Valdības izveidotā darba grupa vienojusies ar Skandināvu telekomunikāciju kompāniju TeliaSonera par tās Lattelecom daļu pārdošanu, pretī iegūstot visas Latvijas Mobilā telefona (LMT) daļas.
It kā jau labi, ka valsts beidzot būs atrisinājusi savas saistības ar šiem uzņēmumiem, turklāt, pēc darījuma abu pušu paustā, par tiem iegūs maksimāli augstāko cenu. Tomēr visa šī sakarā ir vairākas neskaidrības.
Pirmkārt, visu šo Lattelecom un LMT pārdošanas procesu caurvij zināma noslēpumainības aura un caurspīdīguma trūkums, kas radies savulaik Latvijas valdības un TeliaSonera noslēgtā miera izlīguma dēļ. Dīvaini, ka sabiedrībai tā arī nekas nav zināms par Latvijas pelnošāko un daļēji valsts īpašumā esošu uzņēmumu privatizācijas nosacījumiem. Te nu būtu īstā reize, kad Jaunā laika pārstāvji, kas parak-stīja šo līgumu un sludina atklātību, varētu ar darbiem apliecināt, ka ir gatavi sekot pašu sludinātajām vērtībām un izstāstīt, kas tad rakstīts skandalozajā mierizlīgumā.
Otrkārt, uzņēmumi Latvijas mērogiem ir milzīgi, tāpat kā darījuma summa, tāpēc vairāk nekā dīvaina šķiet steiga, ar kādu valdības pārstāvji grasās noslēgt gadsimta darījumu. Satiksmes ministrs A. Šlesers uzstāj, ka privatizācijai ir jānotiek tūlīt līdz 12. septembrim, baidot visus ar uzņēmumu vērtību krišanos, salīdzinot to ar valūtu svārstībām, tāpēc vēlreizējai uzņēmuma vērtības noteikšanai nav jēgas - tas var tikai atlikt darījumu uz vēl vienu gadu.
Turklāt skandināvi jau tā ir gatavi samaksāt maksimāli augstāko summu, tātad jāpārdod! Taču gribētos jautāt, kāpēc TeliaSonera pēkšņi ir kļuvusi mums tik labvēlīga? Tikai muļķi mēdz pārmaksāt un diez vai to pulkam būtu piederīga TeliaSonera. Iespējams, ka skandināvi ir aplēsuši LMT patieso vērtību, kas var izrādīties augstāka par līdz šim noteikto vērtību - 668 miljoniem latu. Varbūt tas ir izskaidrojums, kāpēc valdības pārstāvji ir pret jauna uzņēmumu vērtējuma noteikšanu.
Protams, grūti ir diskutēt par šo uzņēmumu privatizāciju, ja par to daudz vairāk nezināmā nekā zināmā.
Tomēr, ja valsts bija pieņēmusi lēmumu, ka nepieciešams privatizēt abus uzņēmumus, kāpēc to nevarēja darīt ar biržas starpniecību. Ir pāris labu piemēru - Ventspils nafta un Latvijas kuģniecība. Darījuma summa solīda un visi apmierināti, un caurspīdīgums nodrošināts.