Progresīvā roka leģenda un supergrupas Emerson, Lake & Palmer dibinātājs Kīts Emersons 23. augustā ar ekskluzīvu koncertu uzstāsies Rīgā, Kongresu namā.

Kīts Noels Emersons dzimis 1944. gadā Lielbritānijā. Jau bērnībā viņš ieguva lielisku muzikālo izglītību, kas palīdzēja viņam vēlāk radīt jaunu un oriģinālu stilu, kas apvieno sevī vairākus pastāvošos mūzikas virzienus.

20 gadu vecumā Emersons dibināja grupu The Nice. Kopā ar to mūziķis pirmo reizi izmantoja Hammond ērģeles, lai izpildītu kompozīcijas blūza, džeza un roka stilā. Emersons kļuva par pirmo mūziķi, kurš jau pagājušā gadsimta 60. gados sāka izmantot koncertos tā saucamo Moog sintezatoru, no kura mākslinieks spēja izvilināt visdaudzveidīgākās skaņas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Tipogrāfija United Press savu pārliecinošo veikumu skaidro ar spēju veidot ar klientiem ilgtermiņa attiecības, kurām krīze netraucē.

Atslēga nav cenā un pat ne kvalitātē, jo visi strādā labi un tagad arī pietiekami lēti, bet gan personiskajos kontaktos un spējā pareizi komunicēt ar klientiem – tā poligrāfijas grupas United Press pagājušā gada veikumu, uzņēmuma apgrozījumam pieaugot par 35%, skaidro tās komercdirektors Artūrs Broks. Ilgus gadus nodzīvojis Norvēģijā, viņš Latvijā atgriezies ar diplomu mārketingā un pieredzi poligrāfijas biznesā, kas arī ļāva United Press tik veiksmīgi iekarot Norvēģijas tirgu.

Iegādājas veselu tipogrāfiju

Šogad United Press plāni ir vēl ambiciozāki – apgrozījumam jāpieaug par 40%, toties 2011. gadā jāpietuvojas piecu miljonu latu robežai, pārliecinoši saka A. Broks. Latvijā uzņēmumam ir tikai birojs un ražotne, bet vērtīgākais «kapitāls» – klienti – ir Norvēģijas izdevniecības. Cits Latvijas eksporta čempions poligrāfijā – uzņēmums Livonia Print – Skandināvijas tirgū startē ar grāmatām, tad United Press specializācija ir periodikas izdevumi. Ik mēnesi kompānija drukā 70–80 dažādus Norvēģijā izdotos žurnālus.

Jauna augu barošanas maisījuma Ekoforce izgudrotāji un ražotāji no Ukrainas 2.augustā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) prezentēs jauno produktu Latvijas kolēģiem.

LTRK Dabas resursu padomes pārstāvis, SIA Baltic Hemp valdes loceklis Edgars Vizulis ir pārliecināts, ka šis ukraiņu izgudrojums ir sensācija lauksaimniecībā.

Viņš skaidro, ka, pateicoties jaunieviestajai augu barošanas metodei līdz pat 200% paaugstinās lauksaimniecības kultūru ražība, kā arī augu kvalitātes rādītāji. Tomēr galvenā Ekoforce priekšrocība esot būtiska izmaksu samazināšana, jo jaunais augu barošanas maisījums radīts, lai aizvietotu slāpekļa minerālmēslojumu, kas ir 4 - 5 reizes dārgāks.

Kā ziņo produkta izstrādātājs, maisījuma izmaksas uz 1 kultūraugu hektāru ir 15 eiro un tās paaugstinās atkarībā no augu apstrādes reižu skaita.

Policija Vācijā cenšas notvert garnadžus, kas no baznīcas nozaguši «populāru relikviju» - mumificētu melim nocirstu roku, pametot nelielo draudzi sērojot, vēsta thelocal.de.

Roka speciālā kastē baznīcā tika glabāta kā relikvija vairāk nekā gadsimtu. Leģenda vēsta, ka roka tika nocirsta kādam melim, tomēr nav skaidrības, kas ir bijis šis cilvēks un ar ko viņš noziedzies, saņemot šādu sodu.

Patlaban policija cenšas notvert zagļus un atrast mumificēto roku, tomēr likumsargiem nav nojausmas, kas un kādēļ varētu būt paņēmis relikviju.

Zādzība notikusi neilgi pēc tam, kad draudze ziedojumos savāca pietiekamu naudas summu, lai nosūtītu roku uz Diseldorfas Universitāti, kur bija plānots veikt testu, vai roka piederējusi sievietei vai vīrietim.

Mistiskā roka pirmo reizi tika atrasta pēc veca torņa izjaukšanas aptuveni pirms simts gadiem. Roka tika glabāta krītainā kaļķakmenī, un pēc tam tās uzglabāšanu uzņēmās minētā baznīca.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Pēdējā laikā mēs dzirdam un varam lasīt faktiski divu veidu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem.

Jā, ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu apstiprināta jaunā valdība un būtu vismaz kāds, ar ko pilnvērtīgi runāt par valstī notiekošajiem procesiem. Līdz šim gan vairāk esam piedzīvojuši praksi, ka valdība (lai kas to arī vadītu) vai nu izstrādā kādu plānu un noliek to kādā attālākā atvilktnē teju iekonservēties, vai arī kaut ko izdomā lielā slepenībā, savu darbu saskaņojot ar starptautiskām organizācijām, bet neuzskatot par nepieciešamu painteresēties, ko par to domā bizness. Tāpēc tieši uzņēmējiem šajā brīdī ir pēdējais laiks būt aktīviem, kopīgi vienoties par nepieciešamajiem darbiem, kas būtu veicami, un tie jāiesniedz valdībai. Savukārt mūsu valstsvīriem būtu kaut kā jāsaprot, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas viņus un valsti uztur. Ir jāizbeidz līdz šim piekoptā sistēma, ka uzņēmēji baro valdību un vēl baidās no tā, ko nu šoreiz tās dalībnieki (ne)izdarīs. Situācija ir vienkārša — bizness ir valsts mugurkauls, un ja tas lūzīs, nebūs arī valsts, jo kurš gan cits ar saviem nodokļiem uzturēs 100 gudrās galvas Saeimā, 15 spriedējus Ministru kabinetā, ārstus, skolotājus, policistus utt. Citiem vārdiem sakot, tieši uzņēmējiem ir jābūt tiem, kas šobrīd valstī diktē noteikumus.

Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Ražīgākā piena lopkopības saimniecība Latvijā z/s Kalna Dambrāni saimniekošanā sasniegusi pasaules līmeni.

2010. gadu saimniecība pabeigusi ar 906 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir par 70% vairāk, nekā gadu iepriekš. Savukārt 2011. gadu Kalna Dambrāni plāno pabeigt ar vairāk nekā vienu miljonu Ls apgrozījumu. Saimniecības īpašniece Iveta Tīrumniece stāsta, ka panākumu pamatā ir govju augstais izslaukums, kas saimniecībai ļāvis ierindoties līderos ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Turklāt pēc nozares statistikas datiem Kalna Dambrāni pēc vidējā izslaukuma ierindojas labāko saimniecību skaitā pasaulē. To apliecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka teiktais, ka Kalna Dambrāni sasnieguši pasaules līmeni un šāds rezultāts iespējams, pateicoties racionālai un prātīgai saimniekošanai. «Tas ir izcils sasniegums,» tā J. Šolks. Viņš atgādina, ka Eiropā atbalsts iespējams tikai tām saimniecībām, kuru vidējais izslaukums ir vairāk nekā 5000 kg.

Latvietis Raitis Zverbulis Patentu valdē pieteicis savu izgudrojumu – zārku aprīkotu ar mobilo telefonu. Viņš cer, ka jūnijā saņems patentu un tas būs kā atspēriena punkts, lai dotos tālāk – «gan pasaulē piedāvājums savu publiku atradīs».

Izgudrojums attiecas uz zārka papildaprīkojumu. R.Zverbulis piedāvā to aprīkot ar mobilo tālruni zvanu saņemšanai, kurā iebūvēts skaļ-runis balss ziņojuma atskaņošanai. Lai telefons darbotos nepieciešams daudzdzīslu, mitrum-necaurlaidīgs vads, uztvērēja antena, telefona barošanas bloks (baterija), saules baterija visas sistēmas energoapgādei, pievada savienojuma ligzda ar zārku, mobilais tālrunis, virszemes sadalošā ligzda, maināms barošanas bloks, liecina izgudrojuma apraksts Patentu valdes mājas lapā internetā, ziņo diena.lv.

Valdība 2015. gada 12. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piešķīra 203,65 tūkstošus, lai segtu 2015.gada 14. martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas atjaunošanas izdevumus, informē VARAM.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Kopējā summā iekļautas arī steidzami nepieciešamā aprīkojuma, jaunās ēkas projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības, tās iekārtojuma un inventāra, kā arī strāvas stiprinājuma palielināšanas un pieslēguma izveidošanas izmaksas.

Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde veic Līgatnes dabas takās esošo savvaļas sugu dzīvnieku aprūpi – barošanu, veterinārmedicīnisko aprūpi, uzraudzību un apsaimnieko Līgatnes dabas takas kopumā.

Līdz ugunsnelaimei Līgatnes dabas takās dzīvnieku barošanas nodrošināšanai bija atsevišķa ēka, kurā notika barības sagatavošana un uzglabāšana, kā arī daļēji tika glabāti instrumenti un darbarīki. Ugunsgrēkā ēka pilnībā nodega, iznīcinot dzīvnieku barības rezerves, tās uzglabāšanai izmantojamos profesionālos ledusskapjus un saldētavas, nerūsējošā tērauda galdus un elektroniskos svarus. Tāpat uguns iznīcināja dažādus instrumentus un darbarīkus, dzīvnieku ķeršanas un pārvietošanas inventāru, kā arī rezerves akumulatorus elektrisko ganu darbības nodrošināšanai enerģijas pārrāvuma gadījumā. Tika bojāts pie ēkas esošais elektrības sadales skapis, tādējādi bez elektroapgādes atstājot Līgatnes dabas taku otru saimniecības ēku ar darbnīcām un dabas izglītības centru Pauguri.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" izdos viedtālruņu "iPhone 12" programmatūras atjauninājumu saistībā ar Francijas regulatora paustajām bažām par šo ierīču pārāk lielu elektromagnētisko starojumu.

Francijas radiofrekvenču regulācijas aģentūra ANFR otrdien lika "Apple" apturēt "iPhone 12" pārdošanu valstī, jo šī modeļa viedtālruņi emitē vairāk elektromagnētisko viļņu, kurus var absorbēt cilvēka ķermenis, nekā ir atļauts.

""Apple" apliecinājis, ka turpmāko dažu dienu laikā īstenos "iPhone 12" programmatūras atjauninājumu," norāda Francijas digitālo lietu ministrs Žans-Noels Baro.

Gan uzņēmums, gan Baro uzsver, ka šis starojums riskus sabiedrības veselībai nerada.

"Tas ir saistīts ar Francijas regulatoru izmantotu īpašu testēšanas protokolu un nevis ar drošības apdraudējumiem," vēstī "Apple", piebilstot, ka "iPhone 12" atbilst noteikumiem par starojumu visā pasaulē.

Latvijā ievestās iekārtas ir jāpārbauda vai tās atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktajiem standartiem, tāpēc PTAC veiktās pārbaudes šajā «lauciņā» ir vērtējamas pozitīvi.

Tā DB norādīja Latvijas Datortehnoloģju asociācijas (LDTA) izpilddirektors Dzintars Zariņš. (Asociāciju pārstāv tādi uzņēmumi kā GNT, Elko, Capital u.c.)

Nesen domstarpības starp PTAC un Latvijas IT uzņēmumu Baltic Data radās centra veikto pārbaužu dēļ, lai noskaidrotu, vai Latvijā tirdzniecības vietās datoru barošanas un nepārtrauktās barošanas bloki atbilst Eiropas Padomes Elektromagnētiskās saderības prasībām.

«Arī LDTA biedriem ir bijušas problēmas ar PTAC, bet mēs sadarbojamies ar centru, jo asociācijas mērķis ir, lai tirgū būtu godīga konkurence un kvalitatīvas preces,» sacīja Dz. Zariņš.

Tāpat viņš atgādināja, ka ar Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra (LEITC) atklāšanu 2007.gadā, ir parādījušās tehniskās iespējas šādas prasības iekārtās pārbaudīt.

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.