Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Business Software Alliance ir nākusi klajā ar gadskārtējo pētījumu par datorprogrammu pirātismu - Global Piracy Study 2006. Pētījums rāda, ka Baltijā datorprogrammu pirātisms ir nodarījis 73 miljonu USD lielus zaudējumus, no kuriem par lielāko daļu atbildīga Lietuva.

Lietuvā no visām datorprogrammām, kuras tiek lietotas valstī, 57% ir nelegālās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Lietuvā šis skaitlis nav mainījies, savukārt zaudējumi, kas nodarīti valstij, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājušies no 25 līdz 31 miljonam USD.

Par 1% mazāk nekā Lietuvā pirātiskās programmas lieto Latvijā, t.i. no visām valstī lietotajām datorprogrammām 56% ir nelegālas. Datorprogrammu pirātisms Latvijai 2006. gadā ir nodarījis 26 miljonu USD lielus zaudējumus. 2005. gadā Latvijā pirātisma līmenis bija tāds pats kā šogad Lietuvā - 57%, savukārt zaudējumi bija mazāki - 20 miljoni USD.

Ņemot vērā lasītāju lielo interesi (Datorpirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis 26 miljonu zaudējumus) par to, kā BSA aprēķina pirātisma nodarītos zaudējumus ekonomikai, sazinājāmies ar Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektori Sanitu Meijeri, lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā.

Pēc Meijeres skaidrojuma Latvijas ekonomikai pirātu nodarītie zaudējumi tiek aprēķināti pēc formulas

x/(100-y)*y=z

kur:

x ir ieņēmumi no pārdotās programmatūras

y ir pirātisma līmenis (56%)

z ir ekonomikai nodarītie zaudējumi(26 miljoni USD)

Meijeres rīcībā gan nebija konkrēti dati par ienākumiem no pārdotās rogrammatūras, tomēr, veicot samērā vienkāršus aprēķinus, sanāk, ka Latvijā pārdota programmatūra par 20 428 571 USD. BSA aprēķini ir veikti par visu Latvijā pārdoto programmatūru, ne tikai BSA biedru programmatūru.

Kā redzams, aprēķini ir veikti ar optimistisku pieņēmumu, ka visi pirātisko versiju lietotāji varētu legalizēties, neņemot vērā iespēju, ka gadījumā, ja leitotājam būtu jālegalizē lietotā programmatūra, viņš varētu atteikties no tās lietošanas.

Šajā ziņā apkopotas nedēļas svarīgākās ziņas no Db.lv, vērtējot tās arī pēc lasītāju vērtību skalas - klikšķu skaita.

Nedēļa sākās ar ziņu, ka tiek vēsturiskā apvienošanās autopsaulē tuvojas beigām - Chrysler pārdos par 5,5 miljardiem.

Kaimiņi Igauņi aprēķinājuši, ka kiberuzbrukumi Igaunijai izmaksās vairāk nekā vandāļu nodarītie zaudējumi - Kiberuzbrukumi Igaunijai izmaksā dārgāk nekā vandāļi.

Valsts grib nomāt 549 videi draudzīgus automobiļus - Valsts institūcijas grib videi draudzīgus auto.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis SIA TvshopEXTRA.lv izbeigt negodīgu komercpraksi, jo uzņēmums sniedz patērētājiem neatbilstošu informāciju par atteikuma tiesībām, bet gadījumos, kad patērētājs vēlas izmantot atteikuma tiesības, ietur līdz 50% no pirkuma summas, kas rada zaudējumus patērētājiem, informē PTAC.

PTAC par komersantu ir saņēmis 5 patērētāju sūdzības saistībā ar tā interneta vietnē veiktajiem pirkumiem.

Izvērtējot PTAC rīcībā esošos materiālus, PTAC secina, ka komersants patērētājiem sniedz neatbilstošu informāciju par atteikuma tiesībām; sniedz normatīvajiem aktiem neatbilstošu informāciju par atteikuma tiesību ierobežojumiem saistībā higiēnas apsvērumiem; noklusē informāciju par sūdzību izskatīšanas un ārpustiesas strīdu risināšanas kārtību; sniedz nepatiesu informāciju par savu juridisko adresi; nenodrošina iespēju saglabāt patērētājiem piedāvātos distances līguma noteikumus par maksāšanas, preču piegādes noteikumiem un piegādes termiņu.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Zemkopības ministrija (ZM) aplēsusi, ka sausums lauksaimniekiem nodarījis aptuveni 350 miljonus eiro lielus zaudējumus un vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu tos kompensēt, otrdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lopkopībā, kur zālāju ražība mazinājusies par 54% un nākas tērēt finanšu līdzekļus barības sagādei, aplēsti 100 miljoni eiro zaudējumi. Augkopībā neiegūtie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 160 miljonus eiro, tajā skaitā 28 miljonu eiro zaudējumi nodarīti augļkopībai. Vēl 92 miljoni eiro aplēsti kā ugunsgrēku radītie zaudējumi mežsaimniecībā.

«Sektoram tas ir ļoti daudz, tas atstāj ļoti ilgstošu ietekmi nākotnē. It īpaši [smagi ir] lopkopības sektorā, jo šobrīd zemnieki dara visu, lai sagatavotu lopbarību. Sekas lopkopībā izpaudīsies ziemas sezonā, piemēram, ja sāks trūkst lopbarība, tad zemnieki būs spiesti izkaut lopus,» sacīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs otrdien pirms valdības sēdes atvainojies par to, ka izmantojis ministrijas mikroautobusu, lai varētu pārvietot savu skapi.

«Atvainojos visiem, kam ar savu rīcību esmu nodarījis kaitējumu vai varēju būt nodarījis kaitējumu. Esmu izdarījis profesionālās ētikas pārkāpumu,» norāda Dz. Rasnačs.

Viņš gan paskaidroja, ka likums Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu pieļauj šādu rīcību ārkārtas situācijās. Skapja transportēšana prasījusi 40 minūtes un notikusi pusdienas pārtraukumā. Tāpat viņš piebilda, ka ir samaksājis 20 eiro par degvielu, bet nekādu dokumentāciju no vadītāja nav paprasījis.

Jāatgādina, ka vakar izskanēja informācija, ka tieslietu ministrs Dz. Rasnačs 30. marta pusdienas pārtraukumā nepilnu stundu izmantojis ministrijas transportu, lai pārvestu savu skapi no Āgenskalna līdz Rīgas centram. Tas moticis steidzamības kārtā, skaidroja ministra pārstāvis Andris Vitenburgs.

Jau divus gadus kāds Jūrmalas iedzīvotājs nesekmīgi cenšas panākt, lai pie atbildības tiktu saukts viņa kaimiņš, Saeimas deputāts Igors Meļņikovs par uzbrukumu ar gāzes pistoli. TV3 raidījumam Nekā Personīga cietušā kaimiņa advokāts pauž bažas, ka lieta tiek novilcināta, lai augstā amatpersona tiktu cauri bez soda.

Incidents ar Saskaņas centra frakcijas deputātu Meļņikovu notika pirms aptuveni diviem gadiem Jūrmalā pie viņa privātmājas. 10. Saeimas priekšvēlēšanu vasarā Meļņikovs savā namā rīkojis skaļu ballīti, kas bija ieilgusi jau trešo dienu un pamatīgi bojājusi nervus kaimiņiem. Naktī uz pirmdienu, deputāta kaimiņš Arno Olehno neizturējis un gājis lūgt, lai pagriež klusāk. Aizgājis līdz vārtiņiem un domofonā norādījis, lai pagriež klusāk mūziku.

Tagadējais deputāts Igors Meļņikovs iznācis kopā ar savu deviņpadsmitgadīgo dēlu. Abi izskatījušies alkohola vai narkotiku iespaidā un rupji lamājuši kaimiņu, solot nogalināt. Meļņikam rokās bijis šaujamierocis.

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti uzsākuši izmeklēšanu pret kompānijas Rochdale Securities brokeri, kurš spekulējot ar Apple akcijām, cerējis palikt bagāts, tomēr tā vietā savam darba devējam izraisījis miljoniem dolāru lielus zaudējumus.

Rochdale Securities brokeris Deivids Millers par savas pārstāvētās kompānijas naudu un bez tās atļaujas 25. oktobrī iegādājās Apple akcijas miljarda dolāru vērtībā. Todien Apple bija iecerējusi pavēstīt savus ceturkšņa finanšu rezultātus un D. Millers cerēja, ka tas akciju vērtībai liks kāpt un viņš paliks stāvus bagāts. Tomēr notika negaidītais un Apple akcija cena samazinājās, atstājot D. Milleru nepatīkamā situācijā.

Kopumā D. Millers iegādājās 1,6 miljonus Apple akciju, bet saviem darba devējiem pēc tam skaidrojis, ka tā bijusi kļūda un viņš kāda klienta uzdevumā vēlējies iegādāties tikai 1,6 tūkstošus vērtspapīru.

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Par aiziešanu no amata nupat paziņojis SEB Unibanka prezidents Viesturs Neimanis. Intervijā laikrkstam Dienas bizness V. Neimanis atklāti analizē ekonomiskos procesus valstī, nosaukdams iespējamo problēmu cēloņus.

Pēdējo gadu laikā piedzīvotais Latvijas ekonomikas visai straujais kāpums nenoliedzami ir parocīgs, izdevīgs bankām. Vai pieļaujat iespēju, ka šogad vai nākamgad šī augšupeja varētu apstāties, piedzīvojot sava veida stagnāciju?

Neapšaubāmi tas ir bijsi izdevīgs bankām, taču lielā mērā mēs tieši bankām varam pateikties, ka tāda izaugsme ir bijusi. Ekonomiskā izaugsme tik laba ir bijusi tāpēc, ka mums ir spēcīga banku sistēma, bet bankām rezultāti tik labi ir tāpēc, ka ir bijusi liela ekonomiskā izaugsme valstī. Patiesībā mūsu valsts problēma ir tā, ka iespēju finansēties ārpus valsts mēs esam izmantojuši ļoti nesabalansēti. Es jau saprotu arī jūsu jautājuma zemtekstu — varbūt tieši banku dēļ mēs esam nonākuši pašreizējās nesabalansētās ekonomikas situācijā. Mēs saprotam, ka šāds pieaugums nevar būt ilgstošs, un tāpēc bankas ir sākušas domāt, kā samazināt kredītportfeļa straujo pieaugumu, ar domu, ka mēs varētu ekonomiku attīstīt sabalansētāk.

Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 13,8%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šādu datu apkopošanas sākšanas 1949.gadā, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Šis kritums seko 5,9% lejupslīdei gada pirmajos trīs mēnešos, kad valsts ekonomika nonāca recesijas periodā.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmējuši ekonomisko aktivitāti.

Francijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 11%, kā arī budžetā tiks reģistrēts rekordliels 11,4% deficīts.

Lasi arī:

ASV ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja 32,9% lejusplīde 

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu...

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums 

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde 

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...

Ķīnas valdība drīzumā var paziņot par finansiālās palīdzības palielināšanu valsts ekonomikai līdz 7 – 8 triljoniem juaņu (1 –1.2 trilj. USD).

Par to, atsaucoties uz brokerkompānijas Nomura eksperta Miņčuņa Suņa paziņoto, vēstī aģentūra Reuters. Tas var kļūt par papildu pozitīvu faktoru, lai sasniegtu Pekinas nosprausto mērķi — valsts ekonomikas pieaugumu par 8%. Ķīna var divkāršot finansiālo atbalstu ekonomikai Ķīna var divkāršot finansiālo atbalstu ekonomikai

Db jau vairākkārt vēstījis, ka pērn novembrī Ķīnas valdība apstiprināja ekonomikas stimulēšanas plānu četru triljonu juaņu apmērā, kuri tiek novirzīti galvenokārt iekšējā patēriņa palielināsanai un valsts investīcijām infrastruktūras projektos. Pēc eksperta teiktā, šī summa var tikt palielināta sakarā ar to, ka investīciju projektiem ir nepieciešams vairāk naudas un Ķīnai tā ir — pašlaik Ķīnas zelta un valūtas rezerves sasniedz gandrīz divus triljonus ASV dolāru. Oficiāli par šo finansējuma palielināšanu var tikt paziņots martā vai aprīlī.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs, līdz ar to arī transportlīdzekļu apdrošināšanas segments, lēš nozares eksperti. Pērn OCTA apdrošinātājiem nesusi milzu zaudējumus, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Nozarē strādājošo astoņu apdrošinātāju (izņemot If un Swedbank Apdrošināšana, jo nav pieejami dati) tehniskais rezultāts liecina, ka tie OCTA veidā 2010. gadā cietuši 3,36 miljonu latu zaudējumus. Tas izriet no laikraksta rīcībā esošiem Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem.Tikmēr Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) iepriekš informēja, ka apdrošinātāji kopumā pērn OCTA nozarē cietuši 2,6 miljonu latu zaudējumus iepretim 2009.gadā gūtajai 3,8 miljonu latu peļņa.

«Sākot ar 2010.gada otro pusi apdrošinātāji sāka palielināt cenas, šī tendence turpinās arī 2011.gadā, tomēr cenu palielinājums ir lēns un tāpēc tas tiek prognozēts visu šo gadu, jo esošo polišu prēmijas nenosedz zaudējumus, faktiski apdrošinātāji pašreiz pārdod polises, kuras tiem nes zaudējumus. Ja apdrošinātāji pietiekami ātri neveiks nepieciešamo cenu palielinājumu, tad arī 2011.gadā OCTA nesīs zaudējumus. Lai OCTA veids neradītu zaudējumus, nepieciešams aptuveni 20%-25% cenu palielinājums pie nosacījuma, ka ekonomika neattīstīsies straujāk nekā tā attīstās šobrīd,» tā BTA SE valdes loceklis Jānis Lucaus, kurš OCTA tirgus pieaugumu šogad pieļauj 25% apjomā. «Ņemot vērā iepriekš prognozētos cenu kāpumus auto servisos un to ietekmi uz atlīdzību izmaksu līmeni, OCTA un KASKO cenas 2011.gadā noteikti palielināsies. Diemžēl nozarē joprojām turpinās nepamatoti cenu kari, kuros produkti tiek piedāvāti zem to pašizmaksas, tādā veidā būtiski deformējot apdrošināšanas tirgu,» tā Gjensidige Baltic valdes priekšsēdētāja Dace Brumziede.