Ar paziņojumu par aiziešanu no būvuzņēmuma "Merks" valdes priekšsēdētāja amata sociālajos tīklos klajā nācis ilggadējais uzņēmuma vadītājs Oskars Ozoliņš.

“Vēlos Jums darīt zināmu, ka esmu nolēmis beigt darbu būvuzņēmumā Merks un pievērsties izaicinājumiem citās jomās. 31.marts būs mana pēdējā darba diena šajā lieliskajā uzņēmumā,” sociālajā tīklā "Facebook" informē O.Ozoliņš.

“Esmu Merkā un būvniecības biznesā nostrādājis 17 gadus, no kuriem 7 gadus kā šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Atkarībā no vērtēšanas metodoloģijas, Merks pēdējo septiņu gadu laikā ir kļuvis par lielāko (vai otru lielāko) būvkompāniju Latvijā. Kopš vadu Merku, mūsu apgrozījums ir pārsniedzis pusmiljardu eiro. Pēdējos septiņos gados esam uzbūvējuši tādus valstij nozīmīgus objektus kā Liepājas un Ventspils koncertzāle un iepirkšanās centru Akropole, kā arī mazākus objektus, piemēram, Exupery starptautiskā skola un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. Tāpat esam paši attīstījuši un uzcēluši aptuveni 600 dzīvokļu. Katru gadu, kopš esmu valdes priekšsēdētājs, esam saņēmuši balvu gada labāko būvju konkursā,” lepojas O.Ozoliņš.

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Ja vairākums akcionāru neuzticas projektu Rail Baltica īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājai Baibai Rubesai, viņai būtu jāatkāpjas no amata, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis dienu pirms RB Rail padomes sēdes, kurā tiks lemts par to, vai Rubesa var palikt amatā.

«Neprognozēju, kāds būs lēmums. Es ne īpaši gribu iejaukties uzraudzības padomes darbā, jo [padomē] ir profesionāļi. Sniegšu tikai vispārīgu komentāru - korporatīvās pārvaldības princips paredz, ka vadītājam ir jāuzticas. Šajā gadījumā no trim akcionāriem divi ir izteikuši neuzticību, bet vadītājs turpina strādāt. Es to uzskatu par neatbilstību korporatīvās pārvaldības principiem,» ziņu aģentūrai BNS teica Masjulis.

Tomēr viņš uzsvēra, ka projekts un tā veiksmīga īstenošana ir svarīgāka par vadītāju, un darbam ir jāturpinās.

«Ir patiešām svarīgi netērēt nevienu dienu, nestrādājot un strīdoties. Darbam jāturpinās. Ko gan lai dara, ja vadītāja ir ieķērusies krēslā,» sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Amatu Baltic International Bank padomē un Revīzijas komitejā, sākot ar 2018.gada 3.aprīli atstājis līdzšinējais padomes loceklis Andris Ozoliņš, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Andris Ozoliņš saka: «Baltic International Bank pēdējo divu gadu laikā ir ieguldījusi lielu darbu jaunās stratēģijas un biznesa modeļa ieviešanā, būtiski uzlabojot klientu portfeļa kvalitāti un fokusējot savu darbību uz kapitāla pārvaldīšanas risinājumu un investīciju pakalpojumu sniegšanu klientiem jaunos mērķa tirgos».

Baltic International Bank padomē strādā Bankas akcionārs un padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs, augsta līmeņa starptautiskie eksperti - bijušais diplomāts Dr. Hanss Frīdrihs fon Plocs (Dr. Hans Friedrich von Ploetz) un bijušais ASV CIP Terorisma apkarošanas centra direktors Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kā arī 2018. gada marta vidū Bankas padomei pievienojusies līdzšinējā Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Bank DnB Nord A/S ir paplašinājusi tās grupas vadības komiteju, un tajā darbu uzsāks arī DnB Nord Bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Andris Ozoliņš, kas turpmāk būs atbildīgs arī par visu grupas banku pārdošanas aktivitātēm un ieņēmumu pozīciju, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

A.Ozoliņš turpinās strādāt DnB Nord Bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatā.

Tāpat grupas vadības komitejai pievienosies Dr. Jekaterina Titarenko kā vadošā finanšu vadītāja. Viņa atstās DnB Nord Bankas (Lietuva) valdes locekļa un viceprezidenta amatu. Jans Ovesens joprojām būs atbildīgs par Finanšu grāmatvedību grupas centrālajā birojā Kopenhāgenā.

Grupas vadības komitejā darbu uzsāks arī jauns grupas vadošais administratīvais vadītājs, un šo pienākumu veicējs tiks paziņots tuvāko dienu laikā. Jana Kūnela atbildības lokā joprojām būs grupas IT darbība.

Jans Kūnels arī turpmāk būs atbildīgs par grupas IT, atstājot grupas vadošā administratīvā vadītāja (COO) amatu. Savukārt grupas vadītājs Tomass Burkle uzņemsies grupas vadošā administratīvā vadītāja pienākumus uz laiku līdz pastāvīga šī amata veicēja paziņošanai.

Loģistikas padomes sēdē, trešdien, 20.septembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra: «Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā.»

Loģistikas padomē izskatīts jautājums par situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, prognozēm un priekšlikumiem konkurētspējas stiprināšanai, informē Satiksmes ministrija. Padomes locekļi (Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga, Ventspils Brīvosta, Tranzītbiznesa asociācija, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Auto, biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika, Rīgas Brīvosta, LDz Loģistika) sniedza svarīgāko informāciju par aktuālo situāciju uzņēmumos, darbu un plānoto jaunu kravu piesaistē, kā arī problēmu jautājumiem, ārējo ietekmi, prognozēm.

Ozoliņš norādīja, ka darbu Latvijas vēstniecībās Krievijā un Kazahstānā ir uzsākuši Satiksmes ministrijas atašeji, un aicināja nozarē strādājošos aktīvai savstarpējai komunikācijai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar Krievijas un Kazahstānas uzņēmējiem iespējamu jaunu kravu piesaistei. Tāpat tika uzsvērts ministrijas padomnieka Ķīnā aktīvais darbs gada garumā, kas sekmējis gan politiska līmeņa, gan uzņēmēju savstarpēju tikšanos, lai veidotu sadarbības iespējas visdažādākajos segmentos. Arī Latvijas dzelzceļš Baltkrievijā darbojas pārstāvniecība, kuras potenciālu nozares uzņēmēji tiek aicināti aktīvi izmantot, jo Baltkrievija ir būtisks tranzīta nozares sadarbības partneris, un pastāv visi priekšnosacījumi to vēl vairāk attīstīt.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Klāvs Vasks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt aviokompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Kaspars Ozoliņš. Vienlaikus padomes locekļa amatā strādās Andris Liepiņš.

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā turpina arī mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Izmaiņas kompānijas padomes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas pirmdien, 26.jūnijā.

Jau vēstīts, ka 2023.gada jūnija vidū akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē tika iecelts Liepiņš, Vasks un Ozoliņš. Jauno "airBaltic" padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Liepiņa kompetence būs korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība, Vaska kompetence būs finanšu jautājumi un audits, kā arī risku vadība un iekšējās kontroles sistēmas, bet Ozoliņa kompetence būs gaisa pārvadājumi un stratēģiju izstrādes un ieviešanas joma.

IT produktu vairumtirgotāja AS «ELKO Grupa» valdes priekšsēdētājs arī turpmāk būs Egons Mednis, savukārt līdzšinējais valdes loceklis Maksims Stomakhins atstājis amatu, kuru ieņēma kopš 2017.gada oktobra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz ar otrdien, 22.janvārī komercreģistrā ierakstītajām izmaiņām, līdzšinējie valdes locekļi - Svens Dinsdorfs, Mārtiņš Ozoliņš un Vadims Rabša - pārapstiprināti savā amatā uz jaunu pilnvaru periodu. Egons Mednis ir AS «ELKO Grupa» valdes priekšsēdētājs kopš 2000.gada, Svens Dinsdorfs AS «ELKO Grupa» valdes locekļa amatu ieņem kopš 2006.gada, Mārtiņš Ozoliņš - kopš 2016.gada, bet Vadims Rabša - kopš 2017.gada jūnija.

Visa uzņēmuma padome - padomes priekšsēdētājs Andris Putāns, padomes priekšsēdētāja vietnieks Indreks Kasela un padomes locekļi Ēriks Strods un Kaspars Viškints - pārvēlēta uz jaunu pilnvaru periodu.

AS «ELKO Grupa» dibināta 1993.gadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem IT produktu un risinājumu izplatītājiem Baltijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. AS «ELKO Grupa» koncerna akcionāri ir septiņas juridiskas personas, no kurām trīs ir ārvalstīs reģistrētas kompānijas, bet četras - Latvijā reģistrētas kompānijas.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Enerģētika ir tas sektors, kur valsts vara var atgūt zināmu uzticību no sabiedrības puses, veicinot atbildīgas uz ilgtspējīgu attīstību vērstas valsts tēlu.

Tas izriet no Latvijas enerģētikas sektora pētījuma, ko tā autori 15. decembrī prezentēs enerģētikas nozares ekspertiem, politiķiem un diplomātiem. «Latvija šobrīd ir viena no enerģētiski visievainojamākām ES dalībvalstīm: enerģētiskās pašpietiekamības līmenis ir zems. Pastāv augsta atkarība no viena resursa un viena piegādātāja, ir ļoti ierobežota šīs atkarības diversifikācijas un līdzsvarošanas iespēja īstermiņā un vidējā laika posmā. Mazām valstīm ir ārkārtīgi svarīga nepārtraukta ārējās suverenitātes stiprināšana gan politiskajā, gan ekonomiskajā laukā,» tā pētījuma vadītājs un autors Andris Sprūds. Viņš uzskata, ka nākotnes inovāciju potenciāls Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, visupirms saistās ar jaunajām, videi draudzīgām un energoefektīvām tehnoloģijām enerģētikas sektorā, kā arī konkurences palielināšanu un mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanu. Pētījums tapis ar Sorosa fonda atbalstu, tā autori ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, Ojārs Balcers (Vides aizsardzības kluba domnieks), Daina Eberšteina (COWI Latvia enerģētikas sektora vadītāja), Aiga Grišāne (Sabiedrības par atklātību Delna juriste) un Juris Ozoliņš (bijušais Eiropas enerģētikas komisāra padomnieks) Latvijā.

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības pilnīgai apturēšanai šogad 31. decembrī nebūs dramatisks pavērsiens Latvijas energoapgādē, taču elektroenerģijas cenas attīstību eksperti atturas prognozēt, raksta Diena.

Db jau vēstīja, ka ar to, kas sagaida pēc gada 31. decembra, kad tiks slēgta Ignalinas AES, viedokļi ir samērā viennozīmīgi - cena pieaugs. Tas, cik daudz tā pieaugs, atkarīgs no tā, kāds būs reģionā deficīts, kur vismaz Latvijai lielākās cerības jāliek uz Krievijas importu, nevis uz Skandināvijas tirgu. Par elektrības tarifa pieaugumu pat Krievijas iekšējā tirgū nākamgad jau ir izskanējušas visdažādākās prognozes - no 5 līdz pat 10%.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis Dienai skaidro, ka Ignalinas AES nodrošinājusi vienu no zemākajām elektroenerģijas cenām reģionā, tāpēc, tai pārstājot darboties, sagaidāms, ka reģionā veidosies jauna cena.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Pašlaik visgrūtāk klātos strādīgajai Maijai no Annas Brigaderes pasakas Maija un Paija, uzskata 32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

DnB Nord Latvijas barometra ikmēneša pētījuma rezultāti liecina, ka oktobrī par vienu procentpunktu uzlabojies sabiedrības vērtējums par Latvijas attīstības virzienu, jo par pareizu to uzskata 6 % iedzīvotāju. Savukārt par četriem procentpunktiem sarucis to cilvēku skaits, kas domā, ka valsts kopumā attīstās nepareizā virzienā, un pašreiz tā domā 81 % respondentu.

Salīdzinot ar septembri, nav būtiski mainījies iedzīvotāju ģimenes materiālā stāvokļa pašvērtējums. To, ka tas ir kopumā slikts, oktobrī norādīja 59 %, tai skaitā 20 % domā, ka tas ir ļoti slikts. Par trim procentpunktiem no 36 % līdz 39 % palielinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu finansiālais stāvoklis ir viduvējs. Savukārt 33 % iedzīvotāju uzskata, ka ģimenes materiālais stāvoklis pēc 12 mēnešiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, nebūs mainījies.

Jaunā Latvenergo TEC-2 bloka kurināmā - dabasgāzes - avots Latvijai joprojām ir Krievija, un daudz jaudīgāks siltuma un elektrības ražotājs Rīgai tās īpatsvaru valsts energobilancē tikai palielinās. Tas ir pretrunā ar valdības pieņemtajām enerģētikas pamatnostādnēm, šodien norāda laikraksts Diena.

Lai arī tieši valsts nauda projektā izmantota netiks, Ekonomikas ministrija kā Latvenergo īpašnieka - valsts - pilnvarnieks varētu ieteikt stratēģiski atbilstīgāku risinājumu, tomēr tā neiebilst, noskaidrojusi avīze.

Uzņēmums aizbildinās, ka Inčukalna gāzes krātuve «garantē energoneatkarību Latvijai». Apgādes drošuma ziņā šīs krātuves dēļ Latvija starp Eiropas valstīm ir ceturtā pēc Krievijas, Norvēģijas un Itālijas, norāda uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis, atsaucoties uz pētījumu, kas ir Latvenergo rīcībā.

Eiropas Savienības enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš brīdina, ka energoresursu bilances pārsvars par labu gāzei ekonomikā var radīt līdzīgu situāciju kā iepriekš ar celtniecības burbuli, proti, «kad tas plīst, tad spilventiņa nav - tikai šķembas». Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) domā, ka enerģētiskās neatkarības nolūkos Latvijai jāveido savienojumi ar citām Eiropas valstīm, lai iekļautos kopējā enerģētikas tīklā.

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 29.novembrī, Rīgas pilī tiksies ar Enerģētikas drošības komisiju, lai vērtētu tās priekšlikumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai, informē Valsts prezidenta kancelejas preses padomnieks Jānis Siksnis.

«Komisijai ir dots uzdevums izstrādāt visai sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu,» norāda Valsts prezidents.

Analizējot līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, komisijai jāsniedz priekšlikumi tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru.

Enerģētikas drošības komisija tika izveidota 2016. gada 29. aprīlī. Komisiju vada enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš. Komisijas locekļi ir enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, Latvijas Bankas starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, a/s «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētājs Varis Boks, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants un enerģētikas eksperts Jānis Reķis.