Tehnoloģijas

Datorus ar garantiju – labosi pats!

Juris Kaža [email protected], 29.10.2004

Jaunākais izdevums

Jaunākais Apple Macintosh iMac G5 galda dators ir būvēts, lai to lietotājs var salabot pats, raksta portāls Wired News. Jaunais iMac, kas sastāv no viengabalaina plānā displeja, mātes plātnes un cietā diska vienā 5 cm biezā «plāksnē» uz kājas, ir būvēts pilnīgi modulāri un to atverot, lietotājs, sekojot vienkāršām instrukcijām, var to pats pilnībā remontēt. Turpmāk garantijas remonta gadījumā, Apple piedāvās lietotājam atsūtīt detaļu (cieto disku, barošanu, displeju), ko varēs vienkārši iespraust bojātās detaļas vietā. Līdzīgu garantijas labošanas politiku piekopj arī Hewlett-Packard (HP) ar zināmiem jaunākiem savu galda datoru modeļiem, raksta Wired News. Abas kompānijas tomēr turpinās piedāvāt iespēju klientiem bojātas ierīces aizvest uz darbnīcu. Tomēr ar «dari pats» pieeju, abas kompānijas ietaupa savu tehniķu darbu un kurjerpasta izdevumus sev un klientiem sūtot visu datoru abos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Daļu riska uzņēmējs var atdot valstij

, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielos iepirkumu konkursos, būvniecības projektos, kā arī citos darījumos ar ievērojamām naudas summām bieži tiek pieprasīta garantiju izsniegšana. Šajos gadījumos trešā persona (visbiežāk banka) garantē par citas personas jeb parādnieka saistībām un šo saistību neizpildes gadījumā apņemas garantijas adresātam samaksāt konkrētu naudas summu. Vasaras darbu gūzmā, iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka no 1.jūlija spēkā stājušies jaunie ICC noteikumi par garantijām («Uniform rules for Demand Guarantees 758») («URGD 758»).

Kas ir garantija?

Zinātāji garantijas pieprasa, jo tās atvieglo garantijas pieprasītāja tiesības saņemt pieprasīto naudas summu - viņam nav ilgstoši jāpierāda pamats garantijas izmaksai un pieprasītās summas apmēru.

Maldīgs ir praksē joprojām sastopamais uzskats, ka garantija ir tas pats galvojums – tikai ar citādāku nosaukumu, un visur ir jāievēro Civillikuma noteikumi. Būtiski ir atcerēties, ka garantija pretēji galvojumam ir neatkarīga no līguma, par kuru garantija tiek izsniegta. Garantētāja pienākums maksāt nav saistīts ar parādnieka un garantijas izmantotāja attiecībām un strīdiem, kas izriet no līguma, kas ir garantijas pamatā. Īsi sakot - ja garantētajam tiek iesniegts pieprasījums izmaksāt garantijā paredzēto summu, tad garantētājam, pārbaudot un secinot, ka pieprasījums atbilstošs garantijā noteiktajam, bet nepārbaudot paša pieprasījuma pamatotību, ir pienākums bez iebildumiem izmaksāt pieprasīto naudas summu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru ražotājs Dell apzināti tirgotājiem un patērētājiem piegādājis datorus ar defektiem. Tā liecina tiesas dokumenti, kas nonākuši New York Times rīcībā.

Šādu informāciju izdevums savā rīcībā ieguvis pateicoties Teksas Universitātes matemātikas fakultātei, kas bija iegādājusies Dell galda datorus. Fakultāte bija ievērojusi Dell piegādāto datoru problēmas un informējusi par to ražotāju. Dell pēc šo datoru apskates nāca klajā ar neparastu pamatojumu datoru tehniskajām kļūmēm, proti, ka fakultāte ir «pārpūlējusi» datorus, ar to palīdzību veicot sarežģītus matemātiskus aprēķinus.

Trīs gadus vecajos dokumentos arī teikts, ka šo nekvalitatīvo detaļu ražotāji, kuru vidū ir arī Japānas kompānija Nichcon, šīs pašas detaļas piegādājuši arī citām kompānijām, ieskaitot HP un Apple, taču visvairāk skarta tieši kompānija Dell.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Valsts ieņēmumu dienests (VID) saviem darbiniekiem iegādājās vairāk nekā 2000 jaunus datorus un monitorus, kopā samaksājot gandrīz 900 000 latu, un, iespējams, pārmaksājot ap 100 000 latu, vēstīja LTV raidījums De facto.

Kā norādīja raidījuma veidotāji, šis ir lielākais datoru iepirkums pēdējā laikā, ko kāda iestāde ir veikusi.

VID neesot centies atrast lētāku piedāvājumu, kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 3.pants - «manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāko cenu». Tā vietā VID darbinieki izvēlējušies visvienkāršāko ceļu – nopirkt vairāk nekā 2000 datoru komplektus elektronisko iepirkumu sistēmā, kas izveidota, lai valsts iestādēm, pērkot papīru, telefona aparātus, galdus un citas nepieciešamas lietas, nevajadzētu katru reizi rīkot iepirkuma konkursu.

VID Datortehnikas uzturēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Zemītis norādījis, ka svarīgs esot bijis ātrums, jo ar konkursiem esot slikta pieredze – uzvarētājs vai nu atsakās no darījuma vai sākoties strīdi pretendentu vidū, kā rezultātā VID varot palikt bez datoriem. Līdz šim VID datorus ir īrējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hiperinflācija, būvniecība un apdrošināšana – kāda ir situācija?

Kārlis Uzuliņš, Gjensidige Latvija Baltijas risku parakstīšanas nodaļas komercproduktu galvenais risku parakstītājs, 14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LGA: valsts atbalsts finanšu instrumentiem nācis īstajā brīdī

, 20.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla investīciju fondu pārvaldītāja SIA Zaļās gaismas investīcijas (ZGI) fonds ieguldījis 200 000 latu vietējā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA SmartImage Solutions pamatkapitālā.

Šī ir tikai pirmā no investīcijām, ko veiks 3 ar Latvijas Garantiju aģentūras palīdzību Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas ietvaros izveidotie fondi. Paredzams, ka tai sekos vēl vairāki desmiti līdzīgu investīciju, kuru rezultātā tiks izveidoti vai būtiski paplašināti augsti ražīgi uzņēmumi, kas radīs labi apmaksātas darbavietas un ražos eksportējamu produkciju. Kopējais perspektīvām investīcijām pieejamais finansējums fondos ir 21,8 miljoni latu. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir veiksmīgi ieviesusi šādu programmu, Igaunijā un Lietuvā līdzīgas programmas tikai sāk ieviest.

SIA "SmartImage Solutions izstrādātā metode nodrošina augstu saspiešanas pakāpi (aptuveni populārāko arhivatoru līmenī), kā arī ļauj saspiestajā arhīvā datus ātri meklēt. Šai izstrādnei pašlaik nav analoga pasaulē. Izstrādāto gala produktu pārdošanu un licencēšanu plašam Rietumeiropas un ASV uzņēmumu lokam plānots uzsākt 2 gadu laikā. Tāpat uzņēmuma komandai ir iestrādes fundamentālās attēlu atpazīšanas un saspiešanas problēmas risināšanai. Jaunā metode ļaus pilnīgi autonomi, neprasot nekādas iepriekšpieņemtas zināšanas par attēlu, iegūt attēla aprakstu, kas satur visus attēlā redzamos objektus un viņu savstarpējās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valsts Kontrole: Lauku attīstības fonda atbalstu saņem neliels saņēmēju loks

Sandra Dieziņa, 30.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku attīstības fonda(LAF) darbībā vērojama garantiju koncentrācija nelielam saņēmēju lokam. Šādus secinājumus izdarījusi Valsts Kontroles(VK) valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija pēc fonda saimnieciskās darbības likumības pārbaudes. Kā informē valsts kontroliera padomniece Indira Ozola, 17 lielākajiem LAF klientiem – uzņēmējiem, kas veido 2 % no kopējā saņēmēju skaita, izsniegtas 113 garantijas jeb 7 % no kopējā garantiju skaita par 3,7 miljoniem Ls jeb 21 % no spēkā esošo garantiju summas. LAF spēkā esošo garantiju summa 17 lielākajiem klientiem veido 69 % no Fonda pašu kapitāla. Savukārt viena uzņēmēja trīs saistītajiem uzņēmumiem fonds šobrīd piešķīris garantijas par kopējo summu 0,9 milj. Ls jeb 5 % no Fonda 5,4 milj. Ls lielā pašu kapitāla. Analizējot kredītu garantiju piešķiršanas procedūru, VK secinājusi, ka vienā gadījumā maksimālais garantiju apjoms vienam pasākumam ticis apiets un projekts mākslīgi sadalīts divās daļās, kā rezultātā fonds izsniedzis divas maksimalās garantijas vienam uzņēmumam, kuru kopsumma ir divas reizes lielāka par noteikumos paredzēto. VK veiktajā revīzijā netika konstatēti nelietderīgi un nepamatoti izdevumi, izņemot nepietiekami sniegtu informāciju par dienesta autotransporta izmantošanu. VK nolēma uzdot LAF uzlabot garantiju datu bāzes analītisko informāciju un atskaitēs Zemkopības ministrijai (ZM) norādīt arī garantiju sanēmēju skaitu, kredītprojektu skaitu, sekot līdzi garantiju koncentrācijai lielākajiem saņēmējiem, savukārt ZM kā valsts kapitāla daļu turētājai uzdots uzlabot informētību par LAF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem pērn izmaksāts vairāk kā miljons eiro

Dienas Bizness, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots, ka Noguldījumu garantiju fondā šogad tiks iemaksāti 27 miljoni latu

Žanete Hāka, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pasaulē plaši izmantotajām kompānijas Microsoft ražotajām operētājsistēmām un programmām, pastāv arī atvērtā koda jeb opensource programmas, kurām nav nepieciešamas licences. Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma IBSSolutions tehnisko direktoru un valdes locekli Aivaru Akotu, kurš stāsta par sava uzņēmuma pieredzi šādas programmatūras izmantošanā.

Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus, un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?

Uzņēmumā ir 14 darba stacijas, no kurām 6 darbojas ar Linux operētājsistēmu, un arī abi uzņēmuma serveri darbojas ar Linux.

Kāpēc uzņēmumā ar Linux ir aprīkota tikai daļa datoru, bet daļa darbojas ar Windows OS?

Tad, kad mēs iegādājāmies datorus uzņēmuma darbiniekiem, Windows licences jau nāca kopā ar datoru, un visas uzņēmuma darba stacijas, kā arī serveris, bija aprīkotas ar Windows. Tad - intereses pēc - darbā savam datoram paralēli Windows uzliku Linux operētājsistēmu. Pēc aptuveni divām nedēļām pilnībā nonesu nostWindows un paliku pie Linux. Tagad, iegādājoties jaunos datorus, pērkam tos bez licencēm un liekam virsū Linux.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu garantijas uz izķeršanu

Sandra Dieziņa, 07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji neviena banka mums pat virsū neskatījās, taču, kad fonds deva garantijas, uzreiz bija piekrišana,» tā Lauku Attīstības fonda (LAF) nozīmi vērtē z/s Kalna Dambrāni saimnieks Ivars Tīrumnieks. Arī citi uzņēmēji uzteic LAF devumu lauksaimniecības attīstībā.

Kopumā LAF izsniegto kredītu garantiju skaits pērn pieaudzis par 54,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš - pavisam izsniegtas 207 kredītu garantijas par 16,28 miljoniem latu. Ja salīdzina izsniegtās garantiju summas, tad 2011. gadā tās izsniegtas gandrīz divas reizes vairāk nekā 2010. gadā, un tik liels garantiju pieprasījums nav bijis kopš 2006. gada.

LAF vadība saredz, ka 2012.gadā pieprasījums pēc fonda kredītu garantijām palielināsies, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Un, proti, šobrīd vērojama Latvijas ekonomikas izaugsme ar tam sekojošu uzņēmēju kreditēšanas pieaugumu. Kredītiestādēs ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi pa salīdzinoši zemākiem procentiem nekā tas bija pēdējos gados, kuru iegūšanai lauku uzņēmējiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā ir iespēja pieteikties LAF kredītu garantijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantijas mājokļa iegādei izsniegtas 1000 jaunajiem speciālistiem

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: Riska nodeva ir administratīvais šķērslis, kas jāatceļ

Māris Ķirsons [email protected], 20.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē tiek izskatīts jautājums par darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu. LDDK eksperti norāda, ka ziņojumā ir sniegta nepareiza direktīvas interpretācija, kā rezultātā atbildība par finansēšanu ir uzvelta uzņēmējiem.Tātad pēc direktīvas, darba devēji piedalās finansēšanā, nevis pilnībā to nodrošina, kā tas notiek tagad. Vēl jo vairāk, darba devēji piedalās finansēšanā tikai tādā gadījumā, ja valsts iestādes pilnīgi to nenodrošina. Latvijas situācijā, kad darba devēji, maksājot nodokļus un nodevas, katru gadu nodrošina lielākus ieņēmumus valsts budžetā nekā plānots, bet darbinieku prasījumi gadā nepārsniedz pusotru miljonu latu, valsts var samazināt administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, nodrošinot garantiju institūcijas jeb Maksātnespējas administrācijas finansēšanu tās funkciju pildīšanai.Tas, ka divu gadu laikā garantiju fondā ir uzkrāti ap 4 miljoniem latu, kurus var uzskatīt par „iesaldētiem”, kaut gan tie varētu tikt izmantoti uzņēmumu attīstībā, tikai liecina par nodevas zemo efektivitāti. Bet gadījumi, kad uzņēmumi kļūst par administratoru ķīlniekiem, norāda uz maksātnespējas sistēmas būtiskajiem trūkumiem. E.Egle, LDDK ģenerāldirektore norāda, ka uzņēmēji nodevas administrēšanai un maksāšanai patērē krietni vairāk, nekā ir vajadzīgs:„Ļoti žēl, ka valsts institūcijas, vērtējot kādas procedūras ietekmi uz uzņēmējdarbību, rēķina tikai naudas plūsmu, turpretī visām administratīvajām procedūrām tiek tērēts laiks, kas uzņēmumiem arī nozīmē naudu.” Runājot par šo nodevu, ir iespējams arī izrēķināt cik šis laiks kopumā izmaksā uzņēmējiem. Tā, 2004.gadā nodevā tika iekasēti 3 130 707 lati, kas, dalot ar 35 santīmiem, dod maksājumu skaitu par cilvēkiem gadā – ap 9 miljoniem. Pieņemot, ka vienas transakcijas sagatavošana un veikšana grāmatvedim prasa vismaz divas minūtes un pie vidējās grāmatveža algas 300 Ls, rezultātā var konstatēt, ka papildus nodevai, kuras apmērs 2004.gadā sastādīja 3 130 707 latu, uzņēmēji ir iztērējuši vismaz 0,5 miljonu latu nodevas administrēšanai. Ja paskatās uz kopējo ainu – iznāk, ka, lai izmaksātu darbinieku prasījumus 1,3 miljonu latu apmērā, nepieciešams, lai uzņēmēji iztērētu 3,6 miljonus latu (efektivitāte – 35%). Pieskaitot vēl administratīvās izmaksas, kas ir citām iestādēm (MNA, TM, VID) – ap 1 miljonu latu, tad efektivitāte samazinās jau zem 30%, kas nevar būt optimālākais problēmas risinājums. Tāpēc LDDK uzskata, ka nepieciešams izstrādāt efektīvāku sistēmu, jo nodevas mērķis ir nodrošināt, lai maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki varētu saņemt tiem pienākošo atlīdzību. Taču nav taisnīgi, ka pilnīgi visu sistēmu uztur darba devēji, proti, uztur gan garantiju fondu ar lielo pārpalikumu, gan arī veselu birokrātisko aparātu – sedz MNA, TM, VID izdevumus. Valsts institūciju funkciju pildīšanai uzņēmēji jau tā maksā citus nodokļus, kas katru gadu nodrošina lielākus, nekā prognozēts ieņēmumus valsts budžetā. LDDK iesaka divus risinājuma variantus: 1.variants: valdība atceļ nodevu, tādējādi novēršot vienu no administratīvajam barjerām un ieekonomējot uzņēmējiem vismaz 4,3 miljonus gadā. Pie šī risinājuma varianta valdībai būtu jāuzņemas apmaksāt darbinieku prasījumus un segt valsts iestāžu izdevumus, bet tā būtu efektīvāka sistēma salīdzinājumā ar esošo, jo neapšaubāmi ir daudzas iespējas optimizēt esošos administrēšanas izdevumus (MNA, TM, VID). Šādā gadījumā garantiju fondā uzkrātos līdzekļus varētu izmantot jau sākot ar nākamo gadu (tā kā fondā ir uzkrāti ap 4 miljoniem, to pietiks visu izdevumu segšanai vienam gadam). Un jau sākot ar 2007.gadu, optimizējot esošo sistēmu, valsts nodrošina visas sistēmas darbību (kā alternatīva ir iespējams, ka garantiju fondā uzkrātie līdzekļi tiek sadalīti izlietošanai pa gadiem, piemēram, garantiju fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet administratīvā aparāta uzturēšanai katru gadu tiek piešķirti budžeta līdzekļi). 2.variants: nodevas samazināšanu līdz 15 santīmiem un tās novirzīšanu pilnā apmērā garantiju fondā,

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kredītu garantiju apjoms samazinājies par 32%

Elīna Pankovska, 12.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilizējoties situācijai tautsaimniecībā, šī gada pirmajā pusgadā krities pieprasījums pēc garantijām grūtībās nokļuvušajiem uzņēmumiem un garantijām pamatsummas kredītbrīvdienu piešķiršanai, liecina SIA Latvijas Garantijas aģentūra (LGA) darbības rezultātu pārskats.

Savukārt ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc garantijām jauniem darījumiem, bet interese par eksporta garantijām joprojām esot viduvēja. Līdz šī gada nogalei Latvijas eksportētāji var saņemt LGA garantijas eksporta darījumiem uz visām pasaules valstīm, tajā skaitā uz ES un OECD dalībvalstīm.

«Mainoties situācijai tautsaimniecībā, LGA darbā aktualizējas jauni atbalsta veidi. Garantijas grūtībās nokļuvušajiem uzņēmējiem un kredītbrīvdienām vairs neizsniegsim, bet strādāsim pie jaunu un perspektīvu projektu atbalstīšanas, turpinot izsniegt garantijas jauniem aizdevumiem un ekporta darījumiem. Vienlaikus sekmējam banku mikrokreditēšanas stimulēšanu, izstrādājot mikrokredītu portfeļgarantiju sistēmu,»skaidro LGA direktors Ivars Golsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstrādāts risinājums Garantiju fondu darbībai nākamajā periodā

, 28.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Lauku attīstības fonda un Latvijas Garantiju aģentūras (Garantiju fondu) vienošanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sniegto garantiju 0% riska pakāpi arī no 2008.gada 1.janvāra, iesaistītajām ministrijām nākamā gada pirmajā pusē jāizstrādā atbilstoši normatīvie akti. Tā ceturtdien, 28.decembrī lēma Ministru kabinets, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasības par kredītiestāžu darbību un ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību, Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa sagatavoja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem garantiju sistēmas mehānisma izstrādei, paredzot tajos valsts galvojumu sniegšanas kārtību par Garantiju fondu sniegtajām garantijām.

Informatīvais ziņojums ietver risinājumu, kas arī pēc 2007.gada 31.decembra Garantiju fondu sniegtajās garantijas bankām ļaus pielīdzināt Latvijas valsts galvojumiem - garantijas pēc savas drošuma pakāpes un kvalitātes paliks ar 0% riska pakāpi. Risinājums balstās uz šādiem pamatprincipiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji pērn saņēmuši garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atsevišķos segmentos Altum īstermiņa eksporta kredītu garantijas izsniegs arī darījumiem uz ES valstīm

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm, informē Ekonomikas ministrijā.

Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas. Garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum.

Ar mērķi paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabinetā apstiprinātas izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos.

Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, Jaunajos MK noteikumos paredzēts, ka atsevišķos segmentos atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos var izsniegt garantijas par darījumiem ar šo valstu debitoriem, nosakot garantiju izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, kas ir Eiropas Komisijas noteikts termiņš. Svarīgi atzīmēt, ka šīs garantijas būs pieejamas tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas premjera amata kandidāts muļķības pēc parakstījis garantijas 100 miljonu dolāru vērtībā

Dienas Bizness, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pildot Igaunijas Centrālās bankas vadītāja amata pienākumus deviņdesmitajos gados Igaunijas premjera amata kandidāts Sīms Kallass izsniedzis garantiju vēstules 100 miljonu dolāru apjomā. Pats S. Kallass paudis, ka parakstījis šīs garantiju vēstules «muļķības dēļ», raksta Eesti Päevaleht.

Kopumā 1994. un 1995. gadā S. Kallass izdevis desmit garantiju vēstules, kuru kopsumma veidoja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Šīs garantijas netika atspoguļotas Igaunijas Centrālās bankas gada pārskatā. Tādējādi, līdz šim brīdim valdība par dārgajiem un riskantajiem bankas solījumiem neko nav zinājusi, raksta medijs.

Tikmēr pats S. Kallass pauž, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un ka viņš nekad nav «spēlējies» ar Igaunijas Centrālās bankas līdzekļiem. Gluži otrādi – tie viņa uzraudzībā esot allaž bijuši drošībā.

Igaunijas premjera amata kandidāts skaidro, ka iniciatīva neesot nākusi no bankas. Viņš norādīja, ka tiek izveidoti paraugi, kā varētu izskatīties darījums. Viņam lūguši parakstīt garantijas, lai visi redzētu, ka banka pret darījumu izturas nopietni. «Es [..] parakstīju, kas bija muļķīgs un neapdomīgs solis,» S. Kallass pauda intervijā Eesti Päevaleht. Premjera amata kandidāts arī skaidroja, ka, Parakstot dokumentus, esot zinājis, ka nesekos nekādi maksājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir zeme, kas dzied. Tā, protams, ir arī Prāta vētras, runājošo akmeņu un zilo govju zeme. Taču vēl mums ir arī Gauja. Patiesībā – divas. Viena tā, kas Vidzemē, otra – daudzos ofisos uz galda. Ivars Putniņš, uzņēmuma Capital valdes priekšsēdētājs, smejas – mūsu mazā gandža, kas uzjautrina ārzemniekus, savukārt daudziem datorlietotājiem tepat Latvijā liek sajust mazo ikdienas patriotismu.

picturegallery.db479c5b-c474-4ec4-a4e5-d9aec83cd88b

Uzņēmums Capital ražo galda datorus NEO, portatīvos datorus Gauja, un tieši mazie laptopi, kam dots Vidzemes skaistākās upes vārds, patērētāju apziņā ir nostājušies kaut kur līdzās šokolādes sieriņam Kārums un Laimas šokolādei. Lai gan Ivars Putniņš IT nozarē strādā jau 16 gadus, viņš it nemaz neatgādina tos datorcilvēciņus, kuri, ieurbušies datora ekrānā, lieliski pārzina visu Latvijas provaideru trafikus, bet nezina, ar kādu ātrumu automašīna drīkst pārvietoties pa apdzīvotām vietām. Sarunas laikā Ivars nepārtraukti smejas – par sevi, par citiem, par valsti un ierēdņiem, par «kāsīšiem» un rozā krāsu, par datorholiķiem, darbaholiķiem, tv-holiķiem un visiem citiem «holiķiem», kas savu jāvārdu ir teikuši kādai kastei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta vilcināšana apdraud attīstību

Vēsma Lēvalde, Db, 09.02.2009

Varētu jau kādu laiku apturēt biznesu, bet ko darīt ar darbiniekiem – atlaist? Turklāt mūsu nozarē ieguldījumiem attīstībā ir «aizejošā vilciena brīdis», nokavēt nozīmē pazaudēt visu, tā SIA Hansa Internets līdzīpašnieks Māris Kalniņš.

FOTO: ELĪNA KURSĪTE, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru