Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

No nulles līdz lielākajam apgrozījumam Latvijā - tādu attīstību 15 gadu laikā ir piedzīvojis uzņēmums Elko Grupa, kuru dibinājis un vada Egons Mednis.

Pagājušajā gadā šī datortehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma apgrozījums uzrādīja Latvijas rekordu, sasniedzot miljardu dolāru. Elko Grupa ir unikāla arī ar to, ka nav kādas starptautiskas kompānijas meitas uzņēmums kā vairums lielāko Latvijas uzņēmumu, bet, gluži pretēji, darbojas kā mātes uzņēmums vairākām pārstāvniecībām Austrumeiropā, Ukrainā un Krievijā.

«Ja man jautātu, vai 1992. gadā, uzsākot biznesu, mēs, četri Rīgas Tehniskās universitātes Skaitļošanas tehnikas fakultātes studenti, plānojām, ka būsim starptautisks uzņēmums ar lielāko apgrozījumu Latvijā, tad es viennozīmīgi atbildētu «nē»,» saka Egons Mednis.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm? Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - «krīzes» laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājušies «luksusa» automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Acīmredzot atbildīgajām valsts institūcijām ir «piegriezies» laiku pa laikam konstatēt, ka kārtējais shēmotājs ir pamanījies noreģistrēt uzņēmumu bezpajumtnieku patversmē vai pat ieslodzījuma iestādē, par valdes priekšsēdētāju ieceļot kādu deklasētu elementu.

Proti, lai pret to cīnītos, Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru VID tiek uzdots izveidot sarakstu ar tā dēvētajām riska adresēm.

Pasaulē ir visai plaši izplatīta sistēma, kad, piemēram, kazino administratoriem ir izdalītas fotogrāfijas ar to cilvēku portretiem, kurus pie spēļu galdiem viena vai otra iemesla dēļ laist ir kategoriski aizliegts. Šeit sistēma ir stipri vien līdzīga - protams, dažādi afēristi var doties uz Uzņēmumu reģistru, samaksājot visas iespējamās valsts nodevas, piereģistrēt tur savu SIA, bet, ja uzrādītā firmas adrese sakritīs ar to, kas būs norādīta attiecīgajā VID sarakstā, nevienu darījumu pat formāli veikt neizdosies, jo VID neļaus būt nodokļu maksātājam. Ar šādām SIA, visticamāk, nevēlēsies saistīties arī neviens potenciālais sadarbības partneris, labi saprotot, ka pretējā gadījumā var rasties nopietnas problēmas gan ar jau pieminēto VID, gan arī vēl vienu otru valsts institūciju. Vismaz pirmajā brīdī šāda norma varētu būtiski samazināt fiktīvo uzņēmumu veidošanos, jo shēmotājiem vajadzēs atrast jaunus veidus, kā blēdīties.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Iedzīvotāju ienākumu samazināšanās atspoguļojas arī ekonomisko noziegumu specifikā – daudzmiljonu noziegumus ir nomainījuši mazas krāpniecības, viltotu preču pārdošana un programmatūras pirātisms.

Šodien tiek veiktas galvenokārt nelielas krāpniecības, viltotu zīmolu pārdošanas (jo iedzīvotājiem naudas oriģināliem nav), un, kas ir pats interesantākais, tirgos atgriezušies kioski ar pirātiskajiem diskiem, sarunā ar laikrakstu Telegraf atzina Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Naudas atmazgāšanas shēmas ir kļuvušas vienkāršākas un tajās apgrozītās naudas summas mazākas. «Mūsu nodaļa 2010. gada laikā bankās ir arestējusi 855 tūkstošus ASV dolāru un 485 tūkstošus eiro. Esam izņēmuši 813 tūkstošus dolāru, 420 tūkstošus latu un vairāk nekā 1,5 miljonu eiro, kas iegūti noziedzīgā ceļā. Šie līdzekļi ir atgriezti vai nu cietušajiem, vai ieskaitīti valsts budžetā,» stāsta G. Gudermanis. Šī gada pirmajos trijos mēnešos ir arestēti 170 tūkstoši latu, vairāk nekā 300 tūkstoši dolāru un 90 tūkstoši eiro.

SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure lūdz policijai izvērtēt viņai sūtītu e-pastu, kurā viņa saskatījusi draudus. Viņa norādījusi, ka e-pastā viņai izteikti draudi no kāda Nika Berga, ko viņa nepazīst. Palink rīkotājdirektore saredz šo draudu saistību ar SIA Palink maksātnespējas procesu.

«E-pastā man tika izteikti draudi, kurus uztvēru kā reālus un kā rezultātā radās pamats uzskatīt, ka mana veselība un dzīvība ir apdraudēta. Nepazīstu nevienu personu ar tādu vārdu, un mana e-pasta adrese nav publiski pieejama. Nevar nepamanīt, ka vēstules nosūtīšanas laiks sakrīt ar SIA Palink maksātnespējas procesu,» norādīja D. Zundure.

Iesniegumā, ievērojot augstākminēto, Valsts policijai izteikts lūgums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu, kas ir paredzēta Krimināllikuma 132. pantā, un noskaidrot e-pasta sūtītāju.

Tāpat Palink vērsies ar protestu Ģenerālprokuratūrā pret Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas šā gada 5. janvāra spriedumu, ar kuru pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. «Šajā situācijā maksātnespējas likumi un tiesas spriedumi tiek izmantoti, lai negodprātīgā veidā pārņemtu veiksmīgu uzņēmumu un, visdrīzāk, labi nopelnītu no maksātnespējas procesa administrēšanas,» iesniegumu komentē Palink rīkotājdirektore D. Zundure.

Veikalu tīklu IKI un Cento operators SIA Palink, kurš atzīts par maksātnespējīgu, izmaksājis saviem darbiniekiem algas ierastajā kārtībā. Uzņēmuma pārstāve Dace Zundure uzsver, ka tādā veidā uzņēmums parāda, ka ir vairāk nekā spējīgs segt visas savas finansiālās saistības pret darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem, bankām un citām institūcijām.

Vienlaicīgi Apvienoto daudznozaru arodbiedrība izplatījusi paziņojumu, ka, iespējams, SIA Palink darbiniekiem ilgstoši maksātas algas aploksnēs, izvairoties no nodokļu nomaksas un nenodrošinot darbiniekiem sociālās garantijas. Pēc arodbiedrības domām uz šo faktu norāda informācija publiski pieejamos uzņēmuma gada pārskatos un nomaksātais sociālo nodokļu apjoms valstij.

Savukārt D.Zundure uzver: «Pilnīgs murgs. Tāpēc arī afēristi lieto vārdu «iespējams», lai mēs viņus nevarētu iesūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Ja mēs visu laiku, arī vakar vakarā, skaitām algas darbiniekiem caur banku, tad dodiet mums kaut vienu piemēru, kā mēs varētu nemaksāt nodokļus?» SIA Palink, kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas biedrs, noslēdzis arī vienošanos ar VID.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rigvir holdinga valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Rigvir holdinga nosaukums ir tāds pats kā uzņēmuma ražotajām zālēm, tātad tas nes tās pašas vērtības un uzdevumus, ko konkrētās zāles. Tās ir unikālas ar to, ka ir pasaulē pirmās reģistrētās dzīvu vīrusu saturošās zāles vēža ārstēšanai un joprojām vienīgās, kas satur naturālu vīrusu bez gēnu modifikācijas. Rigvir ir onkoloģijas nozares - vēža viroterapijas - pamatlicējs.

Kopā ar jaunākajiem «Nodokļu likumu komentāru 1. sējuma» papildinājumiem abonenti saņem arī īpaši sagatavotu vizuālu materiālu – domu karti «Nodokļi Latvijā». Domu karte veidota sadarbībā ar rokasgrāmatas autoru SIA «LAW & FINANCE ONLINE» un «Apvienību par godīgiem nodokļiem».

Šī jau ir otrā domu karte. Pirmā domu karte, kas tika veidota sadarbībā ar Apvienību par godīgiem nodokļiem ir «Riskanta darījumu partnera pazīmes» (iekļauta nodokļu komentāru 2. sējumā).

Kopš pirmās domu kartes publicēšanas esam saņēmuši daudz jautājumu par to. Būtiskākais jautājums – Kas tad ir domu karte?

Informācijas uztverei ir vairāki veidi. Par to visu detalizēti var lasīt gan zinātniskajā literatūrā, gan pētījumos, gan cita veida publikācijās. Šajā rakstā nav plānots iedziļināties zinātniskajos argumentos, bet gan vērst uzmanību tam, ka redze ir viens no uztveres kanāliem. Pētījumi liecina, ka ar redzes uztveri atmiņā labāk paliek vizuāli materiāli – attēli, grafiska informācija utt.

Labs signāls pašvaldību deputātiem būt godīgiem ir likuma grozījumu gatavošana par noziegumos apsūdzēto pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu, sacīja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar LNT raidījumu 900 sekundes viņš norādīja, ka tas esot labs signāls, lai deputāti, ja pret viņiem ir aizdomas, aizdomātos būt godīgiem un atteikties no deputātu mandāta.

E. Sprūdžs arī noliedza, ka šādi ietekmē politiskos spēkus priekšvēlēšanu laikā. Ministrs norādīja, ka vēloties tikai ietekmēt krimināli vajātus deputātus, kas kavē pašvaldību darbu.

Runājot par savu iespējamo demisiju, ministrs norādīja, ka patlaban notiek virzība uz priekšu un viņam nav tiesību «mest plinti krūmos». E. Sprūdžs atzina, ka viņam ir žēl, ka rezultātu izdevies panākt tikai, sperot radikālus soļus.

Jaunu, izmaksas ģenerējošu prasību iedzīvināšanas termiņa sakritība ar eiro ieviešanas laiku daudziem nelielajiem tirgotājiem nedod iespējas būt godīgiem eiro ieviesējiem klientu acīs.

To atzīst ne tikai nelielie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, bet arī Latvijas tirgotāju asociācija. Faktiski jaunās prasības palielinās uzņēmēju izmaksas, kuras nāksies iekļaut produktu un pakalpojumu cenās jau no janvāra, taču klienti to iztulkos kā negodīgu eiro ieviešanas praksi un ne tikai vērsīs savas negācijas par cenu celšanu pret konkrētu pārdevēju, bet par to varot sūdzēties arī patērētāju aizsardzības iestādēs un medijiem.

Jārēķinās, ka visas prasības, kas būs spēkā no 2014. gada 1. janvāra, nemaz vēl nav zināmas, jo nākamā gada valsts budžeta pakete nav pat nonākusi Saeimā. Pašreizējā notikumu gaita liecinot, ka valdošā koalīcija ar jaunu prasību ieviešanu janvāra sākumā radīs spriedzi starp nelielajiem tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un neapmierinātajiem klientiem.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Jautājums kā mazināt ēnu ekonomiku, ir kļuvis sevišķi aktuāls nu jau vairāku gadu garumā. Neapšaubāmi, nevar teikt, ka par šo tematu ir tikai runāts un nekas nav darīts.

Piemēram, labi zināms, ka Finanšu ministrija, sadarbībā ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem, ir izstrādājusi detalizētu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Realizējot šo plānu valsts budžetā plānots iegūt vairāk kā 12 miljonu latu. Par šo plānu, kā arī par dažādiem citiem iespējamajiem scenārijiem ēnu ekonomikas apkarošanai, publiski ir izteikušies dažādi speciālisti, nereti paužot arī pretējus viedokļus par to, kas tad būtu jādara lai ēnu ekonomiku Latvijā samazinātu. Esmu pievērsies šī jautājuma izpētei vairāk kā 5 gadus, un šajā īsajā rakstā, kā uzņēmējdarbības procesu pētnieks, vēlos paust savu viedokli attiecībā uz galvenajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai. Šajā sakarībā ir pierasts runāt par «pātagas» un «burkāna» metodi, kā diviem galvenajiem potenciālajiem scenārijiem vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Vienīgais, kas šokējot Martinu Gausu – latviešu sajūsma, ja Air Baltic iet slikti. Nekur pasaulē ar šādu fenomenu neesot sastapies. Šādu Ērika Stendzenieka tvītu izlasīju vakardien Twitterī...

Negatīvais vidējā latvieša viedoklis par jebkuru norisi sabiedrībā, jebkuru iniciatīvu, jaunu ideju nav nekāds jaunums. Tas redzams visur – internetā, televīzijā, dažādās saiešanās. Piekrītu, mums neklājas sevišķi labi. Tikai nule kā sākam atkopties no ļoti dziļas krīzes, mums joprojām ir augsts bezdarbs, zemas vidējās algas, vājas sociālās garantijas. Mums nav labākā medicīniskā aprūpe, mums ir slikti ceļi un mazattīstīta infrastruktūra. Tas viss ir zināms, par to ir runāts un tas nav nekas jauns.

Bet man nav skaidrs tikai viens. Kāpēc mēs visu laiku pašnāvnieciski mēģinām padarīt visu sliktāku, nekā tas īstenībā ir? Kāpēc ikkatrs no mums nepieliek roku, lai lietas uzlabotos? Mēs kliedzam, ka nav naudas veselības aprūpei un ceļi brūk kopā, bet nemaksājam nodokļus, lai to varētu novērst. Mēs sakām, ka nemaksāsim nodokļus, jo gribam iegriezt «tiem tur augšā». Bet «tie tur augšā» ir tie, kurus mēs paši visi kopā ievēlējām. Viņi nav balti un pūkaini, ik pa laikam parādās visādi zaķveidīgie, bet kopumā ir sākušās pozitīvas pārmaiņas ne vien ekonomikā, bet arī politiskajā kultūrā, ministru un ierēdņu profesionalitātē. Tiek diskutēts par jaunām ierosmēm un tiek pieņemti pirmie lēmumi, lai tiešām padarītu mūsu visu dzīvi labāku. Mēs lamājam Dombrovski, Vilku un citus politiķus. Bet viņi nenoveda Latviju tur, kur tā bija vairākus gadus atpakaļ. To izdarīja citi. Tie, kuri šobrīd vairs nav manāmi pat dzeltenajos preses izdevumos.

Nodokļu maksāšana ir jāveicina ne vien ar sodiem un kontroli, bet arī atbalstu un īpašiem atvieglojumiem uzņēmējiem, kas apliecinājuši godprātīgu biznesa praksi, tikšanās laikā vienojās finanšu ministrs Jānis Reirs un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā pārstāvēto uzņēmumu (Rimi Latvia, Maxima Latvija, Narvesen Baltija) vadītāji, informē Finanšu ministrijā.

Tādējādi pieņemts lēmums par nepieciešamību pilnveidot Finanšu ministrijas padziļinātās sadarbības programmu jeb Balto sarakstu un tā sniegtās priekšrocības godprātīgiem uzņēmumiem.

«Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas uzņēmēja pienākums, tāpēc šiem uzņēmējiem tiek ieviesti dažādi atvieglojumi. Mūsu valsts būs tik stipra un pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Padziļinātās sadarbības programmu redzu kā risinājumu, kas ir abpusēji izdevīgs gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu. Tāpēc atbalstu uzņēmēju ierosinājumus, lai tiktu pilnveidota gan šī programma, gan uzņēmējdarbības vide kopumā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.