Eksperti

Divas labi noslēptas sensācijas

Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors, 03.06.2010

Jaunākais izdevums

Pirmā sensācija: eksporta cenas atgriezušās «trekno» gadu līmenī

Iespējams, jums rodas jautājums: kas par to, ka cenas atkal ir augšā? Kāpēc gan šie skaitļi ir tik nozīmīgi, ka tiek dēvēti par sensacionāliem? Atbildu: tāpēc, ka tie rāda, ka valdības «pretkrīzes» programma, kurai ik dienu tiek dziedātas slavas dziesmas, patiesībā ir izgāzusies.

http://www.csb.gov.lv/csp/events/?mode=arh&period=05.2010&cc_cat=470&id=11990

Lata iekšējas devalvācijas programmas mērķis bija panākt Latvijas ražotāju eksporta cenu samazināšanos, lai šādi – caur algu un attiecīgi pašizmaksu samazināšanos – uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Eksporta cenas atkal ir augšā. Tātad ir noticis tas, par ko Nacionāla resursu institūta eksperti brīdināja jau pašā sākumā – nekas nesanāks, nevienam tas vēl nav izdevies, jo šāda rīcība ir pretrunā ar loģiku. Dažādiem līdzekļiem spiežot ekonomiku samazināties (un tieši šāds plāns tiek realizēts Latvijā) valsts attīstība tiek kavēta, nevis stimulēta. Attiecīgi samazinās arī konkurētspēja.

Turpretim Pasaules ekonomikas foruma pētījumā atrodam, ka Latviju konkurētspējas ziņā atsteidz Urugvaja, Botsvāna un Kazahstāna; gada laikā mēs esam noslīdējuši par 14 pozīcijām zemāk.

http://www.weforum.org/en/index.htm

Kā gan to vērtēt, ja ne kā totālu izgāšanos?

Secinājums: būtu tikai loģiski, ja tie, kuri jau vairāk kā gadu nepaguruši propagandē un turpina propagandēt iekšējās devalvācijas ideju, tagad tikpat kvēli atvainotos par savām apzinātajām vai neapzinātajām kļūdām.

Tā gan ir tikai retorika: skaidrs, ka tas nenotiks. Tieši otrādi, mums turpinās stāstīt, ka viss ir OK. Šo meldiņu vilks arī starptautiskās institūcijas, jo Latvija ir lielisks paraugs tam, kā var mērķtiecīgi samazināt ekonomiku par 25% – un neprotestēt. Kā iespējams uzkraut valsts monetārās politikas un finanšu sektora kļūdas uz nodokļu maksātāju pleciem – un neprotestēt. Kā patiesībā var nodot Latvijas valsts intereses, zaudēt neatkarību – un neprotestēt.

Nepārprotiet, es neaicinu aktīvi pretoties, es aicinu domāt. Ja mēs turpinām kā ieprogrammēti robotiņi uzticēties piedāvātajai politikai, mums nav jābrīnās par tās rezultātu.

Kā šajā kontekstā skan mūsu premjera kārtējā deklarācija, ka iekšējā devalvācija ir efektīvs līdzeklis krīzes pārvarēšanai? Šķiet, ka valsts galvai nav reālas informācijas par to, kas notiek valstī.

Ja būtu, tad viņam droši vien būtu sāpīgi dzirdēt, ka gada laikā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju ir kļuvuši nabadzīgāki (CSP kopā ar Pasaules Banku), bet ceturtdaļa tuvojas izdzīvošanas slieksnim (pēc Eurobarometra datiem). Godājamais, Dombrovska kungs, vai jūs zināt, ka Latvijas pēdējā gada laikā IKP ir nokritis par 1/4, bet legālais bezdarbs sasniedzis 1/5 no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem? Vai valdībai kāds ir pateicis, ka tās parāds jau sasniedzis 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% ir ārējais parāds? 2010. gada beigās parādu līmenis var uzpampt līdz 60% no IKP.

Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms ir sasniedzis 18% no kredītu kopapjoma, kopā tie ir 2,74 miljardi latu (vairāk nekā 20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo ir mīnus 85 miljoni. Vēl trīs vai četri tādi „optimisma pārpilni” mēneši, un tekošais konts būs mīnusos. To visu mūsu līderi mēģina mums uzdot par efektīvu līdzekli krīzes pārvarēšanai. Kam viņi melo? Mums vai sev? Manuprāt, tā ir katastrofa.

Kā no tā visa izķepuroties? Pirmkārt, mums ir nepieciešama neatkarīgu ekonomikas ekspertu veikta situācijas analīze. Līdzšinējais ārvalstu banku algoto ekspertu atbalstītais kurss nevar risināt Latvijas ekonomikas problēmas. Tas ir izdevīgs tikai pašām bankām, kuras ir atradušas lielisku veidu, kā «nepiedalīties» Latvijas ekonomikā.

Valdībai kā nesaprātīgam kaķēnam jāiebaksta degunā Latvijas krīzes reālie cēloņi. Valdošajai koalīcijai uzticamā propaganda aizgūtnēm daudzina divus «iemeslus» – pasaules finanšu krīzes ietekmi un vājo budžeta disciplīnu.

Ar pirmo teikumu valdība no sevis noņem atbildību, pasakot, – re, visa vaina meklējama tur, aiz okeāna. Tie ir meli. Latvijā krīze ir sākusies vēl pirms pasaules krīzes. Tas skaidri redzams statistikas datos. Otrā tēze pasaka – pie visa vainīgi iepriekšējie valdoņi, ne mēs. Bet budžeta disciplīnas trūkums ir krīzes sekas nevis cēlonis: neviena ekonomika nespēj noturēties, ja tajā tiek ieplūdināts ārvalstu kapitāls, kas pārsniedz vai ir salīdzināms ar šīs valsts ekonomikas kopējo apjomu. Starp citu, tāpēc problēmas ir arī visām tā sauktajām eiro zonas perifērijas valstīm. Komunikāciju lietpratēji jau paspējuši šīs valstis nosaukt par «cūkām» (PIIGS, saīsinājums no Portugāle, Īrija, Islande, Grieķija, Spānija). Vai zināt, kā tie paši asprāši sauc mūs? Ungārija (Hungary) + Igaunija (Estonia) + Latvija + Lietuva = HELL. Tur mēs esam, ellē.

Latvijas tirgū ārvalstu bankas jūtas pilnīgi brīvi. Citiem vārdiem sakot, tās bauda lielāku varu nekā vietējie ražotāji. Ko tādā tirgū bankas dara, kur novirza naudu? Tur, kur var gūt tūlītēju peļņu un kur šķietami mazāk risku: nekustamajā īpašumā un patēriņā. Nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums bankai. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus.

Skaidrs, ka latvietis vai ungārs būs ar mieru maksāt lielākus procentus nekā zviedrs vai austrietis. Taču, ja nauda nāk no ārpuses, iekšējo tirgu, teiksim tā, vienkārši okupējot, tā ļoti ātri izraisa problēmas šīs valsts ekonomikai. Naudas ieplūšana nekustamo īpašumu tirgu veido tirgus burbuli. Cenas strauji aug, kādu laiku notiek pārkreditēšana uz lielāku vērtību utt.

Savukārt naudas ieplūšana patēriņā veido patēriņa bumu. Ja pirktu Latvijas preci, tad tiktu stimulēta ražošana, būtu darbavietas, uzņēmumiem būtu nauda attīstībai, valstij stabili nodokļi. Taču mēs vai nu labprātīgi vai piespiedu kārtā pārsvarā izvēlamies importa preces un nauda aizplūst ārā no valsts, pasliktinot ārējās tirdzniecības bilanci.

Jā, kādu brīdi visi priecīgi. Nekustāmo īpašumu bums ļauj būvstrādniekiem braukt uz darbu ar līzinga BMW X5. Nodokļu masa un budžets aug. Taču aug arī cenas un inflācija. Kalvīša valdība pakļaujas opozīcijas spiedienam un par 32% ceļ algas valsts sektorā. Tobrīd inflācija vēl ir 9%. Nav jābūt pravietim, lai saprastu, kā pēc šāda soļa inflācija atkal leks augšā. Taču cilvēki joprojām priecīgi, valdība iedrošina: viss kārtībā, ekonomika labi attīstās. Un cilvēks ņem kredītus, ko viņam uzmācīgi piedāvā. Beigu beigās to kopapjoms pārsniedz Latvijas IKP. Pašiznīcināšanās bumbas mehānisms ir iedarbināts, un atliek tikai gaidīt.

Celt lata kursu, lai piebremzētu burbuļa veidošanos, nevienam nenāk ne prātā – tieši tāpat, kā tagad neviens neuzdrošinās domāt par kursa pazemināšanu, lai stimulētu ekonomiku. Lata kurss pret eiro ir fiksēts. Tas nozīmē – mēs faktiski esam eiro zonā, jo Latvijā jau sen netiek realizēta neatkarīgā monetārā politika. Un tikai tie, kam tas nav izdevīgi, var izlikties, ka tā nav. Tā ir otrā labi noslēptā sensācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atklājot vērienīgu kontrabandas shēmu, aiztur noziedznieku Čigānu un Kriminālpolicijas nodaļas vadītāju

BNS, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID muitas amatpersonas sadarbībā ar KNAB veica muitas pārbaudi kāda Latvijas uzņēmuma teritorijā Daugavpilī. Uzņēmums nodarbojās ar autotransporta kravu pārvadājumiem, tostarp starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī smagās tehnikas nomas un remonta pakalpojumiem.

Pārbaudē pamanīts, ka kādā no konteineriem atrodas cigaretes, bet uzņēmuma darbinieki atteikušies atvērt konteineru, tādēļ, saņemot prokurora piekrišanu, konteiners tomēr atvērts. Tajā atrasti vairāk nekā 100 tūkstoši kontrabandas cigarešu ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Turpinot notikuma vietas apskati, likumsargi novērsa mēģinājumu iznīcināt šķidrumu ar spirta smaku. Šis šķidrums bija lietiskais pierādījumus.

Likumsargi secinājuši, ka organizētās noziedzības grupas dalībnieki rūpīgi slēpuši savu patieso nodarbošanos, izveidojot dažādas slēptuves kontrabandas preču glabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) liedzis valstī ievest 25 tūkstošus kontrabandas cigarešu, kas bija noslēptas automašīnas durvīs, sliekšņos un sēdekļa atzveltnē.

VID muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, novērsa mēģinājumu nelegāli pārvietot 25 120 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

11.martā, Silenes muitas kontroles punktā VID muitas amatpersonas sadarbībā ar Valsts robežsardzes darbiniekiem, veicot vieglās automašīnas Audi padziļināto muitas kontroli, konstatēja, ka automašīnas durvīs zem apdares paneļiem, sliekšņos un priekšējā sēdekļa atzveltnē ir noslēptas cigaretes. Kontroles rezultātā tika izņemtas 25 120 Credo, Premjer, Fest, NZ un Minsk markas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot kontroles pasākumus, Ventspils ostas muitas kontroles punktā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas ar darba suņa palīdzību aikavējušas nelegālu mēģinājumu pāri robežai pārvietot 2,1 miljonu nelegālu cigarešu, kas bija noslēptas mēbeļu kravā, informē VID pārstāvji.

Pagājušās nedēļas nogalē VID muitas amatpersonas uz prāmja Scottish Viking veica uzbruacošo transportlīdzekļu pārbaudi, kuras laikā darba suns norādīja uz iespējamu cigarešu klātbūtni uz kādas kravas automašīnas. Transportlīdzekli vadīja Lietuvas Republikas pilsonis.

Uzsākot pārbaudi, tika konstatēts, ka automašīnas kravas nodalījums un piekabe ir pilnībā piekrauta ar mēbelēm. Kontroles gaitā muitas amatpersonas atklāja, ka starp mēbelēm ir noslēptas kartona kastes ar cigaretēm.

Padziļinātās pārbaudes rezultātā tika izņemtas 210 kartona kastes, kurās kopumā atradās 2 100 000 cigarešu Pioneer bez akcīzes nodokļa markām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID uz prāmja atrod vairāk nekā 4,5 miljonus kontrabandas cigarešu

Žanete Hāka, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas uz prāmja, kas kursē maršrutā Liepāja–Travemunde, atklāja vairāk nekā 4,5 miljonus kontrabandas cigarešu Winston, Minsk un Fest ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, informē VID.

Tādējādi novērsts kaitējums valsts budžetam aptuveni 677 tūkstošu eiro apmērā. Cigaretes bija noslēptas transportlīdzeklī, kas uzbrauca uz prāmja, – tajā esošajos ūdens uzsildīšanas boileros. Par faktu VID Muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma.

VID muitas amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Liepājas ostā uz prāmja ASK, kas kursē maršrutā Liepāja–Travemunde, veica padziļinātu muitas kontroli Lietuvas Republikā reģistrētam smagajam automobilim ar puspiekabi, kuru vadīja Lietuvas Republikas pilsonis. Saskaņā ar muitas amatpersonām uzrādītajiem dokumentiem kravā atradās ūdens uzsildīšanas boileri, kurus bija paredzēts sūtīt no Igaunijas kādam uzņēmumam Beļģijā, taču muitas amatpersonām aizdomas izraisīja ūdens uzsildīšanas boileru konstrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija uzgājusi līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki, veicot muitas kontroles pasākumus uz Baltkrievijas robežas, novērsa mēģinājumu valstī nelegāli ievest 248 000 cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija paslēptas automašīnas degvielas tvertnēs izvietotajās lūkās un puspiekabes riepās.

2011.gada 4.aprīlī, Silenes muitas kontroles punktā iebrauca kravas automašīna Daf ar puspiekabi, ko vadīja 28 gadus vecs Polijas pilsonis. Veicot vizuālu automašīnas apskati, radās aizdomas par kontrabandas cigarešu pārvietošanu, kas apstiprinājās padziļinātās kontroles gaitā. Noņemot transportlīdzekļa degvielas tvertnes, tika konstatēts, ka abās tvertnēs ir izveidotas lūkas, kurās noslēptas kopumā 170 tūkstošus Viceroy markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Savukārt, pārbaudot transportlīdzekļa riepas, VID darbinieki atklāja, ka divās puspiekabes riepās un divās rezerves riepās atrodas 78 tūkstoši Viceroy markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar optimismu sejā autoražotāji atkal ir gatavi strādāt ar pilnu jaudu, jo neviens nevēlas nokavēt vilcienu, kad tirgus strauji aug.

Kā jau tas pēdējos gados ierasts, līdz ar moderno tehnoloģiju un informācijas plūsmas mežonīgo ātrumu arī Ženēvas izstādē izpaliek pārsteigumi un negaidītas sensācijas. Tas, protams, nenozīmē, ka autoražotājiem vairs nebūtu ko teikt. Drīzāk otrādi, attapušies no ekonomiskās krīzes, ikviens steidz izmantot brīdi, lai aizliktu kāju priekšā konkurentiem un iekarotu lielāku tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā naftas nozarē strādājošie nopelna vairāk par finansistiem

Gunta Kursiša, 21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā naftas biznesā strādājošie ir apsteiguši finansistus un kļuvuši par vislabāk apmaksātajiem darbiniekiem, atsaucoties uz Krievijas statistikas aģentūras Rosstat (Росстат) datiem, vēsta Krievijas mediji.

Šā gada oktobrī vidējā naftas nozarē strādājošā alga Krievijā bija 61 tūkstotis rubļu jeb aptuveni 1030 latu, liecina Rosstat dati. Augsta samaksa bijusi arī kurināmā un enerģijas nozarēs – vidēji 55 tūkstoši rubļu jeb apmēram 929 lati. Tiek lēsts – ja Krievijas naftienku atalgojums turpinās pieaugt tikpat strauji, kā līdz šim, tad šā gada beigās finansisti zaudēs ienesīgākākajā nozarē strādājošo statusu arī gada griezumā.

Šā gada septembrī tradicionāli vienu no mazākajiem atalgojumiem Krievijā saņēmuši izglītības nozarē strādājošie – vien 15,8 tūkstošus rubļu jeb aptuveni 267 latus. Zema bijusi arī veselības nozarē strādājošo alga – vidēji 17 tūkstoši rubļu (aptuveni 287 lati), savukārt vissliktāk apmaksātais darbs Krievijā septembrī bijis apģērbu ražošanas nozarē – tajā strādājošie saņēma vidēji 11,2 tūkstošus rubļu jeb 189 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Šlesers aicina pārstāt melot, Satiksmes ministrija nekomentē

Ieva Mārtiņa, 01.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētais, iespējams, airBaltic akcionāru līgums, kuru slēguši bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas Sistēmas, kura īpašnieks ir airBaltic vadītājs Bertolts Fliks, šobrīd nav spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Ask.fm dibinātājs saistībā ar pašnāvībām: problēmas sakne ir jāmeklē kaut kur dziļāk

Dienas Bizness, 05.11.2012

Sociālais tīkls ask.fm ir pārspējis tā radītāju cerības. Tāpēc Oskars Liepiņš, Marks Terebins, Iļja Terebins, Valērijs Vešņakovs un Klāvs Sinka šajā projektā saskata lielas perspektīvas. Tā martā vēstīja laikraksts Dienas bizness.

Foto: Elīna Kursīte, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Masu mediji klauvē pie nepareizajām durvīm,» savā profilā sociālajā platformā ask.fm norādījis viens no tās dibinātājiem Marks Terebins. Mediji viņa viedokli neveiksmīgi centās iegūt pēc divām Īrijā notikušajām pusaudžu pašnāvībām, kas tiek saistītas ar Latvijā radītajā ask.fm piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Arī skolas direktors Frenks Dūlijs - viņa vadītajā skolā mācījās viena no mirušajām pusaudzēm - brīdinājis, ka ir jābūt piesardzīgiem, pirms šajā nāvē vaino internetu, atsaucoties uz independent.ie, norāda Diena.

Laikraksts iepriekš ziņoja, ka ask.fm tiek saistīts ar divām pusotra mēneša laikā notikušām īru pusaudžu pašnāvībām. Piecpadsmitgadīgās Kiaras Pagslijas vecāki ir pārliecināti, ka vienīgais meitas nāves iemesls ir ask.fm piedzīvotais psiholoģiskais terors, jo nekas nav liecinājis par viņas nodomu. Savukārt trīspadsmit gadu vecās Erinas Galageres nāvi saista ar ask.fm, jo 24 stundas pirms pašnāvības izdarīšanas viņa par to paziņoja portālā. Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vitālijs Skrīvelis: Nauda tiek tērēta dzīvokļiem un automašīnām, nevis investēta veselībā

Kristīne Stepiņa, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka cilvēki līdz galam nespēj novērtēt veselības nozīmi. Viņi ir gatavi daudz vairāk tērēt dzīvokļiem un automašīnām, nevis investēt savā veselībā un veikt nepieciešamās preventīvās darbības,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka SIA PharmIdea, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

«Veselīga dzīves veida pamatā ir ēšana, fiziskās aktivitātes, sevis izglītošana un trenēšana, lai varētu tikt galā ar ikdienas stresu. Visas sensācijas veido negatīvā informācija. Ja pieņem, ka informācijas lauks ir baseins, mēs katru dienu peldam cauri baseinam, kas ir pilns ar mēsliem. Tāpēc ir jāspēj atbrīvoties no dienas laikā uzkrātās negatīvās informācijas, no stresa, kas beigās rezultējas psihosomātiskajās slimībās, kuņģa čūlā vai paaugstinātā asinsspiedienā. Attīstītajās pasaules valstīs cilvēki daudz vairāk pievērš uzmanību ne tikai savai veselībai, bet arī sevis sakārtošanai ikdienā. Tāpēc viņi ir veselīgāki, dzīvo ilgāk. Arī vēzis tur visbiežāk ir hroniska slimība, šie slimnieki strādā un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi,» skaidro V. Skrīvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divām nedēļām beigs pastāvēt Liepājas kafejnīca Kursas Putni, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Mums beidzas līgums, un ir uzradies arī cits interesents, kurš grib šeit saimniekot. Tas ir pēc abpusējas vienošanās. Nekādas sensācijas un konfliktu nav. Cik es zinu, tad līdzīga noskaņa un pasākumi šeit tiks turpināti. Domāju, ka šī aura un vieta Liepājas kartē nepazudīs,» skaidro kafejnīcas saimnieks Artūrs Butāns.

Cilvēki jau mudina atpūtas vietai meklēt jaunas telpas un uzņēmējdarbību turpināt. Ne tikai apmeklētāji, bet arī mūziķi. «Man personīgi kādu laiku šāds mērķis nav. Domāju, ka no viena zirga lēkt otra mugurā nebūtu pareizi. Kādu laiku ir jāiekrāj spēki un idejas. Tikai pēc tam tie nebūs Kursas Putni. Varbūt līdzīga ideja un platforma. Arī es labprāt pieņemu jaunus izaicinājumus. Strādājot šeit, man ir nākuši dažādi darba piedāvājumi, tas viss tā sakrita kopā,» atzīst kafejnīcas saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperts: Ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu

Kristīne Stepiņa, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēkons: politikā ienākusi tāda kā ģedovšķina

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par politiķu ieinteresētību investīciju strīdu izšķiršanā par labu kādai no pusē intervijā laikrakstam Diena dalās kādreizējais Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes palīgs jurists Ivars Mēkons.

Pēc ilgstošiem skandāliem esat aizgājis no darba valsts pārvaldē. Vai pareizāk jāsaka - jūs piespieda aiziet?

Valsts pārvaldē, un tieši Valsts kancelejā, strādāju 12 gadu. Pārstāvēju valsti starptautiskos investīciju strīdos. Lai gan lēmumu par aiziešanu pieņēmu brīvprātīgi, jāsaka, man bija pamatotas bažas, ka tiek veikti pasākumi, lai no manis tiktu vaļā. Sākotnēji tika meklēti oficiāli iegansti, tādus neatrada, tad sekoja netieši, bet ļoti intensīvi un skaidri mājieni no dažādām pusēm. Nekas pārsteidzošs nebija arī pielaides valsts noslēpumiem atņemšana. Tas gan nekādā veidā netraucēja man savu darbu turpināt, jo pielaide man bija 10 gadu un jāsaka, visā šajā laikā biju izskatījis labi ja kādus desmit attiecīgi klasificētus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Transportlīdzekļos izveidotās slēptuvēs atklāj 1,04 miljonus kontrabandas cigarešu

Dienas Bizness, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, novērsa mēģinājumu Latvijā ievest kopumā 1 046 000 kontrabandas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām, informē VID.

Cigaretes bija noslēptas divos kravas transportlīdzekļos speciāli izveidotās slēptuvēs.

Sestdien, 2015.gada 27.jūnijā, Silenes muitas kontroles punkta amatpersonas, veicot no Baltkrievijas Republikas iebraukušas kravas automašīnas SCANIA skenēšanu, kravas konteinera konstrukcijā konstatēja slēptuvi. Uz aizdomu pamata, ka iespējama nelikumīga akcīzes preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai, izmantojot kravas konteinera konstrukcijā izveidoto slēptuvi, transportlīdzeklis tika novirzīts padziļinātas fiziskās kontroles veikšanai. Pārbaudes gaitā tika atklāts, ka kravas konteinerā izveidota dubultā siena, kuru daļēji demontējot, tika konstatētas cigaretes. Kontroles rezultātā tika izņemti 609 200 cigarešu Fest un 200 000 cigarešu Minsk ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām un 80 000 cigarešu Winston ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām; kopā - 889 200 cigarešu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus kādai ar prāmi no Krievijas iebraukušai kravas automašīnai, tās piekabē - refrižeratorā atklāja speciāli izveidotu slēptuvi, kurā atradās 438,8 tūkstoši cigarešu.

VID muitas amatpersonas saskaņā ar viņu rīcībā esošo riska informāciju veica kontroles pasākumus Ventspils ostā kādai Igaunijā reģistrētai kravas automašīnai, kas bija iebraukusi Latvijā no Krievijas ar prāmi Transrussia.

Atverot piekabi - refrižeratoru, tika konstatēts, ka tajā atrodas krava – divdesmit divas paletes ar kurināmajām briketēm. Muitas kontroles procesā iesaistot kinologu ar darba suni un izmantojot speciālos tehniskos līdzekļus, refrižeratora grīdā tika atklāta visā tā garumā izveidotā slēptuve, kurā atradās cigaretes. Demontējot daļu grīdas virsējās kārtas, no slēptuvēm grīdas nodalījumos, izmantojot likumpārkāpēja konstruēto «stiepļu mehānismu», muitas amatpersonas izņēma noslēptās cigaretes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki novērš 11 mēģinājumus nelegāli ievest cigaretes – kājāmgājēji un autobraucēji, izmantojot dažādus slēpņus, mēģina ievest valstī vairāk nekā 40 tūkstošus cigarešu.

VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot muitas kontroles pasākumus uz austrumu robežas, novērsa 11 mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā 42 tūkstošus jeb 2 102 paciņas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Dažādu marku cigaretes bija noslēptas speciāli izveidotos kravas un vieglo automašīnu slēpņos, kā arī zem ceļotāju apģērba un personīgajā bagāžā.

Laika posmā no piektdienas, 5. novembra, pusdienlaika līdz svētdienas, 7. novembra, pēcpusdienai VID darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes darbiniekiem padziļināti pārbaudīja vairākus «aizdomīgus» ceļotājus.

Pārbaužu rezultātā Terehovas muitas kontroles punktā divās kravas automašīnās atklāti slēpņi, kuros atradās kopā 14 tūkstoši cigarešu. Chesterfield, Prima, Jin Ling, More un Style marku cigaretes bija paslēptas automašīnu kabīņu durvīs aiz apšuvuma, sēdekļos, gaisa padeves šahtās, kabīnes sliekšņos, zem motora pārsega vāka, virs ledusskapja un kabīnes augšējā daļā aiz apgaismojamā paneļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija, kuras priekšnieks ir Ints Ķuzis, starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs. Policija uzskata, ka minētā krava nav bijusi domāta Latvijas tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums Pandoras dokumenti: Politiķi noslēpuši miljonus ārzonu firmās

LETA--AFP/BBC, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, liecina svētdien publiskotais pētījums "Pandoras dokumenti" ("Pandora Papers"), kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Pētījumā atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistība ar slepeniem aktīviem Monako. Tajā arī vēstīts, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos un ka Jordānijas karalis Abdulla slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlās sākt kriminālvajāšanu pret policijas darbinieku, kurš nav ziņojis par kontrabandas preču glabātuvi

Gunta Kursiša, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī atklāta kontrabandas cigarešu un spirta noliktava, savukārt kāda bijusī Valsts policijas amatpersona par tās esamību esot zinājusi, bet nav ziņojusi kolēģiem. Saistībā ar šiem noziegumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde vēlas uzsākt kriminālprocesu.

VID Muitas kriminālpārvalde nosūtīja Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2011. gadā uzsāktu kriminālprocesu pret kādas SIA valdes locekli. Viņš apsūdzēts par muitošanai pakļautu preču un alkoholisko dzērienu nelikumīgu uzglabāšanu. Tāpat krimiālvajāšānu vēlas uzsākt pret kādu bijušo Valsts policijas amatpersonu par neziņošanu par noziegumu.

2011. gadā kāda Latvijas uzņēmuma teritorijā Daugavpilī tika atklāta ar slēptuvēm aprīkota kontrabandas preču noliktavu. Noliktavā tika atrasti 308,8 tūkst. dažādu marku cigarešu ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes markām, aptuveni desmit tonnas šķidruma ar spirta smaku, aptuveni 20 litri dažādu alkoholisko dzērienu ar trešo valstu akcīzes nodokļu markām, kā arī nelikumīgi glabātas divas bises ar munīciju un arbalets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Novērš vairāk nekā 153 tūkstošu cigarešu nelegālu ievešanu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 153 200 kontrabandas cigarešu ievešanu, informē VID.

2016.gada 22. decembrī Kārsavas muitas kontroles punktā no Krievijas Federācijas iebrauca kravas vilciens. Vilciena sastāva skenēšanas rezultātā muitas amatpersonas konstatēja 30 cm dziļumā zem akmeņoglēm paslēptus iepakojumus. Tajos atradās 100 000 PREMJER markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Savukārt šī gada 24. decembrī Indras muitas kontroles punktā tika veikta no Baltkrievijas Republikas iebraukuša kravas vilciena kontrole. Kontroles rezultātā muitas amatpersonas sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām vienpadsmit vagonu rāmja konstrukcijās konstatēja no muitas kontroles noslēptas 37 200 NZ markas cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Komentāri

Pievienot komentāru