Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Smadzeņu pētījumi šodien palīdzēs risināt daudzas rītdienas problēmas.

«Kad cilvēki saka – dari, kā vēlies, mēs nekad nezinām, ko tas nozīmē. Vai nebūtu lieliski, ja varētu ieskatīties otra smadzenēs?» konferencē BrainTech Israel 2013 vaicā Rafi Gidron, Israel Brain Technologies dibinātājs. Izraēlas inovāciju nedēļas ietvaros šajās dienās (14.-15.10.) notiek pirmā BrainTech Israel konference, lai meklētu iespējas izprast noslēpumus, kā viņš saka – šai brīnišķīgajai ierīcei starp mūsu ausīm.

Šodien daudzi saskaras ar dažādiem smadzeņu bojājumiem un slimībām, kas katrai valstij dārgi izmaksā. R. Gidron uzskata, ka smadzeņu pētījumi palīdzēs atrisināt daudzas problēmas un ārstēt dažādas smadzeņu saslimšanas un traucējumus.

Produkti, ko mēs ēdam nokļūst asinsritē un galu galā aizplūst līdz smadzenēm, tādēļ tas, kā domājam, koncentrējamies un strādājam ir lielā mērā atkarīgs no produktiem, ko ēdam.

Domāšanas produktivitāti iespējams palielināt par 20%, liecina Pasaules Veselības Organizācijas dati. «Pārtika, tāpat kā medikamenti, ietekmē smadzenes,» saka UCLA profesors Fernando Gomezs Pinilla. «Diētai, fiziskajai slodzei un miegam ir potenciāls mainīt mūsu smadzeņu veselību un garīgās funkcijas. Tas rada iespēju, ka izmaiņas uzturā ir stratēģija, lai uzlabotu kognitīvās spējas, aizsargātu smadzenes no bojājumiem un neitralizētu novecošanās ietekmi,» viņš saka.

Tādējādi Business Insider apkopojis 16 produktus, kas uzlabo smadzeņu darbību.

Pieredzējušo aroda pratēju masveida došanās pensijā nozīmē mazāku produktivitāti palikušajiem un jaunajiem darbiniekiem

Pasaules ekonomikai joprojām mēģinot rast kādus avotus straujākai izaugsmei, daudz izaicinājumu ir demogrāfijas frontē. Rietumvalstu sabiedrība noveco, un nākamo gadu desmitu laikā šī problēma arvien aktuālāka būs arī attīstības reģionos.

Runājot par sabiedrības novecošanos, visbiežāk tiek norādīts, ka tas samazinās darbaspēku, kam attiecīgi būs negatīva ietekme uz izaugsmi. Tiesa gan, pētījumi liecina, ka sabiedrības novecošanās rezultātā darba tirgū pakāpeniski pazūd ļoti svarīga pieredze, zināšanas un prasmes. Tas savukārt mazina paliekošo un jauno darbinieku produktivitāti.

Piemēram, Hārvarda Universitātes pētījums liecina, ka lielākā negatīvā ietekme no iedzīvotāju novecošanās uz ekonomikas izaugsmi ir tieši atlikušo darbinieku produktivitātei. Pētnieki secinājuši, ka, sabiedrībai novecojot, visi darbinieki kādā konkrētā reģionā paliekot mazāk produktīvi (samazinās darbs, ko tie var izdarīt stundas laikā). Tāpat pētnieki ir pārliecināti, ka šo produktivitātes kritumu nevar skaidrot ar emigrāciju un jauno nepieredzējušo darbinieku masas ieplūšanu tirgū. Kopumā secināts, ka attiecībā uz ASV vidēji katra vecāku cilvēku (virs 60 gadiem) īpatsvara palielināšanās par 10% IKP valstī uz vienu iedzīvotāju samazina par 5,5%. «Vecāka darbinieka pieredze palielina ne tikai viņa paša produktivitāti, bet arī to darbinieku produktivitāti, kas ir ap viņu,» skaidro pētījuma autori.

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Šogad oktobrī, kad tika ziņots par gandrīz 200 miljonu latu aizplūšanas no Parex bankas, virs 130 miljoniem latu aizplūduši arī no Swedbank, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati uz šā gada 31. oktobri.Oktobrī nauda aizplūst arī noem Swedbank/em

Proti, mēneša laikā Parex bankas noguldījumu apjoms samazinājās par 194.4 miljoniem latu, sasniedzot 1.74 miljardus latu, bet kas bija par 3.7 % vairāk nekā pirms gada. Dati liecina, ka straujāk oktobrī aizplūduši uzņēmumu noguldījumi, kuru apjoms mēneša laikā samazinājās par 139.4 miljoniem latu, līdz 958.7 miljoniem latu oktorba beigās.

Vienlaikus Swedbank noguldījumu apjoms oktobrī samazinājies par 131.7 miljoniem latu, sasniedzot 1.55 miljardus latu oktobra beigās, kas turklāt bija par 5.6 % mazāk noguldījumu nekā pirms gada. No Swedbank aizplūduši 90 miljoni latu privātpersonu noguldījumu un 28 miljoni latu uzņēmumu noguldījumu. Komercbanku asociācijas dati liecina, ka oktobra beigās bankas kopumā noguldījumos glabājās 9.65 miljardi latu, kas ir par 460.7 miljoniem latu jeb 4.6 % mazāk nekā septembra beigās, bet par 8.5 % jeb 760 miljoniem latu vairāk nekā pirms gada. Baņķieri un tirgus uzraugi atzina, ka 460 miljonu latu aizplūšana viena mēneša ietvaros ir nozīmīgas summas.

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Pašlaik iedzīvotāji darbaspējas vecumā (15-64 gadi) veido 67,1%, bet līdz 2030.gadam to īpatsvars samazināsies līdz 64%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) veiktais pētījums. Tādējādi šo iedzīvotāju skaits saruks par 4,6%.

Savukārt iedzīvotāju īpatsvars virs 65 gadiem pieaugs no pašreizējiem 18% līdz 23%, kā rezultātā pieaugs demogrāfiskās slodzes līmenis. Darbaspēka vecuma struktūras analīze liecina, ka novecošanās ietekme galvenokārt skar zemākas kvalifikācijas profesiju grupas ar atbilstoši zemāku atalgojuma līmeni. Jauniešu zemā motivācija palikt laukos ir saistīta ar salīdzinoši smagiem darba apstākļiem, kā arī neattīstīto transporta un sociālo infrastruktūru, norāda EM.

Latvijā profesionālo mobilitāti ietekmē un arī nākotnē ietekmēs migrācijas tendences, līdztekus tautsaimniecības attīstības tendencēm. Pēc pētījuma autoru aprēķiniem, laika periodā no 2002.gada 1.ceturkšņa līdz 2010.gada 4.ceturksnim profesionālai mobilitātei gada laikā vidēji bija pakļauti 5,8% nodarbināto personu jeb 59,6 tūkstoši cilvēku. Pēc pētījumā aptaujāto ekspertu vērtējuma, profesionālās mobilitātes dzinējspēks un nozīmīgs ietekmējošais faktors visās nozarēs Latvijā ir atalgojuma līmenis, sociālais nodrošinājums un darba vide. Pēc nozaru ekspertu viedokļa, tautsaimniecībā vairumā nozaru augstās kvalifikācijas personāls nav izteikti mobils – tas strādā uzņēmumos ilgstoši, dažkārt visu mūžu. Turpretī mazkvalificētais darbaspēks ir plūstošs un augsti mainīgs visās tautsaimniecības nozarēs.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Pasaule strauji noveco. Līdz 2050. gadam divi miljardi cilvēku būs 60 gadus veci un vecāki, liecina Pasaules Veselības organizācijas aplēses.

Šādām demogrāfiskām pārmaiņām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku. Dažas no pasaules lielākajām ekonomikām saskaras ar pieaugošām veselības aprūpes izmaksām, darbaspēka sarukumu, augstākām pensiju izmaksām un mazākiem dzimstības rādītājiem. Daudzas valstis jau sākušas pielāgoties novecojošajai sabiedrībai, paaugstinot pensionēšanās vecumu un vairāk tērējot veco ļaužu aprūpe, raksta CNBC.

Medijs izveidojis sarakstu ar valstīm, kurās sabiedrības novecošanās ir visizteiktākā problēma, un tajā iekļuvusi arī Latvija. Saraksts atspoguļo to, cik valstī ir 65 gadus un vecāki cilvēki uz katru 14 gadus veco un jaunāku iedzīvotāju.

Vidējā dzīves ilguma palielināšanās, veco cilvēku skaita būtisks proporcionāls pieaugums pret darbspējīgo cilvēku skaitu, dzimstības samazināšanās un sabiedrības novecošanās kopumā1 ir kļuvusi par pastāvīgu, sistemātisku tendenci kā Latvijā, tā globālā mērogā. Pasaulē to dēvē par «ilgmūžības risku» (Longevity Risk).

Saskaņā ar ANO informāciju, vidējais mūža ilgums pasaulē pēdējo 40 gadu laikā ir palielinājies no 59 uz 70 gadiem, turklāt sabiedrības dzīves ilgums palielināsies arī turpmāk.

Piemēram, 2000-2005.gadā dzimušajiem eiropiešiem dzīves ilgums tiek prognozēts 73,8 gadi, savukārt nākamo 30-40 gadu laikā (2045-2050.g.) dzimušo dzīves ilgums būs vēl garāks – 81,5 gadi.

Tas, protams, vērtējams pozitīvi, jo liecina par cilvēku dzīves kvalitātes, tajā skaitā, veselības uzlabošanos. Taču vienlaicīgi tas liek secināt, ka arvien lielāki resursi jāparedz pensijām, jārēķinās ar pensijas vecuma paaugstināšanu, un, ka uz darbspējīgo iedzīvotāju pleciem gulsies arvien lielāks slogs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm², līdz 2060.gadam pensionāru skaits ES palielināsies divas reizes, salīdzinot ar darbspējīgajām personām, kuras finansē pensijas. Ja šobrīd uz katru personu, kas vecāka par 65 gadiem, ir četri strādājošie, tad līdz 2060.gadam šī attiecība var samazināties līdz diviem vai pat vienam strādājošajam.

«Cukurs ir kaitīgs un var izsaukt aptaukošanos, bet dzīvot vispār ir kaitīgi,» nosmej latviešu ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš, aicinādams baudīt kafiju. Tomēr 40% no visas enerģijas patērē smadzenes, viņš stāsta, un tās patērē tikai cukuru! «Gribi vai negribi, smadzenes ar cukuru ir jānodrošina,» secina viens no spilgtākajiem viedokļa līderiem zinātnes jomā Latvijā. Tāpat ir ar zinātni Latvijā – lai valsts «smadzenes» pienācīgi funkcionētu, tās attiecīgi ir jābaro, viņš salīdzina.

Sprēgājot par finansējumu, esat izteicies par reņģēdāju tautas likteni, neinvestējot zinātnē un pētniecībā.

To teicienu es aizņēmos no ekspremjera Krištopana. Augšas ļoti priecājas, ka tas izdodas. Varbūt mēs nemaksājam pietiekami lielas algas, lai mezglu pozīcijās noturētu labākos speciālistus? Es jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu. Jāvaicā, kur ir tā samērība sistēmā?

Nesen runājāt par zinātnes apbērēšanu, ņemot vērā paredzamo Eiropas Savienības fondu finansējuma pārrāvumu. Vai paliekat pie šī spēcīgā apgalvojuma?

Zinātnes kapraču loma aizejošajai valdībai ir. Vai to kāds atcerēsies pēc tam, kad 2017. gadā notiks nākamais starptautisko ekspertu zinātnes audits? Tad konstatēsim, ka mums vairs nav 15 augstas raudzes zinātnisko institūciju, bet gan puse no tām. Ar visiem it kā pielikumiem zinātnes finansējums attiecībā pret 2008. gadu ir par 33% mazāks. Augstākās izglītības finansējums – pat par 65% mazāks. Par kādu zināšanās balstītu ekonomiku mēs gan varam runāt? Tad auditā konstatēsim, ka zinātnieki ir slikti strādājuši, jo viņiem veselu gadu būs bijis pārrāvums finansējumā, kura laikā liela daļa no jauniem un spējīgiem zinātniekiem šo valsti būs pametuši. Izdzīvos tie zinātnieki, kuri ir docētāji augstskolu sistēmā, jo viņi tiek finansēti ne tikai no zinātnes, bet arī no augstākās izglītības finansējuma. Tiesa, atgriežoties pie OSI, iepriekšējā plānošanas periodā, ļoti efektīvi investējot Eiropas naudu, esam uzbūvējuši laboratorijas, kas ir līdzvērtīgas citām labākajām pasaulē.

Tāpat kā var iet uz sporta zāli, lai iegūtu ķermeni uzturētu formā, var vingrināt arī smadzenes.

«Rādām smadzenēm spoguli un ļaujam pašām sakārtoties,» smadzeņu autotreniņa būtību skaidro Pēteris Urtāns, SIA RigaBrain īpašnieks. To var salīdzināt ar skatīšanos spogulī – pieejam pie spoguļa un redzam, kā mēs izskatāmies. Reizēm tas ir patīkams, reizēm – nepatīkams pārsteigums, tāpat pie spoguļa var konstatēt, ka mute ir ar šokolādi vai mati izpūruši. Smadzeņu autotreniņš ir kas līdzīgs – smadzenes skatās uz sevi spogulī.

Tas ir līdzīgi, kā braukt ar mašīnu – var 150 km iet ar kājām vai sasniegt mērķi ātrāk, iesēžoties auto. «Smadzenes ir ļoti gudras un pašas zina ceļu, kur jādodas un arī meklē. Pats process nav invazīvs,» apgalvo P. Urtāns.

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē Andris Rasiņš. Viņš Jāņos iesaka cilvēkiem labāk izvēlēties nevis kvantitāti, bet kvalitāti un to arī baudīt

Ko tad nozīmē būt alus someljē?

Man daudzi cilvēki prasa, vai tas nozīmē kādu diplomu, kādu īpašu papīru. Ja godīgi, tā nav. Tā nav problēma – dabūt papīru.

Man tas ir dzīvesveids, hobijs un, paldies Dievam, arī darbs. Neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijis kādā izbraucienā, kas nav saistīts ar alu. Mani tuvākie cilvēki un mani draugi dabū ciest, ka jebkurā pilsētā pirmā vieta, kas tiek apmeklēta, ir kāda alus darītava vai labs craft alus bārs. Kopumā man viss dzīvesveids ir pakārtots alum.

Kā līdz tam nonācāt?

Es ar alu sāku strādāt pirms deviņiem gadiem. Pirms tam darbojos labā uzņēmumā vadošā amatā, bet tad atnāca krīze un es pazaudēju savu darbu. Tai pašā dienā, kad mani atlaida, aizgāju uz savu mīļāko alus bāru. Jau tad tur bija virs 15 alus veidiem – no Beļģijas, Anglijas un citām valstīm, un es zināju, ka alus nav tikai tumšais un gaišais. Bāra īpašnieks man piedāvāja darbu – teica, ka vajag cilvēku, kurš var strādāt alus veikalā. Tā tas mani ievilka. Gluži kā bērnībā jebkurš bērns gribēja kļūt par saldējuma veikala īpašnieku vai tirgotāju, es savukārt piepildīju sapni un sāku strādāt alus veikalā.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Juridiskās personas sākušas izņemt naudu no Latvijas Krājbankas. Tādējādi bankas aktīvi samazinājušies par 23%. Tas gan neesot saistīts ar klientu (uzņēmumu) aiziešanu, bet ar to darbības specifiku, skaidro bankā, ziņo Telegraf.

2008. gada nogalē bankas aktīvi bija aptuveni 1 miljards eiro (689 milj. LVL). Divu mēnešu laikā bankas aktīvi samazinājušies par 156 miljoniem LVL, līdz 533 miljoniem Ls.

"Izmaiņas bankas aktīvu un noguldījumu apjomos, ir saistītas ar bankas korporatīvo klientu apkalpošanu. Šiem klientiem ir specifisks bizness un cikliskas svārstības naudas plūsmā ir novērotas arī agrāk," laikrakstam norādīja Latvijas Krājbankas īpašnieces Snoras bankas preses sekretāre Vaida Vikute.

Krājbankas un arī Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka bankas noguldījumiem, ņemot vērā klientu struktūru, arī iepriekš bijusi tendence gana strauji mainīties. Tas nav saistīts ar klientu (uzņēmumu) aiziešanu, bet ar to darbības specifiku.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Radošums nav tikai mārketinga nodaļu vai aģentūru «lauciņš», tas ir nepieciešams jebkurai biznesa vienībai, jo radošums šodien ir galvenais organizāciju konkurētspējas avots. Tā uzskata biznesa psihologs Tonijs Krebī (Tony Crabbe).

Ir pagājis gan agrārais, gan industriālais laikmets, kad konkurētspēja balstījās sākumā uz zemes īpašumu, tad - uz tehnoloģijām, un ir pienācis arī informācijas laikmeta noriets, kad galvenais konkurences ierocis bija informācija. Pašlaik iestājies konceptuālais jeb radošuma laikmets, kad ar informāciju un zināšanām vien nepietiek. «Informācija ir kļuvusi aizvien sadrumstalotāka un specializētāka, turklāt tās ir arvien vairāk un vairāk. Rezultātā ekspertīze ir tik šaura, ka pazūd kopsakarību saprašana. Tieši tas bija viens no iemesliem Lehman Brothers sabrukumam un 2008. gada krīzei,» uzskata T. Krebī.