Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab publicējusi desmit būtiskākās mācības, kas izriet no kaitīgo programmu vispasaules epidēmijas 2004. gadā, kad parādījās arī visu laiku „dārgākās” un visātrāk izplatošās vīrusu saimes, IT drošības kompānijas mi2g skatījumā: 1. Monokultūras jautājumi un likumsargāšana – Pasaules valstu ekonomikas ir digitāli savstarpēji saistītas un šobrīd pārāk atkarīgas no vienas operētājsistēmas un ar to saistītas programmatūras. Visas pasaules valdībām būtu jāatbalsta datorplatformu un lietojumu dažādība, kas balstītos uz vienotiem standartiem, it īpaši ņemot vērā to, ka kriminālie sindikāti jau sāk izmantot tās „ērtības”, ko piedāvā vienveidīgā programmatūras bāze. Arī likumsargāšanas iestādēm visā pasaulē ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu datornoziegumu pastrādātāju saukšanu pie tiesas un kaitīgo programmu rakstītājus un hakerus neapvītu romantikas aura. 2. Lietotāju informētība un izglītība – Datoru lietotāji lielākoties paši pat nenojauš, ka viņu datori piedalās pakalpojumu atteices uzbrukumā, ko izraisījusi viņu datorus inficējusī kaitīgā programma. Izpratne par to, ka atsevišķs dators var tikt „nolaupīts” un izmantots kā masīva ieroča daļa, nav vienlīdz laba visā pasaulē. Valdībām un datoru piegādātājiem vēl ir jāstrādā, lai uzlabotu informētību un izglītotu lietotājus par briesmām, kas draud, ja datoru atstāj standarta konfigurācijā un nepielieto pietiekamus drošības pasākumus. Investīcijas stratēģijā un izglītībā ir ārkārtīgi svarīgas. Tās ir nepieciešamas tāpat kā atbilstoša drošības aparatūra un programmatūra. 3. Zombiju armija – 2004. gadā kaitīgās programmatūras varianti ir veikuši pakalpojumu atteices uzbrukumus cienījamiem pakalpojumu sniedzējiem, mazāk nekā nedēļas laikā izmantojot miljoniem lielu inficētu datoru (zombiju) armiju. Interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un datoru īpašniekiem, kas strādā tiešsaistē, jābūt modrākiem pret šāda veida uzbrukumiem, kas notiek visā pasaulē. Pastāvīgi strādājošos tiešsaistes pieslēgumus nedrīkstētu pārdot bez atbilstošas ugunsmūra un automātiskas pretvīrusu aizsardzības. IPS būtu jāvienojas par globālu standartu un jāveic klientu periodiskas pārbaudes, lai nodrošinātu to atbilstību attiecīgiem aizsardzības līmeņiem. 4. Datorlietošanas neuzticamība – Datorlietošanas vispārējā vide ir ārkārtīgi nepastāvīga, un pasaule ir atkarīga no datortehnikas un programmatūras – it īpaši no e-pasta, tiešsaistes iepirkšanās un banku izmantošanas – tā, it kā tie būtu komunālie pakalpojumi. Datorlietošanas uzticamība darbspējas laika ziņā šobrīd ne mazākajā mērā neatbilst ūdensapgādes, elektrības un balss telefonijas pakalpojumu uzticamībai. Tas ir nopietns trūkums, kas liedz lietotājiem augstu apkalpošanas līmeni un veicina to apdraudētību no datornoziedznieku puses jeb pirātisma, pakalpojumu atteices un citus līdzīgus draudus. 5. Oportūnistiskas noziedzīgas darbības – Kaitīgas programmatūras atvasināti varianti sāk parādīties dažu stundu vai dienu laikā, un tos var izplatīt kāds cits, nevis sākotnējais vainīgais (vainīgie), turklāt lūku (backdoor), kas ir atstāta atvērta inficētās iekārtās, nereti nekavējoties nelietīgos nolūkos izmanto izdevības meklējoši hakeri, lai iegūtu kredītkaršu numurus, bankas un tiešsaistes iepirkšanās rekvizītus, kā arī citu svarīgu informāciju. Likumsargāšanas iestādēm vairumā no 200 infekcijas skartajām valstīm jāsadarbojas ciešāk, lai iegūtu informāciju par vietējiem noziedzīgajiem elementiem, kas izmanto globālo kaitīgās programmatūras epidēmiju. 6. Datu un datorlietošanas nodalīšana – Nepieciešams nodalīt svarīgākos saglabātos datus no datu apstrādes platformām, ko izmanto, lai piekļūtu internetam un kas var kļūt par regulāras ļaundabīgas darbības objektu. Plašākā skatījumā ir labāk, ja cilvēki noglabā datus tāpat kā nogulda naudu bankā un var atkal tos saņemt, izejot augstāka līmeņa autentificēšanu, izmantojot viedkartes un biometriju, lai infekcijas skarto datoru dēļ nezaudētu vērtības, identitāt

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Tā kā augusts strauji tuvojas beigām, vairums cilvēku sāk apsvērt domu par jauna datora iegādi darba un izklaidei. Šodien datoru lieto gandrīz ikviens skolēns un students, arī datoru izmantošana mājās arvien pieaug. Kā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" interneta auditorijas pētījums (LETA, 27.augusts) pēdējo sešu mēnešu laikā internetu (tātad arī izmanto datoru) ir lietojuši 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet aktīvākā iedzīvotāju grupa interneta lietošanā ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Vēl vairāk - 96% - interneta lietotāju ir starp studentiem un skolēniem. 70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, no 4% līdz 8% ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pētījums arī liecina, ka arvien vairāk cilvēkiem mājās ir pieejams gan stacionārais, gan portatīvais dators. 7% aptaujāto datoru īpašnieku atzina, ka viņiem mājās ir vismaz viens galda un vismaz viens pārnēsājamais dators.

Mūsdienās dators ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību. Evelīna Rimkiene, "Hewlett Packard" (HP) Personālo sistēmu grupas marketinga vadītāju Baltijas valstīs uzskata, ka "dators šodien ir kļuvis daudzfunkcionālāks, nekā tas bija agrāk. Šodien ikkatrs ģimenes loceklis novērtē datora sniegtos ieguvumus - to, kā tas palīdz ne tikai veikt mājas darbus, bet arī piedāvā daudzpusīgas mājas izklaides iespējas, kas sniedzas daudz tālāk par datorspēlēm.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Valsts ieņēmumu dienests (VID) katru mēnesi turpina maksāt 16 000 latu par 800 datoru nomu, lai gan, iegādājoties 2100 jaunus datorus šovasar, pirkuma nepieciešamība tika pamatota ar vajadzību atteikties no datoru nomas līgumiem un tādejādi ietaupīt budžeta līdzekļus, vēstīja LTV raidījums de facto.

Vienu no trīs nomas līgumiem VID neesot lauzis un turpinot maksāt nomu par 800 datoriem firmai ATEA. Firmas valdes loceklis Jānis Ušvils intervijā de facto atzinis, ka līgums par datoru nomu ar VID ir spēkā.

de facto zināms, ka VID par iespējām vienpusēji lauzt esošos datoru nomas līgumus sācis interesēties tikai pēc tam, kad 2100 jaunie datori jau bija nopirkti. Viesturs Šķila, VID Administratīvās pārvaldes Informācijas sistēmu infrastruktūras daļas vadītājs, skaidrojis, ka līgumi tika izvērtēti un pieļauts, ka otrai pusei nebūs iebildumi līgumu pirms termiņa lauzt. Tas, ka privātā firma, kas VID datorus iznomā, nav piekritusi šādai pirmstermiņa līguma laušanai, kas līgumā nav atrunāta un radītu uzņēmumam zaudējumus, VID darbiniekus esot pārsteidzis.

Laikā, kad piedāvājumā ir tādi tehnoloģiju brīnumi kā planšetdatori un jaudīgi viedtālruņi, grūtākas dienas piedzīvo jau portatīvo datoru tirgus, taču vissmagāk cieš mūsdienu tehnoloģiju celmlauzis – galda dators. Tiesa, vairāki eksperti lēš, ka tam vēl ir iespējas «atdzimt», raksta BBC.

Par to, ka sācies galda datoru noriets liecina vairākas lietas, piemēram, ziņojumi par to pārdošanas apjomiem jau kādu laiku rāda, ka galda datoru popularitāte krīt. Turklāt pētījumu kompānijas Gartner personālo datoru tirgus apsekotājs Randžits Atvals (Ranjit Atwal) prognozē ievērojamu pieprasījuma kritumu vēl šā gada beigās, kas turpināsies 2012. gadā.

Pieprasījumu pēc galda datoriem nepalielina arī fakts, ka tie ir salīdzinoši lētāki, turklāt to cena turpina «liesēt». Tendences liecina, ka mājsaimniecības nevēlas iegādāties kaut ko, kas tām jau ir, bet gan investē naudu jaunās tehnoloģijās, piemēram, planšetdatora vai vismaz portatīvā datora iegādē.

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

Jaudīgs un stabili strādājošs dators ir nepieciešams ikvienam uzņēmējam, neatkarīgi no izvēlētās biznesa nozares. Portatīvie datori nodrošina iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tāpēc datora izvēle ir svarīgs jautājums, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku.

Reti kurš uzņēmējs var atļauties greznību meklēt īsto datoru mēnešiem ilgi, tāpēc vērts pievērst uzmanību interneta veikalu piedāvājumam. Kāds portatīvais dators ir pieprasītākais Latvijas pircēju vidū? Kur meklēt labu datoru biznesa mērķiem par adekvātu cenu? Turpini lasīt un uzzini!

##Lenovo portatīvie datori – klusi, stabili, jaudīgi

Viens no vadošajiem datoru ražotājiem pasaulē, Lenovo, piedāvā plašu biznesa datoru segmentu. Interneta veikalā 1a.lv pirktāko portatīvo datoru topā ietilpst pieci Lenovo modeļi:

1. Lenovo V130-15 Full HD SSD Kaby Lake i5

● Windows 10 operētājsistēma;

Informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) ir nostiprinājusi vadošās pozīcijas personālo datoru (galddatoru un piezīmjdatoru) tirgū pasaulē, liecina starptautiskās tirgus pētījumu firmas IDC 2006. gada ceturtā ceturkšņa rezultāti1. Pēc HP rīcībā esošajiem datiem, kompānijas personālo datoru tirgus daļa Baltijas valstīs palielinājusies par 130%, tādējādi kļūstot par tirgus līderi Baltijā.

IDC dati par pēdējiem sešiem ceturksņiem rāda, kad HP ir augusi straujāk nekā pasaules tirgus kopumā. HP ir turpinājusi palielināt savu tirgus daļu pār tuvāko konkurentu, tajā pat laikā palielinot ieņēmumus un peļņu personālo datoru biznesā.

"Mēs ļoti priecājamies par kompānijas sasniegumiem. Mūsu produkti, kas paredzēti gan mājās, gan biznesa lietotājiem, ir ieguvuši vairākus godalgojumus, kā arī turpina saņemt lielu ievērību pircēju vidū," stāsta Tods Bredlijs (Todd Bradley), HP Personālo sistēmu grupas2 vice prezidents. "Mūsu izaugsme tirgū ir pierādījums rūpīgai un veiksmīgi ieviestai biznesa stratēģijai."

"Baltijas tirgus ir visstraujāk augošais tirgus galveno Rietumeiropas valstu reģionā3. Mūsu personālo datoru tirgus daļa Baltijas valstīs 2006. gadā ir palielinājusies par 130%, HP kļūstot par personālo datoru tirgus līderi. Straujais pārdošanas pieaugums skaidrojams ar to, ka pagājušajā gadā HP sāka piedāvāt izklaides piezīmjdatoru sēriju "HP Pavilion" Baltijas valstīs, kas līdz tam nebija pieejams. Pircēji ir novērtējuši šīs sērijas ekskluzīvo dizainu un multimediju funkcijas. Šogad HP turpinās attīstīt un papildināt piezīmjdatoru iespējas, lai piedāvātu visjaunākās un modernākās tehnoloģijas, kā arī sniegtu unikālu lietotāju pieredzi HP piezīmjdatoru pircējiem. Biznesa jomā esam ieviesuši "HP Professional" inovācijas zīmola "HP Compaq" biznesa piezīmjdatoros un galddatoros, lai nodrošinātu visaugstāko drošību, produktivitāti un ērtu lietošanu. Šīs piezīmjdatoru īpašības ir ļoti svarīgas biznesa lietotājiem, tāpēc mēs turpināsim attīstīt šo jomu," stāsta Evelina Rimkiene, HP Personālo sistēmu grupas mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. "2007. gadā HP plāno arī mainīt produktu nosaukumu stratēģiju, kas palīdzēs mūsu klientiem labāk izvēlēties sev piemērotāko piezīmjdatoru."

Šā gada trešajā ceturksnī personālo datoru piegāžu apjoms bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina tirgus pētījumu kompānijas Gartner aplēses.

Minētajā periodā personālo datoru ražotāji piegādājuši 80,3 miljonus vienību, kas bijis par 8,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, vēsta BBC. Personālo datoru pārdošanas apjomi samazinājušies jau sešus ceturkšņus pēc kārtas, liecinot par šīs jomas piekāpšanos planšetdatoru un viedtālruņu priekšā.

Kompānija Gartner norāda, ka planšetdatoru cenu samazināšanās turpinās ietekmēt personālo datoru tirgu, īpaši jaunajos tirgos. «Patērētāju pāreja no personālajiem datoriem uz planšetdatoriem turpinājusi samazināt tradicionālo tirgu gan jau esošajos, gan jaunajos tirgos,» sacījis Gartner analītiķis Mikako Kitagava. Jaunattīstības valstīs ir plaši pieejami lēti Android planšetdatori, kas pievelk patērētājus, kas izlēmuši par sava pirmā datora iegādi.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusi paņēmuši apbruņojumā „Lielā brāļa” taktiku. Turpmāk ļaunprātis varēs ne tikai iegūt neierobežotu pieeju savu upuru datoru saturam, bet arī vārda visburtiskākajā nozīmē tie varēs izspiegot inficēto datoru neveiksmīgos lietotājus. Vīruss Rbot-GR, par kura parādīšanos paziņoja kompānija Sophos, sava upura datorā iekļūst tradicionālā veidā — izmantojot kādu no daudzajiem „caurumiem” Windows drošības sistēmā. Palaižot pirmo reizi, tārps ierakstās sistēmas direktorijā kā SYSTEMC32.EXE fails un izdara vairākus ierakstus reģistrā ar mērķi nodrošināt automātisku ielādi. Šajā procesā inficētajā datorā iefiltrējas trojietis. Tomēr jaunā vīrusa iespējas sniedzas daudz tālāk, nekā tādas ir viņa „brāļiem”. Tāpat kā tie, jaunais vīruss dod hakerim iespēju izpētīt inficētā datora cietā diska saturu, no tā izzagt paroles, kā arī ar tā palīdzību veikt attālinātus DoS uzbrukumus. Visbeidzot, Rbot-GR var tikt pielietots ar mērķi nolaupīt populāru spēļu reģistrācijas informāciju un atslēgas, tajā skaitā Counter-Strike, Half-Life, Legends of Might and Magic, Unreal Tournament 2003/2004, Need for Speed, FIFA 2002/2003, Nascar Racing 2002/2003 un Command and Conquer. Taču ar to visu viņa „talanti” nav izsmelti — jaunais vīruss spēj pārtvert vebkameras un mikrofona vadību, kas ir pieslēgti datoram. Grems Klūlijs (Graham Cluley), kompānijas Sophos vecākais tehniskais konsultants, uzskata, ka jauno vīrusu var izmantot rūpnieciskās spiegošanas mērķiem, taču ne tikai tam — ar tā palīdzību hakeris varēs novērot inficēto personālo datoru lietotāju personīgo dzīvi. „Kā roku darbs ir jaunais vīruss — profesionāļu spiegu vai puņķainu pusaudžu — ir grūti kaut ko konkrētu pateikt, — uzskata Klūlijs. — Mums ir zināms, ka eksistē vairāki simti tārpa Rbot variāciju, kuras visas ir paredzētas, lai iegūtu tā vai citāda veida pieeju neko nenojaušošo lietotāju datiem. Šis ir aizgājis tālāk par citiem, par cik ļauj pārtvert attēlus, kas iegūti ar vebkameru. Izskatās, arvien vairāk hakeru savos produktos mēģina izveidot „kokteili” no dažādām funkcionālām iespējām”. Ar jauno tārpu inficēto datoru īpašnieki var arī nenojaust, ka no šī brīža katra viņu kustība nepaliek hakeru nepamanīta. Labi vēl, ka daudzās vebkamerās ir darba gaismas indikatori — bet ja tādu nav, nepieredzējušam lietotājam praktiski ir neiespējami uzminēt, ka viņu vērīgi izseko.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

Šā gada trešajā ceturksnī Rietumeiropai piegādāts par 11% mazāk personālo datoru, nekā attiecīgajā laika posmā 2010. gadā, atsaucoties uz tehnoloģiju pētījumu firmas Gartner apkopotajiem datiem, vēsta BBC.

Kopumā pasaulē lielākie datoru ražotāji Rietumeiropas valstu patērētājiem piegādājuši 14,8 miljonus datoru, kas ir 11,4% samazinājums gada griezumā. Savukārt pārnēsājamo personālo datoru piegādes ir samazinājušās par 12,6% - to visvairāk ir ietekmējis nelielā izmēra notebook datoru piegāžu samazinājums par 40%. Tā saucamo «galda datoru» piegādes ir samazinājušās par 8,7%.

«Trešā ceturkšņa dati personālo datoru industrijai ir nepatīkami, jo šajā laika posmā labus pārodšanas rezultātus tradicionāli nodrošina ieprikšanās skolas vajadzībām,» norādīja Gartner analītiķe Meike Ešerihe (Meike Escherich).

Kopš 2004. gada septembra Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab apkopo datus, kas raksturo datorvīrusu un citu kaitīgo programmu izplatības vispārējo situāciju Latvijā. Statistikas dati tiek saņemti no vairākām firmām, kas nodarbojas ar inficētu datoru “ārstēšanu” Latvijā. Apkopojot decembra datus, konstatēts, ka pirmo reizi reklāmas programmatūra (adware) pārliecinoši ieņem pirmo vietu starp kaitīgajām programmām, kas sastopamas datoros Latvijā. 2004. gada septembrī tā sastādīja 15,2%, oktobrī 18,6%, novembrī 21,6%, bet decembrī jau 42,5%. Reklāmas programmas ir paredzētas datoru lietotāju uzvedības novērošanai un iegūto datu izmantošanai, lai demonstrētu atbilstoši mērķētu reklāmu. Līdz ar to tās zināmā mērā veic spiegošanas funkcijas, kurām lietotājs bieži vien ir piekritis pilnīgi oficiāli, pats to nenojaušot. Viens no izplatītākajiem reklāmas programmu nokļūšanas veidiem datoros ir bezmaksas programmatūra, kuras licencēs pēc iespējas nemanāmākā veidā ir minētas arī šīs komponentes. Tā kā vairumā gadījumu datoru lietotāji neapgrūtina sevi ar iepazīšanos ar licenču saturu, tad šajos gadījumos reklāmas programmu komponentes nokļūst datorā ar lietotāja piekrišanu. Bet ir arī cits izplatīts veids, kā tiek iegūti reklāmas biznesam nepieciešamā auditorija – izmantojot programmatūras “vājās vietas”, īpaši Internet Explorer pārlūkprogrammā. Atšķirībā no iepriekšējā, šis veids ir pilnīgi nelegāls un 2004. gada decembrī tika konstatēts pat kādas reklāmas programmas variants, kas tāpat kā datorvīrusi inficē lietotāja datorā esošos failus. Šāda situācija, ka reklāmas programmatūra ir izvirzījusies priekšplānā, radusies pateicoties Interneta reklāmas kompāniju pieaugošajām aktivitātēm, kā arī tam, ka antivīrusu industrija ilgi ignorēja reklāmas programmatūras eksistenci, atstājot to specializētu aizsardzības programmu pārziņā. Turklāt liela daļa interneta lietotāju vēl arvien nav pietiekami informēta par reklāmas programmām. “Pašlaik daudzas antivīrusu kompānijas iekļauj savu produktu datubāzēs antivīrusiem netradicionālu objektu detektēšanu, tajā skaitā arī reklāmas programmas,” uzsver Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā.

Ķīnas ekonomikai nedraud krasa izaugsmes tempu palēnināšanās, trešdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Ķīnas premjerministrs Ļi Kecjans, mēģinot mazināt bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes perspektīvām.

Lai gan dienu pirms tam bija publicēti dati, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir visvājākā gandrīz 25 gadu laikā, premjers solīja turpināt strukturālas reformas, kuras nodrošinās «kvalitatīvu izaugsmi», nevis tikai augstu izaugsmes rādītāju.

«Es gribu uzsvērt, ka Ķīnā nenotiks reģionālas vai sistēmiskas finanšu krīzes un ka Ķīnas ekonomika nevirzīsies uz cietu piezemēšanos,» sacīja Ļi.

Ja Ķīna nepazaudēs no redzesloka plānotās reformas, tad tās ekonomikas «vilciens» «nezaudēs ātrumu vai impulsu» un «brauks līdzenāk un spēcīgāk», viņš piebilda.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gadā pieauga par 7,4%, kas bija lēnāks temps nekā 7,7% 2013.gadā, un tas rada bažas laikā, kad globālā ekonomika liek lielas cerības uz Ķīnas izaugsmes impulsa saglabāšanu.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.