājas metalurgam, pauda, ka viņas rīcībā esošā informācija ir «visai cerīga», taču sīkākus komentārus nesniedza.

Tajā pašā laikā Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska, runājot par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijā, atzina - investoriem traucēklis ir tas, ka «ir uzrakstītas stratēģijas, kas netiek pildītas, tas neveicina uzticamību». Proti – investorus biedē, ka Latvijā vārdi nesakrīt ar darbiem.

Lai arī daudzās ES valstīs piemēro zemāku PVN likmi pārtikai, FM Latvijā to neiesaka īstenot, jo budžets zaudētu 194,8 milj. eiro , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda valdībā iesniegtais ziņojums par samazināto PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un to fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Finanšu ministrija (FM) izrēķinājusi starpību starp PVN 21% un 12% likmi. Lielāko fiskālo ietekmi veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera, olu, dārzeņu, maizes un graudaugu realizācijas – 142 milj. eiro. Norādīts, ka iespējamā PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem neietekmētu šo preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanā. Savukārt, nosakot tikai vienas pārtikas preču grupas produktu piegādēm samazināto PVN likmi, administrēšana radītu papildu slogu.

Namsaimnieki gatavi iesaistīties daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā; iedzīvotājus biedē ilgtermiņa kredītsaistības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dzīvojamā fonda atjaunošanai ar energoefektīviem risinājumiem ir dota atkārtota iespēja piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) neatmaksājamu atbalstu līdz 50% (atkarībā no siltumenerģijas patēriņa apkurei pēc renovācijas) no kopējiem nama siltināšanas izdevumiem. Mājas iedzīvotāju vārdā energoefektivitātes pasākumus var organizēt arī namu apsaimniekotāji. Tie aktivitātē iesaistās galvenokārt lielajās pilsētās, taču nevar apgalvot, ka arī tur ar lielu vērienu. Tam ir savi iemesli.

2016. gadā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) plāno sākt energoefektivitātes pasākumus aptuveni sešām daudzdzīvokļu mājām, paredzot izmaksas uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru līdz 150 eiro, bet prognozētās energoefektivitātes pasākumu kopējās izmaksas ir 2,53 milj.eiro. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.–2013.) Rīgas namu pārvaldnieks ir nosiltinājis piecas daudzdzīvokļu mājas: Bauskas ielā 51, Finiera ielā 15, Ļermontova ielā 8, A. Dombrovska ielā 49, Brīvības gatvē 300. RNP Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde norāda, ka tiklīdz nama dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu par mājas atjaunošanu, uzņēmums gatavs iesaistīties visa projekta organizēšanā, taču met akmeni pašu iedzīvotāju dārziņā, norādot uz viņu pasivitāti un nespēju savstarpēji vienoties.

Pirms vēlēšanām mēs daudz dzirdējām par (ne)iespējamo Rīgas palikšanu bagātai acumirklī. Protams, ir grūti ticēt, ka mēs drīz redzēsim visus rīdziniekus ar stabiliem lieliem ienākumiem algu kontos (gandrīz Eiropas līmenī) un vēl grūtāk ticēt, ka brīnumainā naudas pieplūšana varētu risināt Latvijas strukturālas problēmas.

1985. gadā, kad globālais ekonomiskas konteksts bija krietni savādāks, Kardināls J. Ratzingers (tagad Pāvests Benedikts XVI) teica, ka ekonomikas sistēma bez morālas disciplīnas varētu radīt tirgus sabrukumu. Šodien kapitālisma ekonomiskas sistēma ir pilnīgi iznicināta, un Pāvesta vārdi izskan kā pravietojumi.

Nekāds ekonomikas sildīšanas plāns nevar būt īstenots bez ētikas aspektu aplūkošanas. Domāju, ka neesmu pirmais kas par to runā un par šo skaļāk esam dzirdējuši publiskā telpā gan vietējos, gan starptautiskos medijos. Bet, vai ir konkrēti soļi?

11.Junijā Wall Street Journal publicēja vienu rakstu par Latviju, kur viņi slavēja SVF un ES stratēģiju, lai piespiestu Latvijas valdību krietni samazināt deficītu. Vēsture mums saka, ka finanšu risinājumi nekad nevar kļūt efektīvi bez reālas problēmas risināšanas.

Krievijas ostu infrastruktūras projekti un Ziemeļu jūras ceļš draud nosmelt kravas Latvijai, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad Krievijas ostu jaudas plānots palielināt par 28 milj. t, paziņojis Krievijas transporta ministra vietnieks un Jūras un upju transporta federālās aģentūras vadītājs Viktors Oļerskis, vēstīja Portnews.ru. Pēc viņa teiktā, termināļu jaudas tiks kāpinātas, piemēram, Sabetas (astoņi milj. t gadā), Murmanskas (divi milj. t gadā), kā arī Novorosijskas, Azovas, Tamaņas ostās un Baltijas jūras baseinā. Patlaban mūsu austrumu kaimiņvalstī vislielākā vajadzība ir pēc papildu ostu jaudām graudu, minerālmēslu un rūdas pārkraušanas segmentos.

Savukārt Jūras tirdzniecības osta Lavna Murmanskā gatavojas sākt ogļu pārkraušanu 2020. gadā, vēstīja Interfax. Pēc kompānijas izpilddirektora Sergeja Krivolapova teiktā, sākotnēji termināļa apgrozījums plānots deviņu milj. t apjomā, bet jau 2021. gadā iecerēts to palielināt līdz 18 milj. t. Kolas līča akvatorija ļauj ostā ienākt 150 tūkst. tonnīgiem beramkravu kuģiem, norāda Severpost.ru. Tas licis Newinform.com secināt, ka ar Ziemeļu jūras ceļa palīdzību Krievija grasās piebeigt Baltijas valstu ostas, atņemot tām Krievijas izcelsmes tranzīta kravas. Caur Lavnu ogles varēšot eksportēt gan uz Eiropu, gan Ķīnu – pa Ziemeļu jūras ceļu.

Viens no pirmajiem klupšanas akmeņiem, ar ko nācies sastapties jau pirmajā mēnesī pēc jauno Latvenergo tarifu stāšanās spēkā, ir tas, ka tiem patērētājiem, kam nav tiešā līguma ar Latvenergo, nereti nācies jau uzreiz par elektrību samaksāt paaugstināto tarifu - 10,74 santīmus par kilovatstundu.

«Latvenergo uzskata mūs par savas elektrības pircēju, neņemot vērā to, ka neesam elektrības gala lietotāji. Jauno tarifu nianses nebija pārdomātas, tie ir radīti skurbulī un steigā,» tā Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Vēlas būvniecības saskaņošanu 70 dienu laikā

Jaunajā Būvniecības likumprojektā paredzēts atteikties no daudzajiem starplēmumiem.

Pārtika

Miljardieris piena kombinātā iegulda miljonus

A/s Rīgas Piena kombināts pamatkapitāls palielināts par 14,9 miljoniem eiro. Paredzēts, ka investīcijas tiks ieguldītas gan jaunu iekārtu iegādē, gan piena ražošanā un ganāmpulku palielināšanā. «Piesaistot tik lielus resursus, mums atveras daudzas durvis ne tikai vietējā tirgū, bet arī citās valstīs,» uzsver RPK valdes loceklis Jānis Ceičs.

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Finanšu ministrijas publiskā atvainošanās tomēr nesniedz pārliecību, ka lielo iepirkumu durvis patiešām ir vaļā, jo direktīvas taču joprojām nav pārņemtas un likumi arī tikai puscepti

DB vakar ziņoja, ka daudzmiljonu iepirkumi var beigties ar to, ka tie tiek atzīti par veiktiem neatbilstoši ES tiesiskajam regulējumam un tādējādi būtu jāzaudē līdzfinansējums. Satraucošā ziņa kā saburzīts papīrs kamīnā uzliesmoja mediju telpā, apkvēpinot par ES fondiem atbildīgo ministriju, kura iepriekšējā dienā nebija gatava atbildēt uz DB jautājumiem, bet jau nākamajā dienā steigšus pati izplatīja dažus dūmu mākonīšus, no kuriem viens tika aši iepūsts sejā presei, proti, paziņojot, ka DB vēstītais ir «bleķis». Neviena publiskā iepirkuma veikšana neesot apdraudēta vai aizliegta, e-pasta sūtījumā taisnojās DB norātie ierēdņi un apgalvoja, ka «turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā».

Kreditēšanas ziņā Latvija tuvākajā laikā atgriezīsies 2001. — 2002. gada līmenī, bet problēmkredītu īpatsvars var pārsniegt 10% apjomu.

To žurnālam Kapitāls atzinis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis. «Es negribu būt pārāk liels pesimists, bet liela apjoma kreditēšana ir jāaizmirst. Es domāju, ka šajā ziņā mēs drīzumā būsim 2001. — 2002. gada līmenī. Valsts visiem kredītņēmējiem palīdzēt nevarēs. Stingri ņemot, patēriņa kredīti ir ņemti televizoram, mēbelēm. Atņems gultu, pagulēs uz grīdas,» tā J. Brazovskis.

«Problēmkredītu īpatsvaram 10% varētu būt diezgan reāls apjoms. Tas varētu būt vēl lielāks, jo biedē temps, kādā aizveras visi eksporta tirgi, tāpēc arī pie mums situācija kļūst arvien drūmāka,» uzskata J. Brazovskis, piebilstot, ka nākotni pašlaik ir ļoti grūti modelēt. Ik pa laikam tiekot liktas cerības uz kādu konkrētu valsts atbalsta veidu, bet līdzko tas tiek ieviests, atklājas faktori, kas nav ņemti vērā.

Programmatūras izstrādes SIA Diatom Enterprises apgrozījums pērn audzis par aptuveni 15%, sasniedzot divu miljonu eiro apgrozījumu

Uzņēmums ir pakalpojumu sniedzējs, un tam nav savu produktu. Runājot par to, kāpēc izvēlēts šāds biznesa modelis, SIA Diatom Enterprises pārdošanas vadītājs Aleksejs Beloglazovs norāda, ka tās ir divas dažādas pasaules. «Ir daži klienti, kuri meklē gatavu risinājumu, un tādi, kuri saprot, ka nav viņiem piemērota gatavā risinājuma. «Klienti mūs atrod, kad saprot, ka nevēlas mainīt savus procesus, lai pielāgotos kādam gatavam risinājumam. Viņi vēlas, lai programmatūra atbalsta viņu unikālos procesus. Daudzi uzņēmumi sūdzas, ka, sākot lietot gatavos produktus, tiem ir jāpielāgojas un jāmaina savi procesi. Jaunas sistēmas ieviešana prasa varbūt mēnesi, bet procesu pielāgošana var prasīt pat gadu. Tas viņus biedē. Tāpēc reizēm uzņēmumi izvēlas pasūtīt individuāli izstrādātu risinājumu – līdzīgi kā uzvalku pēc individuāla pasūtījuma, kas nēsātājam ir kā otrā āda,» viņš salīdzina. Kad SIA Diatom Enterprises dibinātājam Denisam Gorškovam (Denis Gorshkov) kāds prasa, kāpēc uzņēmumam nav sava produkta, viņš iesaka pajautāt celtniekiem, kāpēc tie nenodarbojas, piemēram, ar viesnīcu biznesu. Lai gan būvniecības uzņēmums ir uzcēlis viesnīcu, tas ir pilnīgi cits bizness.

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada maiju, patēriņa cena Latvijā augušas par 4,8%-4,9%. Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīlī, cenu kāpums bijis salīdzinoši neliels - par 0,3%-0,4%, liecina biznesa portāla Nozare.lv veiktā ekonomistu aptauja.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidroja, ka maijā nedaudz piebremzējās pārtikas cenu kāpums, kā arī nedaudz kritās degvielas cenas. Tomēr sezonālo svārstību dēļ būs pieaugušas apģērba un apavu cenas, lai gan lēnāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka maijs nebūs izņēmums un cenu kāpums būs turpinājies. Viņaprāt, to noteikuši vairāki faktori, no kuriem liela ietekme būs pārtikas produktu cenām.

Savukārt Citadele Asset Management skaidro, ka galveni inflācijas dzinējspēks mēneša laikā bija dārzeņu un augļu cenu sezonālais kāpums, kā arī pieaugušie siltumenerģijas tarifi Rīgā par 4% saistībā ar dabasgāzes tirdzniecības cenas palielināšanos par 6,6%.