Tehnoloģijas

Datorvīruss aicina vēlēt par īsto kandidātu

Ainars Sedlenieks [email protected], 24.10.2003

Jaunākais izdevums

Populārais Krievijas antivīrusu programatūras izstrādātājs Kaspersky lab informē, ka parādījies jauns datorvīrusa Sexer variants, kas satur politisko aģitāciju. "Sexer" pieder tā saucamajai pasta tārpu klasei, kuri izplatās elektroniskā pasta vēstulēs. Kaitīgā programma upura datorā tiek nogādāta ziņojumā no viltotas adreses [email protected] un tai piemīt sekojošs formāts: Virsraksts(krievu valodā): paskaties, kāds jaukums!)) Piestiprinātā faila nosaukums: SEX.EXE Ja lietotājs ir bijis tik neuzmanīgs, ka palaidis pievienoto failu, tad tārps ekrānā parāda tekstu, kas aģitē par vienu no kandidātiem uz Maskavas, Pēterburgas mēra vietu. Pēc tam "Sexer" sevi kopē C: diska pamata katalogā un reģistrējās Windows sistēmas reģistra auto palaišanas sadaļā. Tārps arī modificē monitora fona attēlu un izvieto tajā to pašu aģitācijas saturu. Pēc tam "Sexer" inficētajā datorā atrod adrešu grāmatu (Windows Address Book) un, nemanāmi lietotājam, nosūta uz visām tajā atrastajām adresēm savu kopiju. "Ir grūti pateikt, kurš ir bijis iniciators tārpa radīšanā un vai šis gadījums ir klasisks „melnā piāra” gadījums vai arī tas ir politiskās reklāmas piemērs. Taču nav izslēgts, ka patreiz noritošās priekšvēlēšanu kampaņas laikā lietotājiem nāksies saskarties ar šādiem līdzīgiem kaitīgo programmu "politizētiem" eksemplāriem, - komentē Deniss Zenkins, "Kaspersky Lab" informācijas dienesta vadītājs, - „Šajā sakarā mēs lietotājiem rekomendējam īpaši uzmanīgi attiekties pret elektroniskajām vēstulēm, kas saistītas ar vēlēšanām. Jo zem aģitācijas maskas var slēpties vīruss un nav izslēgts, ka tas izrādīsies mazāk bīstams kā "Sexer"

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Top Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums

Ilze Veģe, 27.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Eiroparlamenta vēlēšanu likumprojektu, kura mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā. Likumprojekts nosaka tos cilvēkus, kuriem būs tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Eiroparlamenta vēlēšanās, nosakot kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību, vēlēšanu norises kārtību un izņēmumus no vispārējās balsošanas kārtības. Likumā ietverti noteikumi arī par balsu skaitīšanas un vēlēšanu rezultātu noteikšanu. Tiesības vēlēt Eiroparlamentu Latvijā būs Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu un par kuriem ziņas būs iekļautas vēlētāju reģistrā. Nebūs tiesību vēlēt personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai arī kurām nav tiesību vēlēt dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir. Kandidēt ievēlēšanai Eiroparlamentā varēs jebkurš vēlētājs, kurš vēlēšanu dienā būs vecāks par 21 gadu. Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu, kurš atzīts par rīcības nespējīgu, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kura sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot, ja persona ir rehabilitēta. Tāpat vēlēšanās nevarēs kandidēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to kontrolēt, un kurām tādēļ piemērots medicīnisks piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. ES pilsonis, balsojot vai kandidējot attiecīgajās vēlēšanās citā ES dalībvalstī, automātiski zaudēs tiesības balsot, kandidēt un tikt ievēlētam Latvijā. ES pilsoņiem, kuri Eiroparlamenta vēlēšanās vēlēsies balsot Latvijā, 30 dienas pirms vēlēšanām būs Centrālajai vēlēšanu komisijai jāiesniedz attiecīgs iesniegums. Par kandidātiem Eiroparlamenta vēlēšanās varēs pieteikt arī Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātus, tomēr ievēlēšanas gadījumā viņi zaudēs ieņemamo amatu vai attiecīgo deputāta mandātu. Latvija būs viens vēlēšanu apgabals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina grozījumus kredīt­iestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases noteikumos

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi grozījumus Kredīt­iestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvajos noteikumos, informē FKTK.

Šo grozījumu mērķis ir atteikties no kandidātu saraksta sagatavošanas prioritārā kārtībā, tādējādi paplašinot to personu loku, kas ir tiesīgas piedalīties potenciālo kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru un likvidatoru kandidātu atlases procesā.

Grozījumi tika izstrādāti, lai nodrošinātu visu kandidātu sarakstos iekļauto personu vienlīdzīgas tiesības piedalīties atlases procesā.

Grozījumi noteikumos paredz, ka potenciālo kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru un likvidatoru kandidātu atlases procesā FKTK sākotnēji lūdz visām kandidātu sarakstos iekļautajām personām sniegt savu redzējumu par iespējamo veicamo pasākumu plānu kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesa vadīšanai. Savukārt tos trīs kandidātus, kuru iesniegtais veicamo pasākumu plāns FKTK ieskatā visvairāk paredz nodrošināt kredītiestādes kreditoru interešu aizsardzību un efektīvu maksātnespējas vai likvidācijas procesa norisi, FKTK aicina uz pārrunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Es jau neko jeb - ne mana cūka, ne mana druva

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā konkursā uz AS «Latvenergo» pieciem padomes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 79 kandidāti, informē EM.

Kandidātu atlase notiks četrās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā konkursa nominācijas komisija izskatīs personāla atlases kompānijas iesniegto kandidātu sarakstu un lems par konkursa atlases otrajai kārtai izvirzāmajiem kandidātiem. Tiem būs jāsagatavo komisijai prezentācija ar stratēģisko redzējumu par AS «Latvenergo» galvenajiem nākotnes izaicinājumiem.

Konkursa trešajā kārtā notiks intervijas ar kandidātiem, kurās nominācijas komisija izvērtēs kandidātu pieredzi, prezentāciju par stratēģisko redzējumu un profesionālo kompetenci. Pēc rezultātu apkopošanas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu konkursa ceturtajai kārtai - padziļinātai kompetenču vērtēšanai. Pēc konkursa ceturtās kārtas rezultātu apkopošanas, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētāja pārstāvim ievēlēšanai AS «Latvenergo» padomes locekļa amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs konkurss Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam

, 14.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneša amatam, paredz šodien, 14.augustā, pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludinās konkursu Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam

, 14.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) tiesneša amatam, paredz šodien pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pašvaldības tomēr nevarēs vēlēt jau no 16 gadu vecuma

Zanda Zablovska, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima noraidījusi Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) deputātu priekšlikumu ļaut pašvaldības vēlēt jau no 16 gadu vecuma.

Deputātu Jāņa Dombravas un Imanta Parādnieka iesniegtais priekšlikums grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzēja noteikt, ka tiesības vēlēt domi ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 16 gadu vecumu. Līdz šim noteikts, ka tiesības vēlēt ir no 18 gadu vecuma.

Tiesības vēlēt no 16 gadu vecuma pastāv arī citās valstīs, klāstīja deputāts Einārs Cilinskis (NA). Deputāte Ilma Čepāne savukārt uzsvēra, ka šādas izmaiņas būtu pretrunā ar Satversmi. «Personai rīcībspēja Latvijā ir no 18 gadu vecuma,» norādīja deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Reformu partija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

No 8.Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5% kandidātu, no 9.Saeimas kandidātiem - 81,8%, bet no 10.Saeimas kandidātiem - tikai 79,8%.

8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija 8,1% kandidātu, 9.Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos valsts. 8.Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam kandidātam, 9.Saeimas vēlēšanās - vienam kandidātam, bet 10.Saeimas vēlēšanās - diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības Ražots Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz vienu deputāta vietu 6 kadidāti

, 12.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pašvaldību vēlēšanās uz vienu deputāta vietu kandidēs vidēji seši deputātu kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika par pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Pavisam šā gada pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās reģistrēti 737 deputātu kandidātu saraksti, kuros uz 1765 pašvaldības deputātu vietām pieteikti 11210 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, konkurence uz vienu deputāta vietu pieaugusi gandrīz divas reizes. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jāievēl 4179 deputāti, un vēlēšanām tika reģistrēti 15682 deputātu kandidāti jeb vidēji četri deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos deputātu kandidātu vidū nedaudz vairāk – 58 procenti – ir vīrieši, bet 42 procenti – sievietes. No visiem deputātu kandidātiem divām trešdaļām jeb 64 procentiem kandidātu ir augstākā izglītība, 35 procentiem – vidējā izglītība, bet vienam procentam jeb 180 deputātu kandidātiem ir pamata izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Delnas nežēlastībā krīt Lembergs un Šlesers, par ZRP līderi Zatleru pamats bažām

BNS, 05.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā uz AS Latvenergo padomes locekļu amatiem pieteikušies 80 pretendenti

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz akciju sabiedrības Latvenergo piecu padomes locekļu amatiem kopumā tika saņemts ievērojams skaits pretendentu pieteikumu - 80 no 10 dažādām pasaules valstīm: no Latvijas saņemts 61 pretendenta pieteikums, Igaunijas – 5, Lietuvas -3, Somijas – 3, Dānijas -2, Vācijas – 1, Zviedrijas - 2, Slovākijas – 1, Čīles – 1 un Ēģiptes -1, informē Latvenergo.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu piesaisti, Fontes veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti un, balstoties uz izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no sekojošām nozarēm – finanšu, enerģētika, ražošana un celtniecība, telekomunikācijas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Konkursa turpmāko kārtu ietvaros kandidātiem jāsagatavo redzējums par AS “Latvenergo” nākotnes izaicinājumiem, t.sk. koncerna ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī plānotas kandidātu intervijas klātienē un sociālo kompetenču padziļināta novērtēšana. Balstoties uz novērtēšanas procesa rezultātiem, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu ieteikšanu kapitāldaļu turētājam, kurš arī informēs kandidātus, kuri tiks nominēti darbam padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

48% vēlētāju izvēli nosaka konkrēti kandidāti

Žanete Hāka, 29.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50% iedzīvotāju noteikti piedalīsies vēlēšanās, bet vēl 23% - visdrīzāk piedalīsies vēlēšanās, liecina jaunākie DNB barometra aptaujas rezultāti.

39% aptaujāto norāda, ka balsos par to pašu politisko spēku, par kuru balsojuši iepriekšējās vēlēšanās, bet 21% savu balsi plāno atdot citai partijai vai apvienībai, turklāt lielākoties vēlētāji gatavojas izdarīt izvēli, balstoties nevis uz partiju programmām, bet konkrētiem kandidātiem.

Jāatzīmē, ka pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām tikai 36% aptaujāto apgalvoja, ka noteikti dosies vēlēt. Vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju īpatsvars pēc oficiālajiem datiem arī bija nepilni 40% iedzīvotāju, līdz ar to iepriekš paustā apņemšanās bija samērā precīzs indikators.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska gan norāda, ka, neskatoties uz pārliecinošo aptaujāto pausto pārliecību par piedalīšanos vēlēšanās, viņa prognozē zemāku aktivitāti. Vēlētāju līdzdalību ietekmē tautsaimniecības attīstības dinamika – palielinoties iedzīvotāju labklājībai, interese par vēlēšanām mazinās. Šādu pieņēmumu apliecina arī neliels vēlētāju aktivitātes kāpums krīzes laikā rīkotajās gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Savukārt pēdējos gados vērojamā tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās ir uzlabojusi daudzu mājsaimniecību rocību, tāpēc vēlme mainīt valdību vai pašvaldības domi varētu būt mazāk izteikta, saka centrālās bankas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eirobarometrs: 26% grasās balsot nākamajās EP vēlēšanās

, 08.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirobarometra pētījums par Eiropas Parlamenta (PP) vēlēšanām liecina, ka divdesmit seši procenti Latvijas iedzīvotāju izteikuši gatavību balsot nākamajās EP vēlēšanās. Pētījuma dalībnieki Latvijā inflāciju un pirktspēju izvirza kā primārās tēmas saistībā ar vēlēšanām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, par 4% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits (salīdzinot ar 2007.gada rudeni), kas zina, ka EP vēlēšanas notiks 2009. gadā - tā atbildējuši 10% aptaujāto. Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosauca vai nu citu laiku, vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu. Situācija visā ES ir līdzīga - caurmērā 75 procenti aptaujāto nav spējuši atbildēt, kad būs nākošās EP vēlēšanas.

Atbildot uz jautājumu par to, cik liela ir aptaujāto interese par EP vēlēšanām, tikai viena piektdaļa Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir ļoti liela vai drīzāk liela interese. Vidējais ES rezultāts ir vairāk nekā divreiz lielāks - gandrīz pusei (46 procentiem) ES iedzīvotāju liela interese par gaidāmajām vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanu

Lelde Petrāne, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlases veikšanai piesaistītā personāla atlases kompānija Amrop iepazīstinājusi ar kandidātu sarakstu, kas tapis pēc tirgus izpētes un potenciālo kandidātu informācijas analīzes, liecina šodien medijiem sniegtā informācija.

Profesionāļu vidū, kurus kompānija rosina izskatīt atlases procesā, ir pretendenti, kuri amata konkursam pieteikušies, atsaucoties vakances sludinājumam, un pretendenti, kurus tirgus izpētes procesā par atbilstošiem atzinuši Amrop personāla atlases eksperti. Vakancei personīgi pieteikušies 22 amata kandidāti.

Saskaņā ar personāla atlases procesu tuvāko nedēļu laikā Amrop uzrunās atbilstošākos kandidātus, veiks kandidātu intervijas un novērtēšanu. Procesa noslēgumā Amrop identificēs kvalificētāko kandidātu loku un nodos izvērtēšanai nominācijas komitejā.

Plānots, ka AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amata kandidāts tiks izvēlēts līdz nākamā gada februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs seminārs par sarakstu iesniegšanu 9.Saeimas vēlēšanās

Rudīte Spakovska [email protected], 05.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 7.jūlijā, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rīkos semināru par deputātu kandidātu sarakstu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību 9.Saeimas vēlēšanās. Seminārā piedalīties aicināti partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstu iesniedzēji. Semināru vadīs CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, un tā mērķis ir palīdzēt partijām un partiju apvienībām sagatavoties deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai šā gada 7.oktobrī gaidāmajām 9.Saeimas vēlēšanām. CVK priekšsēdētājs uzsver, ka šādus seminārus CVK organizē jau kopš 1998.gada, un tas ir palīdzējis samazināt kļūdu un neprecizitāšu skaitu saņemtajos kandidātu sarakstos un tam pievienotajos dokumentos. Tas nav mazsvarīgi, jo kļūdaini un Saeimas vēlēšanu likumam neatbilstoši sagatavoti kandidātu saraksti un dokumenti ir izplatītākais iemesls, kādēļ kandidātu saraksta pieņemšana jāatsaka. Lai samazinātu kļūdu skaitu iesniegtajos dokumentos, CVK seminārā aicinās sarakstu iesniedzējus kandidātu sarakstu un tam pievienojamo dokumentu sagatavošanai izmantot CVK izstrādāto datorprogrammu, kuru sarakstu iesniedzēji varēs saņemt pēc semināra. CVK seminārs deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem notiks 7.jūlijā plkst.11.00 CVK telpās Smilšu ielā 4, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saskaņas centrs pirmais iesniedz vēlēšanu sarakstu

Aisma Orupe, 14.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.Saeimas vēlēšanām kā pirmie savu kandidātu sarakstu iesniegusi politisko partiju apvienība Saskaņas centrs (SC), informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura 14. jūlijā sāka pieņemt vēlēšanu sarakstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlas piešķirt balsošanas tiesības ieslodzītajiem

, 06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta (turpmāk - EP) vēlēšanu likumos, kā arī likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.

Grozījumi minētajos likumos izstrādāti, lai regulētu ieslodzīto vēlēšanu kārtību. Pēc grozījumu stāšanās spēkā ieslodzītajām personām nebūs liegtas balsošanas tiesības, un tādējādi tiks nodrošināta cilvēktiesību īstenošana atbilstoši starptautiskajā saistībām, kuras uzņēmusies Latvija.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka to personu loku, kurām ir tiesības vēlēt Saeimu - tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no ierobežojumiem, proti, aizliegts balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, vai kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām. Tomēr ar 2003. gada 5. marta Satversmes tiesas spriedumu šī norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Līdz ar to apcietinājumā esošās personas jau šobrīd var balsot Saeimas vēlēšanās, taču tiesību sistēma nav sakārtota, lai nodrošinātu šo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IUB aizliedz Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem

Nozare.lv, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Četri deputātu kandidāti, iespējams, bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti

LETA, 19.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) veiktā pārbaude liecina, ka četri 11.Saeimas deputātu kandidāti, iespējams, bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti, aģentūra Centrālajā vēlēšanu komisijā uzzināja LETA.

Tie ir svētku aģentūras Santa valdes loceklis Harijs Ozols (Vienotība), Grandje Fensings LTD auto iekrāvēja vadītājs Osvalds Putniņš (Kristīgi demokrātiskā savienība), SIA RZA valdes priekšsēdētājs Aivars Saliņš (Par prezidentālu republiku) un Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas docētājs Aigars Zariņš (Tautas kontrole).

Vienlaikus TSDC atzinumos norāda, ka šo deputātu kandidātu sadarbība ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju nav pierādīta tiesas ceļā, jo nav bijušas ierosinātas pārbaudes lietas.

Savukārt par vienu deputāta kandidātu TSDC sniedzis atzinumu, ka kandidāts ir bijis LPSR VDK aģents. Tas ir Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Arvīds Ulme. Par šo kandidātu 2003. gadā Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūrā ir bijusi ierosināta pārbaudes lieta, kas izbeigta saistībā ar A. Ulmes atzīšanos par sadarbību ar bijušo Latvijas PSR VDK.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Merkrona dueta virsvadība nevairo demokrātiju

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropadomes izvirzīto Urzulu Fon Der Laienu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam, par kuru gan vēl jābalso Eiropas Parlamentam (EP), var teikt, ka ir neglābjami diskreditēta kārtība, ka EK prezidenta amatam savus kandidātus izvirza EP partiju grupas un starp kandidātiem pirms EP vēlēšanām notiek debates.

Šādu kārtību ieviesa 2014. gada EP vēlēšanās, lai mazinātu plaisu starp Briseles institūcijām un iedzīvotājiem. Tā kā par EK prezidentu parasti kļūst tās partiju grupas, kura ieguvusi vislielāko balsu skaitu, kandidāts, tad skaidrs, ka šī sistēma nāk par labu Eiropas Tautas partijai (ETP), kura tradicionāli EP vēlēšanās gūst visvairāk balsu. Pret šādu EP grupu vadošo kandidātu sistēmu jau no paša sākuma iestājās Eiropadome, kuru veido dalībvalstu vadītāji, uzskatot, ka EK prezidenta nominēšana ir tās prerogatīva, lai gan par to vēl jābalso EP.

Lai gan līdzšinējā vadošo kandidātu sistēma ar kandidātu debatēm neapšaubāmi ir demokrātiskāka un caurspīdīgāka nekā kārtība, kad par EK prezidentu vienojas valstu, ja būsim godīgi – Francijas un Vācijas, vadītāji, tomēr arī tai ir savi mīnusi un tā liek apšaubīt, vai tādējādi patiesi mazinās plaisa starp iedzīvotājiem un Briseli. Varētu rasties jautājums, vai tiem vēlētājiem, kuri savu izvēli EP vēlēšanās izdarīja, balstoties arī uz to, kuru EK prezidenta amata kandidātu atbalsta viņu izvēlētās partijas, un kuri rūpīgi sekoja līdzi debatēm, nav pamats justies piekrāptiem? No vienas puses, protams, no otras – mēs glaimojam paši sev.

Komentāri

Pievienot komentāru