Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām, kuras oficiāli var sākt iesniegt no šā gada 1. marta, bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

VID Sabiedrisko attiecību daļā DB informēja, ka, ņemot vērā jautājumu un zvanu skaitu, ko saņem VID, iedzīvotāju interesi par mantiskā stāvokļa deklarācijām var raksturot kā mērenu. No 2011. gada 15. decembra, kad stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, līdz 2012. gada 20. februārim VID Informatīvais tālrunis 1898 ir sniedzis 8460 konsultācijas par jauno likumu un deklarāciju iesniegšanu, bet klientu apkalpošanas centros sniegtas 4075 konsultācijas: 2634 - mutiski un 1441 - telefoniski.

Lai arī mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš sākas 1. martā, tās jau tiek iesniegtas un VID klientu apkalpošanas centri deklarācijas pieņem, piebilda VID. Šā gada janvārī iesniegtas 56 deklarācijas, savukārt dati par februāri vēl nav pieejami. «Pašlaik deklarāciju apstrādes process vēl nav uzsākts, pieņemot deklarācijas, tiek veikta to vizuālā pārbaude – vai deklarācijas iesniedzējs ir norādījis visus obligāti norādāmos datus, vai tā ir parakstīta u.c.,» norādīja VID. Kā pašlaik biežāk konstatēto kļūdu VID pārstāvji minēja to, ka deklarācijas tiek nosūtītas pa e-pastu un nav parakstītas ar drošu elektronisko parakstu.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Nulles deklarācijām Latvijā ir tikpat ilgs stāsts kā Mariannas un Luisa Alberto mīlas ciešanām slavenajā meksikāņu seriālā.

Pirmais projekts iestrēga 1993. gadā, pēdējos desmit gados Saeimā iestrēga vēl divi. Š.g. 5.aprīlī valdība akceptēja ceturto mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Un kā seriālā pienākas, tieši pirms sēdes un pat tās laikā notika dažādi negaidīti pavērsieni – no deklarāciju iesniedzēju loka izslēdza valsts amatpersonas, deklarēšanās datumu pārvirzīja par pusgadu un pagarināja deklarāciju iesniegšanas termiņu uz 3 mēnešiem. Uzskatu, ka projekts nav nulles vērts, kā tas publiski izskanējis. Lai kā ietu ar nulles deklarāciju ieviešanu, likumprojekti ar katru reizi sanāk kvalitatīvāki un šis neapšaubāmi ir labākais. Tomēr par «sauso» atlikumu runāt vēl pāragri, jo pat Finanšu ministrijas pārstāvji atzīst, ka potenciālo deklarāciju iesniedzēju skaits ir dziļā miglā tīts, nemaz nerunājot par šī pasākuma reālajām izmaksām un iespējamajiem nodokļu ieguvumiem.

Kopumā šodien mantiskā stāvokļa deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši 216 cilvēki, savukārt gada ienākumu deklarācijas iesnieguši 5311 cilvēki. Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi Rīgā, liecina VID apkopotā informācija.

Kopumā Rīgas un tās rajona klientu apkalpošanas centros iesniegtas 124 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgas Latgales priekšpilsētas klientu apkalpošanas centrā, kur iesniegtas 32 deklarācijas, bet vismazākā - Jūrmalas klientu apkalpošanas centrā.

Kurzemē iesniegtas 30 mantiskā stāvokļa deklarācijas, Zemgalē – 27, Vidzemeē – 23, bet vismazāk Latgalē, kur iesniegtas tikai 12 deklarācijas. Neviena mantiskā stāvokļa deklarācija nav iesniegta Krāslavas, Alūksnes, Valkas un Dobeles klientu apkalpošanas centros.

Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.

Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.

Forbes Auto TOP 10

Koenigsegg CCX

Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;

Mašīnas cena - 930 000 USD;

Zirgspēki - 806;

Mašīnas svars - 2 601 mārciņas

No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs

Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).

Kopš gada sākuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis 939 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā dēvēto nulles deklarācijas.

Lai gan likumā paredzētais deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 1.marts, cilvēki aktīvi deklarācijas iesnieguši jau no gada sākuma.

Vakar - pirmajā dienā - Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 216 mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju. Savukārt šodienas iedzīvotāju aktivitāte vēl tiekot apkopota un būšot zināma nākamnedēļ.

Paaugstināta cilvēku aktivitāte vakar bija novērojama visos VID klientu apkalpošanas centros, bet tas esot saistīts arī ar to, ka sākusies iesniegšana gada ienākumu deklarācijām un deklarācijām attaisnotajiem izdevumiem.

1.martā sākās termiņš mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā.

Valsts zemes dienests (VZD) apkopojis informāciju par kopējo kadastrālo vērtību ēkām, kas atrodas Latvijas pašvaldību teritorijās, bet vēl nebija reģstrētas Kadastra informācijas sistēmā. Aprēķini izdarīti balstoties uz pašvaldību iesniegtajām deklarācijām. Šobrīd noskaidrots, ka kopējā vērtība par šādi deklarētajām ēkām veido 40,28 milj. Ls, norāda VZD.

Vislielākā deklarēto ēku kadastrālā vērtība, līdz ar to potenciāli lielākais papildinājums budžetā par nekustamā īpašuma nodokli būs Stopiņu un Ādažu novadam, kur deklarēto ēku kadastrālā vērtība veido attiecīgi 4,3 milj. Ls un 4,2 milj. Ls. Savukārt 13 Latvijas pašvaldībām reģistrēto ēku kadastrālā vērtība ir vairāk nekā divi miljoni latu.

Kopumā iespēju deklarēt ēkas izmantojušas 69 Latvijas pašvaldības. No tām visaktīvākā pagājušajā gadā bija Daugavpils novada pašvaldība ar 1068 deklarācijām. Šogad līdz 20.februārim kopumā deklarētas 337 ēkas, un visvairāk deklarāciju reģistrējusi Jelgavas pašvaldība - 99 deklarācijas.

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(347).jpg

Tas nu ir izdarīts - pēc nepilnus divdesmit gadus ilgušām diskusijām parlaments ir apstiprinājis tā saucamo nulles deklarāciju ieviešanu, turklāt jau sākot ar nākamo gadu.

Tātad vismaz teorētiski valstij jau drīzumā vajadzētu būt visai precīzai informācijai par katru Latvijas iedzīvotāju, kura turības līmenis pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb šajā gadījumā 10 tūkstošus latu. Jēdziens «turība» šajā kontekstā gan ir lietojams visai nosacīti, jo ar deklarāciju rakstīšanu būs jānodarbojas arī tiem, kuru kredītsaistības pārsniedz minētos 10 tūkstošus latu, tātad - lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju. Tomēr praksē gan saistībā ar šīm deklarācijām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Beidzoties Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) misijai Latvijā, ir radies ne viens vien būtisks jautājums. Turklāt šajā sakarā diemžēl ir jāatzīst divi skumji aspekti.

Pirmkārt, līdz šim dzirdamais par sarunu iznākumu nevēsta neko labu, otrkārt — informāciju par notikušo un vēl gaidāmo mēs diemžēl saņemam no valsts amatpersonu teju pusteikumiem. Taču kā spilgtākais noteikti ir jāmin finanšu ministra Einara Repšes izteikums, ka tikšot īstenotas plašas strukturālas reformas, veidojot nulles budžetu un politiski izlemjot, kādas funkcijas valsts turpmāk finansē.

Tiesa, strukturālas reformas ir nepieciešamība veikt. Katrā ziņā ir skaidrs, ka, vienkārši nogriežot noteiktu finansējuma apjomu katram valsts sektorā strādājošajam, par reformām runāt nav iespējams. Tas nozīmē, ka beidzot ir nepieciešams veikt rūpīgu funkciju auditu, lai saprastu, kuras valsts finansētas institūcijas tai ir reāli nepieciešamas, bet kuras — nav. Daļu no tām, iespējams, ir nodot biznesa pārziņā. Tomēr jēdziens nulles budžets nozīmē, ka nauda tiek tērēta tieši tik lielā apmērā, cik tā ir nopelnīta. Un ne vairāk. Šajā sakarā jāatgādina, ka vēl nesen visai skaļi tika saukti skaitļi, ka gadījumā, ja SVF pieprasīs, lai Latvijas budžeta deficīts būt 5, nevis 7%, valsts budžets būtu jāsamazina par 700 miljoniem latu. Līdz ar to rodas būtisks jautājums — par cik latiem ir jāsamazina valsts budžeta izdevumu daļa, lai panāktu nulles budžetu — vien miljards vai pusotrs miljards latu? Un uz kā rēķina tas notiks?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (turpmāk – EDS) pastāvīgi tiek pilnveidota, uzlabota un modernizēta, lai nodokļu maksātāji varētu pildīt nodokļu saistības atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu nodokļu saistību izpildi, informē VID.

Vairākas jaunas iespējas EDS lietotājiem ir pieejamas jau kopš pagājušā gada beigām un šī gada sākuma, un šogad plānots ieviest vēl vairākus jaunus un ērtus pakalpojumus.

Dienests skaidro, ka jau no pagājušā gada decembra gan komersantiem, gan fiziskajām personām EDS ir pieejama informācija par deklarāciju iesniegšanas plānu jeb Deklarāciju iesniegšanas kalendārs. Tajā uzskatāmi, izmantojot luksofora krāsu principu, ir attēlota informācija par jau nokavētajām deklarācijām, drīzumā iesniedzamajām un arī par tālākā nākotnē iesniedzamajām deklarācijām un to iesniegšanas termiņiem. Minētā informācija kalendārā tiek attēlota par aktuālo gadu un par trim iepriekšējiem gadiem.

Skandāliem apvītās Jūrmalas domes vadītāja amats ir visienesīgākais. Par to Db pārliecinājās, salīdzinot lielo pilsētu mēru amatpersonu deklarācijās norādītos ienākumus par pašvaldības vadīšanu.

Spriežot pēc bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un esošā domes priekšsēdētāja Ģirta Trenča (no mugurpuses) amatpersonu deklarācijām, var secināt, ka kūrortpilsētas vadīšana ir ienesīgāka, nekā tāds pats darbs citās pilsētās. Ņemot vērā to un arī R. Munkevica 2007. gadā uzrādīto atalgojumu pilsētas domē - 45.6 tūkst. Ls -, kā arī faktu, ka pērn algas dažādās valsts un pašvaldību struktūrās augušas - atsevišķiem mēriem pat par teju 10 tūkst. Ls -, jādomā, ka kūrortpilsētas mēra amats ir visienesīgākais starp lielo pilsētu vadītājiem, kuru algas svārstās ap 35 tūkst. Ls.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Ministru kabinets šā gada 10.novembra sēdē apstiprināja grozījumus ēku energosertifikācijas noteikumos, ar kuriem tiek precizētas ēku energoefektivitātes klases, kā arī noteiktas pieļaujamās prasības energoefektivitātes rādītājam apkurei jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, informē Ekonomikas ministrija.

Pieļaujamās prasības jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām izstrādātas tā, lai tās būtu izpildāmas Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 Būvklimatoloģija noteiktajai Alūksnes apkures sezonas klimata zonai. Tāpat noteikumos ir iekļauts papildu kritērijs, kas atvieglo prasību sasniegšanu ēkām, kam vidējais apkurināmās platības telpu augstums pārsniedz 3,5m.

Lietuvas un citu ES dalībvalstu pieredze, kā arī Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini parāda, ka noteikumos noteiktais ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei 30 kWh uz kvadrātmetru gadā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, atsevišķiem ēku tipiem ir grūti sasniedzams un nav ekonomiski pamatots. Tādēļ grozījumos ir atsevišķi izdalīta Gandrīz nulles enerģijas ēkas klase un A klase, palielinot robežlielumu energoefektivitātes rādītājam apkurei gandrīz nulles enerģijas ēkām un A klasei, un nosakot robežlielumu dzīvojamām ēkām - ne vairāk kā 40 kWh uz kvadrātmetru gadā, nedzīvojamām ēkām – ne vairāk kā 45 kWh uz kvadrātmetru gadā.

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Mantiskā stāvokļa nulles deklarācija būs jāiesniedz ikvienam, kura mantība vai parādsaistības pārsniegs 50 minimālās algas jeb šobrīd – 10 tūkstošus latu. Skaidras naudas uzkrājumus deklarēt nevarēs, tie būs jānogulda bankā.

Šādu kārtību paredz Finanšu ministrijas izstrādātais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums. Iecerēts, ka katram valsts rezidentam atskaitoties par savu mantību, neraugoties uz to, kurā valstī tā atrodas, būs jāņem vērā tās vērtība 2011.gada 1.jūlijā.

Piemēram, deklarācijas būs jāiesniedz personām, kurām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.

Likumprojekts arī teica, ka fiziskās personas naudas uzkrājumi, kuri tai ir skaidrā naudā un kuru apmērs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā, tiks atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona 2011.gada 1.jūlijā šos uzkrājumus ir ieskaitījusi savā kontā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Valsts pārvaldē plāno ieviest «nulles birokrātijas» pieeju, paredz otrdien izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par «nulles birokrātijas» pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā.

Ziņojumā teikts, ka pēdējos gados ir vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai. Izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, tiek piedāvāts ieviest risinājumu - «nulles birokrātijas» pieeju, kuras galvenais ieguvums būs administratīvā sloga nepalielināšana uzņēmējiem.

«Ieviešot šo pieeju, par obligātu tiks noteikta uzņēmēju iesaiste tiesību aktu projektu izstrādē pašā sākumposmā, tādējādi veicinot izsvērtu, efektīvu un saprotamu risinājumu izstrādi. Tas palīdzēs valsts pārvaldei attīstīt domāšanu «ārpus rāmjiem» un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus vienas iestādes kompetences. Paredzēts, ka šāda pieeja veicinās arī normatīvisma mazināšanos, iedzīvinot principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,» atzina Valsts kancelejā.

Lai arī 1. martā sākas tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšana, tomēr nodokļu konsultanti iesaka ne tikai rūpīgi izvērtēt savu mantisko stāvokli, bet arī nedaudz nogaidīt ar to iesniegšanu.

Šāds ieteikums tiek pamatots ar to, ka pērn Saeimā pieņemtajā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā ir daudz balto plankumu, kuru novēršanai būtu vajadzīgi vēl papildu Ministru kabineta noteikumi par šī likuma normu piemērošanu.

Arī DB aptaujātie uzņēmēji, atzīstot, ka būs jāiesniedz nulles deklarācija, tomēr nekavējoties šādu dokumentu vēl nesteidzas. Tas tiek skaidrots ne tikai ar to, ka ir vajadzīgs rūpīgi iepazīties ar visiem skaidrojumiem, bet arī izvērtēt savu mantu un paraudzīties kā ar šo ļoti svarīgo dokumentu aizpildīšanu sokas citiem.

«Lai arī likums ilgstoši tika gatavots, tomēr tajā ir daudz strīdīgu, dažādi interpretējamu normu, kuras katrs var izprast atšķirīgi, un arī deklarāciju pieņēmējiem – nodokļu administrācijai – tomēr šis 2,5 mēnešus garais sagatvošanās termiņš ir bijis pārāk īss, jautājumu ir daudz, tāpēc pat labāk būtu nogaidīt ar tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanu līdz maijam,» iesaka Nodokļu konsulatntu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, tuvākā mēneša laikā tomēr būtu jāpieņem īpaši valdības noteikumi, kuri detalizēti skaidrotumus un novērstu šaubu un aizdomu ēnu par interpretācijas atbilstību likumam.

No 1.jūlija pieejamas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas dažādiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem, kas vēl joprojām ir pieejamas un ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces un pārtikas produktus ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm.

Uzņēmēji var pieteikties uz kvotām nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importam – šīs tarifu kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads, bet apjoms 24.07 tūkstoši vienību. Tāpat interesenti var pieteikties uz tarifu kvotu tādu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti kaušanai un kas ir dažu alpīno un kalnu šķiru dzīvnieki, informē Valsts Ieņēmumu dienests (VID).

Ar šī gada 1. jūliju tiek atvērtas jaunas tarifu kvotas polivinilbutirāla trīs slāņu plēves bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas ievešanai, nesterila nātrija hialuronāta un katalizatoru vai filtru nesēju ievešanai.

Kvotu samazinātā ievedmuitas nodokļu likme 0%, spēkā esamības periods no 2009.gada 1. jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

Pēc tam, kad Latvijas uzņēmēji nulles nodokļa ieviešanu uzņēmumu reinvestētajai peļņai ir lūguši jau gadus piecpadsmit, par šo iespēju ierunājas arī Latvijas Bankas prezidents

«Stratēģiskajam mērķim vajadzētu būt, ka arī Latvija [tāpat kā Igaunija] iet uz nulles nodokli reinvestētajai peļņai,» Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā saka aģentūrai BNS. Pie šīs visnotaļ saprātīgās atziņas tā vien gribas iesaukties «labrīt!», jo Igaunija šo nulles nodokli reinvestētai peļņai ieviesa vēl 90. gados, pirms vēl katrs kaut cik nozīmīgs solis bija jāsaskaņo ar Eiropas Savienību, kas šobrīd no Finanšu ministrijas puses bieži kalpo kā nokautējošs arguments, lai Latvijas nodokļu iekasēšanas sistēmā neko būtisku nemainītu. Igauņi nulles nodokli ieviesa un bauda šī lēmuma augļus vēl šobaltdien, tāpat kā dažas citas priekšrocības darbaspēka nodokļu ziņā – Igaunijā, piemēram, cilvēkam uz rokas paliek lielāks neapliekamais minimums nekā Latvijā. Arī Latvijā uzņēmēji jau gadus piecpadsmit prasa reinvestēto peļņu neaplikt ar nodokli, DB par to ir sarakstījis desmitiem publikāciju, ja tagad par to ierunājas arī Latvijas Bankas šefs, tad jājautā, kāpēc tieši tagad? Kas tāds ir noticis, ka Latvijas Bankas vadītājs no saviem augstumiem ir pievērsies šai specifiskajai uzņēmēju problēmai?

Saskaņā ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, jau no 2012. gada 1. janvāra plānots ieviest fiziskas personas mantiskā stāvokļa deklarēšanos jeb tā saucamo nulles deklarāciju, kuras mērķis ir fiksēt un konstatēt iedzīvotāju mantisko stāvokli, tādējādi mazinot korupcijas riskus un risinot ēnu ekonomikas problēmas. Tas radīs papildu administratīvo slogu lielākajai daļai iedzīvotāju, kuriem būs jādeklarē vērtslietas, īpašumu un finanšu līdzekļi, ja to vērtība pārsniegs 10 000 latu.

Lai gan «nulles deklarācijas» ieviešana pēdējo 10 gadu laikā izskatīta vairākkārtīgi, joprojām gan politiķu, gan ekspertu vidū nav vienotas skaidrības par likumprojektā ietvertajām normām un to atdevi ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Lai «nulles deklarācija» patiesi sasniegtu vēlamo rezultātu, šādai kārtībai jau bija jābūt kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad sākās masveida valsts uzņēmumu privatizācija. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no valsts kapitāla izsaimniekošanas un nonākšanas privātpersonu īpašumā. Taču šobrīd, ieviešot «nulles deklarāciju», ir būtiski izsvērt visus par un pret, jo šī brīža redakcija ir nepilnīga un būtiski jāpilnveido vēl pirms tās stāšanās spēkā.

“Tele2” kļuvis par pirmo mobilo sakaru operatoru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas saņēmis apstiprinājumu no organizācijas “Science Based Target Initiative” (SBTi) par zinātniski pamatotām darbībām, lai sasniegtu nulles līmeņa emisiju (Net-Zero Standart) mērķi 2035. gadā.

Šobrīd tikai 34 uzņēmumi pasaulē, tostarp “Tele2”, ir saņēmuši SBTi apstiprinājumu saviem nulles līmeņa izmešu mērķiem.

SBTi izstrādātais standarts ir pasaulē pirmais, kas veidots saskaņā ar jaunākajām atziņām klimata nozares zinātnēs, un paredzēts nulles līmeņa izmešu mērķu noteikšanai biznesa vidē.

“Tele2” klimata mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2035. gadam:

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.