Sabiedriskā labuma biedrība

Sabiedrība par atklātību DELNA

Transparency International Latvijas nodaļa

Bruņinieku iela 27 - 38

Rīga LV1001

Tālr.: 7285585

Fakss: 7285584

[email protected]

Rīgā, 2007.gada 13.septembris

Paziņojums presei

Delna ir iesniegusi Valsts prezidentam savus priekšlikumus diskusijai par pārvaldības uzlabošanu veselības aprūpē. Delnas un pieaicinātu ekspertu vēstulē tiek izvirzīti šādi problēmjautājumi:

veselības aprūpes pieejamība,

informācijas apmaiņa un caurskatāmība,

korupcijas novēršana,

profesionālās ētikas standartu veidošana,

ārstu un pacientu tiesiska drošība,

veselības aprūpes procesa dalībnieku līdzdalības iespējas veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā.

Delna vēstulē atkārtoti norāda uz politiskās gribas un līderības trūkumu, vērtējot to kā cēloni veselības aprūpes strukturālajām problēmām. Delna vēstulē norāda, ka "nepieciešama enerģiska vadība, kas spēj mobilizēt jaunu ideju ieviešanu un sektorā strādājošo līdzdarbību. Jārada pārmaiņu process, par kuru atbildību gatavi uzņemties visas svarīgākās iesaistītās puses. Valsts prezidents var kļūt par nozīmīgu katalizatoru, nodrošinot pārmaiņu virzību, centrālo īstenošanas lomu atstājot Veselības ministrijai. Tās paspārnē varētu darboties īpaša konsultatīvā padome, kas diskutētu un uzraudzītu priekšlikumu ieviešanu."

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

"Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien publisko informāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim izlietotajiem 14 428 880 LVL. Informācija apkopota "Datu apkopojumā par LNB projektam izlietoto finansējumu no 2003. līdz 2006. gadam", kas ir pieejams Internetā www.j3b.gov.lv un www.delna.lv. Delna cer, ka šis datu apkopojums dažādi vērtējamajai diskusijai par līdzšinējo līdzeķlu izlietojumu LNB projektā dos faktos balstītus argumentus. Delna nodrošina sabiedrībai iespēju patstāvīgi iepazīties un vērtēt LNB projekta līdzekļu izlietojuma samērīgumu un lietderīgumu. Apkopojums satur datus par fiziskām un juridiskām personām, kas par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu saņēmušas LNB projekta līdzekļus. Delna cer, ka turpmāk atbildīgās valsts pārvaldes iestādes pašas aktīvi un atklāti publiskos šādus datus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību publisko līdzekļu tēriņiem.

Delnas iniciatīva izpētīt un apkopot informāciju par LNB projekta līdzekļu saņēmējiem balstās uz Kultūras ministrijas un v/a "Jaunie Trīs brāļi" un Delnas noslēgto Līdzdarbības līgumu, kas paredz īpaši plašu atklātību un aktīvu vēršanos pret korupciju v/a "Jaunie Trīs brāļu" īstenoto projektu ietvaros.

Kopumā pārskata periodā izlietoti 15 442 440 LVL, bet datu apkopojumā iekļauti 93,4% izlietotā finansējuma. Summas atlikumu veido darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un atsevišķas pozīcijas, kuru dokumentācijai Delnai nebija pieejams.

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums" nosaka, ka LNB projekts ietver ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) izveidošanu. Ar būvniecību un infrastruktūru saistītie darbi ietver jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību, t.sk., nekustamo īpašumu tiesību sakārtošanu, infrastruktūras izveidi, bibliotēkas iekārtošana, un LNB Repozitorija jeb reti pieprasīto grāmatu krātuves Ropažu pagasta Silakrogā rekonstrukciju.

Ziņu aģentūras LETA vakardienas ziņas "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" un "Delna: akustiskās koncertzāles Interneta aptaujas rezultāti, iespējams, tika viltoti" ir neaptiesas, maldinošanas un neprecīzas. Ziņas tika pārpublicētas www.delfi.lv, www.tvnet.lv, www.vdiena.lv.

Tā kā pēc vakardienas telefoniskām iebildēm LETA redaktorei Andersonei, ziņu aģentūra nekoriģēja savus apgalvojumus atbilstoši faktiem, Delna uzskata par savu pienākumu informēt sabiedrību par šo kļūdu. Tāpat Delna lūdz ziņu aģentūru LETA informēt savus klientus par Delnas viedokli.

Aģentūras LETA korespondente Emīlija Kozule vakardienas ziņā "J3b darbinieki saņēmuši piemaksas no Gaismas pils projekta" apgalvo sekojošo: "Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" darbiniekiem ar vadības un uzņēmuma līgumiem no "Gaismas pils" projekta līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā izmaksātas ievērojamas piemaksas, liecina sabiedrības par atklātību "Delna" interneta mājaslapā publiskotā informācija."

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir veiktas strukturālas izmaiņas, kuru ietvaros ir likvidēta kāda vārdā nenosaukta nodaļa un vairākas amata vietas, bet tā vietā izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas veiks analītisko funkciju.

Kā teikts KNAB paziņojumā, reorganizācijas mērķis esot optimizēt KNAB struktūru un padarīt efektīvāku funkciju izpildi. Ar izmaiņām tikšot stiprināts KNAB analītiskais darbs.

Nodaļu, kas tiks likvidēta, un atlaižamos darbiniekus KNAB nenosauc, vien informējot, ka tos KNAB darbiniekus, kuru amati tiks likvidēti, vērtēs speciāla komisija, kas izvērtēs šo cilvēku atbilstību jaunizveidoto amatu prasībām. Šī komisija tiks izveidota ar KNAB priekšnieka rīkojumu. Likvidētas tiekot ar likvidējamo nodaļu funkcionāli saistītās amata vietas.

Reorganizācija tiek pamatota ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vakar akceptēto jauno KNAB reglamentu, balstoties uz kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu par izmaiņām KNAB struktūrā, darbinieku sarakstā un amatu sarakstā.

Valsts aģentūrā "Jaunie Trīs brāļi" nostiprinājusies izpratne par pretkorupcijas jautājumu nozīmību sociāli atbildīgas iestādes darbībā un Aģentūrai ir jāspēj patstāvīgi realizēt tās pretkorupcijas un atklātības politiku. Aģentūrā novērojams progress Aģentūras korupcijas risku vadības darbā. Piegādatāju izvēlē Aģentūra rūpīgi izvērtē to spēju izpildīt pretkorupcijas deklarācijas prasības, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem efektīvas pretkorupcijas un atklātības politikas ietvaros. Arvien vēl Aģentūrā trūkst vienotas un sistemātiskas uzraudzības piegādātāju darbam pretkorupcijas jomā. Komunikācija ar sabiedrību ir regulāra un projektu aktivitātes visaptveroša.

Jūnijā Delna atlika izvērtējuma publiskošanu, dodot Aģentūrai laiku sakārtot pretkorupcijas un atklātības politikas ieviešanu nacionālo kultūras ēku būvniecībā. Divu mēnešu laikā Aģentūra ir pārstrādājusi savu Ētikas kodeksu un organizatorisko pretkorupcijas pasākumu plānu. Nākamā ceturkšņa laikā Aģentūrai jānodrošina to ieviešana atbilstoši izstrādātajos dokumentos paredzētajai kārtībai.

Par Aģentūras stingrību godīgas un atbildīgas valsts pārvaldes darba organizēšanā liecina Latvijā vēl maz realizēta, bet korupcijas novēršanai valsts pārvaldē ļoti svarīga prakse - pretkorupcijas prasību iekļaušana iepirkuma piedāvājuma pras��bās. Tādējādi Pretendenti iedziļinās pretkorupcijas jautājumos jau plānojot savu piedāvājumu un paredz tirgus situācijai atbilstošas izmaksas. Tāda pati stingrība kā piegādātāju izvēles procesā jānodrošina arī iepirkuma izpildes laikā, t.i. paredzot regulāru un visaptverošu pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzību. Šobrīd Aģentūra piemēro dažādus pasākumus pretkorupcijas deklarācijas izpildes uzraudzībai, tomēr laba pārvaldība paredzētu vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu pret piegādātājiem. V/a J3B jāievieš vienota un sistemātiska uzraudzības kārtības līdz LNB ēkas būvnieka un būvuzrauga līgumu noslēgšanai.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Nav iespējams solīt, ka turpmāk vairs nenotiks informācijas noplūdes no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), norāda biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai uzlabotu informācijas aprites drošību un nepieļautu informācijas noplūdi ārpus biroja, taču pastāvot cilvēciskais faktors. Cilvēki mēdzot rīkoties dažādi. Viņš darīšot visu iespējamo, lai veicinātu informācijas noplūžu izskaušanu.

Streļčenoks Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes skaidroja, ka iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša laikā, kontroles mehānisms ticis sagrauts. Birojam piešķirts daudz mazāk līdzekļu, kas būtu nepieciešami drošības pasākumu uzlabošanai.

Streļčenoks uzsvēra, ka birojā strādā godīgi cilvēki, kuri darbojas sabiedrības labā.

Pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) domām Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskata, ka tā kompetencē būtu pārbaudīt 10.Saeimas deputātes Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesumu saistībā ar 2250 latu aizdevumu, kas ņemts no Ventspils mēra Aivara Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei.

Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.

Kā iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek.com publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga «interešu viedokļa».

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

«Sabiedrība par atklātību – Delna» prasa KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim apturēt plānotās strukturālās reformas KNAB un aicina tās apturēt līdz nākošajai Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdei. Prasība tika izvirzīta, jo Delna uzskata, ka šīs pārmaiņas var negatīvi ietekmēt KNAB darbu.

Masu mediji atklāj, ka Normunds Vilnītis ir paredzējis, ka varētu attiekties no viena sava vietnieka. Drīzumā tiek plānots izveidot papildus operatīvo darbinieku grupu Informācijas uzkrāšanas un analīzes nodaļā. Šis lēmums ieviesīs izmaiņas KNAB strukturālā un operatīvā darba organizēšanā.

Delna uzsver, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis masu medijiem ir paziņojis, ka arī Valsts kanceleja uz iespējamiem reglamenta projekta trūkumiem un neprecizitātēm, kas var sadrumstalot KNAB struktūru.

«Struktūras izmaiņas, attīstot darbu reģionos, ir apšaubāmas laikā, kad KNAB budžets ir ierobežots. Komunikācija starp KNAB priekšnieku un darbiniekiem pēdējā laikā ir saasināta, kā varējām pārliecināties pēdējā KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē. Struktūras izmaiņas var tikt izmantotas kā iegansts, lai atbrīvotos no priekšniekam nevēlamiem darbiniekiem un var vājināt KNAB darbu korupcijas apkarošanā», atklāj Laura Miķelsone.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoka parakstītais rīkojums, kuru Jurašs saņēmis šodien, paredz, ka ar 15.augustu tiks izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar Jurašu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

"Loskutova atstādināšanas veids - neatkarīgi no lietas būtības - ir vērtējams kā nepieļaujama politiska ietekme uz nozīmīgāko krimināllietu virzību politiskās korupcijas jomā. Tas var arī tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt KNAB lēmumu partiju priekšvēlēšanu tēriņu izvērtējumā, kuram ir jātiek publiskotam, vēlākais, oktobrī un kas varētu draudēt Tautas partijai pat ar 2 milj. Ls sodu," uzskata Sabiedrība par atklātību Delna.

Kalvīša rīcība esot galējais posms premjera 2006.gada sākumā sāktajā KNAB apkarošanas politikā.Delna aicina Latvijas un starptautisko sabiedrību ar bažām un uzmanīgi sekot līdzi turpmākajai valdības politiskajai rīcībai ap tiesībaizsardzības iestādēm mūsu valstī.

Lai novērstu aizdomas par iespējamu valdības atkarību no nelikumīgām interesēm, Kalvītim esot nekavējoties:

1. sabiedrībai detalizēti jāizskaidro un jāpamato savs lēmums,

2. jāizklāsta KNAB vadītāja pārkāpumu būtība, kam ir jābūt iespējamam, ievērojot arī nepieciešamās slepenības normas,

3. jāveic salīdzinošs izvērtējums ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, kurās Valsts kontrole ir konstatējusi līdzīgus pārkāpumus;

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu lietā ir iesaistītas Rīgas domes amatpersonas, aģentūrai LETA apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, par amatpersonām piemērotajiem statusiem KNAB patlaban sīkāku informāciju nevarēja sniegt.

Tāpat KNAB apstiprināja, ka informācijas apmaiņa ir notikusi arī ar Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sācis kriminālprocesu par trim RS veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par trīs iepirkumiem.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu Škoda Transportation par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), visticamāk, veic kratīšanu arī airBaltic aviokasē Rīgas centrā. Kratīšana tiek veikta arī Tērbatas ielā, airBaltic aviokasē Travel Lounge.

Aviokase ir atvērta un strādā, tomēr tajā apmeklētājus apkalpo viena vai divas darbinieces. Pārējais biroja personāls atrodas biroja iekšienē.

Kā ziņots, KNAB darbinieki šodien veikuši arī kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību isaistītos uzņēmumos.

Šorīt, 26. septembrī, KNAB darbinieki ieradušies Helio biroju ēkā lidostas Rīga teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar airBaltic saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), airBalticTravel, Uniform Storage, airBaltic Ground Operation, Best&Partner un FLS.