«Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis,» sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā sacījis apcietinātais Deniss Čalovskis.

Pagājušā gada 4. decembrī, nolaižoties ar trosēm no jumta, specvienības kaujinieki ielauzās sestā stāva dzīvoklī Imantā un apcietināja 27 gadus veco rīdzinieku. Viņš tiek turēts aizdomās par smagu kibernoziegumu - viņš, vēl kāds Krievijas pilsonis un kāds Rumānijas pilsonis radījuši datorvīrusu Gozi, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru.

«Tagad man ir ļoti daudz laika - dienas un naktis. Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē - nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas,» sacījis D. Čalovskis.

Uz Neatkarīgās jautājumu par datorvīrusu Gozi viņš atbildējis: «Nezinu, kas tas tāds par vīrusu. Neprotu radīt datorvīrusus. Par Gozi uzzināju, lasot rakstus presē par sevi.»

Vaicāts, kāpēc slēpis seju kapucē, D. Čalovskis skaidrojis: «To dienu es vispār atceros ar grūtībām - biju nobijies. Manā dzīvoklī iemeta granātas, troksnis, dūmi, tad uzbrukums, rokudzelži. Man uz kādu laiku zuda atmiņa. Kapucē slēpos tāpēc, ka domāju, ka tas ir kāds šausmīgs pārpratums, tas nevar notikt ar mani. Ja rādīšu savu seju, tad nevarēšu stāstīt, ka tas nenotika ar mani. Uztraucos par ģimeni, godu, par vecākiem, par tēva veselību. Joprojām jūtos kā ierauts kādā šausmu stāstā. Nespēju noticēt, ka viss, kas notiek, ir realitāte.»

D. Čalovska juristi neizslēdz, ka varētu atkārtoti vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot tiesību aktus, kas regulē Latvijas pilsoņu izdošanu ASV, ziņoja LETA

Advokātu birojs Borenius, kas Čalovska interesēs gatavoja pirmās konstitucionālās sūdzības, vēl nav saņēmis oficiālu atbildi no ST, tādējādi arī komentēt nolemto būtu pāragri, sacīja advokāta palīgs Matīss Šķiņķis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ST tika apstrīdēti vairāki tiesību akti, un arī motivācija, ar kuru atteikta lietas ierosināšana, katrā no šiem gadījumiem var būt atšķirīga.

«Vispirms mierīgi visu izvērtēsim un, iespējams, atkārtoti vērsīsimies ST,» aģentūrai LETA sacīja Šķiņķis, piebilstot, ka termiņš konstitucionālo sūdzību iesniegšanai vēl nav nokavēts.

ST atteikusies ierosināt lietu pēc Čalovska parakstītajām konstitucionālajām sūdzībām, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Čalovskis bija apstrīdējis vairāku tādu normu konstitucionalitāti, kas regulē personas izdošanu ārvalstīm. Iepriekš ST rosināja valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV.

Aprīļa sākumā Čalovskis ST apstrīdēja normu, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstību Satversmei. Čalovskis iesniedza konstitucionālo sūdzību par Latvijas valdības un ASV valdības 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu neatbilstību Satversmes 92. un 98.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmajai daļai.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra