Pirmie klēpjdatori, kas darbosies ar Google Chrome operētājsistēmu, būs pieejamai jau 15. jūnijā, paziņojusi kompānija.

Ar Chrome operētājsistēmu aprīkotie datori ir paredzēti strādāšanai galvenokārt tikai ar internetu. Kompānija uzskata, ka, izmantojot tīmekli, ir iespējams paveikt faktiski visas vajadzīgās darbības, tāpēc operētājsistēmai nav tik pat kā nekādu papildus aplikāciju - izmantojot «mākoņdatošanas» principus lietotājiem savus failus vairs nevajag turēt uz cietā diska.

Google Chrome klēpjdatorus izgatavos kompānijas Samsung Electronics un Acer. Samsung ražojumi ar 12,1 collu platu ekrānu un Wi-Fi maksās 429 ASV dolārus, bet ar 3G nedaudz dārgāk – 499 ASV dolārus. Acer datori būs lētāki – līdz 349 ASV dolāriem.

Mācību gada nogalē uzsākta datorparka atjaunošana visās Rīgas skolās, lai līdz ar jaunā mācību gada sākumu izglītības iestādēs mācību process varētu noritēt pie 1395 jauniem datoriem.

2016. gadā Rīgas pašvaldība datorparka atjaunošanai galvaspilsētas skolās kopskaitā ir piešķīrusi 1 225 180 eiro, tajā skaitā 1 miljonu eiro jaunu datoru komplektu iegādei, kā arī papildu 225 180 eiro komunikācijas un tiklu modernizēšanas darbu veikšanai. Datorparka atjaunošanu veic Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātā noslēgto vispārīgo vienošanos, datoru piegādi veic SIA ATEA un Tcon piegādātāju apvienība.

Datorparka atjaunošana notiks pakāpeniski, sākot ar tām skolām, kurās nav nepieciešama tīklu modernizācija, turpinot ar skolām, kurās vispirms jāveic komunikācijas uzlabošanas darbi, kam sekos datoru pieslēgšana. Līdz ar šogad uzsākto datorparka atjaunošanu Rīgas skolu skolēni un skolotāji mācību procesā varēs izmantot jaunos datorus, turklāt datorparka atjaunošana ar jauniem datoriem turpināsies arī nākamajā un aiznākamajā gadā. Līdz pilnīgai datorparka nomaiņai skolās tiks izmantota liela daļu no iestādēs jau esošajiem vairāk nekā 10 000 datoriem, veco datortehniku pakāpeniski nododot utilizēšanai.

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

No nākamā mācību gada 157 no 796 Latvijas vispārizglītojošajām skolām tiks ieviesta datorika; IKT nozares eksperti uzskata, ka digitālās prasmes ir jāintegrē arī citos mācību priekšmetos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2015. gada 1. septembra 157 skolas aprobēs piecus datorikas apguves mācību programmu pilotprojektus, kas ir priekšnoteikums jaunā kompetencēs balstītā izglītības standarta ieviešanai, kurā īpaši tiek akcentēta datorikas apguve. DB jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) ir izveidojis jaunu mācību programmu digitālo prasmju apguvei, kas paredz tās sākt mācīties jau no 1. klases. Līdz šim informātika kā mācību priekšmets tika pasniegta tikai no 5. klases, šobrīd skolas pašas var lemt, kad datoriku ieviest.

Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas piepilsētā Sollentunā tiek plānots jau nākamgad atteikties no tradicionālajām skolas grāmatām, tās aizvietojot ar planšetdatoriem. Zviedrijas izglītības ministrs gan pret šo ierosinājumu izturās skeptiski, vēsta thelocal.se.

Sollentunas bērnu un izglītības padomes priekšsēdētāja Marija Stakhausa (Maria Stockhaus) laikrakstam Dagens Nyheter norādīja, ka skolas Solletunas pašvaldībā, atšķirībā no pārējās sabiedrības, «stagnē», tādēļ trim šīs piepilsētas skolām ir pienācis laiks «spert soli nākotnē».

«Tā vietā, lai kavētos vecajos laikos, skolas spers soli nākotnē. Palaban datori ir tikpat ierasta lieta kā pildspalvas un zīmuļi,» norādīja bērnu un izglītības padomes priekšsēdētāja, paužot neizpratni par to, ka Zviedrijā tikai katram otrajam skolotājam ir dators.

Zviedrijas izglītības ministrs šo ideju kritizēja, sakot, ka «pat nākotnē cilvēkiem vajadzēs lasīt un rakstīt, un dators nav pieejams visur». «Grāmatām skolās ir liela loma, arī valsts eksāmeni joprojām tiek rakstīti ar roku. Es paredzu, ka viņi [idejas autori grāmatas aizvietot ar planšetdatoriem] šo ideju tālāk nevirzīs,» norādīja izglītības ministrs.

«Laikā, kad viss Latvijā mainījās, biju palicis pilnībā bez darba, kaut ko darīt vajadzēja, un man piedāvāja kļūt par grāmatvedi – tā arī viss sākās,» saka grāmatvedības ārpakalpojumu kompānijas Streg īpašnieks Aivars Strēlis.

Bērnībā Aivars, protams, sapņojis, ka kļūs par lidotāju, kosmonautu vai hokejistu – kā jau visi puikas, taču dzīve piespiedusi iet citu ceļu. Padomju gados bijis inženieris-konstruktors, un konstruējis vadības iekārtas, bet viņa tēvs bijis tāmētājs. Tādējādi var teikt, ka skaitļu valoda Aivaram nekad nav bijusi sveša.

Salīdzinot deviņdesmitos gadus un mūsdienas, Aivars teic, ka grāmatvedība un tās pamatprincipi mainījušies nav. Varot pat teikt, ka agrākajos gados Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības uzņēmumiem bijušas stingrākas, nekā šodien un teju visu nācās rakstīt ar roku. Principā tas bija periods, kad datori vēl tikai sāka rasties, un bija labi, ka, pateicoties tiem, varēja kaut ko arī izdrukāt.

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.