Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Šodien iekšlietu ministre Linda Mūrniece parakstīja rīkojumu, kurā uzdod ar šā gada 15. decembri pārtraukt amatpersonu kandidātu pieņemšanu dienestā, jaunu darba līgumu slēgšanu un iecelšanu vakantajos Valsts policijas amatos.

Par to Db.lv informēja Iekšlietu ministrijā. Brīvos algu fonda līdzekļus, kas tiks ietaupīti šī rīkojuma izpildes rezultātā, tiks izmaksāti speciālās piemaksās darbiniekiem par tiešu organizētas noziedzības apkarošanu un tās vadību un par tiešu smago noziegumu apkarošanu un tās vadību.

Rīkojums nosaka, ka pirmie piemaksas par sasniegumiem pildot dienesta pienākumus saņems tie policijas darbinieki, kuri, samazināta atalgojuma un pieaugošas darba slodzes apstākļos, turpina godprātīgi un pašaizliedzīgi pildīt savus dienesta pienākumus, kā arī ir veikuši smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanu. Valsts policijas apkopotā statistika par noziedzības līmeni šī gada pirmajos desmit mēnešos liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogo periodu valstī pieaug smago un sevišķi smago noziegumu skaits, kā arī pieaug to noziegumu skaits, kuru pastrādāšanai tiek izmantoti šaujamieroči. Tajā pašā laikā noziegumu atklāšanas procents saglabājies iepriekšējā gada līmenī, sevišķi augsts tas ir tieši slepkavību un citu smago noziegumu atklāšanā.

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu sektoru uzraudzības iestāžu vadītāji šodien tikās Stokholmā un vienojās par turpmākās sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu nepieciešamās uzraudzības informācijas apriti un pieredzes apmaiņu, kas veicinātu finanšu noziegumu novēršanu reģionā.

Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure: «Mums jau ir cieša sadarbība ar kolēģiem, kopīgi uzraugot vairākas reģiona banku grupas ierastajā klasiskās uzraudzības ietvarā, kuru esam tagad vienojušies īstenot arī finanšu noziegumu novēršanas jomā. Mēs zinām, ka arī aizdomīgai naudai nav robežu, jo īpaši cieši savienotā banku sistēmā, kāda tā ir starp mūsu reģiona valstīm, tāpēc turpmāk raudzīsimies plašāk un vērtēsim finanšu noziegumu novēršanas sistēmu efektivitāti jau reģiona kontekstā. Šī darba grupa būs jauna veida ekspertu forums, kurā dalīsimies pieredzē un veidosim tiešu, daudz efektīvāku uzraudzības procesā iegūtās informācijas apriti. Latvijas paveiktais pēdējos gados šajā jomā ir radījis patiesu kolēģu interesi, tāpēc mums ir gandarījums tagad dalīties savā pieredzē, risinājumos, kuri var noderēt, ievirzot finanšu sektora biznesa fokusu Ziemeļvalstīs un Baltijā tādā veidā, lai tiktu nodrošināta finanšu noziegumu novēršana atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un prasībām.»

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi atklātu konkursu Valsts policijas ēku Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B būvprojekta izstrādei, telpu pielāgošanai policijas vajadzībām un autoruzraudzībai.

Piedāvājumu iesniegšana notiek elektroniski līdz 2022. gada 28. martam EIS e-konkursu apakšsistēmā.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās atsevišķās daļās - viena no iepirkuma daļām ir Stabu ielas 89, Rīgā ēkas būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība. Šajā ēkā atrodas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pēc pārplānošanas tajā tiks izvietota arī moderna ekspertīžu laboratorija.

Otra iepirkumu daļa - būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība, ir paredzēta īstenot ēkai Rīgā, Bruņinieku ielā 72b, kur ir izvietota Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Piedāvājumu iesniegšana notiek līdz 2022. gada 28. marta pulksten 11.00 EIS e-konkursu apakšsistēmā šī konkursa sadaļā. Piedāvājumu atvēršanas procedūra norisināsies 2022. gada 28. martā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Valsts policija ir atteikusies no idejas par mazāk smagu noziegumu dekriminalizēšanu, tā vietā ieviešot vienkāršotu izmeklēšanu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ik gadu kopumā tiek ierosināti aptuveni 50 tūkstoši kriminālprocesu, pagājušajā gadā valstī sākti 48,08 tūkstoši kriminālprocesu, no kuriem Valsts policija ierosinājusi 45,91 tūkstoti kriminālprocesu, kas ir 95,5% no visiem. Valsts policijā izbeigts 5701 kriminālprocess, no tiem uz izlīguma pamata – 788, sakarā ar personas nāvi – 70, sakarā ar izraidīšanu – viens, sakarā ar maznozīmīgu kaitējumu – 217 kriminālprocesi, liecina Valsts policijas statistika par pagājušo gadu.

Ik pa laikam tiek aktualizēti mazāk smagu noziegumu procesi, kuriem tiek tērēti nesamērīgi lieli resursi. Valsts policija ir izstrādājusi grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL) un vadlīnijas, kas varētu situāciju labot. Aplēses liecina, ka, piemēram, zādzība ir izdarīta desmit eiro apmērā, bet kriminālprocesa izmaksas, kamēr tas nonāk līdz tiesai, ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro.

Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atradīsies darba vizītē Luksemburgā, kur notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs pārstāvēs Latvijas intereses vairākos sēdes darba kārtībā esošos jautājumos, piemēram, personas datu aizsardzība kriminālprocesa ietvaros, Eiropas prokuratūras izveide, pārrobežu PVN krāpšanas gadījumu izmeklēšana.

Sanāksmē tiks skatīts priekšlikums Direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību ES dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par viltotu 100 ASV dolāru banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā veidojot 3,5 miljonus, kas bijis līdz šim lielākais konstatētais viltotas naudas daudzums Latvijā. Aizturētā noziedzīgā grupa sešu personu sastāvā viltotos ASV dolārus izplatījusi ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, atklāja noziedzīgu grupējumu, kas Rīgā kāda tipogrāfijas uzņēmuma telpās nodarbojusies ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Tagad izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts policijai pirmie aizmetņi par viltotu 100 ASV dolāru naudas zīmju izplatīšanu radās 2014.gada septembrī un 2016.gada aprīlī Rīgā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par šādām darbībām aizturēja vairākas personas. Izmeklēšanas gaitā, sadarbībā ar partneriem no ASV slepenā dienesta, tika konstatēts, ka tāda paša parauga viltotas naudas zīmes tikušas izplatītas ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā un ASV. Veicot vērienīgu un apjomīgu darbu, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas konstatēja, ka šo dolāru izgatavošana notiek Latvijā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 10.janvārī, noslēdza darbu pie Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR), informē Saeimas Preses dienests.

Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi terorisma, smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.

Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību vienojušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu.

Lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā, teikts likumprojekta anotācijā.

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana pieteikumus par ES noteikto sankciju pārsūdzēšanu.

Līdz paziņojumam par abu tiesvedību ierosināšanu ES Tiesas Oficiālajā Vēstnesī lietas pamatojums ir ierobežotas pieejamības informācija.

Avens un Fridmans jau iepriekš publiski pauduši gatavību vērsties atbildīgajās instancēs, lai apstrīdētu viņiem piemērotās sankcijas. Uzņēmēji uzskata, ka viņiem piemērotās sankcijas nebija pamatotas.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda viedokli, ka Avens ar savām darbībām ir sniedzis tostarp propagandisku atbalstu agresorvalstij - Krievijai, līdz ar ko viņam būtu jāatņem Latvijas pilsonība.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas šā gada 18. jūlijā pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā par zemes un meža izkrāpšanu un tā prettiesisku atsavināšanu.

Izmeklēšanas gaitā iegūta informācija, ka minēto noziegumu īstenojusi astoņu personu grupa, kuras locekļi pēc likumiskās īpašnieces nāves viltoja testamentu. Atklājot šo noziegumu un aizturot iesaistītās personas, policija ir novērsusi iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kura kaitējums valstij lēšams vairāk nekā 175 000 eiro apmērā.

2018. gada 12. decembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) tika uzsākts kriminālprocess pret astoņām personām saistībā ar nekustamā īpašuma iespējamu prettiesisku iegūšanu.

Izmeklēšanas gaitā likumsargi noskaidroja, ka personu grupa 2018. gadā organizēja viltota privātā testamenta izgatavošanu un iesniegšanu notāram par nekustamo īpašumu Dagdas novadā. Tā īpašniece nomira jau 2001. gadā un viņai nebija mantinieku. Īpašuma kopējā platība bija 46,7 hektāri, tai skaitā 30,5 hektāri meža un 7,7 hektāri lauksaimniecības zemes.

Ja Latvijai nesekmēsies ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, Latvija var kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta «pelēkajā sarakstā» un tādējādi ietekme uz ekonomiku varētu būt relatīvi plaša, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīja starptautiskā auditfirma «PricewaterhouseCoopers» («PwC») valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot «pelēkajā sarakstā», ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. «Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban,» skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot «pelēkajā sarakstā», var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.

Tiesa septembra beigās lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piecām personām piespriedusi cietumsodus, apcietinot tiesas zālē, turklāt šāds spriedums sakrīt ar laiku, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis kritiku par tiesu spriedumiem finanšu noziegumu lietās, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras paziņojumā presei rakstīts, ka 21.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas apsūdzētas par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet trīs personas apsūdzētas par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras celto apsūdzību, vienam uzņēmumam izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarīts mantisks kaitējums 337 731 eiro apmērā, savukārt otra uzņēmuma šāda pati rīcība radījusi mantisku kaitējumu 521 510 eiro apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no diviem gadiem septiņiem mēnešiem līdz vienam gadam astoņiem mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Dailis Lūks šodien, 23.janvārī, pārrunāja kriminālpolicijas izstrādāto plānu darba uzlabošanai un noziegumu atklāšanas rādītāju paaugstināšanai, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pēc tikšanās M.Segliņš informēja, ka D.Lūks prezentējis plānu kriminālpolicijas pārstrukturizācijai un izmaiņām darba organizācijā. Ministrs uzsvēra, ka izvirzījis kriminālpolicijai uzdevumu būtiski uzlabot noziegumu atklāšanas rādītājus, un novēlēja D.Lūkam veiksmi šī mērķa sasniegšanā.

Savukārt D.Lūks informēja, ka kriminālpolicijā gada laikā veikta analīze un identificēti būtiskākie vājie posmi un trūkumi. Tā rezultātā izstrādāts rīcības plāns, kurā noteikti konkrēti darba virzieni, sasniedzamie rezultāti un atbildība katrai kriminālpolicijas struktūrvienībai. Atbilstoši tam tiks veikta cilvēkresursu optimizācija, kā arī jau īstenota kriminālpolicijas pārstrukturizācija, izveidojot Kriminālizmeklēšanas pārvaldi, kuras uzdevums būs smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšana un personu meklēšana.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.