Igaunijas bankā Bigbank depozītnoguldījumu apjoms šāgada pirmo trīs mēnešu laikā palielinājies par 47% līdz 1,72 miljardiem kronu (77,2 milj. latu). Iemesls šādai straujai izaugsmei bija bankas darbības paplašināšanai Vācijā, ziņo BBN.

Bigbank boss Targo Rauss norāda, ka viņš šos rādītājus neuzskata nemaz par tik lieliem panākumiem, jo Bigbank vēl nav veikusi nekādas lielās reklāmas kampaņas Vācijā. Viņš gan atzīst, ka, salīdzinot ar depozītnoguldījumu apjomu palielināšanos par 181 miljonu kronu (8,1 milj. latu) 2008. gada pirmajos trīs mēnešos, šī gada pieaugums 650 miljonu kronu (29,2 milj. latu) apmērā ir iespaidīgs.

Bigbank norāda, ka galvenokārt depozītnoguldījumus bankai devis privātais sektors eiro valūtā. Šī gada sākumā noguldījumi eiro valūtā Bigbank veidoja mazāk nekā 33% no kopējā depozītnoguldījumu apjoma, taču jau pēc trīs mēnešiem eiro īpatsvars depozītnoguldījumu portfelī palielinājies līdz 47%.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Ekonomiskajai krīzei pasaulē un Latvijā pieņemoties spēkā, kā arī izjūtot ekonomikas stabilizācijas plāna pirmos augļus cenu pieauguma izskatā ir lietas, kas mūs varētu iepriecināt. Degvielas cenu kritumu jau noteikti esam pamanījuši, bet to, ka naudas maciņā paliks vairāk visiem tiem kam ir eiro kredīti ar mainīgo procentu likmi, sajutīsim jau tuvākajā laikā, norāda DnB NORD Bankas speciālisti.

Kāds ir ECB mērķis un instrumenti mērķa sasniegšanai?

ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, kas ir noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. pantā. Bankas Padome pieņem monetārās politikas lēmumus, pamatojoties uz vispārējo cenu stabilitātes risku novērtējumu, tā veic dažādas darbības lai gada inflācijas līmeni eiro zonas valstīs vidējā termiņā noturētu tuvu 2% robežai. Ar vidēju termiņu tiek saprasts tas, ka ECB monetārā politika nespēj mainīt cenu vai inflācijas attīstību dažu mēnešu laikā. Pēdējā laikā šis vienīgais centrālās bankas mērķis tika kritizēts, jo, pēc ekonomistu viedokļa, aizraujoties ar inflācijas apkarošanu par maz uzmanības tika pievērsts ekonomikas saguruma pirmajām pazīmēm. Piemēram, ASV Federālās rezervju sistēmas (ECB analogs) mērķis ir ne tikai inflācijas regulēšana, bet arī ilgspējīgas ekonomikas attīstības veicināšana. Beidzot, kad inflācija eiro zonas valstīs tomēr ir samazinājusies zem nospraustā līmeņa, ECB ir pievērsusies arī ekonomikas stimulēšanai, strauji samazinot procentu likmes.

Pēdējos divu - trīs gadu laikā aizdomīgi lielas naudas summas un konti, kas atradās Latvijā pārcēlušies uz Igauniju, raksta Igaunijas laikraksts Aripaev.

Igaunijā ievērojami palielinājušies nerezidentu depozītnoguldījumu apjomi, kamēr Latvijā nerezidentu noguldījumi samazinājušies.

2004. gada beigās Latvijas bankās nerezidentu depozītnoguldījumos atradās vairāk nekā 2,7 miljardi latu.

Kad ASV varasiestādes sāka pievērst uzmanību Latvijas bankās noguldītajai naudai, apmēram 224,5 miljoni latu tika pārskaitīti uz citu banku kontiem ārzemēs.

Rezultātā Igaunijas bankās nerezidentu depozītnoguldījumi palielinājās no 6,2 miljardiem EEK (278 380 000 Ls) 2004. gada sākumā līdz 19,3 miljardiem EEK (866 570 000 Ls) 2007. gada sākumā. Tas nozīmē, ka nerezidentu depozītnoguldījumu apjoms Igaunijā trīs gadu laikā vairāk nekā trīskāršojušies.

Eiro kredītu ņēmējiem šogad jārēķinās ar vēl lielākām kredītu izmaksām, jo Euribor likmes pieaug, kredītos bieži izmantotā trīs mēnešu Euribor var pārsniegt 5 procentu līmeni.

Trīs mēnešu Euribor likme, ko bankas izmanto, aprēķinot kopējo likmi eiro kredītiem, lielāka nekā 5 % bija tikai 2000. gadā, liecina www.euribor.org apkopotā statistika. Tomēr pašlaik kredītu krīzes dēļ ASV, pieaugošo kredītrisku dēļ Eiropas bankās un Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzsāktās cīņas dēļ pret inflāciju Euribor likmes pakāpeniski pieaug, tuvojoties pēdējo turpat astoņu gadu rekordam. «Euribor likmes pašlaik atrodas ļoti augstā līmenī. 3 mēnešu Euribor likme 6. jūnijā sasniedza augstāko līmeni kopš 2000.gada decembra, strauji pieaugot dienas laikā par 10 bāzes punktiem (bp), līdz 4.967 %. Likme ir pat augstāka nekā pagājušā gada decembra vidū, kad finanšu tirgus krīze sasniedza savu kulmināciju,» minēja Hansabankas Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomists Jurijs Māsāns.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

ASV kredītu krīzes dēļ Latvijā no jauna izsniegtie kredīti var kļūt dārgāki, jo baņķieri prognozē banku pievienoto likmju kāpumu.

Jau pāris gadus sīvas konkurences rezultātā sevišķi mājsaimniecībām izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bankas piedāvāja pievienotās likmes, kas veido kopējo mainīgo likmi, 0.6 % un 0.8 % apjomā. Pievienoto likmju samazinājuma vilnis sākās 2005. gada sākumā un turpinājās visu gadu, dažām bankām akciju veidā likmi samazinot pat līdz nullei. Kopš tā laika tirgū pieejamas pievienotās likmes zem 1 %, tas stimulējis arī ļoti strauju šī tirgus pieaugumu. Tiesa, pēdējā laikā izveidojusies lielāka atšķirība pievienoto likmju līmenī starp bankām, kurām ir «lielās mātes», un bankām, kurām kā naudas avots kalpo sindicētie kredīti un depozīti. No banku interneta mājas lapām var redzēt, ka, piem., SEB Unibankas hipotekārajiem kredītiem pievienotās likmes patlaban svārstās no 0.75 līdz 3 %, bet, piem., Parex bankas piedāvājumā pievienotās likmes sākas no 1.5 % (līdz 2.25 %). Tomēr turpmāk, iespējams, šī situācija mainīsies. Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis LB apskatā Averss un Reverss, aprakstot ASV kredītu krīzes iemeslus un sekas, skaidroja, ka skandināvu mātesbankas caur to emitētajiem vērtspapīriem un no Eiropas naudas tirgiem piesaistītā finansējuma lielā mērā ir atkarīgas no norisēm pasaules finanšu tirgos, un piesaistīto finanšu resursu sadārdzināšanās agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu arī uz Latvijas banku izsniegto kredītu cenu. Tas tāpēc, ka samaksa par piesaistīto naudu, piem., no mātes bankas, tiek iekļauta un veido vienu no lielākajām daļām izsniegtā kredīta pievienotajā likmē. Hansabankas 2006. gada pārskats liecina, ka Hansabanka no Swedbank pērn aizņēmusies nedaudz virs miljarda eiro, kur 3 vai 6 mēnešu Euribor pievienotās likmes svārstās no 0.056 % līdz 0.12 %. Tikmēr Parex banka, piem., pērn un šogad piesaistīja resursus sindicētā kredīta veidā par likmi Euribor plus 0.45 % vai 0.575 %. Tomēr aptaujātajām bankām atšķiras viedokļi par to, vai tās nākamgad palielinās procentu likmes, jo kredītu ņēmējiem jau tā pieaugošo starpbanku likmju un papildu nosacījumu dēļ kredīta saņemšanai neklājas viegli. Tādējādi nākas secināt, ka daļa banku konkurences dēļ varētu ziedot daļu peļņas, lai saglabātu zemu likmi.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.

Kas vainīgs?

No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Sākšu ar mazu atkāpi par fiksētajām un peldošajām likmēm. Būtībā, jau visas likmes ir fiksētas, jautājums tikai, uz cik ilgu periodu. 3 mēnešu Eiribor piesietie kredīti ir fiksēti uz 3 mēnešiem, kamēr, piemēram, 5 gadu kredīta likme ir spēkā piecus gadus, un pēc tam atkal mainās.

Lielākā, piemēram, 5 gadu (standarts) fiksētās likmes priekšrocība irstabilitāte unprognozējamība – kredīta ņēmējs ar 100% pārliecību zina sava ikmēneša kredīta maksājuma lielumu 5 gadus uz priekšu.

Taču finanšu tirgos paršādu «pārliecību» parasti ir jāmaksā. Veiksim sekojošu eksperimentu. Paskatīsimies, kādas ir bijušas vēsturiski 3 mēnešu eiribor likmes un 5 gadu valdības likmes (korektāk būtu ņemt 5-gadu swap likmes, taču ar valdības likmēm sanāks pat konservatīvāk). Parēķināsim, kuras likmes būtu bijušas zemākas – 5-gadīgās vai 3 mēnešu likmes 5 gadu garumā, fiksējot tās no jauna katru ceturksni.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Banku tirgū pievienotās likmes jaunizsniegtajiem kredītiem jau ir pieaugušas un turpinās pieaugt, iespējams, sasniedzot 5 %.

Mājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptEsošo un iespējamo likmju kāpumu apliecina vai visi aptaujātie baņķieri, kā iemeslu minot valdošo finanšu krīzi pasaulē, kas būtiski sadārdzinājusi starpbanku resursus. Proti, bankām šobrīd nākas krietni vairāk maksāt par naudu, ko tālāk izsniegt kredītos. Tiesa, ne visas bankas šobrīd atklāj pievienotās likmes kredītiem, lai gan, kā zināms, vēl pērn informācija par likmēm bija gana plaša. "Pasaules ekonomikā notiek negatīvu notikumu eskalācija. Tas būtiski palielina finanšu institūciju savstarpējo neuzticību un naudas deficītu. Likumsakarīgi, ka šajos apstākļos naudas dārdzība palielinās. Visi maksā vairāk, un tās ir ne tikai bankas ar zemākiem reitingiem, bet arī bankas ar augstiem un stabiliem banka, kas, aizņemoties pasīvus starptautiskajos tirgos, izjūt naudas dārdzību," tā Nordea bankas mārketinga un pārdošanas vadītājs Kristians Pudans. "Lai arī analītiķi un speciālisti gaidīja piesēšanos ekonomikā un kreditēšanas tempu piebremzēšanos tieši Latvijā — Baltijā pēc vairāk gadīgā optimisma perioda, izrādījās, ka stāvoklis pasaules finanšu un kreditēšanas tirgos ir krietni sliktāks, kā rezultātā naudas cena faktiski būtiski pieaugusi,» atzina Parex bankas viceprezidents Normunds

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

«Recesija Eiropā jau varētu būt sākusies. Diemžēl ECB likmju samazināšana nespēs būtiski uzlabot eirozonas situāciju. Pat, ja likmes tūlīt samazinātu līdz nullei, eirozona visdrīzāk ieslīdētu recesijā,» tā uzskata DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šodien Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmē reģiona monetārās politikas noteicēji parūpējās par pārsteigumu – eiro bāzes likme tika samazināta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25% atzīmei.

Jāteic, ka pirms šīs sanāksmes lielākā daļa analītiķu prognozēja, ka eiro likmes tiks samazinātas decembrī vai tikai nākamā gada sākumā. Šī ir pirmā sanāksme, kad bankas vadītāja amatā atrodas Mario Dragi no Itālijas, kas nomainījis ilggadējo ECB prezidentu Žanu Klodu Trišē. Iespējams, likmju samazinājums rāda, ka jaunais bankas vadītājs tik spītīgi neturēsies pie ECB mandāta – cenu stabilitātes – ieturēšanas.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.