Dāvanu iesaiņošanas biznesu ietekmē iepirkšanās stila un vērtību maiņa, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji meklē dažādus risinājumus un paplašina produktu klāstu.

Attīstoties tirdzniecībai internetā, cilvēki retāk izmanto šo pakalpojumu veikalos un tirdzniecības centros. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku izpratne par vērtībām – vieni izvēlas dāvanu maisiņus, citi cenšas iepriecināt dāvanu saņēmēju ar pašu rokām veidotu iesaiņojumu, apejot šīs jomas meistarus. Tā kā pēdējā laikā vērojama tendence dāvināt naudu, kā arī teātra, koncerta vai dažādu izklaides pasākumu biļetes, šobrīd būtisks elements dāvanu saiņotāju portfelī ir t.s. tematiskās aploksnes.

Dāvanu saiņošanas uzņēmuma Raibs gar acīm vadītāja Lāsma Kraņevska atzīst, ka pēdējos gados pēc šī pakalpojuma pieprasījums ir mainījies, to ietekmējusi ikdienas steiga un ekonomija, kas liek izvēlēties dāvanu maisiņus un kastītes. «Visbiežāk mūsu pakalpojumus izvēlas, dodoties uz kādu īpašu pasākumu – kāzām, kristībām, apaļu jubileju vai arī tad, ja cilvēks ir iegādājies nestandarta izmēra dāvanu, kuru nevar ielikt ne dāvanu maisiņā, ne kastē,» viņa raksturo. Uzņēmums Raibs gar acīm darbojas jau 12 gadus, tam ir ir divi dāvanu iesaiņošanas veikali – grāmatu namā Valters un Rapa, kā arī modes un izklaides centrā Riga Plaza.

Britu televīzijas žurnālisti izveidojuši sarakstu ar pašām muļķīgākajām Hi-tech dāvanām Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Bet - pat pie šo lietu pilnīgās bezjēdzības - šīm lietām ir viens pluss - tās var dāvināt cilvēkam, kuram jau viss ir, joko laikraksts Daily Mail.

The Gadget Show vadītāji, protams, iepazīstināja publiku ar augsto tehnoloģiju noderīgo lietu topu, kurā ietilpa Nintendo spēļu sistēmas (Wii Music un Wii Fit) un Asus EeePc piezīmjdators, tomēr šīs lietas ir gaužām banālas, salīdzinot ar tādiem izgudrojumiem kā:

1. Iešļūcenes dzērienu glabāšanai - 20 GBP (15.1 LVL).

Zolē izvietotajos rezervuāros pietiks vietas 4 šotiņiem iemīļotā dzēriena, kas piesūcies ar gumijas smaku.

2. Klaviatūra ar neapzīmētiem taustiņiem - 86 GBP (65 LVL).

Darbinieku iepriecināšana un apsveikšana Ziemassvētkos arī krīzes laikā tomēr ir aktuāla tradīcija. Lai gan uzņēmumu budžeti ir sarukuši salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, un kompānijas vadītājiem nereti ar smagu sirdi nākas atzīt, ka ikgadējās Ziemassvētku prēmijas diemžēl šogad izpaliks, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumiem vispār nav nekādu iespēju sagādāt Ziemassvētku pārsteigumus saviem darbiniekiem.

Ļoti labs un populārs risinājums Ziemassvētku dāvanu kartei ir Linstow Center Management piedāvātā Galactico elektroniskā dāvanu karte. Pirmkārt, darba devējam nav jāuztraucas, ka darbinieks nezinās, ko ar savu dāvanu karti iesākt, jo tā darbojas vairāk nekā 650 veikalos, līdz ar to sev vēlamo dāvanu ar to varēs iegādāties katrs. Iespēja iegādāties karti par jebkuru summu līdz 100 latiem nodrošina, ka darba devējs var Ziemassvētku dāvanām atvēlēto budžetu sadalīt uz darbinieku skaitu un nopirkt dāvanu karti par maksimālo iespējamo summu. Savukārt dāvanu kartes saņēmējs to varēs iztērēt jebkurā no piecu Galactico tirdzniecības centru – Origo, Mols, Alfa, Dole vai Galerija Centrs – veikaliem, turklāt visa summa nav jāiztērē vienā veikalā, kas ļauj par darba devēja pasniegto dāvanu karti iegādāties vairākas dāvanas vai arī izlietot to ikdienas vajadzību apmierināšanai.

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Dāvanu karte, ar kuru var iepirkties gandrīz visur? Par to ir parūpējies Narvesen, radot Narvesen Premium dāvanu karti. Par unikālu to var saukt tāpēc, ka līdz šim neviena dāvanu karte Baltijā nav bijusi izmantojama desmitiem tūkstošos dažādu veikalu visā Latvijā un arī ārzemēs. Ar Narvesen Premium dāvanu karti var iepirkties ne tikai Narvesen veikalos, bet arī visos tirdzniecības centros, restorānos, apģērbu, apavu, rotaslietu, sporta un citu preču veikalos neatkarīgi no pilsētas – visur, kur pieņem VISA maksājumu kartes, jo šī karte ir tapusi ciešā sadarbībā ar VISA International.

„Gada dāvana 2011”

Kurš gan nav saskāries ar grūtībām atrast „pareizo” dāvanu – bieži vien ir tik sarežģīti uzminēt, ko tieši vēlētos gaviļnieks, bet uzdāvināt nevajadzīgu lietu arī nav mūsu interesēs… Tagad tā vairs nav problēma! Uzzinot par Narvesen Premium sniegtajām priekšrocībām, šāda dāvanu karte kļūst neaizvietojama virknē gadījumu, kad nepieciešams pasniegt kādam dāvanu. Var droši apgalvot, ka Narvesen Premium ir vismūsdienīgākā dāvanu karte. Daudzi eksperti to sauc par revolucionāru salīdzinājumā ar citām Latvijā pieejamajām dāvanu kartēm un paredz tai „Gada dāvanas 2011” panākumus.

Ko der zināt par dāvanu kartēm

Svarīgi ir ne tikai notikumi, kuriem jāpieskaņo dāvana – dzimšanas dienas, izlaidumi, kāzas, darba biedru apsveikšana, bet tik pat svarīgi ir arī pašu dāvanu karšu lietošanas noteikumi un iespējas.

Pirms Ziemassvētkiem pieaugs dāvanu karšu pārdošanas apjoms, prognozē vairāku tirdzniecības centru apsaimniekotājs SIA Linstow Center Management. Savukārt uzdāvinātās dāvanu kartes nākamgad vairāk izmantošot izklaidei.

«Dāvanu karte ir lietderīga dāvana šajā ekonomikas situācijā Latvijā, tādēļ prognozējam dāvanu karšu pārdošanas kāpumu. Dāvanu karte ir viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām, ko vēlas saņemt Latvijas iedzīvotāji,» pauda Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. To apliecinot t/c Mols pasūtītais pētījums. Aptauja liecina, ka viskārotākā dāvana, ko vēlas saņemt 26% sieviešu ir dāvanu karte no kādā veikala vai tirdzniecības centra, dāvanu kartes izvēlas arī 19% no aptaujātajiem vīriešiem.

Saistībā ar kinoteātra atvēršanu tirdzniecības centrā Alfa, pieaugs izklaidei izmantoto dāvanu kāršu apjoms. Varētu arī pieaugt par ikdienas un pārtikas precēm tērēto līdzekļu apjoms, — pieļāva Evija Majevska.

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Pašvaldību Ziemassvētku dāvanu paciņu iegādes paradumi šogad nav mainījušies, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Uzņēmuma Odis Food valdes loceklis Valdis Levkāns aģentūrai BNS norādīja, ka pašvaldību Ziemassvētku dāvanu paciņu iegādes paradumi šogad nav mainījušies, taču atšķirībā no iepriekšējā gada pašvaldības dāvanās vēlas redzēt kvalitatīvākas konfektes. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka dāvanu paciņās nav tikai vietējo ražotāju produkcija, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas ražotāju preces.

Savukārt vidējā pašvaldību atvēlēta summa dāvanu iepirkumos šogad ir nedaudz mazāka kā pērn - ja pērn tie bija deviņi tūkstoši latu, tad šogad tie ir deviņi tūkstoši eiro, kas varētu būt skaidrojams ar pašvaldību ierobežoto budžetu.

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Ceļotājiem no Latvijas nokļūšana mājup no katastrofu skartās Japānas izvērtusies par īstu pārbaudījumu, kas izmaksājis 1,3 tūkstošus katram. Pamest Japānu izrādījās daudz grūtāk, nekā varēja spriest pēc Latvijas Ārlietu ministrijas un mūsu vēstniecības Japānā oficiālajiem paziņojumiem.

«Ziņas par bīstamo avāriju un jau izplūstošo radiāciju mūs sasniedza ātrāk nekā cilvēkus Latvijā. Japāņi gan bilda, ka situācija ir stabila, tomēr neslēpa, ka tā ir kā bumba ar laika degli,» stāsta Ivita Baumane. Tāpēc saprotama bija latviešu ceļotāju cenšanās pēc iespējas ātrāk pamest Japānu, raksta Latvijas Avīze.

I.Baumane beidzot ir dabūjusi lidmašīnas biļetes, lai varētu atgriezties Latvijā caur Turciju. «Latvijas Ārlietu ministrija it kā laikus izsludināja, lai Latvijas valstspiederīgie piesakās vēstniecībā Japānā, norādīja arī tālruņa numuru. Mēs uz to zvanījām, lai paziņotu savu atrašanās vietu. Bet minētais tālrunis visu laiku bija aizņemts. Paskatījos ministrijas mājas lapā, un izrādījās, ka pie šā tālruņa pieslēgts fakss! Tad agri no rīta zvanīju pa mājas lapā norādīto citu tālruni. Tur atbildēja vīrieša balsieraksts, ka vēstniecība darbu sākot pulksten deviņos. Vēlāk atbildēja darbiniece, kura angliski paskaidroja, ka neprot latviski, un nosauca tālruņa numuru citai amatpersonai. Vēl piebilda, ka amatpersona varētu arī neatrasties vēstniecības telpās. To sazvanīt nevarējām,» pieredzē dalās I. Baumane.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Animācijas režisore un māksliniece Signe Baumane savu jaunāko filmu, Oskara balvas nomināciju fināla divdesmitniekā iekļuvušo pilnmetrāžas animāciju Akmeņi manās kabatās (2014) finansēja ar plašas sabiedrības palīdzību un arī tās izplatīšanā izmēģina jaunu konceptu – ikviens visā pasaulē var kļūt par šīs filmas izplatītāju un saņemt procentus par tās izrādīšanu.

«Jocīgā filma par depresiju» ir Ņujorkā dzīvojošās Signes Baumanes pirmā pilnmetrāžas animācijas filma. Četru gadu garumā veidotās ASV un Latvijas kopražojuma filmas finansēšanai tika izmantota arī tā sauktā «pūļa finansēšanas / crowd-funding» sistēma, ar kuras palīdzību Signes filmu atbalstīja arī vairāki simti Latvijas iedzīvotāju. Autore aicina arī filmas popularizēšanā un izplatīšanā apvienot spēkus un izmantot interneta jaunieveduma iespējas, ko piedāvā online platforma Yekra.

«Spēles noteikumus» pati Signe Baumane izklāsta 3 minūtes garā videoinstrukcijā (https://www.youtube.com/watch?v=d8z8QGm3ldA) – potenciālajam filmas izplatītājam jāreģistrējas kā filmas oficiālajam pārstāvim («affiliate»), un platforma Yekra nosūta speciāli viņam izveidotu linku, kuru iespējams tālāk izplatīt visos iespējamos veidos – mājaslapās, blogos, e-pasta vēstulēs, Facebook profilos un tamlīdzīgi. Šajā linkā iespējams filmu noskatīties par maksu, un katrā noskatīšanās reizē 10% no samaksas nonāk izplatītāja PayPal kontā.

Kopumā 19 % Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, ka dāvanu kartei ir beidzies derīguma termiņš, liecina TNS Latvia veiktā aptauja.

44 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies dāvanu kartes, lai dāvinātu tās kādam citam.

Biežāk dāvanu kartes iegādājas cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, bet retāk – pensijas vecuma cilvēki un tie, kas šobrīd nestrādā – tātad tie, kas nevar to atļauties finansiālu apsvērumu dēļ.

Vērtējot savu attieksmi pret dāvanu karti kā potenciālu dāvanu, ko saņemt, vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir noskaņoti pozitīvi – 64 % atzīst, ka labprāt saņem dāvanu kartes. 24% iedzīvotāju gan uzskata, ka dāvanu karte nav laba dāvana un saņem tās nelabprāt.

15% aptaujāto tā arī nav izdevies dāvanu karti izmantot, bet 4% ir panākuši vienošanos ar kartes izsniedzēju, kā to realizēt.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā nopērkams pilsētas jaunais, «lieliskais mārketinga instruments» - Liepājas Dāvanu kartes 5, 10, 20 un 50 eiro vērtībā. Tās izmantojamas dažādās atpūtas vietās Liepājā – naktsmītnēs, restorānos un kafejnīcās, teātrī, aktīvās atpūtas centros, SPA un citur.

«Dāvanu karte ir Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja ideja, ņemot par piemēru lielveikalu modeli, kas piedāvā iegādāties noteiktu tirgotāju - lielveikalu apakšnomnieku - preces un pakalpojumus. Dāvanu karte kalpo gan kā atpazīstamības veicināšana pašam lielveikalam, gan kā apgrozījuma palielināšanas rīks apakšīrniekiem. Šajā gadījumā Liepājai, protams, interesē atpazīstamība, un dāvanu karte ir kā lielisks mārketinga instruments, popularizējot pašu pilsētu. Tajā pašā laikā dāvanu karte kalpos būtiskākajam - tūrisma uzņēmēju apgrozījuma palielināšanai,» biznesa portālam db.lv stāsta Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Animācijas režisore Signe Baumane, pārciešot krietnus uztraukumus kampaņas pēdējās dienās un zaudējot piecus kilogramus svara, tomēr savākusi finansējumu savai jaunajai pilnmetrāžas animācijas filmai Mans laulību projekts – 30 dienu laikā 1562 atbalstītāji ieskaitījuši filmas kontā 132 773 USD, arī Latvijas palīdzība bijusi ievērojama.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane strādā pie savas otrās pilnmetrāžas filmas Mans laulību projekts / My Love Affair With Marriage, kas atbalstīta arī Nacionālā Kino centra projektu attīstīšanas konkursā, Signei sadarbojoties ar Latvijas filmu studiju Lokomotīve. Filma būs personisks stāsts, kura centrā ir autobiogrāfisks tēls – jauna sieviete Zelma, kura tic, ka mīlestība un laulība ir vissvarīgākās lietas dzīvē, tomēr vienmēr kaut kas «noiet greizi». Šobrīd finansējums nepieciešams filmas skaņu celiņa izveidošanai, komponista un aktieru honorāriem, skaņu ierakstu studijas īrei utt. Platformā Kickstarter nepieciešamā summa bija noteikta 124 670 USD apjomā, vēl nedēļu pirms kampaņas beigām trūka vairāk nekā puse.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

VIII jauno dizaineru konkursā KREATA Maskavā Jauno dizaineru konkursā nominācijā par labāko mēbeļu dizainu 1. vietu ieguva LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 4.kursa studente Gita Baumane ar darbu abi2 (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele un doc. Juris Krūmiņš).

Arī konkursa 3. vietas ieguvēja ir LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 3.kursa studente Indra Merca ar darbu BioSeat (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele).

KREATA ar Baltijas Arhitektūras centra atbalstu un tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta dizainā starpniecību piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Gita Baumane, Mārtiņš Vītols, Rodeons Zenevičs un Indra Merca. Konkursa tēma šogad bija Bērnu pasaule pieaugušo telpā.

Konkursa organizatoru galvenais uzdevums ir piesaistīt jaunos Krievijas mēbeļu dizainerus mēbeļu projektēšanai, izmantojot perspektīvas tehnoloģijas un materiālus, ka arī meklēt jaunus produktus un tehnoloģijas.

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citās Centrāleiropas valstīs zem Ziemassvētku eglītes ir gatavi likt naudu vai dāvanu kartes, noskaidrots GE Money Bank pētījumā, kas veikts Latvijā, Čehijā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Krievijā.

Kopumā visās sešās aptaujātajās valstīs populārākais Ziemassvētku dāvanu veids ir apģērbs vai kosmētika.

Kā nākamās populārākās dāvanas Čehijā, Ungārijā un Polijā tiek minētas grāmatas vai CD/DVD, savukārt Rumānijā un Krievijā tūlīt aiz apģērba un kosmētikas populāri ir dāvināt cienastu.

Analizējot dāvanu izvēli atkarībā no dzimuma, secināts, ka vidēji katra trešā aptaujāto valstu sieviete (Latvijā 33%) savām otrajām pusītēm dāvinātu apģērbu vai kosmētiku. Starp visām valstīm ar devīgumu attiecībā pret savām dzīvesbiedrēm izceļas Latvijas vīrieši – 28% tām gribētu dāvināt dārglietas, kamēr lielākā daļa Čehijas, Ungārijas, Polijas un Rumānijas vīriešu izšķirtos par labu apģērbam vai kosmētikai.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie individuālā komersanta «Raibs gar acīm», lai vērotu, kā tiek veidotas papīra rozes.

Uzņēmums Raibs gar acīm dibināts 2006. gadā. Tas piedāvā dāvanu saiņošanas pakalpojumus un tam nepieciešamos aksesuārus, kā arī ar rokām veidotus papīra ziedus, apsveikumu kartiņas un citas svētku lietas.

Lāsma Kraņevska par savu uzņēmumu sapņoja jau studiju laikos. Sākotnēji viņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studēja psiholoģiju, vēlāk nolēma apmeklēt arī floristikas nodarbības. Paralēli studijām L. Kraņevska strādāja apģērbu veikalā - sākotnēji par pārdevēju, vēlāk par veikala vadītāju, līdz sapratusi, ka vēlas veidot savu uzņēmumu. Tāpēc papildus ķērās pie projektu vadības apgūšanas un mazā biznesa kursiem.

Reiz Lāsma ievērojusi, ka tirdzniecības centrā Olimpia vairs nav dāvanu saiņošanas veikala, tāpēc izlēmusi nosūtīt Olimpia administrācijai piedāvājumu veikalā sniegt dāvanu saiņošanas pakalpojumus. Drīz vien saņēmusi uzaicinājumu uz interviju un atvērusi savu pirmo veikalu.

Tuvojas maģiskais svētku laiks un atkal rodas jautājums - ko dāvināt svētkos? Protams, vēlamies, lai dāvana ir labs pārsteigums, kas nes prieku. Rotas ir viena no top dāvanu idejām, kas bieži nokļūst zem Ziemassvētku eglītes. Tomēr kā neapjukt plašajā piedāvājumā? Esam apkopojuši, kuras no mūsu precēm visbiežāk izvēlas dāvanām.

Piedāvājam personalizētas rotas - gravētu medaljonu ar vārdiņu var pievienot jebkurai kaklarotai vai rokassprādzei.

Kaklarota ar personalizētu gravētu medaljonu. Uz medaljona var likt vārdu, iniciāļus, kādu dāvanas saņēmējai svarīgu datumu vai simbolu. Iemūžini mirkli mirdzumā!

https://nelagems.com/collections/necklaces/products/neredzama-kaklarota-ar-personalizetu-vardina-medaljonu

Kaklarotu iespējams izgatavot mazākā garumā, piemērotu bērnam.

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētkos vēlas saņemt dārgas un izsmalcinātas dāvanas, taču paši saviem tuviniekiem un draugiem paredzējuši dāvināt ko nelielu vai paša darinātu, liecina Tirdzniecības centra Mols veiktā iedzīvotāju aptauja par Ziemassvētku dāvanu izvēli.

Pētījumā Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku vēlmes 2008. gadā tika aptaujāti gandrīz 1 000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju Ziemassvētku vēlmes, respondentiem tika uzdoti divi galvenie jautājumi – "Kādu dāvanu vēlētos saņemt Ziemassvētkos?" un "Ko plāno dāvināt tuvākajam draugam šajos Ziemassvētkos?".

Pētījuma rezultāti rāda, ka 24% jeb lielākā daļa aptaujāto vīriešu Ziemassvētkos vēlas saņemt audio un video tehniku, datortehniku vai mobilos tālruņus. Savukārt lielākā daļa jeb 26% sieviešu vēlas saņemt dāvanu karti no kādā veikala vai tirdzniecības centra, kas liecina, ka sievietes ir praktiskākas, jo vēlas pašas izlemt kas viņām būtu noderīgāks. Arī vīrieši neatteiktos no dāvanu kartes, ko uzrāda pētījuma rezultāts – tās izvēlas 19% vīriešu. 25% sievietes priecātos par kosmētiku, skaistumkopšanas precēm un parfimēriju Ziemassvētku dāvanu maisā. Kopējais atbilžu skaits parāda, ka 29% gadījumu, respondenti izvēlētos citu dāvanas variantu, salīdzinoši dārgāku. Atbildēs norādītas tādas lietas kā nauda, atvaļinājums ārzemēs, automašīna, māja un dzīvoklis.