Tehnoloģijas

Datorvīrusi svin 20 gadu jubileju

Ainars Sedlenieks [email protected], 14.11.2003

Jaunākais izdevums

Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka Šonedēļ aprit 20 gadu terminam «datorvīruss». Šādu nosaukumu kaitīgajām programmām 1983. gadā izdomāja amerikānis Freds Koens. Būdams Dienvidkalifornijas universitātes students, viņš izdarīja virkni kontrolējamu eksperimentu programmas radīšanā, kas spējīga pati pavairoties un izplatīties tīklos. Koena uzrakstītā programma – prototips pielietoja to pašu izplatīšanās taktiku, ko visi mūsdienīgie vīrusi. Tā radīja savas kopijas un paslepus tām atrada izejas uz datortīklu. Toreiz vēl nepastāvēja Internets tā mūsdienīgajā formā, tāpēc patreizējie vīrusi izmanto citu kodu, taču pats princips tika ielikts pirms 20 gadiem. Taču patiesībā ne jau Freds Koens izlaida džinu no pudeles. Šis apšaubāmais gods pieder pakistāniešiem, brāļiem Amdžadiem, kuri atvēra savu datorveikalu, kur tirgoja paši savas rakstītās programmas. Viņi saskārās ar to, ka viņu programmas tika nelikumīgi kopētas un izplatītas. Un tad viņi uzrakstīja pirmo kodu, nelielu programmiņu ar nosaukumu BRAIN, kuru nemanāmi ievietoja savos ražojumos. Programma, kura aktivizējās pie mēģinājuma to kopēt, kļuva reāls prototips visai vīrusu dzimtai, kas nodara tik daudz nepatikšanu tagad. Pirmo reizi par iespēju radīt datorprogrammu, kas spējīga pavairoties, sāka runāt jau 1949. gadā, kad viens no datoru teorijas un skaitļošanas teorijas pamatlicējiem Džons fon Ņūmans uzrakstīja rakstu ar nosaukumu «Sarežģītu automātu teorija un organizācija». Pēc tam ilgu laiku kaitīgo programmu ideja pastāvēja matemātiskās teorijas jomā un interesēja vienīgi rakstniekus - fantastus, un tikai ar plašu Interneta izplatību vīrusu bīstamību sāka apzināties speciālisti un dator

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām - mašīna

, 21.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo valsts jubileju sagaidām krīzes apstākļosPēc dažām dienām būs pagājuši apaļi 90 gadi, kopš tika dibināta neatkarīgā Latvijas Republika. Šādās gadskārtās allaž ir pieņemts, teiksim tā, nofiksēt, kādu attīstības līmeni ir izdevies sasniegt kādā situācijā esam.

Šķiet, lai kādi politiķi būtu pie varas, viņiem visiem nāksies mācīt teju ābeces patiesību - ja gribat, lai valsts budžetā ieplūst nauda, tai vispirms ir jānonāk tieši pie uzņēmējiem. Jā, šobrīd ir krīze, bet neaizmirsīsim, ka ekonomika tāpat kā daudz kas dzīvē ir ciklisks, un ir skaidrs, ka arī šī krīze nebūs mužīga. Jautājums ir par to, kas to spēs, bet kas - nespēs izturēt. Skaidrs, ka izturēs stiprākie un tālredzīgākie. Taču jebkurā gadījumā, paskatoties uz mūsu visai raibo vēsturi, droši var teikt - ja reiz esam pārdzīvojuši vāciešu, zviedru un krievu laikus, kaut kā nebūt pārcietīsim arī ekonomisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas Bizness 13. aprīlī svin 18 gadu jubileju. Nu ko, pilngadība ir klāt! Varbūt tas ir simboliski, ka biznesa laikraksts jaunu brieduma pakāpi sasniedz tieši ekonomikas krīzes apstākļos. Šādu apstākļu sakritība masu medijiem uzliek dubultu atbildību.

Tāpēc radošam žurnālistam jāspēj ne tikai atklāt un norādīt uz trūkumiem valdības un biznesa struktūru darbā vai informēt par izmaiņām normatīvajos aktos un aktualitātēm, bet arī jāprot meklēt risinājumus sadarbībā ar ekspertiem, saimnieciskās darbības veicējiem un politiķiem biznesa vides sakārtošanai. Par mūsu veikumu varat pārliecināties ne tikai laikrakstā no pirmdienas līdz ceturtdienai, bet arī žurnālos Lietišķā Diena katru piektdienu un žurnālā Saldo divreiz mēnesī. Aktīvi strādā arī Dienas Biznesa Konferenču un semināru nodaļa, lai klātienē mūsu lasītāji kopā ar lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem iegūtu pārskatu un praktiskus ieteikumus par iespējamiem risinājumiem dažādās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Dd studio piecpadsmit gadu pastāvēšanas jubileju atzīmē izdodot Dd grāmatu, kurā apkopoti nozīmīgākie uzņēmuma darbi un projekti.

Latvijas uzņēmums Dd studio šogad svin savu piecpadsmito jubileju. Uzņēmums izveidots 2000. gadā, un tā pirmais lielais projekts bija Ventspils muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iekārtošana. Tas bija viens no pirmajiem Latvijas muzejiem, kuriem tika izveidota digitālā ekspozīcija. Mērķis bija sekmēt digitālās kultūras attīstību Latvijā, un īpašu uzmanību Dd studio pievērsa skolām domātu multimediju programmu izstrādei. Tika izdoti multimediju diski, kas veltīti Aleksandra Čaka (2005), Raiņa (2005), Ojāra Vācieša (2006), Viljama Šekspīra (2008) un Imanta Ziedoņa (2008) daiļradei, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru tika radīts disks No modernisma līdz postmodernismam, kas stāsta par dažādu literatūras virzienu nozīmi latviešu literatūrā (2010).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Joprojām aktīvi svin 8. martu

Elīna Circene, 08.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katri 9 no 10 mūsu valsts iedzīvotājiem (88%) vecuma grupā 15-74 gadi vismaz dažreiz atzīmē 8. martu kā svētkus, liecina mediju pētnieku TNS Latvia marta sākumā veiktā pētījuma dati. 64 % Latvijas iedzīvotāju vienmēr atzīmē 8. martu, bet 24 % to svin tikai dažreiz. Tikai 12 % iedzīvotāju 8. martu uzskata par nenozīmīgu dienu un to neatzīmē. Starp latviešiem 49 % aptaujāto apgalvo, ka šie svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr atzīmē. Savukārt krievu un citu tautību pārstāvji vismaz 8 no 10 gadījumiem šos svētkus svin regulāri. Visvairāk 8. martu atzīmē Latgalē: 90 % Latgales iedzīvotāju apgalvo, ka vienmēr to svin. Attieksmi pret Sieviešu dienas svinēšanu neietekmē dzimums — gan sievietes, gan vīrieši līdzīgās attiecībās to atzīmē. Savukārt līdzīga aptauja Lietuvā liecina, ka tur 8. marts ir nozīmīgi svētki tikai 39 % valsts iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki ir 18. novembrī

, 15.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

18. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki tiek svinēti 18. novembrī, un precīzi nosauc, ka tā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena (82 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta no 2007. gada 31.oktobra līdz 6. novembrim.

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms norāda, ka iedzīvotāji, kuri zina, ka 18. novembrī tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, biežāk ir iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem (virs 300 latiem mēnesī) un ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu ģimenes locekli mēnesī), vadītāji, mājsaimnieces, kā arī rīdzinieki. Savukārt, tie, kuri nezina 18.novembra svētku nozīmi, visbiežāk ir jaunieši (15 līdz 24 gadi), nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamata izglītību, kā arī pilsētnieki (izņemot Rīgu).

Visbiežāk Latvijas Republikas proklamēšanas diena tiek atzīmēta, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (34 %) vai vērojot 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā (33 %). Aptuveni piektā daļa iedzīvotāju svin svētkus kopā ar ģimeni, draugiem (20 %). Savukārt aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nekā īpaši šos svētkus neatzīmē (33 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. jūlijā aprit 65 gadi, kopš ASV pilsētiņā Bretonvudsā darbu beidza konference, kurā visu valūtu kursus piesaistīja ASV dolāram, bet dolāra kursu - zeltam. Konferencē izveidoja arī Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku, ziņo Newsru.

Bretonvudsas valūtas sistēma, kas izvirzīja spēles noteikumus starptautiskajiem norēķiniem, par pamatu nosakot dolāru, daudzējādi sevi attaisnojusi. Tomēr tā pa šiem gadiem stipri mainījusies un turpina reformēties, uzskata Krievijas finanšu ministrs Dmitrijs Pankins.

Grandiozas kolapses starptautiskajā norēķinu sistēmā nav bijis, sistēma strādāja, valstis saprata, kā veidojas starptautiskās valūtas attiecības, bija skaidri spēles noteikumi, kuri pamatā ir saglabājušies, norāda Krievijas finanšu ministrs.

Tomēr arī šī sistēma nav varējusi novērst ekonomiskās krīzes, jo tās ir iekodētas jau pašā ekonomikas attīstības būtībā, atzīst finanšu analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dāvanu Latvijai 90 gadu jubilejā veidos Gita Baumane

, 09.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No projektam Gaisma. Inovācijas. Latvija iesniegtajām 27 studentu skicēm ir izvēlēts spožākās idejas autors jeb pirmās vietas ieguvēja – Gita Baumane.

Projekts veidots ar mērķi radīt dāvanu Latvijai - vides objektu, kurā apvienoti trīs simboli – gaisma, inovācijas un Latvija. Šādi simboli izvēlēti tādēļ, ka vienlaicīgi ar Latvijas 90 gadu jubileju savu 130 gadu jubileju šogad svin GE Money Bank mātes uzņēmums GeneralElectric, kas pazīstams ar inovatīviem risinājumiem dažādās biznesa nozarēs, bet tā pirmavots – spuldzīte - saskan ar Latvijas jubilejas saukli Iededzies par Latviju.

Atbilstoši projekta nolikumam noteikti trīs uzvarētāji:

3. vieta - Natālija Kuzņecova, Latvijas Mākslas Akadēmijas Vides mākslas apakšnozares 3. kursa studente, kura saņems veicināšanas balvu 500 latus,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas izsludinātajā bērnu zīmējumu atklātajā konkursā eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei par labāko atzīts Grobiņas novadā dzīvojošās 10 gadu vecās Elizabetes Kanderes darbs, kas pārtaps Latvijai veltītā kolekcijas monētā, kura tiks izlaista 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu 100 gadu jubileju, informē centrālā banka.

Konkursā izvēlēti 20 labākie darbi, kuru autori – bērni no visas Latvijas – 2017. gada 31. martā pulcēsies svinīgā apbalvošanas ceremonijā un darbu izstādes atklāšanā Latvijas Bankā. Pasākumā, uz kuru aicināti arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tiks prezentēts 1. vietu ieguvušais zīmējums un tā autore pastāstīs par darba ieceri un zīmējuma tapšanu.

Konkursā tika iesniegts rekordliels darbu skaits. Tajā piedalījās 6742 bērni ar vairāk nekā 10 000 zīmējumu. Darbus vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija.

Lai veicinātu bērnu radošumu un zināšanas par Latvijas vēstures norisēm un mūsdienām, kā arī lai atzīmētu Latvijas Republikas 100 gadu jubileju, Latvijas Banka izsludināja bērnu zīmējumu atklāto konkursu eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei. Konkursā tika aicināti piedalīties bērni, kuri vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais japāņu autoražotāja Mazda rodsters, Mazda MX-5 šogad svin 20 gadu jubileju, ko modelis plāno atzīmēt 24 stundu Lemānas sacīkstēs jūnijā.

Vairāk nekā 200 Mazda MX-5 automobiļu fani no visas Eiropas plāno ierasties Lemānā, lai 13. un 14. jūnijā nosvinētu leģendārā auto jubileju. Atgādināsim, ka Mazda MX-5 modelis pirmo reiz dienas gaismu ieraudzīja 1989. gada Čikāgas autoizstādē, un kopš tās dienas, iekarojot daudzu pircēju labvēlību ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī Eiropā. Trijās paudzēs izlaistais modelis pasaulē atradis vairāk nekā 850 tūkstošus lietotāju. Milzīgo panākumu dēļ Mazda MX-5 rodsters ir iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā.

picturegallery.53473d7e-9755-4dc6-b2fc-419025d5f71a

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15. novembrim vairākos Latvijas mūzikas klubos notiks jau piektā Death'n'roll members pasākuma koncerti, kurā grupa Sanctimony svinēs 14 gadu jubileju.

Sanctimony savā 14 gadu jubilejas koncertā, uzstāsies ar vairāk nekā stundu garu un plašu programmu, kurā skanēs dziesmas no visiem līdz šim iznākušajiem albumiem, kā arī līdz šim nedzirdētas, jaunas dziesmas no topošā albuma, Db.lv informē grupas basģitārists Deniss Denisenko.

Koncertos uzstāsies arī nesen izveidojusies thrash’n’roll grupa Sia Radikal, kuras sastāvā uz skatuves kāps Gustavs Terzens, kurš plašākai publikai pazīstams, kā Radio SWH Rock dīdžejs. Grupā spēlē arī savulaik populārās grupas F[ei]k basģitārists Gusts Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimi Purvciems svin 10 gadu jubileju

, 28.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 30. augusta līdz 2. septembrim Rimi lielveikals Purvciemā, Nīcgales ielā 2, atzīmēs apaļo 10 gadu jubileju. Vēloties dāvāt svētku sajūtu arī saviem klientiem, Rimi pircējiem sarūpējis virkni patīkamu pārsteigumu četru dienu garumā: bērniem tiks dāvināti baloni un Rimi konfektes "Gotiņa", būs iespēja rotaļāties piepūšamajā atrakcijā "Balbiino ledus māja", kā arī aprunāties ar draudzīgu trollīti. Visi pircēji "laimīgo stundu" laikā saņems pārsteiguma dāvaniņas.

1997. gada februārī tirdzniecības centrā Dole tika atvērts pirmais Rimi veikals, bet jau augustā durvis vēra Rimi Purvciems, kas ir otrs vecākais Rimi lielveikals. Kā trešais 10 gadu jubileju šoruden svinēs Rimi Galerijā Centrs.

Rimi lielveikalu tīkla direktore Gunita Ķelle - Ķiesnere stāsta, ka pirms desmit gadiem, kad tika atvērts šis veikals, tā bija īsta sensācija šī rajona iedzīvotājiem, pie veikala durvīm pulcējās lieli iepirkties gribētāju pūļi: "Vislielākais prieks ir par to, ka šis joprojām ir viens no labākajiem mūsu veikaliem, kurā strādā cilvēki ar augstu atbildības sajūtu, kam rūp savs darbs. Šogad veikala vadītāja Sandra Malnace saņēma arī goda zīmi konkursā "Latvijas labākais tirgotājs". Atzīmējot apaļo jubileju, vēlos izcelt un teikt īpašu paldies par ieguldīto darbu tiem septiņiem darbiniekiem, kas veikalā strādā jau kopš tā atklā��anas. Tie ir preču speciālistes Maija Andže un Iveta Ķēniņa, kasieres - pārdevējas Valentīna Lovina, Jeļena Rokjāne un Larisa Skurvide, vecākā kasiere Sandra Rulle un pārdošanas vadītāja Baiba Rutko."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datorvīrusi inficējuši 85% Ķīnas datoru

Ainars Sedlenieks [email protected], 27.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky lab atsaucoties uz ziņu aģentūru "Siņhua" informē, ka gandrīz 85% Ķīnas personālo datoru šogad ir tikuši inficēti ar dažādām vīrusu programmām. Šādi ir īpašās izmeklēšanas dati, ko veikušas Ķīnas valdības eksperti. Datorvīrusu incidentu apjoms ir pieaudzis par 1,59% salīdzinot ar pagājušo gadu un par 25,57% salīdzinot ar aizpagājušo gadu. Kaitīgo programmu iekļūšana izvērtusies par noteiktiem zaudējumiem aptuveni 63% lietotāju, kas izrādījās nedaudz mazāk salīdzinot ar pagājušo gadu. Galvenais draudu avots ir faili, kurus ielādē no Interneta, apšaubāmi web saiti un elektronisko vēstuļu pielikumi. Kā uzskata Ķīnas sabiedriskās drošības ministrija, datorvīrusi ir galvenā bīstamība nacionālajiem tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādam ASV pilsonim, kurš izsūtījis spam vēstules kompānijas AOL servisu lietotājiem, tiesa piespriedusi septiņu gadu cietumsodu, atsaucoties uz InfoWorld, ziņo Lenta.ru.

Pēc cietumsoda izciešanas 24 gadus vecajam Maiklam Dolanam (Michael Dolan) būs jāpavada vēl trīs gadus policijas uzraudzībā. Tāpat viņam būs jāmaksā 200 dolāru soda nauda.

M. Dolans apsūdzēts par to, ka viņš, kopā ar vēl pieciem cilvēkiem, izsūtījis spamu dažādu AOL servisu lietotājiem laikā no 2002. līdz 2006. gadam. Vēstulēs tika pārsūtīti dažādi datorvīrusi, kuru mērķis bija personu datu zagšana. Pirmkārt, noziedzniekus interesēja bankas karšu numuri un rekvizīti piekļūšanai bankas kontiem.

Četru gadu laikā no M. Dolana un viņa līdzdalībniekiem cietuši vismaz 250 AOL lietotāji. Noziedznieki šajā laikā nopelnīja vismaz 400 tūkstošus dolāru. Iegūtā nauda tika izlietota dažādām datorspēlēm, datoriem un dāvanu kartēm. Visi apsūdzētie atzina savu vainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ekskavators bīstamāks par datortārpu

Juris Kaža [email protected], 19.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paraksts ekskavators, kas veic ikdienas darbus, var būt bīstamāks ASV elektronisko sakaru infrastrukturai nekā datorvīrusi un interneta tārpi, raksta portāls Wired.news. Kā piemēru, portāls min starpgadījumu Arizonas štata tuksnesī netālu no Bakaijas (Buckeye) pilsētiņas, kur kabeļtelevīzijas racēji negaidīti ar ekskavatora lāpstu no zemes izvilka nezināmu optisko kabeli. Izrādījās, ka tas bija viens no galvanajiem nesējiem mobilo sakaru kompāniju Sprint un Nextel maģistrālajiem sakariem. Negadījums atslēdza miljoniem klientu ASV rietumu štatos. Kā skaidroja racēji, viņi visu esot saskaņojuši ar iestādēm, kurām būtu bijis jāapzina esošo kabeļu izvietojums. Taču izrādās, ka ASV šī sistēma nestrādā, jo 2004. gadā vien bijuši aptuveni 675 000 «rakšanas incidenti» kur izvandīti un bojāti telekomunikāciju vadi, kabeļu kanalizācija un dažādas caurules. Kāds pētijums liecina, ka 12 gadu laikā galvenais nopietnu telekomunikāciju pārravumu cēlonis bijis nevis hakeru rūpīgi izstrādāti vīrusu u.tml. bet ekskavatora lāpsta. Tagad rodas bažas, ka šo prozaisko ievainojamību varētu izmantot teroristi, burtiski ar lāpstu pārgriežot valstij svarīgus telekomunikāciju un datu pārraides kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Rēzeknes hakeris aizbēdzis, izsludināta starptautiskā meklēšana

Lelde Petrāne, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes krāpšanā aizdomās turētais rēzeknietis Pēteris Šahurovs (22), kuru tiesāšanai pieprasījušas izdot ASV, ir pametis Latviju un izsludināts starptautiskā meklēšanā, vēsta laikraksts Diena.

Viņa dzīvesbiedre Marina (23) joprojām ir Latvijā, un viņai paliek spēkā iepriekš piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās konkrētā dzīvesvietā. Vai viņu izdot aizokeāna likumsargiem, prokuratūra vēl nav izlēmusi.

Teju pirms gada – Jāņu dienas rītā – mediji ziņoja, ka, īstenojot starptautiskas kibernoziegumu apkarošanas operācijas, aizturēti divi Latvijas pilsoņi. Viņiem ASV Minesotas apgabala tiesa izvirzījusi apsūdzības tiešsaistes krāpšanā un sazvērestībā ar nolūku pastrādāt tiešsaistes krāpšanu, kā arī datoru bojāšanā. Pēc ASV likumsargu domām, jaunieši, slēpjoties aiz P. Šahurova tēvam piederējuša uzņēmuma vārda, apkalpojuši serverus, ar kuriem ASV izplatīti datorvīrusi, piemēram, izveidojuši neīstu viesnīcas mājaslapu internetā un ievietojuši tās reklāmu laikraksta Minneapolis Star Tribune interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtālruņu attīstība šobrīd ir ļoti strauja – ik gadu to lietotājiem tiek piedāvāta virkne dažādu inovāciju, un izņēmums nav arī Apple radītais iPhone 8. Vai zini, kā šis telefona modelis var palīdzēt Tavās ikdienas gaitās? Uzzini par to šajā rakstā!

Drošība – pamatu pamats

Šis aspekts gan nav saistīts tikai jaunāko iPhone modeli – drošība ir bijusi Apple prioritāte kopš laika gala. Tā, piemēram, ikviena aplikācija, kas nonākusi aplikāciju veikalā jeb App Store, tiek rūpīgi pārbaudīta, turklāt arī vecākām ierīcēm ilgstoši tiek piedāvāti jaunākie atjauninājumi, kas ir ļoti būtiski no drošības viedokļa. Paaugstinātu drošību sniedz arī biomehānisko datu (pirksta nospiedums vai, iPhone X gadījumā – sejas atpazīšana) izmantošana telefona lietošanai. Šī funkcija turklāt ļauj ne tikai atbloķēt telefonu, bet arī veikt pirkumus App Store un Apple Play. Savukārt tiem, kas uztraucas par šīs sistēmas drošību, jāmin Apple sniegtie dati – pirkstu nospiedumu lasītāja kļūdas procents ir vien 0.002% jeb 1 reize no 50 000, savukārt Face ID kļūdas procents ir vēl zemāks – 0.0001% (1 reize no 1 000 000).

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

ASV Latvijai pieprasa izdot kibernoziedznieku pāri

Lelde Petrāne, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu tiesībsargājošās iestādes Latvijai pieprasījušais izdot tiesāšanai ASV divus iespējamos kibernoziedzniekus – Pēteri un Marinu Šahurovus, kurus pērn vasarā aizturēja Rēzeknē vērienīgā, starptautiskā Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) veiktā operācijā. Jau tuvāko nedēļu laikā par viņu izdošanu lems Latvijas Ģenerālprokuratūra, svētdien informēja LNT raidījums Top 10.

Ja viņus izdos ASV, tad apsūdzētajiem Pēterim un Marinai draud līdz pat divdesmit gadiem cietumā.

ASV izmeklētāji uzskata, ka, slēpjoties aiz Pētera tēvam piederējuša uzņēmuma, abi jaunieši apkalpojuši serverus, kas atradušies citviet Rēzeknē. Ar rēzekniešu apkalpoto serveru palīdzību Amerikas Savienotajās Valstīs izplatīti datorvīrusi.

«Viņi bija izveidojuši neīstu viesnīcas mājas lapu, un ievietoja tās reklāmu laikraksta Minneapolis Star Tribune mājas lapā. Ar tās palīdzību viņi izkrāpa lielu naudu no cilvēkiem,» skaidrojusi ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras atašejs Eimija Storova. Ikviens ieinteresētais, kurš uzklikšķināja uz reklāmas banera, inficēja savu datoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas datoros visbiežāk sastopamie vīrusi

Ainars Sedlenieks [email protected], 04.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Datorvīrusi — noziegumu veikšanai

Miks Stroža [email protected], 03.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnoloģiju drošības kompānijas Panda Software Latvia speciālisti pieļauj, ka pagājušās nedēļas laikā secīgi parādījušies datorvīrusi Minimail.Q, MyDoom.A, MyDoom.B un Minimail.S, iespējams, radīti apjomīga nozieguma veikšanai, naudas izkrāpšanai, iepirkumiem internetā un pēdu slēpšanai, sagraujot banku un tirdzniecības korporāciju tīklu. Minimail jaunie varianti radīti, lai nozagtu banku informāciju, bet abi MyDoom tārpi apdraud korporatīvos tīklus un izveido slepenas durvis, pa kurām uzbrucējs var piekļūt konfidenciālajai informācija, Db informēja Panda Software Latvia vadītājs Andrejs Mazjānis. Uzbrucēju mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk kredītkaršu numurus, paroles PIN kodus u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpina mēģināt izkrāpt klientu banku datus

Žanete Hāka, 13.03.2014

Piemērs no Swedbank, kā tiek mēģināts krāpnieciski iegūt lietotāju datus. LKA rīcībā ir informācija par līdzīgām krāpnieciskām aktivitātēm arī ar citu banku identitātēm.

Avots: LKA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās mēģinājumi izkrāpt banku klientu datus, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Bankas norāda, ka kredītiestāde nekad klientam pati nezvanīs un nerakstīs ar lūgumu pateikt, atsūtīt vai ievadīt pilnu paroli vai kodu, vēl jo vairāk neprasīs ievadīt visus kodu kartes vai vairākus kodu kalkulatora kodus.

Tāpat tiek izsūtīti e-pasti ar nepazīstamiem pielikumiem, taču tie tiek izmantoti datoru inficēšanai ar vīrusiem. Krāpnieki izmanto psiholoģiskus paņēmienus un var viltus vēstuļu saturā izmantot dažādas tēmas – sākot no interesantām mediju ziņām un beidzot ar draudiem par nodokļu parādiem. Tāpēc uzmanīgai attieksmei pret e-pastu atvēršanu, kas satur pielikumus, jābūt normālai rīcībai internetā.

Nekad nevienam nedrīkst dot savas paroles internetbankai un kodus no kartes vai kalkulatora. Arī ne mammai, ne bērniem, ne vīram, ne pa telefonu, ne pa e-pastu, skaidro LKA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eirobarometrs: vai bērni Eiropā ir pietiekami piesardzīgi, saskaroties ar tiešsaistes radītajiem riskiem?

, 10.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai vecāki var justies droši par savu trīspadsmitgadīgo meitu, kad viņa sērfo internetā? Vai viņi ir pārliecināti, ka vienpadsmitgadīgā dēla saruna pa mobilo telefonu ir droša? Komisijas Eiropas mērogā rīkotajā bērnu aptaujā tika pētīts, kā bērni izmanto jaunos saziņas līdzekļus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka interneta un mobilo telefonu lietošana Eiropas jaunajai paaudzei ir kļuvusi gandrīz par pašsaprotamu parādību. Kopumā bērni apzinās arī riskus, kas saistīti ar interneta un mobilo telefonu lietošanu. Tomēr, saskaroties ar problēmām tiešsaistē, nepilngadīgie tikai kā galējo līdzekli lūdz pieaugušā palīdzību.

"Šī ir pirmā aptauja, kurā bērniem visā Eiropā ir tiešā veidā jautāts, kā viņi izmanto tiešsaistes tehnoloģijas, cik lielā mērā viņi izmanto internetu izklaides un mācību vajadzībām un kā viņi rīkojas riska situācijās", saka Viviāna Redinga, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre. "Ir iepriecinoši redzēt, ka Eiropas jaunieši tik pārliecinoši apgūst digitālās tehnoloģijas. Spēja aktīvi izmantot jaunos saziņas līdzekļus ir svarīga uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei Eiropā. Tai pat laikā aptaujas rezultāti norāda, ka Eiropā nepieciešama uz problēmu paredzēšanu vērsta izglītība tiešsaistes saziņas līdzekļu jomā. Mums jāturpina informēt sabiedrību, īpaši vecākus, par jauno saziņas līdzekļu radītajām iespējām un riskiem. Ja runa ir par mūsu bērnu drošību, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Webkameras izspiego lietotājus

Ainars Sedlenieks [email protected], 25.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusi paņēmuši apbruņojumā „Lielā brāļa” taktiku. Turpmāk ļaunprātis varēs ne tikai iegūt neierobežotu pieeju savu upuru datoru saturam, bet arī vārda visburtiskākajā nozīmē tie varēs izspiegot inficēto datoru neveiksmīgos lietotājus. Vīruss Rbot-GR, par kura parādīšanos paziņoja kompānija Sophos, sava upura datorā iekļūst tradicionālā veidā — izmantojot kādu no daudzajiem „caurumiem” Windows drošības sistēmā. Palaižot pirmo reizi, tārps ierakstās sistēmas direktorijā kā SYSTEMC32.EXE fails un izdara vairākus ierakstus reģistrā ar mērķi nodrošināt automātisku ielādi. Šajā procesā inficētajā datorā iefiltrējas trojietis. Tomēr jaunā vīrusa iespējas sniedzas daudz tālāk, nekā tādas ir viņa „brāļiem”. Tāpat kā tie, jaunais vīruss dod hakerim iespēju izpētīt inficētā datora cietā diska saturu, no tā izzagt paroles, kā arī ar tā palīdzību veikt attālinātus DoS uzbrukumus. Visbeidzot, Rbot-GR var tikt pielietots ar mērķi nolaupīt populāru spēļu reģistrācijas informāciju un atslēgas, tajā skaitā Counter-Strike, Half-Life, Legends of Might and Magic, Unreal Tournament 2003/2004, Need for Speed, FIFA 2002/2003, Nascar Racing 2002/2003 un Command and Conquer. Taču ar to visu viņa „talanti” nav izsmelti — jaunais vīruss spēj pārtvert vebkameras un mikrofona vadību, kas ir pieslēgti datoram. Grems Klūlijs (Graham Cluley), kompānijas Sophos vecākais tehniskais konsultants, uzskata, ka jauno vīrusu var izmantot rūpnieciskās spiegošanas mērķiem, taču ne tikai tam — ar tā palīdzību hakeris varēs novērot inficēto personālo datoru lietotāju personīgo dzīvi. „Kā roku darbs ir jaunais vīruss — profesionāļu spiegu vai puņķainu pusaudžu — ir grūti kaut ko konkrētu pateikt, — uzskata Klūlijs. — Mums ir zināms, ka eksistē vairāki simti tārpa Rbot variāciju, kuras visas ir paredzētas, lai iegūtu tā vai citāda veida pieeju neko nenojaušošo lietotāju datiem. Šis ir aizgājis tālāk par citiem, par cik ļauj pārtvert attēlus, kas iegūti ar vebkameru. Izskatās, arvien vairāk hakeru savos produktos mēģina izveidot „kokteili” no dažādām funkcionālām iespējām”. Ar jauno tārpu inficēto datoru īpašnieki var arī nenojaust, ka no šī brīža katra viņu kustība nepaliek hakeru nepamanīta. Labi vēl, ka daudzās vebkamerās ir darba gaismas indikatori — bet ja tādu nav, nepieredzējušam lietotājam praktiski ir neiespējami uzminēt, ka viņu vērīgi izseko.

Komentāri

Pievienot komentāru