Tehnoloģijas

Demonstrē «superinterneta» televīziju

Juris Kaža [email protected], 03.10.2005

Jaunākais izdevums

Augsta izšķiruma televīzijas pārraide no okeana dibena pie vulkāniskām «melno dūmu» strūklām bija parraugdemonstrāciju kulminācija Kalifornijas universitātes Sandiego nozares konferencē par interneta un mediju nākotni, raksta portāls Wired News. Izmantojot digitālos projektorus, tik rādīts kristālskaidrs attēls kurā skatītāji varēja redzēt simtiem dažādu dīvainu, caurspīdīgu jūras tārpu un citu kustoņu pulcēšanos ap karstajām t.s. melnām strūklām Klusā okeāna dibenā. Attēlu pārraidīja augsta izšķīruma (high definition) videokameras, kas bija nolaistas ar kabeli vairāku tūkstošu metru dziļumā pie vulkāniskām strūklām. Kad pārraidi pārslēdza uz pētniecības kuģa komandtiltu, kas vadīja zemjūras kameras, publika sāka novērsties no ekrāna, jo šūpošanās sajūta izraisīja nepatīkamas izjūtas, raksta Wired. Pārraide notika vētras laikā. Konferences iGrid 2005 vēstījums bijis, ka ar šādu attēla pārraides tehnoloģiju varēs drīzumā digitālajos kinoteātros rādīt sporta pasākumus ar klātbūtnes sajūtu, it kā publika sēdētu stadionā, kā arī demonstrēt digitālas «bezfilmas» filmas. Pagaidām tikai neliels skaits kinoteatru ASV un pasaulē spēj rādīt digitālas augsta izšķīruma filmas, turklāt ne tik augstā izšķīruma pakāpē, kā iGrid demonstrētajā eksperimentālajā tehnoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šmidre: Bez valsts var, bet tas būtu stulbi...

Aigars Kauliņš; aigars.kaulain, 13.02.2007

«Pietiek, ka mums uz katra kalna katrs mobilais operators būvē savus torņus, tagad vēl televīzijas sabūvēs, un uz katra kalna mums būs pa trim torņiem un mēs tiešām būsim slaveni visā pasaulē ar torņiem,» tā P. Šmidre.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdraudēta mazo televīziju pastāvēšana nākamgad, jo tām nepietiek naudas apraides maksai, raksta Diena.

Pēc pavasarī skaļi izskanējušajām bažām par mazo televīziju nākotni pēc pārejas uz digitālo apraidi vasarā iestājās pieklusums. Miers esot mānīgs. Pagaidām daudzas reģionālās un vietējās televīzijas skatītāji var redzēt, jo tās testa režīmā pārraida digitālajā apraidē. Kamēr ir testa režīms, mazajām televīzijām par apraidi nav jāmaksā. Tomēr no nākamā gada sākuma prieki beigsies - tām būs jāmaksā pilna maksa.

To mazās televīzijas nevarot «pavilkt», tāpēc to palikšana Latelecom bezmaksas kanālu paketē ir apdraudēta. Visu televīziju pārstāvji norāda uz neziņu par to, kas notiks pēc pāris mēnešiem, taču pirmās problēmas radušās jau tagad. Pirmām kārtām, tās ir spiestas sadarboties reģiona ietvaros un ne visur sadarbība noris gludi. Šajā ziņā lielākās problēmas bijušas Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satelīttelevīzijas skatītāju skaits pieaug

, 01.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar ikgadējo SES SIRIUS pasūtīto tirgus pētījumu, satelīttelevīzijas skatītāju skaits Latvijā pēdējo četru gadu laikā pieaudzis par 60%, Db.lv informēja SES SIRIUS AB Viceprezidente mārketinga un komunikāciju jautājumos Anna-Karin Modigh.

Pētījuma laikā tika apsekotas 790 000 mājsaimniecības jeb tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens televizors (SES ASTRA Baltic Satellite Monitor 2006. g. dati),

Pētījuma dati rāda, ka televīzijas signālu ar kabeļa palīdzību uztver turpat 50% (390 000 mājsaimniecību), ar satelīta palīdzību 10% (80 000 mājsaimniecību), savukārt analogo televīziju skatās - 40% (320 000 mājsaimniecību).

Arvien vairāk pieaug satelīttelevīzijas popularitāte; šobrīd lielākais satelīttelevīzijas nodrošinātājs ir Viasat, kurš visus kanālus raida, izmantojot satelītoparatora SES SIRIUS satelītus un kura pakalpojumi ir pieejami visās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Internetā informēs sabiedrību par digitālo televīziju

, 02.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien (2. jūlijā) oficiāli tika atklāta jauna interneta mājas lapa www.satellite.lv ar mērķi informēt Latvijas iedzīvotājus par digitālo televīziju un izvēlēs iespējām, kas pastāvēs pārejot no analogās uz digitālo televīziju.

Pamatojoties uz ES direktīvu digitālās TV ieviešanā, visa Eiropa pakāpeniski līdz 2012. gadam izslēgs analogo televīziju un pāries uz digitālo televīziju. Arī Latvijā šis process notiks, jautājums– cik ātri un kāds būs valsts gala lēmums par izplatīšanas veidu digitālai apraidei. Šādā situācijā vissvarīgākais ir, ka televīzijas skatītājs Latvijā saprot un zina, ko nozīmē digitālā TV un kas ir jādara, lai to skatītos.

"Mēs vēlamies informēt iedzīvotājus par dažādu alternatīvu pieejamību, kad notiks pārēja uz digitālo TV. Ir viegli domāt, ka vienīgā iespēja pārejot no analogās virszemes apraides ir digitālā virszemes televīzija. Bet pastāv arī citi risinājumi, pat ar lielāku piedāvājumu, piemēram, vairāk TV kanālu un jaunais TV standarts HDTV", uzsver Anna-Karina Modiga, SES SIRIUS AB viceprezidente mārketinga un komunikācijas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Iemājo TV un viedierīču ekrānos

Jānis Vēvers - sadarbībā ar Lattelecom, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi var pieteikties ciparu TV ieviešanai Latvijā

Sanita Igaune, Db, 06.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotājiem daudz neskaidrību saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu

, 15.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka joprojām ir daudz neskaidru jautājumu saistībā ar pāreju uz digitālo televīziju, liecina kompānijas VIASAT Latvija pasūtījuma un GFK Baltic veiktās aptaujas.

Savukārt 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka pārejas process radījis liekas problēmas un uztraukumu, bet 15% apstiprina, ka vispār nav interesējušies par digitālo televīziju. 12% respondentu atzīst, ka neizprot, kādēļ jāmaina televīzijas signālu apraide un tikpat liels procents aptaujāto norāda, ka jau izmanto digitālo televīziju, tādēļ pārejas procesā neiedziļināsies.

Tikai 14% aptaujas dalībnieku viedoklis par ciparu virszemes televīziju un tās ieviešanu ir bijis pozitīvs.

VIASAT Latvija vadītājs Valts Ermansons uzskata, ka lielākā kļūda ir tā, ka paralēli tiek risināti vairāki fundamentāli jautājumi. Diskusijas gan par saturu, gan arī tehnisko aprīkojumu nav radījušas pārliecību, ka process tiek kontrolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Asociācija: analogās TV atslēgšana Rīgā ietekmēs 15% skatītāju

Sanita Igaune, 01.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analogās apraides atslēgšana ietekmēs tikai 15% Rīgas iedzīvotāju, jo šobrīd 85% jeb 250 tūkst. Rīgas mājsaimniecību skatās maksas televīziju, liecina Latvijas Elektroniskās komunikācijas asociācijas (LEKA) dati.

Tādējādi lēmums par jaunu TV uztveršanas veidu būs jāpieņem aptuveni 44 tūkst. Rīgas iedzīvotāju, kas televīziju šobrīd skatās ar istabas vai jumta antenu.

Turklāt, pēc LEKA apsekojuma, vismaz 50% no mājsaimniecībām, kas televīziju Rīgā skatās ar istabas vai jumta antenu, ir iespējams pieslēgt kabeļtelevīziju, bet pārējām jāizdara izvēle starp satelīttelevīziju un virszemes televīziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pamatu reģionālo televīziju izplatīšanai vajadzētu būt virszemes TV apraidei.

Tāds ir viens no variantiem, lai realizētu ieceri, kura paredz kabeļtelevīzijas operatoriem uzlikt par pienākumu savā programmu piedāvājumā ietvert attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu.

Šādu prasību kabeļoperatoriem paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti Latvijas Televīzijas LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

Situācija reģionālo televīziju jomā Latvijā ir dažāda - no negatīvisma līdz pozitīvām iezīmēm, DB sacīja Vidzemes TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Plānoto ieceri viņš vērtē pozitīvi, taču ir vairāki jautājumi, kuri būtu jāatrisina. Proti, kabeļtelevīzijas operatoru interesēs ir tas, lai kanāls nebūtu tukšs un reģionālo TV saturs tiktu piedāvāts, ja ne visu diennakti, tad vismaz aktuālākajā pārraides laikā. Atbilstoši NEPLP datiem Latvijā ir televīzijas, kas savu saturu piedāvā tikai no vienas līdz trijām stundām dienā, ir televīzijas, kas savus raidījumus pārraida līdz sešām stundām diennaktī, un tikai atsevišķos gadījumos piedāvājums ir plašāks. Tādējādi reģionālajām televīzijām būtu jāpiedomā pie sava satura pilnveidošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesuļvētra Sendija radījusi nopietnus bojājumus televīzijas koncerna RTVi galvasstacijā Ņujorkā, no kuras tiek saņemts TV signāls arī Lattelecom Interaktīvās televīzijas vajadzībām.

Kā informē uzņēmums, tehnisko nepilnību novēršana un signāla pārraides atjaunošana var aizņemt līdz pat divām dienām, kuru laikā Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem, kuri izvēlējušies Krievijas tematisko paku, nebūs pieejami kanāli Mir Seriala, RTV International, Naše ļubimoje kino un kanāls Detskij mir/Teleklub.

Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika norādīja, ka Interaktīvās televīzijas Krievijas tematiskā paka ir viena no pieprasītākajām. «Ļoti ceram, ka jau pavisam drīz ASV dabas spēks un tehnoloģiju sniegtās iespējas varēs mierīgi līdzās pastāvēt, nodrošinot TV skatītājiem visā pasaulē iespēju skatīties savus iemīļotos kanālus,» sacīja I. Alika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jauni noteikumi par reklāmu TV

, 29.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīvu, Eiropas Parlaments šodien, 29.novembrī, apstiprinājis jaunās Eiropas Savienības (ES) prasības par reklāmu un "produktu izvietošanu" televīzijā. Atšķirībā no direktīvas par Televīziju bez robežām, kas ir spēkā pašlaik, jaunā kārtība skars arī interneta televīziju un pakalpojumus, ko skatītāji saņem pēc pieprasījuma.

Dalībvalstīm izmaiņas būs jāievieš līdz 2009. gada beigām, informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Deputāti direktīvu pieņēma bez balsojuma, jo galīgā likumprojekta redakcija jau bija pilnībā saskaņota gan Parlamentā, gan ar ES dalībvalstīm, t.i., Padomi.

Viens no jauninājumiem ir noteikumi par produkta izvietošanu — noteiktas markas preces demonstrāciju reklāmas nolūkā. Tā būs aizliegta bērniem domātos raidījumos, ziņu programmās, informatīvos un informatīvi izglītojošos, kā arī dokumentālos raidījumos. Produktu izvietošana tomēr atļauta, rādot filmas, seriālus, sporta un vieglas izklaides raidījumus.

Kinofilmas, televīzijas filmas un ziņu raidījumus ar reklāmas pauzēm drīkstēs pārtraukt ne biežāk kā reizi 30 minūtēs, stundā nepārsniedzot 12 minūtes. Reklāmas pauzes nav pieļaujamas bērnu raidījumos, ja vien tie nav ilgāki par pusstundu. Reklāmas ierobežojumi neattiecas uz citiem raidījumiem, piemēram, seriāliem un izklaides programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IZZI: tas ir laika jautājums, kad valsts pāries pilnībā uz maksas TV

Sanita Igaune, 29.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010. gads parādīja, ka Latvija ir ceļā uz maksas televīziju. «Pirmais, kas atslēdzās no bezmaksas apraides, bija telekompānija TV5, šobrīd aizvien aktuālākas kļūst runas par LNT un TV3 aiziešanu no bezmaksas apraides. Tādēļ prognozējam, ka tas ir tikai laika jautājums, kad valsts pāries pilnībā uz maksas televīziju,» DB uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Būtisks notikums telekomunikācijas nozarē šogad bija Konkurences padomes lēmums ļaut apvienoties IZZI un Baltkom. «Pat Latvijas lielākais un ietekmīgais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom bija nobažījies par iespējamo apvienošanos un gaidāmo konkurenci, medijos izplatīdams nepatiesu informāciju, ka Baltkom un IZZI iecerētā apvienošanās varētu radīt uzņēmumu ar dominējošu stāvokli. Tas ir zīmīgi, īpaši ņemot vēra faktu, ka šādu ziņu izplatīja uzņēmums, kurš arī pēc iespējamās IZZI un Baltkom apvienošanās nenoliedzami būs dominējošā stāvoklī tirgū. Par to liecina, piemēram, klientu bāze, kas Lattelecom ir vairāk nekā divas reizes lielāka, nekā abiem uzņēmumiem kopā ņemot,» pārdomās dalās E. Jugno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem, kuri iekāpuši galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, dodoties savās ikdienas gaitās, drīzumā var rasties iespēja skatīties televīziju, vēsta laikraksts Diena.

Ar Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP) jau saskaņota iecere veidot Rīgas reģionālo televīziju (RRT), kurā tikšot rādītas «vienas pieturas formāta» ziņas, un tās būtu skatāmas visos galvaspilsētas sabiedriskā transporta līdzekļos.

Kopumā par šo ieceri A.Kamenščikova izteikusies vispārīgi, konkrētību solot pēc tam, kad tā tiks akceptēta. Viens no jautājumiem, ko viņa vēlas paturēt zem slepenības plīvura, ir televīzijas investors, norādot, ka to atklāšot tikai, kad būs parakstīts līgums.

NRTP pārstāve Dārija Juškeviča gan apgalvojusi, ka padome interesējusies, vai šis projekts nav saistīts ar Rīgas domi vai kādu politisku spēku, sevišķi ņemot vērā gaidāmo vēlēšanu tuvumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī LVRTC plāno iesniegt piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā

Sanita Igaune, Db, 04.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TP: Lattelecom monopolstāvokļa saglabāšana ciparu apraidē ļautu saglabāt reģionālo TV tīklu

BNS, 09.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom monopolstāvokļa saglabāšana ciparu televīzijas (TV) apraidē ļautu nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamu pakalpojumu un saglabātu reģionālo televīziju tīklu, aģentūrai BNS pavēstīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Skaidrojot to, kādēļ TP iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz iespēju Lattelecom pagarināt līgumu par digitālās televīzijas nodrošināšanu arī pēc 2014.gada, Kučinskis atzina, ka TP atbalsta valsts monopola saglabāšanu, jo tas ir veids, kā nodrošināt, ka digitālā TV ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, turklāt tādējādi tiktu saglabāts arī reģionālo TV tīkls.

«Ja Lattelecom nezina, vai līgums tiks pagarināts vai ne, mēs nevaram runāt par kaut kādām atlaidēm, par bezmaksas dekoderiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tāpat šādā gadījumā ir apdraudēta reģionālo televīziju eksistence, jo iekļaušana apraides paketē maksā 600 tūkstošus latu, kas reģionālajām televīzijām ir nesasniedzama summa. Lattelecom pašreiz translāciju reģionālajām televīzijām nodrošina bez maksas. Nenoliedzami, ka digitālās apraides ieviešana ir ilglaicīgs process, tāpēc tikai loģiski, ka uzņēmumam, kas to sācis, ir jādod iespēja atpelnīt ieguldītās investīcijas. Ar šādiem nosacījumiem ir iespējams runāt par bezmaksas dekoderiem un reģionālo televīziju bezmaksas apraidi arī turpmāk,» paskaidroja Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās televīzijas signāls nav uztverams no Rīgas pat tik netālu esošā pilsētā kā Bauska, pārliecinājušies TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālisti.

Pirms tam, pārbaudot dekoderu pie Bauskas speciālistiem, ierīce darbojusies un signāls bijis labs. Problēmas sākušās, kad tehniķi ar to pašu dekoderu žurnālistus aizveduši uz kādām mājām tikai pārsimt metru tālāk. Līdzšinējā, analogajā sistēmā tur televīziju skatījušies samērā labi. Bet, mēģinot pieslēgt digitālo, tas nav izdevies.

Kaut arī saimnieki apgalvo, ka antena esot laba un pat speciāli pārbaudīta, tā, iespējams, esot vienkārši par zemu. Vajadzīga vismaz vēl pāris metrus augstāka, bet nav pārliecības, vai jumts to izturēs, ja izturēs, antenas nostiprināšanai vēl noteikti būs vajadzīgas arī atsaites. Pat, ja saimniekiem pietiktu naudas, laika apstākļu dēļ sākt darbus vēl tik un tā nevarētu. Tas nozīmē, ka pat labākajā gadījumā vismaz pāris mēnešus te būs jāpaliek bez Latvijas televīziju kanāliem. Lai arī saimnieki, tāpat kā visi iedzīvotāji, par sabiedrisko televīziju maksā nodokļus, pakalpojumu nesaņems. Digitalizācijas ieviesēji to nav spējuši novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lattelecom interneta pieslēgumu skaits sasniedz 100 tūkstošus

, 23.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 23.novembrī, Lattelecom Kuldīgas rajona Skrundā ierīkojis 100 tūkstošo pastāvīgā interneta pieslēgumu Latvijā, kas apliecina strauju interneta izplatības pieaugumu valstī.

Šogad pastāvīgā interneta pieslēgumu skaits pieaudzis par 45% jeb vairāk nekā par 31 tūkstoti, no tiem apmēram viena trešdaļa ierīkota Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā. Reģionos visvairāk jaunu pieslēgumu ierīkots Jelgavas, Ogres, Daugavpils un Cēsu rajonā. Vislielākais pastāvīgā interneta pieslēgumu pieauguma īpatsvars šogad ir Madonas (par 74%) un Preiļu (par 68%) rajonā.

Pastāvīgā interneta pieslēgumu skaits ir būtiski pieaudzis kopš šī gada augusta vidus, kad privātpersonām sāka piedāvāt Mājas komplektu, ar kuru klients par fiksētu cenu var iegūt interneta pieslēgumu, tālruņa līniju un neierobežota apjoma sarunas par Lattelecom tīklā visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Reģionālās TV analogās apraides atslēgšanas dēļ taisnību meklēs Eiropā

Sanita Igaune, 02.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optimistiski paziņojot par veiksmīgu īstenoto pāreju uz ciparu apraidi, atbildīgās institūcijas izliekas, ka reģionālās televīzijas neeksistē, tāpēc iespējami Eiropas līmeņa tiesu darbi.

1.jūnija tika atslēgta analogā apraide nacionālajām televīzijām, taču lokālās televīzijas reģionos no Rīgas atslēgt tehniski nav iespējams. Tas ir tāpēc, ka vietējās izmanto savus analogos raidītājus, tātad, ja vien nevēlēsies pašlikvidēties, turpinās raidīt, trešdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Nacionālais radio un televīzijas centrs atslēdzis vien tās trīs televīzijas, kurām nomāja savu infrastruktūru. Taču Latvijā kopumā ir 21 vietējā televīzija, un to kopējā auditorija ir ap 300 tūkst. skatītāju liela.

Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs, divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš stāsta, ka pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā panākta konceptuāla vienošanās, ka vēl līdz 2011. gada beigām mazās televīzijas tomēr drīkstēs raidīt analogajā signālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eesti Energia Igaunijā piedāvās digitālo televīziju

, 12.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energoapgādes komersants Eesti Energia sadarbībā ar kompāniju Viasat Igaunijas iedzīvotājiem piedāvās digitālo televīziju, ziņo Igaunijas laikraksts Postimees.

No šī gada marta Eesti Energia filiāle Televork bez interneta pieslēguma piedāvās arī digitālo televīziju. Savukārt Viasat saviem klientiem bez digitālās televīzijas turpmāk varēs arī piedāvāt internetu.

Igaunijas Viasat vadītāja Krista Leppiko stāsta, ka liela daļa Viasat klientu ir ieinteresēti, lai kopā ar digitālo televīziju viņiem būtu arī interneta pieslēgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom uzsācis zīmola maiņu - jaunais logotips saglabā līdzību ar iepriekšējo, tā ilustrējot uzņēmuma līdzšinējos sasniegumus un pieredzi, taču tam ir cita krāsa un vienkāršāks dizains.

Jaunais Baltcom logotips ir veidots vienkāršs un mūsdienīgs – «o» burtā ir integrēts burts «b», kurš veido ikonu, kuru plānots izmantot kā atsevišķu elementu. Arī jaunā elektrozilā krāsa ir īpaši izvēlēta – tā ir mūsdienīga, enerģiska un dinamiska, stāsta Baltcom pārstāve Inese Tauriņa. Vizuālās identitātes maiņa notiks pakāpeniski.

Lēmums par uzņēmuma zīmola maiņu ir cieši saistīts ar uzņēmuma izaugsmi. Šodien Baltcom ir uzņēmumu grupa, kuras īpašnieki ir starptautiska ārvalstu investoru grupa, kas mājsaimniecībām piedāvā ne tikai optisko internetu, interaktīvo televīziju, digitālo televīziju un telefoniju, bet arī elektroenerģiju un EKOenerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Televīzijas maldinot skatītājus

, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā NRTP no televīzijas skatītājiem esot saņēmusi vēstules, telefona zvanus un e-pastus ar sūdzībām, ka TV programmā paredzētās filmas, sāk rādīt ar laika nobīdi līdz pat 40 minūtēm, tādejādi maldinot TV skatītājus.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) 17. aprīļa sēdē diskutēs ar lielāko televīziju programmu vadītājiem par laika nobīdi TV programmās, uzklausot televīziju pārstāvju argumentus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pēdējo nedēļu laikā NRTP no televīzijas skatītājiem ir saņēmusi vēstules, telefona zvanus un e-pastus ar sūdzībām, ka TV programmā paredzētās filmas, sāk rādīt ar laika nobīdi līdz pat 40 minūtēm, tādejādi maldinot TV skatītājus.

Lai risinātu šo situāciju, NRTP uz sēdi aicinās Latvijas lielāko televīziju – LNT, TV 3, TV 5, LTV un PBK programmu vadītājus, lai uzklausītu TV pārstāvjus un kopīgi idenditificētu konkrētās problēmas. NRTP kā sabiedrības interešu pārstāvis vēloties, lai televīzijas cienītu savus skatītājus un ievērotu TV programmās norādītos pārraides laikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lattelecom «tēmē» uz kabeļu un satelīttelevīzijas operatoru klientiem

Sanita Igaune, Db, 29.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

Komentāri

Pievienot komentāru