Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Dzelzceļa satiksmes negadījumos cietušie, iedami pāri sliedēm klausījušies pleijeri jeb runājuši pa telefonu, tāpēc nav dzirdējuši vilciena tuvošanos, citi bijuši alkohola reibumā, kāds mēģinājis pieķerties braucošam vilcienam, kā rezultātā pakļuvis zem vilciena, bet kāds cits pat balsojis kravas vilcienu.

Šā gada deviņos mēnešos dzelzceļa satiksmes negadījumos cietušas 44 personas, tajā skaitā 6 nepilngadīgie. Pērn analogā laika posmā cietuši 36 cilvēki, no kuriem trīs bijuši nepilngadīgi, liecina Dzelzceļa policijas pārvaldes apkopotā statistika par šā gada deviņos mēnešos uz dzelzceļa notikušajiem satiksmes negadījumiem.

Šogad jau 17 personas dzelzceļa satiksmes negadījumos zaudējušas dzīvību, tai skaitā, viens nepilngadīgais. Pērn attiecīgi no visiem negadījumos cietušajiem, dzīvību zaudēja 26 cilvēki, tajā skaitā 3 nepilngadīgie.

Daži cietušie, iedami pāri sliedēm, runājuši pa mobilo tālruni vai ar austiņām klausījušies pleijeri, kā rezultātā nav laikus sadzirdējuši un pamanījuši vilciena tuvošanos. Tā, piemēram, 17. janvārī 1991. gadā dzimis pusaudzis, klausīdamies pleijeri, šķērsoja gājēju pāreju zem Jūrmalas gatves tilta ceļa posmā Zasulauks – Lāčupe un laikus nepamanīja manevru lokomotīves tuvošanos. Arī mašīnists laikus nespēja reaģēt, jo manevru lokomotīvei kabīne neatrodas sastāva priekšgalā. Rezultātā cietušais guva politraumu, galvas sasitumu un komas stāvoklī tika ievietots slimnīcā.

"Ļoti baidos, ka tieši pieaugošais bezdarbs būs tas, kas teorētisko krīzi pārvērtīs par reālo krīzi," norāda Nordea Bank Polijas un Baltijas valstu Korporatīvo darījumu pārvaldības viceprezidents Ēriks Plato, ziņo Apollo.

Ē. Plato norādīja, ka bezdarbnieku skaits Latvijā un visā Baltijā nenovēršami pieaugs. "Domāju, ka bezdarbs pieaugs līdz tam līmenim, kāds tas bija pirms pieciem sešiem gadiem. Varbūt vēl dramatiskāk," sacīja eksperts.

Db.lv jau ziņoja, ka bezdarba līmenis valstī 2008. gada oktobra beigās bija 5.6%.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijas interneta vietnes pievienotas to tīmekļa mājas lapu sarakstam, kuras var skart datorvīruss, pieprasot bankas karšu datus. Atverot internetbanku, parādās papildu logs ar paziņojumu, ka banka nevar atpazīt klienta izmantojamo datora sistēmu un lūdz ievadīt informāciju par savu norēķinu karti, atsaucoties uz dažu Latvijas interneta lietotāju teikto, pavēstījusi Swedbank.

Datoru lietotāji visā pasaulē jau bija cietuši no šī vīrusa, bet pēdējā vīrusa versijā, mājas lapu sarakstam tika pievienotas arī Latvijas interneta vietņu adrešu nosaukumi, skaidro banka, vienlaikus norādot, ka šis gadījums nav uzbrukums Swedbank internetbankai.

Vīruss darbojas, inficējot lietotāja datoru - tas atver papildu logu ar anketu brīdī, kad datora lietotājs atver vīrusā iepriekš saglabāto mājas lapas adresi. Ja vīruss inficē lietotāja datoru un šis datora lietotājs ieraksta kādu no iepriekš vīrusa radītāju sagatavotiem atslēgvārdiem, tad lietotājam parādās minētais logs ar anketu. Vīrusam pašam nav saskares ar to interneta vietni, kuras vārdu tas izmanto.

Pieticīgās un renovētās militārās kazarmās, kas saglabājušās vēl no pagājušā gadsimta sākuma, Tallinā ir izvietots NATO kiberaizsardzības centrs (CCD COE), kurā tiek apmācīti tie datoreksperti, kuriem būs jāaizstāv datu pārraides tīkli no kiberuzbrukumiem, raksta Euobserver.

NATO apmācību centrā, kas izveidots 2008. gadā, tiek apmācīti 30 eksperti no Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Slovākijas. Šeit tiek organizētas apmācības, semināri un simulācijas, kā arī tiek pētīti kiberaizsardzības juridiskie aspekti.

Liela apmēra uzbrukums, kas uz vairākām dienām no ierindas izvestu serverus, līdzīgs tam, kādu 2007. gadā piedzīvoja Igaunija, varētu būt mazāk postošs nekā mazs, bet labi izplānots datorvīruss, kas izmainītu, piemēram, ķīmisko formulu ūdens attīrīšanas iekārtās vai kodolmateriālu bagātināšanas centrifūgas ātrumu, norāda centra direktors Ilmars Tams (Ilmar Tamm).

«Latvijā audzētie Ziemassvētku kociņi pēc izskata pat ir labāki par importētajiem vai neatšķiras no tām,» secina Latvijā pirmā Ziemasvētku kociņu — aso egļu — plantācijas īpašniece Maija Krūmiņa. Viņa norāda, ka šogad gan tikušas stādītas jaunas egles, gan arī novākta raža. Viņa norāda, ka bez kapitālieguldījumiem plantācijas ierīkošanā ir nepieciešama arī regulāra kopšana. Šādu plantāciju ierīkošanai neder aizauguši tīrumi, plantācijai jābūt iežogotai, rindstarpas jākultivē — kā dārzā, plantācija jāmēslo, jāveido zari, jāsargā pret kaitēkļiem un kukaiņiem, secina M. Krūmiņa. Viņa atzīst, ka Latvijā baltegles nevar izaudzēt bez žoga, jo to skujas ir mīkstas un tās garšo stirnām un zaķiem, kas var radīt lielus materiālos zaudējumus.

Kā būtisku problēmu Ziemasvētku kociņu — asās egles — plantācijas īpašniece Maija Krūmiņa min faktu, ka iedzīvotāji savām personīgajām vajadzībām var nocirst vienu eglīti (celma caurmērs mazāks par 12 cm) bez maksas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži apsaimniekojamos mežos. «Tā kā lielākoties nekādu norāžu, kurā vietā ir valsts un kur privātais mežs, nav, nereti kociņu plantācijas apdraud arī cilvēki, kuri vēlas nocirst sev kādu eglīti,» skaidro M. Krūmiņa. Tā pēc daudzi Ziemassvētku kociņu audzētāji cenšoties izvairīties no liekas publicitātes, jo tādējādi varot sev piesaistīt negodīgu cilvēku uzmanību — ar plinti visu diennakti no decembra vidus līdz janvāra sākumam, taču neesot reāli nostāvēt, stāsta M. Krūmiņa. Kā vēl vienu problēmu Ziemassvētku kociņu audzētāja min to, ka tirgotāji nereti prasot neadekvāti augstu samaksu par pārdodamo Ziemassvētku kociņu, bet pircēji ikdienā nepērkmās preces parametros lielākoties neorientējoties. Lai arī sava veida konkurenti ir vienkāršo eglīšu audzētāji un tirgotāji, tomēr M. Krūmiņa atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja kopumā vēl ir neliela, tāpēc pieprasījums pēc vienkāršajām eglītēm būs un tās tikai cenas dēļ nevar aizstāt ar speciāli audzētiem Ziemassvētku kociņiem. Turklāt daļa ar to piepelnās, tāpat kā padomju laikā ar jaungada eglītēm, kuras ieguva, retinot egļu audzes.

Deviņas no desmit Ziemassvētku eglītēm somu mājās ir audzētas Somijā, tomēr ir arī tādi svētku kociņi, kas importēti no Dānijas. Tie nopērkami galvenokārt reģionā ap valsts galvaspilsētu Helsinkiem un rada problēmas vietējā tirgū, raksta eurotopics.net.

«Dānijai ir gan Ziemasvētku eglīšu, gan Ziemassvētku šķiņka pārpalikums, un to, kas pašiem nav vajadzīgs, dāņi pārdod kaimiņvalstīs par dempinga cenām, lai nevajadzētu kaitēt pašu tirgum,» raksta laikraksts Maaseudun Tulevaisuus.

Galvaspilsētas reģionā dažās vietās ārvalstu mazumtirgotāju ķēdes dod eglītes tikpat kā par velti – tās tiek pārdotas par cenām, kas ir vēl mazākas par ražošanas izmaksām. Šāda prakse negatīvi ietekmē cenas tirgū, kā arī samazina vietēji audzēto Ziemassvētku eglīšu pārdošanas ciparu, rakta laikraksts.

«Tās eglītes, kas palikušas pāri, tiek sadedzinātas vai izsviestas miskastē. Tas dažkārt ir ne vien nelegāli, bet arī neveselīgi,» pārliecināts medijs. «Par laimi daudzi somi labprātāk izvēlas pirkt Somijā ražotas preces arī Ziemassvētku laikā,» laikraksts uzsver.

Datorspeciālisti brīdina par globāla mēroga datorvīrusa Conficker postošo darbību un uzbrukuma draudiem arī Latvijas interneta mājas lapām.

Aprīlī vismaz 20 interneta vietnes Latvijā tiks pakļautas datorvīrusa Conficker uzbrukuma riskam. To Latvijas domēnu, kas tiks pakļauti uzbrukuma draudiem, īpašnieki, tiks individuāli informēti, Db norādīja IT uzņēmuma DPA mārketinga komunikāciju vadītāja Aiga Irmeja.

Datorvīruss Conficker, kas pirmo reizi konstatēts 2008. gada novembra beigās un kas ir smagi skāris daudzu uzņēmumu datortīklus ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, sasniedzis lielāko datorvīrusu izplatības mērogu kopš 2003. gada, kad savu postošo gājienu veica vīruss SQL Slammer. No dažādiem avotiem tiek izplatīta informācija, ka uz doto brīdi ir inficēti no 9 līdz 15 miljoniem datoru visā pasaulē.

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Veikalu tīklu Rimi un Elvi pārstāvji Db.lv pastāstīja, ka tā sauktais Ziemassvētku drudzis pagaidām vēl nav sācies, taču pagājušās nedēļas beigās veikalā Stockmann atzina, ka sakarā ar Ziemassvētku tuvošanos jau beidzies dāvanu iesaiņojamais papīrs.

Uz biznesa portāla Db.lv jautājumiem atbild SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa:

1. Kad Jūsu pārstāvētajos veikalos parādījās produkti/preces, kas saistītas ar Ziemassvētku svinībām?

Pirmās Ziemassvētku preces, piemēram, eglīšu rotājumi un svecītes Rimi veikalos pārdošanā ir kopš 1. novembra. Plašāks Ziemassvētku preču sortiments būs pieejams no 4. decembra.

2. Vai šobrīd jau ir novērojams Ziemassvētku drudzis vai tā tuvošanās, proti, vai vērojams izteikts pārdošanas apjomu kāpums?

Šobrīd ir vērojams pārdošanas apjomu kāpums, bet tas ir saistīts ar Rimi dzimšanas dienas akciju, Mārtiņdienu un Lāčplēša dienu, nevis ar Ziemassvētku tuvošanos.

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valsts tautsaimniecība patlaban piedzīvo ekonomisko krīzi, bet gandrīz trešdaļa aptaujāto krīzi sagaida nākamgad un bažījas, ka to smagi izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji.

Šādas visai pesimistiskas Latvijas iedzīvotāju nākotnes gaidas atklājušās pētījumā, kas līdz decembra vidum veikts pēc sabiedrisko attiecību aģentūras P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtījuma.

Tikai 3% procenti aptaujāto ir pārliecināti, ka krīzes vispār nebūs vai to izjutīs tikai kādas noteiktas sfēras pārstāvji, piemēram, nekustamo īpašumu spekulanti.

Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājies, ka sievietes situāciju tautsaimniecībā vērtē piesardzīgāk nekā vīrieši. 59% sieviešu uzskata, ka Latvija jau patlaban piedzīvo ekonomisko krīzi, bet 31% domā, ka krīze nākamgad smagi skars visus valsts iedzīvotājus.

Vienprātība par nākamajā gadā sagaidāmo valda starp dažādu tautību respondentiem, kā arī faktiski visās vecuma grupās. Par nākotni bažīgāki ir cilvēki ar zemāku izglītības līmeni. Lielākas krīzes gaidas valda laukos un reģionu pilsētās, kur savas bažīgās prognozes atzinuši 32% aptaujāto, kamēr Rīgā ekonomiskās situācijas saasinājumus prognozē 23%.

Portāls Mashable.com ir izveidojis jaunradīto uzņēmumu «rīkkopu», kurā apkopoti 550 respondentu viedokļi par to, kuras programmatūras, palīgrīkus un interneta vietnes tie vislabprātāk izmanto savu uzņēmumu darbā. Tika aptaujāti pārstāvji ASV uzņēmumos, kas nesen uzsākuši savu darbību, pārsvarā darbojas tehnoloģiju un digitālo mediju industrijā un kuros darbinieku skaits nepārsniedz vienu simtu.

Pārsvarā bizness tiek uzsākts ar nelieliem budžeta līdzekļiem, un katra naudas zīme tiek taupīta. Plašais dažādu pieejamo programmatūru, palīgrīku klāsts ir padarījis to lietošanas izmaksas pieņemamas uzņēmējdarbību nesen uzsākušajiem, tomēr šobrīd ir parādījusies cita problēma – esam nonākuši līdz situācijai, kad izvēle ir teju vai pārāk liela, vēsta portāls Mashable.

Aptauja liecina, ka jaunie uzņēmēji un nesen darbību uzsākušo uzņēmumu darbinieki izvēlas gan «jaunās zvaigznes» (piemēram Dropbox), gan «veterānus», piemēram, Paypal un Salesforce.

72% respondentu Latvijā, 57% Lietuvā un 73% Igaunijā atzīst, ka pārtiku pašlaik internetā nepērk. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 53%.

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas produktus ir sākuši iegādāties internetā biežāk, nekā iepriekš, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par tehnoloģiju ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru un patērētāju attieksmi pret pārtikas preču un citu ikdienas pirkumu iegādi tiešsaistē.

Lielākais īpatsvars patērētāju, kas vēlētos pirkt pārtikas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas internetā, ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 60%. Vienlaikus 61% respondentu pasaulē atzīst, ka došanās uz veikalu ir patīkama un nevēlas no tās atteikties.

Hakeri ieguvuši konfidenciālu informāciju par starptautiskās kompānijas DHL klientiem, raksta laikraksts Bizness & Baltija.

Kompānija veikusi dienesta izmeklēšanu un potenciālajiem upuriem sniegusi padomus, kā rīkoties. B&B darbinieks no Vācijas interneta kataloga iegādājies firmas Louis vējjaku, un saņēmis informāciju, ka pasūtījumu piegādās firma DHL.

Pēc neilga laika viņš jau it kā no DHL saņēmis ziņojumu, ka pasta darbinieki it kā nav saņēmuši viņa adresi, tāpēc pasūtītājam jāiepazīstas ar klāt pievienoto dokumentu. Pielikumā bijis datorvīruss. DHL Latvia skaidrojusi, ka tā nekad pie klientiem nevēršas ar e-pasta palīdzību, bet zvana tiem pa telefonu. Pēdējā laikā kompānija saņemot līdz 10 zvaniem dienā no neapmierinātiem klientiem, kas saņēmuši datorvīrusus. Turklāt šādus sūtījumus saņemot ne tikai DHL klienti, bet arī pavisam nejauši cilvēki. B&B norāda, ka interesanti ir tas, ka spama sūtītāja adrese beidzas tieši tā, kā DHL kompānijai – dhl.com. Brīdinājumus saviem klientiem mājaslapā ievietojusi arī DHL Krievijas filiāle.

Hakeri sākuši izplatīt datorvīrusus arī izmantojot populāro video portālu YouTube, turklāt, iespējams, ka šī YouTube lietotāju krāpšana tiek realizēta caur Latviju.

Forbes ziņo, ka ASV kompānija eSoft atklājusi jaunus hakeru centienus inficēt interneta lietotāju datorus ar vīrusiem. Proti, šoreiz hakeri ievietojuši populārajā interneta vietnē YouTube dažādus neīstus videoklipus, uz kuriem uzklikšķinot tiek piedāvāts uzinstalēt programmu, kura nepieciešama šo video aplūkošanai. Ja lietotājs izvēlas šo programmu instalēt, viņa datorā tiek iestatīts datorvīruss.

Šie viltus video parasti ir ar «skaļiem» nosaukumiem, sākot no sensacionāliem BP naftas noplūdes videomateriāliem līdz Harija Potera filmām.

Kāds neatkarīgs interneta drošības eksperts Dančo Dančevs (Dancho Danchevs), kurš arī aprakstījis šo hakeru paņēmienu YouTube lietotājus apkrāpšanai, norāda, ka tīkls, kurš tiek izmantots šo datorvīrusu izplatīšanai, ir Latvijas izcelsmes, un ticis pielietots arī viltus Apple un iTunes dāvanu karšu izplatīšanā.

Lai gan iespēja piedalīties vēlēšanās, izmantojot internetu, nevis dodoties uz vēlēšanu iecirkni, daudziem šķiet ērta un XXI gadsimtam atbilstoša, tomēr rada arī bažas par vēlētāju datu drošību un vēlēšanu rezultātu viltošanas novēršanu. Arī starptautiskā pieredze nav viennozīmīgi vērtējama, jo informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti uzskata, ka pasaulē vēl nav izveidota interneta vēlēšanu sistēma ar 100% drošības līmeni, raksta laikraksts Diena.

Satiksmes ministrijas koncepcijā par elektroniskās balsošanas ieviešanu aplēsts, ka i-vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana laikā no 2013. līdz 2015. gadam izmaksās 1,78 miljonus latu, norāda laikraksts.

IT speciālistu vidū gan pastāvot uzskats, ka šobrīd Latvijā vispār tiek apspriests interneta vēlēšanu (i-vēlēšanu) variants, kam ir diskutabls drošības līmenis.

«Interneta vēlēšanu koncepcija šobrīd tiek virzīta ļoti intensīvi, un mēs baidāmies no spēka, kas tiek pielikts, lai to īstenotu,» teicis LU profesors, IT jomas eksperts Jānis Bičevskis.

Vājākais procesa elements, pēc profesora paustā Dienai, esot lietotāja dators, kas visbiežāk ir nepietiekami aizsargāts un var būt inficēts. Datorvīruss var gan inficēt, gan arī modificēt balsošanas programmu. Šādi gadījumi jau reģistrēti, piemēram, pēc Igaunijas i-vēlēšanām kāds vēlētājs bija piefiksējis lietotni, kuru pēc ārējām pazīmēm nevarēja atšķirt no īstās Igaunijas i-vēlēšanu sistēmas lietotnes.

Kibernoziedznieki ir izveidojuši sarežģītu Trojas zirga vīrusu, ar kura palīdzību ļaundari nozog internetbanku lietotāju datus no vīrusa inficētiem datoriem, raksta business.timesonline.co.uk

Tā sauktais datorvīruss Clampi, pašlaik strauji izplatās Lielbritānijā un ASV, inficējot simtiem tūkstošu datoros. Dators tiek inficēts, kad lietotājs apmeklē interneta mājas lapu, kuru apdraud «inficētais» vīruss. Tādējādi kibernoziedznieki piekļūst datiem un iegūtā informācija ir izmantojama ļaunprātīgiem nolūkiem.

Trojas zirgi ir nolūkojuši vairāk nekā 4.5 tūkstošos ar finansēšanu saistītās interneta mājas lapās, tāpēc drošības eksperti brīdina par iespējamiem draudiem, izmantojot Microsoft Windows operētājsistēmas.

Sociālajos portālos aktīvi sācis darboties datorvīruss Koobface. Par to brīdina Krievijas antivīrusa programmatūras izstrādātājs Kaspersky Lab, ziņo Newsru.

Kompānija norāda, ka visbiežāk ar šādām ļaunprātīgajām programmatūrām varētu sastapties Facebook un Twitter lietotāji.

Kaspersky Lab eksperti publicējuši padomus, kā izvairīties no datorvīrusa Koobface:

- Jāuzmanās, atverot hipersaites saņemtajos ziņojumos ar aizdomīgu saturu, arī gadījumos, ja ziņojums saņemts no it kā uzticamas personas;

- Jāizmanto jaunākās interneta pārlūku versijas: Firefox 3.x, Internet Explorer 8, Google Chrome, Opera 10.

- Ja iespējams, neatklāt tiešsaistē personīgo informāciju: mājas adresi, tālruņa numuru u.tml.

- Regulāri jāatjauno datorā uzstādītā antivīrusa programma, lai pasargātos no jaunākajām ļaunprātīgo programmatūru versijām.