Blokķēdes izmantošanas iespējas ir radījušas pamatīgu ažiotāžu daudzās industrijās. Šī tehnoloģija ļauj nodrošināt darījumus starp divām pusēm, izmantojot algoritmus bez trešo pušu apstiprinājuma. Tas palielina darījumu nodrošināšanas ātrumu un samazina izmaksas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā.

Tā ir patiesa revolūcija, jo jaunas un, iespējams, labākas sadarbības formas aizstās pašreizējos starpniekus. Blokķēde pārvērtīs enerģētikas nozari, atbalstot pāreju no centralizēta modeļa (no augšas uz leju) ar ražotāju un patērētāju, uz izkliedētu modeli ar jauniem tirgus dalībniekiem: ražotāj-patērētājiem.

Paradigmas maiņa: no patērētājiem uz ražotāj-patērētājiem Pašreizējais «no augšas uz leju» (top-down) modelis ir balstīts vienkāršā paradigmā: ražotāji ražo elektroenerģiju un pārdod to patērētājiem, kuri to lieto. Taču līdz ar būtisku saules paneļu un bateriju cenu kritumu patērētāji sāks paši ražot elektroenerģiju, tādējādi kļūstot par ražotāj-patērētājiem. Pašreiz to galvenokārt virza nepieciešamība pēc ražošanas savām vajadzībām, toties šo pārmaiņu rezultātā mēs redzēsim elektroenerģijas tirdzniecības sākumu ražotāj-patērētāju starpā (peer-to-peer). Tādējādi pašreizējo modeli «no augšas uz leju» aizstās izkliedētais modelis. Jaunā sistēma rosinās jauna informācijas tīkla parādīšanos paralēli fiziskajam elektrības tīklam (tā saucamie «Digitālie Dvīņi»). Šis informācijas tīkls radīs milzīgu datu apjomu, kuru būs nepieciešams apstrādāt. Šīs pārmaiņas modelī ir patiesa revolūcija, un, kā jebkura revolūcija, tā radīs gan jaunas problēmas un jautājumus, gan arī jaunas iespējas.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir izstrādājis jaunus, e-paraksta pakalpojumu komplektus par zemākām cenām, kurus būs iespējams iegādāties, sākot no 2010.gada 1.janvāra.

Mini paka, no 1.janvāra aizstās līdzšinējo E-man paku, pakā ietverts viss nepieciešamais lietošanas uzsākšanai, tostarp viedkaršu lasītāju un noteiktu skaitu laika zīmogu. Pašlaik E-man paka maksā 24.61 (t.sk. PVN Ls 4.27), bet Mini paka maksās 19.99 Ls (bez PVN 16.52 Ls), vai 9.99 Ls (bez PVN 8.26 Ls). Cenas ir atkarībā no e-paraksta izmantošanas biežuma.

LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne Db paskaidroja, ka cenas salīdzināt nav korekti, jo jaunajās pakās ir plašāks piedāvājums un cenas ir samazinātas katram piedāvājuma komplektam un būtiski zemākas būs tieši laika zīmogu cenas.

Standarta paka, no 1.janvāra aizstās esošo E-biznesam paku, tā ietvers visu nepieciešamo lietošanas uzsākšanai, tostarp lielāku laika zīmogu skaitu – 240 agrāko 100 zīmogu vietā. Šobrīd E-biznesam paka maksā 48.19 (t.sk., PVN Ls 8.36). Standarta pakai cena noteikta 24.20 (bez PVN 20 Ls) vai 36.30 Ls (bez PVN 30 Ls) atkarībā no lietošanas biežuma.

Baltcom plāno VIASAT TV programmas - TV1000 un TV1000 Russkoje Kino - aizstāt ar līdzvērtīgām vai pat labākām tematiskajām programmām.

Baltcom informē, ka tuvojoties TV programmu izplatīšanas līguma termiņa beigām, Baltkom saņēmis VIASAT priekšlikumu, kas paredz VIASAT piedāvātās TV programmas turpmāk vairs neizplatīt analogajā kabeļtelevīzijas apraidē.

Baltkom līdz šim nav panācis arī vienošanos par atsevišķu TV programmu pārraidi digitālajā formātā, jo VIASAT TV programmu komplektam noteiktā maksa ievērojami pārsniedz līdzšinējos apmērus un Baltkom klientiem, visticamāk, nebūs pievilcīga.

Izmaiņas VIASAT satura izplatīšanas stratēģijā skars arī Baltkom digitālās TV klientus, kuri bez jau minētajiem kanāliem vairs neredzēs arī VIASAT Explorer. VIASAT piedāvātās TV programmas par papildu samaksu, ko noteiks VIASAT, būs pieejamas tikai Baltkom digitālajā TV atsevišķa bloka abonentiem.

Slavenais amerikāņu investors Vorens Bafets (Warren Buffett), dažkārt saukts par Omahas orākulu, paziņojis, ka viņam prātā ir pēctecis, kurš aizstās viņu investīcu grupas Berkshire Hathaway vadītāja amatā, taču šī cilvēka vārdu tā arī nav atklājis, ziņo BBC.

Tādējādi mazinātas akcionāru bažas par kompānijas nākotni, kad 81 gadu vecais V. Bafets no amata aizies.

Vienlaikus V. Bafets norādījis, ka viņš patlaban gan neplāno atkāpties no amata un gatavojas dzīvot vēl ilgi.

Savā ikgadējā vēstulē Berkshire akcionāriem viņš piebildis, ka kompānijai ir arī divi rezerves kandidāti.

Berkshire 2011. gadā strādājusi ar tīro peļņu 10,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Ciešot no vājās ASV ekonomikas, gada peļņa sarukusi no 13 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā. Kompānijas darbību negatīvi ietekmējusi arī zemestrīce un cunami Japānā, kas rezultējies ar 1,7 miljardu ASV dolāru zaudējumiem apdrošināšanas biznesā.

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar kopējo jaudu 600 megavatu apjomā

Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers skaidro, ka daļēji šīs enerģijas ražošanas vienības aizstās jaunais Auveres spēkstacijas energobloks, kas darbu sāka šā gada septembrī.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lēmums par šo energobloku slēgšanu tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, jo tajos izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas un sniedz zemāku efektivitāti nekā jaunākas spēkstacijas, norāda J. Bethers. «Vecajiem energoblokiem ir noteikts stundu limits, kas nosaka, cik ilgi tie var darboties. Attiecīgi konkrētie energobloki tiks slēgti pēc šo darbības stundu iztērēšanas. Pašlaik enerģijas ražošanā notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā savu laiku nokalpojušās tehnoloģijas aizvieto jauni un daudz efektīvāki risinājumi, ko sevī ietver Auveres spēkstacija,» atzīmē Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka Auveres spēkstacijas būvniecība ilga astoņus gadus un šī ir unikāla spēkstacija ar augstu efektivitāti, kas spēs nodrošināt enerģiju nākamajām divām attīstības paaudzēm Igaunijā. «Būtisks uzlabojums ir arī Auveres spēkstacijas mazais izmešu līmenis, kas ir daudzkārt zemāks nekā vecajos energoblokos. Tāpat jāuzsver, ka Auveres spēkstacija spēj gadā saražot 2,2 teravatstundas elektroenerģijas, kas sedz 25% no Igaunijas kopējā enerģijas patēriņa. Šāda mēroga jaunuzcelta spēkstacija Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū pēdējo reizi tika atvērta pirms desmit gadiem Malmo, Zviedrijā. Šī stacija kā kurināmo izmanto dabasgāzi, darbojoties ar 450 megavatu jaudu,» uzsver J. Bethers, piebilstot, ka Auveres spēkstacijā izmantotās tehnoloģijas ļaus līdz pat pusei no nepieciešamā kurināmā aizstāt ar biomasu.

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laidīs apgrozībā sudraba piemiņas monētu 365, kas piedāvā traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu, informē centrālās bankas pārstāvji, piebilstot, ka monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu.

Monētā iekodēts savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli četri: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Monētas aversā uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē vienu sekundi, minūti, stundu, dienu, mēnesi un gadu. Savukārt reversā spožs sektors apļa diagrammā māksliniekam pārtop par lata simbolu.

Monēta 365 ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas tirāža – 5000 eksemplāru.

Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs Rīgā, kā arī Liepājas un Daugavpils filiālēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,31 lats.

Eiropas Parlaments atbalstījis REACH (jaunā ķimikāliju reģistrācijas un atļauju sistēma) likumprojektu. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijā informē, ka Latvijas lielie uzņēmumi piemērosies stingrākai ķīmisko vielu uzraudzībai, tomēr bažas ir par mazajiem uzņēmumiem, ziņo Latvijas Radio 1.

Piemēram, Olainfarm jau esot gatavs stingrākām prasībām. Uzņēmums esot izvērtējis iespējamās izmaiņas ražošanā, lai atteiktos no īpaši bīstamu vielu lietošanas, tādējādi nodrošinot REACH regulas prasību ieviešanu.

"Ar šo balsojumu, kas ir viens no vissarežģītākajiem Eiropas Savienības vēsturē, tiek pieņemts ļoti svarīgs tiesiskais pamats, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi, neapdraudot Eiropas konkurētspēju," sacīja Parlamenta priekšsēdētājs José BORREL FONTELLES.

Turpmāk Eiropas Savienībā būs jāreģistrē visas vielas, ja saražotais, importētais vai ražošanā izmantotais daudzums pārsniegs 1 tonnu gadā, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

ASV tehnoloģiju giganta Microsoft nākamais vadītājs būs līdzšinējais kompānijas inženierzinātņu daļas vadītājs Satja Nadella (Satya Nadella). Viņš amatās aizstās līdzšinējo Microsoft vadītāju Stīvenu Balmeru (Steven Ballmer), vēsta New York Times.

Jau iepriekš tika lēsts, ka tieši Nadella būs Balmera pēctecis Microsoft vadītāja amatā.

Līdz ar oficiālo paziņojumu par nākamo Microsoft vadītāju, kompānijas dibinātājs Bils Geits arī paziņoja, ka atkāpsies no kompānijas padomes priekšsēdētāja amata, lai turpinātu darbu Microsoft kā Nadellas padomniekas tehnoloģiju jautājumos. Tiesa, Geits arī turpinās darboties padomē kā tās loceklis.

Bilu Geitsu Microsoft padomes priekšsēdētājā amatā aizstās līdzšinējais padomes loceklis Džons Tomsons (John Thompson).

«Šajā pārmaiņu laikā nav labāka kandidāta Microsoft vadītāja amatam par Satju Nadellu,» norāda Bils Geits.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Prāmju operatora Tallink Grupp meitaskompānija noslēgusi vienošanos ar Somijas uzņēmumu Viking Line ABP par prāmja M/S Isabella iegādi, kas aizstās vecāko M/S Silja Festival maršrutā Rīga – Stokholma.

Darījumu iecerēts pabeigt līdz aprīļa beigām. Tā izmaksas aplēstas 30 miljonu eiro apmērā (21,1 miljons latu), vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Jaunais prāmis, kas līdz šim pasažierus pārvadāja maršrutā Turku – Stokholma, būs ar lielāku pasažieru un transportlīdzekļu ietilpību.

Kompānija Viking Line norāda, ka prāmja M/S Isabella pārdošana ir daļa no tās ilgtermiņa stratēģijas. Somijas uzņēmums M/S Isabella maršrutā Turku – Stokholma turpmāk aizstās ar prāmi Viking Grace.

Tallink jaunais prāmis izbūvēts 1989. gadā un spēj pārvadāt aptuveni 2,5 tūkstošus cilvēku. Savukārt Silja Festival varēja ietilpt 1,75 tūkstoši cilvēku.

Tallink Grupp meitasuzņēmums Hansalink Limited pabeidzis kruīza kuģa Isabella iegādi no Viking Line ABP, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Darījuma izmaksas lēstas 30 miljonu eiro apmērā (21,1 miljons latu).

Jaunais kuģis no Rīgas sāks kursēt maija otrajā nedēļā.

Jāpiebilst, ka Isabella aizstās Silja Festival kuģi maršrutā Rīga-Stokholma, jo, pieaugot pieprasījumam, uzņēmums nolēma iegādāties kuģi, kurš spēj pārvadāt vairāk pasažieru un automašīnu.

Prāmis līdz šim pasažierus pārvadāja maršrutā Turku – Stokholma. Kompānija Viking Line norāda, ka prāmja M/S Isabella pārdošana ir daļa no tās ilgtermiņa stratēģijas. Somijas uzņēmums M/S Isabella maršrutā Turku – Stokholma turpmāk aizstās ar prāmi Viking Grace.

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Labi, lēti un nedeldē biroja krēslus – darbaspēka deficīta problēmas atsevišķās jomās varētu risināt aktīvāka ārzemnieku attālināta nodarbināšana

DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka drīzumā viesstrādnieki varētu kļūt par ikdienišķu parādību lauksaimniecībā. Gatavību izspēlēt viesstrādnieku kārti iepriekš apliecināja arī vairāku citu nozaru pārstāvji, jo pašmāju darba rokas tiek vērtētas kā pārāk vājas vai nepietiekamas virknē jomu. Lauksaimnieki (īpaši domājot par dārzeņkopību un augļkopību) pat aicināja ievest miljonu viesstrādnieku, jo tie, nākuši no ekonomiski knapākām valstīm, varētu risināt darbaspēka trūkumu sezonas darbos. Līdzšinējā būvnieku pieredze rāda, ka Latvijas līmeņa atalgojums liekas saistošs cilvēkiem no bijušajām PSRS republikām. Arī kravu pārvadātāji šoferu trūkumu izjūt jau gadiem, tāpēc pārvadājumu biznesā patlaban stūri groza liels pulks Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas iedzīvotāju.

Valdība šodien, 25.jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības un svaigu augļu un dārzeņu atbilstības standartiem novērtēšanas kārtība, informēja Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

Noteikumu projekts nosaka svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības, tostarp prasības izplatīšanai mazumtirdzniecībā atsevišķiem augļiem un dārzeņiem, kam ir noteikti specifiski tirdzniecības standarti, kā arī atbilstības specifiskajam vai vispārīgajam tirdzniecības standartam novērtēšanas un kontroles kārtību.

Noteikumi paredz, ka grieztu vai sadalītu produktu, kā arī ēšanai vai apstrādei virtuvē gatavu produktu atļauts izplatīt mazumtirdzniecībā, ja tas ir atbilstoši higiēniski apstrādāts, iepakots un marķēts.

Mazumtirdzniecībā ir atļauts izplatīt ābolus, zemenes, bumbierus un tomātus, kuri atbilst Komisijas Regulas Nr.1580/2007 I pielikuma A daļas prasībām un kuru marķējumā ir norāde par paredzēto pārstrādes veidu, piemēram, «zemenes ievārījumam».

Pērn ir izdotas vairāk nekā 13 tūkst. E 111 veidlapas, kas paredzētas neatliekamās un steidzami nepieciešamās palīdzības saņemšanai, īslaicīgi uzturoties kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Par to Db informēja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) preses sekretāre Ilze Arāja. Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos ir izdotas vairāk nekā 2 tūkst. E 111 veidlapu. Plānots, ka no šā gada 31. jūlija iedzīvotājiem tiks izsniegta Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas turpmāk aizstās E 111 veidlapu. EVAK karte paredz to pašu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, ko līdz šim paredzēja E 111 veidlapa – neatliekamo un steidzami nepieciešamo ārstēšanu. E 111 veidlapa tiek izsniegta A4 papīra formātā, bet EVAK būs plastikāta karte, kas saturēs to pašu informāciju, kas iekļauta E 111 veidlapā. EVAK karte ir standartizēta visā ES. EVAK karti bez maksas iedzīvotāji varēs saņemt jūlija beigās, un tā būs derīga vienu gadu. Pieteikumu EVAK kartes saņemšanai arī turpmāk varēs aizpildīt VOAVA mājas lapā www.voava.lv, vai personīgi ierodoties VOAVA, kā arī pieteikuma veidlapu nosūtot pa pastu uz adresi Rīga, Baznīcas 25, LV 1010.

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums varētu tikt palielināts līdz diviem triljoniem eiro, lai tādējādi būtu iespējams palīdzēt arī finansiālās grūtībās nonākušajām eirozonas lielākajām ekonomikām, vēsta Vācijas laikraksts Der Spiegel.

Patlaban ESM finansējums paredzēts 500 miljardu eiro apmērā. Pret iespējamo palielinājumi iebilst Somija, kura norāda, ka par tik dramatisku finansējuma kāpumu savs atzinums jāsniedz valsts parlamentam.

Par ESM izveidošanu eirozonas valstis vienojās gada sākumā. Paredzēts, ka mehānisms darbu sāks oktobrī. Ja ESM finansējums tiks paaugstināts līdz diviem miljardiem – valstīm vajadzēs veikt lielākas iemaksas fondā.

Der Spiegel norāda, ka Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmumus par ierobežojumiem Berlīnes dalībai ESM nozīmējot, ka daļa mehānisma paredzētās naudas varētu nākt no privāto investoru puses.

Iepriekš Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka valsts prezidents līgumu ar zināmiem nosacījumiem var ratificēt, tomēr noteica, ka Berlīnes iemaksas fondā ir stingri ierobežotas 190 miljardu eiro apmērā. Gadījumā, ja valsts vēlētos savas iemaksas palielināt, tam būtu nepieciešams likumdevēju apstiprinājums.

Apstrādājot tiesu nolēmumus, to saturs dažreiz kļūst nesaprotams. Pašlaik personas vārds un uzvārds tiek aizstāts ar iniciāli. Līdz ar to gadījumos, kad tiesas nolēmumā minēto personu vārdu vai uzvārdu iniciāļi sakrīt, nolēmuma teksts kļūst neskaidrs, jo nav iespējams atšķirt tiesas nolēmumā minētās personas.

Tādēļ pēc grozījumu stāšanās spēkā personas vārdu un uzvārdu aizstās ar brīvi izvēlētu latviešu alfabēta lielo burtu.

Pašlaik arī noteikts, ka spriedumu anonimizēšanas laikā tekstā tiek aizklāts personas vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, nekustamā īpašuma adrese un kadastra numurs, kā arī automašīnas valsts reģistrācijas numurs. Turpmāk būs arī noteikts, ka nolēmumos, kas satur citus fizisku personu identificējošus datus, šos datus dzēsīs, aizstājot ar attiecīgu norādi.

Kā arī turpmāk Tiesu administrācija sagatavos un nodrošinās pieejamību spriedumiem tiesu portālā tiesas.lv. Iepriekš to darīja Tieslietu ministrija (TM).

Ministru kabinets ir pieņēmis šos grozījumus noteikumos par tiesu informācijas publicēšanu Latvijas tiesu portālā un tiesu nolēmumu apstrādi. Grozījumus izstrādājuši TM speciālisti.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.

Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.

Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.

Latvijā ir vairākas vietas, kurās pašlaik sākta vai drīzumā tiek plānota attīrīšana no bīstamām ķīmiskām vielām, - Inčukalna gudrona dīķi ir tikai viena no tām. Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā, pie Tvaika ielas, sākta vēsturiskā piesārņojuma attīrīšana, lai turpmāk augsnē un gruntsūdeņos nonākušie naftas produkti neizplatītos tālāk un nenokļūtu Daugavā, vēsta laikraksts Diena.

Konstatēts, ka pavasaros, rudeņos un pēc spēcīgiem lietiem naftas produktu piesārņojums no Tvaika ielai pieguļošās Rīgas brīvostas teritorijas nonāk Sarkandaugavas ūdeņos un tālāk Daugavā un Baltijas jūrā, laikrakstam stāstījis projekta vadītājs Klāvs Brangulis.

Piesārņotās vielas šajā vietā akumulējušās vairāk nekā gadsimta garumā. Lai nenotiktu to izplatība, plānots atsūknēt aptuveni 900 tonnu naftas produktu, kas pašlaik veido gruntsūdeņu virsējo slāni, ir arī paredzēts attīrīt augsni no šīm piesārņojošajām vielām, dažviet to plānots darīt, veicot īpašu skalošanu, bet citviet to izgrābs un aizstās ar tīru zemi. Darbi notiks 77 000 m2 lielā teritorijā.