Pagājušajā nedēļā visos Latvijas reģionos norisinājās sabiedrības līdzdalības projekta Latvija 2030. Tava izvēle reģionālo forumu otrais posms, kurā Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Latgales un Vidzemes iedzīvotāji apmainījās viedokļiem par ekspertu izvirzītajiem četriem iespējamajiem valsts attīstības scenārijiem turpmākajiem 25 gadiem, liecina sniegtā informācija medijiem.
Forumu mērķis bija rosināt diskusiju sabiedrībā par Latvijas attīstības virzieniem un iespējām. Kopumā eksperti apspriešanai piedāvā četrus valsts izaugsmes scenārijus, kas tapa pēc marta sākumā notikušajiem reģionālajiem forumiem un ekspertu diskusijām par vairāku nozaru attīstības perspektīvām.
Reģionos, piedaloties aptuveni 75 dalībniekiem katrā diskusijā, bija vērojama liela viedokļu dažādība un nevienā no diskusijām netika izvēlēts tikai viens scenārijs, tomēr, dažus vispārīgus secinājumus iespējams izdarīt par to, kurš scenāriju variants bijis saistošāks lielākajai daļai kāda foruma dalībnieku:
- Kurzemes forumā vairākums bija par aktīvu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē – Pakšņu un Pilsoniskās sabiedrības scenāriji;
- vairākums Rīgas foruma dalībnieku pauda savu atbalstu scenārijam, kurā galveno lomu spēlētu aktīva pilsoniskā sabiedrība, un scenārijam, kurš paredz efektīvu un godīgu valsts pārvaldi un sabiedrības uzticību tai;
- Zemgales foruma dalībnieki pauda atbalstu scenārijam, kurš paredz efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi, kas garantēs drošību un profesionālismu politikā;
- liela daļa Latgales foruma dalībnieku atbalstīja spēcīgu un efektīvu valsts pārvaldes scenāriju;
- Vidzemes foruma dalībnieki vairāk atbalstīja pilsoniskās sabiedrības scenāriju.
Izvērtējot jau otro sabiedrības diskusiju etapu par Latvijas attīstību ilgtermiņā, kā arī, ņemot vērā iepriekš veiktos pētījumus gan par sabiedrības praksēm attiecībā uz ilgtspējīgu dzīvesveidu, gan Latvijas un pasaules attīstības tendencēm, galvenie ekspertu izvirzītie riski, kuri jāņem vērā veidojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenārijus un stratēģiju ir šādi:
- domājam īstermiņā: Latvijas iedzīvotāja nākotnes plānu horizonts – laiks, kas saplānots strukturēti - ir 18 mēneši (2007.gada novembrī veikts pētījums). Investīcijām šis vidējais horizonts ir vēl mazāks – apmēram viens gads;
- neinformētība par ilgtspējīgu dzīvesveidu: Latvijas iedzīvotāji nav informēti par ilgtspējīgu dzīvesveidu – tikai 19% apgalvo, ka ir kaut ko dzirdējuši vai zina par to;
- sabiedrības novecošanās: 2030. gadā 65 gadus un vecāku cilvēku proporcija sasniegs 23%, bet tikai 52% iedzīvotāju būs produktīvajā vecumā starp 20 un 64 gadiem.
- smadzenes aizplūst: ja 2004. un 2005. gadā Latvijā augstāko izglītību ieguva 49 976 iedzīvotāji, tad strādāt (nevis turpināt mācības) ārpus Latvijas šajos divos gados devās 8 800 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, jeb 18% no talantu pieauguma.