ASV mazumtirdzniecības dati atdzīvināja runas par kvantitatīvās mīkstināšanas beigu tuvumu un paaugstināja dolāra cenu, stāsta SEB bankas eksperti.

Eiropa publicēja labākus nekā gaidīts IKP datus, kas dolāra pozīcijas pavājināja, bet ceturtdien ASV iknedēļas darba tirgus dati uzrādīja vairākus gadus neredzētus ciparus (labā nozīmē), kas ļāva dolāram atkal atgriezties virs 53 santīmu atzīmes. Lai arī

darba tirgus dati priecē, ceturtdienas vakarā visu par 180 grādiem izmainīja ražotāju dati un piektdienu dolārs uzsāka zem 53 santīmu līmeņa.

Nervozitāte jautājumā par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas naudas ņemšanu ārā no tirgus ir pieaugusi un ilgtermiņa procentu likmes ir pakāpušās augstākos līmeņos. Ekonomikas dati, lai arī svārstīgi, pamazām veido augsni agrāk solītajai naudas krāna aizgriešanai, bet, kamēr nav stabilitātes, pieprasījuma izmaiņas pēc dolāriem ir ļoti biežas, stāsta eksperti.

Eirozonas ekonomikas izaugsmes dati priecē, kas šonedēļ balstīja eiro. Tomēr arī ASV pretim pasniedza labus rādītājus, kas tirgus dalībniekos radīja interesi pirkt dolārus. Rezultātā eiro nedēļu sāka 1,334 dolāru rajonā, ceturtdien atzīmējās zem 1,321 dolāriem, bet piektdienu jau atkal uzsāka virs 1,33 dolāru līmeņa.

Pagaidām eiro cenu vairāk ietekmē ASV kvantitatīvās mīkstināšanas iespējamais liktenis nevis eirozonas ekonomika, uzsver analītiķi.

Latvijā eiro cena turpina svārstīties Latvijas Bankas noteiktā koridora vidus daļā. Turpinās lata procentu likmju pazemināšanās.

Komercbanku rīcībā pēc ceturtdienas datiem pēc obligāto rezervju normas izpildes pāri paliek aptuveni 760 miljoni latu (LB depozītos 554,1 miljons, kontos 802,2 miljoni, rezervju norma 596 miljoni).