Fizikas zinātņu doktoram Ivaram Godmanim, kurš pērn trešo reizi iesaistījās aktīvajā politikā, ir izredzes atkārtoti kļūt par premjeru.

Dzirdot pašreizējā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa vārdu, daudzi pirmkārt iedomājas par taupības krāsniņām, ko Latvijā jau piecpadsmit gadus parasti mēdz dēvēt par Godmaņa krāsniņām. Vēl tautā leģendāru statusu iemantojis teiciens: «Kā saka Godmanis, BET...!»

Tas tādēļ, ka pašlaik 56 gadus vecajam bijušajam Latvijas Valsts universitātes vecākajam pasniedzējam un Latvijas Tautas frontes (LTF) aktīvistam bija lemts kļūt par pirmo valdības vadītāju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un vadīt valdību 1990. - 1993. gadā, laikā, kad valsts ekonomika pamazām sāka pārtapt no plānveida ekonomikas par tādu, kurā noteikumus diktē brīvais tirgus.

Uzņēmēju vērtējumi par I. Godmaņa vadītās valdības 100 dienās paveikto atšķiras, tāpēc vidējā atzīme būtu apmēram 3 (5 baļļu sistēmā).

Par Ivara Godmaņa valdības smagākajiem akmeņiem tiek dēvēta Lattelecom privatizācija, kā arī jaunās elektroenerģijas bāzes stacija, par kuriem arī notikušas vissmagākās diskusijas, kas parādījušas, ka valdību veidojošo partiju vidū īstas vienprātības šajos jautājumos nav un to vidū sprēgā dzirksteles.

Viss būs ziņojumā

Janvārī Ministru kabinetā tika pieņemts valdības neatliekamo 100 pirmo dienu darbu saraksts, par kuru izpildi Ivars Godmanis sola atskaitīties jau šonedēļ.

"Ministru prezidents sniegs ziņojumu un atskaiti ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai," skaidro Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa izvirzītā plāna punktu ir izpildīti. "Nevar samest visu vienā katlā un mērīt pēc vidējās temperatūras," tā uz jautājumu, kāds būtu vērtējums par padarīto, atbild E. Vaikulis. Viņš atzīst, ka premjers paškritiski vērtē iespēto un bija cerējis vairāk no tiesiskuma bloka par tādiem pasākumiem kā jaunā kriminālprocesa likuma virzība, partiju finansēšanas jomas sakārtošana, KNAB vadītāja iecelšana/atcelšana.

"Nākamie mēneši būs grūti un sabiedrībai ir jāieslēdz izdzīvošanas instinkti, lai šajā situācijā izdzīvotu," intervijā laikrakstam Diena sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Atbildot uz laikraksta Diena jautājumu: "Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam bija jūsu neatkarīga izvēle, kaut koalīcija, arī Godmaņa pārstāvētā LPP/LC atbalstīja TP kandidātu Edgaru Zalānu. Vai jūs esat apmierināts ar Godmani kā krīzes situācijas premjeru?", V. Zatlers saka:

"Pilna Godmaņa valdības atskaite par pirmajām 100 dienām būs 14.aprīlī. Tad mēs zināsim izmērāmus ekonomiskos rādītājus, kādi ir mūsu valstī par gada 1.ceturksni un, balstoties uz šo datu analīzi, valdība dos nākošo trīs vai sešu mēnešu prognozi.

Šajā ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti svarīgi, lai mēs atkal nekristu emocijās, labi, slikti, patīk, nepatīk. Mums ir valdība, kas paskaidros, ko viņa darīs tālāk, lai situāciju uzlabotu. Šī ir pirmā valdība, kas pati ļoti vēlas parādīt savus darbus. Godmaņa kungs ir gatavs ne tikai rakstiski iesniegt Valsts prezidentam un Saeimai atskaiti par 100 dienām. Viņš ir gatavs to paust publiski Saeimā. Šeit mums ir viens cits traucēklis. Tas, ka Saeima nespēj nodrošināt viņiem mutisku uzstāšanos garāku par 5 minūtēm, lai varētu ziņot par savu darbu. Nu tas ir drusku tā ironiski."

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Sarunās ar Tautas partiju ir izskatīta bijušā premjera un kādreizējā Tautas partijas vadītāja Aigara Kalvīša (TP) kandidatūra Lattelecom padomes locekļa amatam.

Kad laikraksts Diena ceturtdien A.Kalvītim jautājis par nākotnes plāniem, viņš atbildējis: “Ziniet, ļaujiet man nedaudz atvilkt elpu un apskatīties apkārt, kas notiek. Gan jau pienāks laiks, tad redzēsim.” Savukārt Neatkarīgā Rīta Avīze 27. martā atstāsta A.Kalvīša teikto, ka pats pēc amatiem neraujas un nekas konkrēts viņam nav piedāvāts. Viņš laikrakstam arī teicis, ka pēdējos astoņus mēnešus neesot skatījies TV ziņas, jo politika viņu interesējot aizvien mazāk.

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska viedoklis par 2008.gada valsts budžetu - Aigara Kalvīša valdība rīkojas sociāli bezatbildīgi.

Valdis Dombrovskis uzskata, ka: "2008.gada budžetu sastādot A.Kalvīša valdība ir deklarēto taupības režīmu uzspiedusi galvenokārt pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā 2007.gada budžetā, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina. Šāda pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma. Turklāt A.Kalvīša valdība nav iesniegusi Saeimā budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu un dokumentu paketi likumā noteiktajā termiņā līdz 1.oktobrim, ierobežojot likumdevējas institūcijas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Valdis Dombrovskis norāda, ka Saeima ar savu balsojumu uzņemas atbildību par valdības gadiem ilgušo bezdarbību inflācijas ierobežošanā, par kuru būs jāmaksā tiem vēlētājiem, kuriem dotos solījumus A.Kalvīša valdība atsakās pildīt 2008. gada budžetā: pensionāriem, mediķiem, pedagogiem un policistiem.

Gan Tautas partija, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK informēja, ka rīt, 4. februārī pret Godmaņa valdību nebalsos.

Līdz ar to līdzšinējā valdība varēs turpināt darbu. «Tā kā zemnieku prasības ir uzklausītas, ZZS rīt pret Godmaņa valdību nebalsos, kā arī savus ministrus no valdības neatsauks,» tā Db pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kā Db 2. februārī jau rakstīja, arī Tautas partija pēc saviem pagājušās piektdienas paziņojumiem, ka valdība kļuvusi rīcībnespējīga, tomēr lēmusi par atbalstu Godmaņa valdībai. Atbalstu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai Db pauda arī TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. «Sarežģīto situāciju nedrīkst vēl vairāk pasliktināt, tāpēc valdībai darbs ir jāturpina,» tā M. Grīnblats. Koalīcijas partiju viedokļi gan pagaidām vēl atšķirās gan savā starpā, gan no premjera Ivara Godmaņa viedokļa, kādā veidā būtu veicama valsts pārvaldes un ministriju reforma, taču pagaidām tas nav iemesls, lai līdzšinējo premjeru gāztu.

Šodien atjaunoti demisionējušā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa un bijušā bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministra Aināra Baštika Saeimas deputātu mandātus.

Abi šie politiķi 9. Saeimā ievēlēti no Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa saraksta un savus deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

I.Godmanis 9. Saeimas laikā vispirms ieņēma iekšlietu ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā, bet pēc A. Kalvīša demisijas kļuva par Ministru prezidentu. Jūnijā notiekošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās I. Godmanis kandidēs no Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa saraksta.

Savukārt A. Baštiks bijis ievēlēts gan 8., gan 9. Saeimā, taču parlamentā praktiski nav strādājis – jau kopš 2002. gada nogales viņš ieņēma bērnu un ģimenes lietu ministra amatu, sākumā Einara Repšes, pēc tam – Induļa Emša, Aigara Kalvīša un I. Godmaņa vadītajās valdībās.

Ekspremjera Aigara Kalvīša plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

LB valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

«Visā pasaulē pieņemts, ka uzņēmumu padomēs ievēl atzītus biznesa un politikas pārstāvjus, kas ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku var veicināt un stiprināt uzņēmuma izaugsmi. Gribētu uzsvērt, ka Kalvīša kungs ilgus gadus ir darbojies Latvijas Saeimā, atkārtoti bijis Ministru Prezidents. Šādu cilvēku Latvijā nav daudz, tāpēc mūsu uzņēmums no viņa darbības padomē būs tikai ieguvējs,» tā Andersons.

Šaubas par valdības stabilitāti vairo premjera A. Kalvīša izteikumi par savu iespējamo pēcteci un E. Cilinska atteikšanās kļūt par ekonomikas ministru.

Teorētiski pat tad, ja Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kam Saeimā šobrīd ir 7 deputāti, aizietu no valdības, Aigara Kalvīša valdību vēl joprojām atbalstītu deputātu vairākums - 51. Tomēr reāli Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Visvaldis Lācis jau demonstrējis nepakļaušanos partijas disciplīnai, bet deputāts Leopolds Ozoliņš jau ilgstoši slimo, tādēļ pastāvētu risks, ka, aizejot no koalīcijas tēvzemiešiem, A. Kalvīša valdība faktiski kļūtu par mazākumvaldību laikā, kad parlamentā tiek apspriests nākamā gada budžets, kura noraidīšana nozīmē automātisku Ministru kabineta demisiju.

Tikai 6 dienas pēc premjera amata nosaukšanas, Ivara Godmaņa veidotā četru partiju koalīcijas valdība gūst atbalstu Saeimā.

54 deputātiem balsojot par, bet 43 pret Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību Ivara Godmaņa veidotajam Ministru kabinetam. Valdību veido četras partijas - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Partija LPP/LC un apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Jauni ministri

Valdības veidošanas laikā ministru amatu kandidāti mainījās strauji, piemēram, ekonomikas ministra amatā partiju sarunu laikā tika nosaukti pat trīs kandidāti. Beigās Saeimas apstiprinātajā valdībā ir četri jauni ministri - ekonomikas ministra amatā strādās Kaspars Gerhards, kas iepriekš ieņēma valsts sekretāra amatu ministrijā, par izglītības un zinātnes ministri apstiprināta Tatjana Koķe (iepriekš parlamentārā sekretāre), iekšlietu ministra portfelis tika Marekam Segliņam, bet par veselības ministru deputāti apstiprināja Kuldīgas slimnīcas direktoru Ivaru Eglīti. Jaunajā valdībā nestrādās līdzšinējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kura pienākumi tagad būs Ata Slaktera rokās un bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Notikušas arī citas izmaiņas - bijušais veselības ministrs Vinets Veldre jaunajā valdībā apstiprināts kā aizsardzības ministrs, bet pārējie ministri savus amatus saglabājuši. Lemjot par uzticības izteikšanu četru līdzšinējās koalīcijas partiju veidotajai valdībai, diskusijas ilga gandrīz trīs stundas. Jaunais laiks (JL), kas tika minēts kā iespējamais koalīcijas partneris, valdības veidotājiem pārmeta nevēlēšanos «mainīt politiku», kas bijusi Aigara Kalvīša vadītās valdības krišanas iemesls.

Atskaitoties par valdības pirmajās 100 dienās paveikto, premjers Ivars Godmanis piedāvāja sabiedrībai iepazīties ar valdības rīcības plānā minēto darbu progresu. Iepazīstoties ar valdības deklarāciju, plānu un šo dokumentu, var izteikt vairākas atziņas.

Pirmkārt, šajā valdībā darba plānošana notikusi apbrīnojami strukturēti, sabiedrībai sniedzot iespēju sekot līdzi ieplānoto un faktiski risināto jautājumu progresam. Šī valdība vispirms piedāvāja dokumentu ar iecerēto darbu strukturētu sarakstu – valdības deklarāciju. Pēc valdības apstiprināšanas tika radīts rīcības plāns. Pēc tā var izsekot, vai solījumiem, kuri bija minēti deklarācijā, ir ieplānota atbilstoša rīcība, turklāt – ar atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Savukārt ar Godmaņa kunga viedokli par pirmajos trīs mēnešos paveikto var iepazīties valdības 100 dienu atskaitē. Turklāt visos trijos dokumentos būtiskākie punkti ir savstarpēji izsekojami. Līdz ar to var teikt, ka pirmo reizi man zināmajā valsts vēsturē radīta saprotama un izsekojama valdības darāmo darbu atskaite.

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Valsts līdzekļu taupīšanas nolūkos varētu slēgt trīs ministrijas - Bērna un ģimenes lietu, Sabiedrības integrācijas lietu un ES līdzekļu apguves lietu ministriju, ar šādu viedokli rūpes par Latvijas finansiālo situāciju ir izrādījs iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

Principā būtu jāpiekrīt, ka vismaz vienā punktā Segliņam ir taisnība - bez visām šīm ministrijām mūsu valsts tīri labi varētu iztikt, pievienojot pa vienam departamentam kādai no atlikušajām ministrijām.

Šķiet, nav noslēpums, ka fatiski visas nosauktāz, kā arī E-lietu ministrija savulaik tika radīta galvenokārt tāpēc, lai katrai no koalīcijas partijām nodrošinātu zināmu pārstāvniecību valdībā.

Turklāt attiecībā uz Normunda Broka (TB/LNNK) vadīto ES līdzekļu apgūšanas ministriju jāatgādina, ka vēl Aigara Kalvīša valdības pastāvēšanas pēdējos mēnešos tika panākta vienošanās starp toreizējo premjeru un «tēvzemiešiem», ka šī institūcija ir likvidējama. Tiesa, šo ieceri realizēt vienkārši nepaspēja, jo tika nolikvidēta Kalvīša valdība kopumā. Taču līdz ar šo vienošanos sabiedrībai tika skaidri pateikts - pat valdībai un tās vadītājam tādu ministriju nevajag. Pašreizējā situācija gan ir nedaudz citādāka. Divas no trīs nosauktajām ministrijām vada premjera Ivara Godmaņa un satiksmes ministra Aināra Šlesera vadītās LPP/LC pārstāvji - Oskars Kastēns un Ainārs Baštiks. Tā kā ir maz ticams, ka Godmanis labprātīgi piekritīs valdībā mazināt paša partijas pārstāvniecību, tad divu minēto ministru atlaišana vien faktiski nozīmētu valdības krīzi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Saeima šovakar ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai. Par nobalsoja 40 deputāti, pret - 51, bet atturējās viens Saeimas deputāts.

"Man nav tādas ambīcijas nosēdēt krēslā par visu varu," tā I. Godmanis, uzsverot, ka arī nākamajai valdībai būtu jāīsteno Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuru realizēt valdība apņēmusies, lai saņemtu ekonomikas stabilizēšanai nepieciešamos līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas.

Turklāt arī jaunajam premjeram un valdībai nāktos izturēt daudzus sitienus, bet ir jautājums, vai atradīsies daudzi pretendenti, kas to spēs, norādīja I. Godmanis, piebilstot, ka opozīcijas rindās viņš tikai par vienu cilvēku zina, ka viņš spētu izturēt šos sitienus - tas esot Jaunā laika pārstāvis Einars Repše.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Gluži kā Ziemassvētku korālis ir noslēdzies jaunās Latvijas valdības veidošanas farss.

Respektīvi, daudz dažādu prātojumu un pārmetumu rezultātā ir apstiprināta Ivara Godmaņa valdība. Spriedelējumi par to, kam vajadzēja vai nevajadzēja būt premjeram, cik partijām bija jābūt koalīcijā un kā pareizi ir organizēt valdības veidošanas procesu lai paliek pagātnē. Tagad ir jāskatās uz priekšu, jāsaprot, kas tad gaida mūsu uzņēmējdarbību, vietējo kompāniju konkurētspēju un eksportspēju. Bieži ir izskanējis, ka lielākā no nu jau ekspremjera Aigara Kalvīša kļūdām esot slēpusies nevis padarītos vai nepadarītos darbos, bet gan apstāklī, kas valdība nav mācējusi savu pozīciju skaidrot sabiedrībai. Godmanim, šķiet, ar to problēmu nebūs, par ko liecina kaut vai fakts, ka, uzrunājot Saeimu, viņš spēja deklamēt runu, kuras ilgums bija līdzvērtīgs Kubas līdera Fidela Kastro kādreiz tradicionālajiem runas plūdiem, turklāt visi viņā uzmanīgi klausījās (lai gan tieši Godmaņa izteicieni nereti ir pārblīvēti ar «normāliem» cilvēkiem nesaprotamiem terminiem). Tajā pašā laikā neizskatās, ka bizness notikušā rezultātā izjutīs pozitīvas pārmaiņas. Turklāt šeit runa ir ne tik daudz par personālijām, bet gan par sistēmu kopumā. Respektīvi, Latvijā joprojām pastāv pietiekami absurda kārtība, kad nodokļu politiku kūrē tā pati institūcija, kas ir atkarīga par to iekasēšanu - Finanšu ministrija (tās vadīšana uzticēta bijušajam aizsardzības ministram Atim Slakterim). Ir gan skaidrs, ka, atšķirībā no viena otra politiķa uzskata, valsti gluži nevar vadīt kā uzņēmumu, tomēr būtu interesanti pavērot tādas kompānijas darbību, kur finanšu direktors vai grāmatvedis nodarbojas ar attīstības stratēģijas jautājumiem. Diez ko ilgi tāds uzņēmums «neizvilktu». Bet tieši tāda sistēma mūsu valstī pastāv - visas tā saucamās naudas lietas nosaka Finanšu ministrija, bet Ekonomikas ministrija faktiski veic pielāgošanās funkcijas. Neba velti ekonomikas ministra portfelis bija viens no tiem, ko četras valdošās koalīcijas bija ar mieru piešķirt Jaunajam laikam, ja nu tas tomēr sagribētu strādāt Godmaņa valdībā. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šīs valdības maiņa nozīmē pozitīvus jaunumus tiem dažiem cilvēkiem, kas beidzot savā dzīvē ir tikuši pie ministru portfeļiem, bet visnotaļ noteikti ne tai Latvijas sabiedrības daļai, kas strādā un maksā valstij nodokļus.

Parīt, 5. decembrī, no premjera amata atkāpsies Aigars Kalvītis, minējumi par to, kurš vadīs valdību, līdzinās zīlēšanai kafijas biezumos.

Tautas partija nav nosaukusi vienu konkrētu kandidātu, bet publiski pauž, ka par nākamo Ministru prezidentu cienīgi būtu kļūt gan pašreizējās valdības ministri Oskars Spurdziņš, Helēna Demakova, Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš, gan kādreizējais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš. Jaunais laiks premjera amatam nominējis Valdi Dombrovski, tomēr pašreizējās valdošās koalīcijas partiju politiķu izteikumi ļauj secināt, ka diez vai viņš var gūt Saeimas vairākuma atbalstu. Par vienu no ticamākajiem A. Kalvīša pēctečiem tiek uzskatīts iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), kurš savulaik bijis gan premjers, gan finanšu ministrs Viļa Krištopana valdībā pēc Krievijas krīzes. Tāpat izskanējusi versija, ka par nākamo valdības vadītāju varētu būt bezpartejisks kandidāts, tomēr arī šī iespēja ir mazticama.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedāvā ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 līdz 12, kā arī mainīt partiju atbildību par dažādām nozarēm, Db informēja I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

I.Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa ministrs vadītu Transporta un komunikāciju ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējā Satiksmes ministrija un e – lietu sekretariāts.

Zaļo un zemnieku savienība varētu deleģēt Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides un Zemkopības ministriju politiskos vadītājus.

Savukārt tēvzemiešu pārstāvim tiktu uzticēta Ekonomikas un reģionālās ministrijas vadība. Šajā ministrijā tiktu apvienotas pašreizējās Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

I.Godmaņa valdības reorganizācijas plāns, ar kuru šodien tika iepazīstināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, būtībā paredz, ka katra no partijām zaudētu vienu no tās pārraudzībā esošajām ministrijām, skaidro E. Vaikulis.

Latvijā jau gadiem ilgi ir runāts par dažādām X stundām - gan ekonomiskā, gan politiskā, gan arī militārā ziņā. Šoreiz izskatās, ka kuru katru brīdi šī X stunda var pienākt Ivara Godmaņa valdībai.

Tas viss liecina vēl arī par to, ka valdošās koalīcijas politiķus šobrīd visai droši var iedalīt divās pamatkategorijās: vieni vēl mēģina tvert pēdējo mirkli, lai realizētu savu saimnieku intereses jeb biznesa projektus, otri - ekonomiskās krīzes apstākļos vienkārši raustās zaudēt darbu. Rodas gan iespaids, ka tieši par ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām politiskā elite uztraucas vismazāk (izņemot gadījumu, kad premjeram ienāca prātā, ka algu samazinājums attiecas arī uz ministriem). Vismaz tā var secināt, ņemot vērā, ka pēdējo nedēļu laikā dažādi strīdi un diskusijas pārsvarā ir bijušas par to, kurš kuram uzticas, kuras plāns ir īstais, bet kura - neīstais, kurš būtu nākamais iespējamais premjers utt. Izskatās, ka Godmaņa valdības saīsināšanas plānu politiķi nav varējuši akceptēt vien tāpēc, ka, lūk, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nevar sabiedrībai parādīt, ka kāda partija piekāpjas Godmanim, nevis diktē savus noteikumus. Īsi sakot, priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies pilnā sparā. Jēdziens «vēlēšanas» mūsu politiķiem ir gluži kā sarkanā lupata bullim - ja kāds to pavicina, tad nabaga lopiņš neko citu vienkārši nav spējīgs ieraudzīt un aizmirst realitāti.