Tehnoloģijas

Datorzinību centrs uzaudzējis peļņu par 96%

Gunta Kursiša, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

A/s Datorzinību centrs apgrozījums pērn samazinājies par 21,6%, savukārt peļņa ir pieaugusi par 96,6%.

Programmizstrādes, e-kursu izstrādes un IT apmācību uzņēmums a/s Datorzinību centrs pērno gadu noslēdza ar 2,5 miljonu eiro apgrozījumu un 187 tūkst. eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Kā norāda a/s Datorzinību centrs vadība, peļņas apjomu ietekmējušas investīcijas jauno tehnoloģiju apguvē. Tāpat samazinājies Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu apjoms. No kopējā apgrozījuma 35,57% veidoja ieņēmumi no informācijas sistēmu risinājumu izstrādes, 24,84% - ieņēmumi no datortehnikas tirdzniecības un servisa, bet 23,76% - ieņēmumi no datorapmācības.

Šogad uzņēmums plāno turpināt izstrādāt e-mācību satura rīkus, kā arī turpināt darbu informācijas sistēmu izstrādē un ieviešanā un datorapmācības un e-apmācības jomā.

Vidēji 2013. gadā uzņēmumā strādāja 45 darbinieki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Andris Ķikāns, savukārt valdes locekļu amatā darbojas Māris Detlavs un Signe Bāliņa. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Vilnis Sjomkāns, viņa vietnieces amata pienākumi uzticēti Dacei Timermanei, bet padomes locekļa amata pienākumus pilda Marīs Bāliņš.

Uzņēmums reģistrēts 1996. gadā, un tā pamatkapitāls veido 30 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Portāla Skolas.lv projektā zaudēti 3,5 miljoni eiro, uzsver deputāte

LETA, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieņēmusi lēmumu neturpināt uzturēt portālu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā tādējādi nelietderīgi izmantoti 3,5 miljoni eiro, turklāt šos izdevumus nebūs iespējams segt no ERAF līdzekļiem, tas atzīts ministrijas sagatavotajā atbildē uz Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) sagatavotajiem jautājumiem.

Kā informēja Saskaņas preses sekretāre Katrīna Iļjinska, ministrijas atbildes vēstulē norādīts, ka saistībā ar iespējamu naudas līdzekļu izšķērdēšanu IZM notiek dienesta pārbaude, kuras rezultāti vēl nav zināmi. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra šī gada janvārī, izvērtējot skolas.lv darbību, mērķus un to sasniegšanu, nolēmusi tomēr nepiešķirt projektam prasīto naudu no ERAF līdzekļiem.

«Rodas jautājums - kurš būs atbildīgs par 3,5 miljonu eiro izšķērdēšanu laikā, kad valsts budžetā neatrodas nauda lietderīgākām lietām - slimnīcām, sociālām garantijām, skolotāju un policijas darbinieku algu palielināšanai?» izteikusies Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Daļu no VM e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš skolas.lv

LETA, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pērn divas reizes sarucis Datorzinību centra apgrozījums

Žanete Hāka, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Datorzinību centrs apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sarucis teju divas reizes.

Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā tas bija 1,598 miljoni eiro. Tāpat pērn 28 reizes kritusies Datorzinību Centra peļņa, kas sasniedza 6,617 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma vadība norāda, ka tas skaidrojams ar to, ka uzņēmuma darbība pārsvarā bija virzīta uz biznesa un izglītības sektora klientu apkalpošanu un pētniecības, līdz ar to apjomu samazinājumu veidoja publiskā sektora sistēmu izstrādes un ieviešanas projekti. Jānorāda, ka uzņēmums pērn nodrošināja 44 darbavietas.

2015. gadā uzņēmums plāno turpināt izstrādes darbus inovatīvo e-mācību satura rīku jomā IT Kompetences centra projektu ietvaros, turpināsies darbs informācijas sistēmu izstrādē un ieviešanā, kā arī datorapmācības un e-apmācības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: IKT nozares uzņēmumi dibina Loģiskās atlases kustību

LETA, 17.09.2015

SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde (no kreisās) un SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos, astoņi Latvijas IKT uzņēmumi šodien dibina kustību Loģiskā atlase.

«Nākamie pieci gadi būs digitālās ekonomikas gadi, un vairumam Latvijas uzņēmumu tie būs izšķiroši,» sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Vai nu mēs šo cīņu uzvarēsim, ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā, vai kļūsim par «izmirstošajiem».

Kā vēsta iniciatīvas autori, lai arī Latvijā pašlaik ir visi priekšnoteikumi straujai IKT risinājumu ieviešanai uzņēmumos, Latvijas uzņēmumi digitālos risinājumus ievieš pārāk gausi, šajā jomā atrodoties pēdējā vietā starp Baltijas valstīm.

Šo paradoksu Bāliņa skaidroja ar digitālās kompetences trūkumu Latvijas uzņēmumos. «Jau tuvākajos gados Latvijas uzņēmējiem vairs nebūs izvēles iespēju, jo globālajā ekonomikā iestāsies «loģiskās atlases» laiks, kad izdzīvos tikai tie, kas savlaicīgi būs ieviesuši IKT risinājumus, ceļot savu produktivitāti, eksportspēju un biznesa efektivitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījumu virpulī ar 76,5 miljonu glābšanas riņķi

Daiga Laukšteina, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra konkursu izsludinās jau šī gada 1.ceturksnī

Lai stutētu uzņēmumu ieguldījumus inovācijās un kompensētu nepiedodami nelielo valsts finansējumu zinātnei, valdība neliedza no 2016. līdz 2023. gadam komercializējamos pētījumos ieguldīt 76,5 miljonus eiro jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda ietvaros, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Potenciāls mums noteikti ir,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere. Viņa zina teikt, ka ar labām sekmēm programmām arī iepriekš pieteikušies farmācijas, ķīmiskās nozares uzņēmumi, tāpat mežsaimniecības, lauksaimniecības, pārtikas, IKT jomu pārstāvji, kas varētu turpināt jau iestaigāto taciņu. S.Šmīdlere pieļauj, ka lielākais finanšu ieguldījumu apjoms būs medikamentu ražotājiem a/s Grindeks, a/s Olainfarm, kas pārstāv zinātņu ietilpīgas nozares un kuru pamatdarbība, izdzīvošana un sekmes atkarīgas no sadarbības ar zinātniskajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mācību gada 157 no 796 Latvijas vispārizglītojošajām skolām tiks ieviesta datorika; IKT nozares eksperti uzskata, ka digitālās prasmes ir jāintegrē arī citos mācību priekšmetos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2015. gada 1. septembra 157 skolas aprobēs piecus datorikas apguves mācību programmu pilotprojektus, kas ir priekšnoteikums jaunā kompetencēs balstītā izglītības standarta ieviešanai, kurā īpaši tiek akcentēta datorikas apguve. DB jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) ir izveidojis jaunu mācību programmu digitālo prasmju apguvei, kas paredz tās sākt mācīties jau no 1. klases. Līdz šim informātika kā mācību priekšmets tika pasniegta tikai no 5. klases, šobrīd skolas pašas var lemt, kad datoriku ieviest.

Komentāri

Pievienot komentāru