Par spīti tehnoloģiju uzņēmuma «Huawei» globālajai krīzei un tai sekojošajam tirgus satricinājumam, kas ir veicinājis pārdošanas apjoma sarukšanu, «Huawei» pārdošanas apjomi kopumā pēdējos gados gan globāli, gan arī Latvijā ir uzrādījuši augošu tendenci.

2018. gadā «Huawei» Latvijas tirgū bija trešais lielākais viedtālruņu zīmols, 2019. gadā – otrs lielākais. Uzņēmuma Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā Gunta Kursiša biznesa portālam db.lv apgalvo: «Klientu skaits aug. 2019. gads sākās ar augšupejošu pārdošanas tendenci, un uzņēmums paredz, ka šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī mēs pie tās atgriezīsimies – «Huawei» prognozes liecina, ka jau jūlijā un augustā Latvijā «Huawei» tirgus daļa atkal būs virs 20%».

Jāatgādina, ka pēc ASV valdības paziņojuma 2019. gada maijā par aizliegumu sadarboties ar uzņēmumu, kas balstīts uz aizdomām par «Huawei» ražoto tehnoloģiju izmantošanu spiegošanā, ASV interneta kompānija «Google» paziņoja, ka pakāpeniski samazinās sadarbību ar «Huawei», kas savās viedierīcēs izmanto «Google» operētājsistēmu «Android». Vēlāk gan tika skaidrots, ko tieši tas nozīmē patērētajiem.

Ķīnas viedtālruņu ražotājs Xiaomi Corp 2020. gadā plāno laist tirgū vairāk nekā desmit 5G tālruņus, pavēstījis tā vadītājs Lei Juns, ziņo Reuters.

Xiaomi Ķīnas tirgū izjūt asu konkurenci ar Huawei Technologies. Pagājušajā mēnesī Xiaomi laida klajā Xiaomi Mi 9 Pro, uzņēmuma pirmo tālruni, kas atbalsta 5G un paredzēts vietējam tirgum.

Pēc Xiaomi vadītāja teiktā, pieprasījums pēc tālruņa pārsniedzis uzņēmuma prognozes un pat izraisījis problēmas piegādes ķēdē. Tas mudinājis Xiaomi nākamgad laist klajā 5G modeļus ar dažādiem cenu līmeņiem.

«Nozarē strādājošie baidās, ka nākamgad 4G modeļi vairs netiks pirkti. Šis ir solis bez izvēles iespējām,» viņš piebildis, paužot cerību, ka savu darbību 5G ieviešanā paātrinās arī mobilo sakaru operatori.

2019. gada otrajā ceturksnī Xiaomi daļa Ķīnas viedtālruņu tirgū bija 11,8%, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 13,9%, liecina pētījumu firmas Canalys dati.

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.

Gandrīz 90% Vācijas uzņēmumu pēdējos mēnešos piedzīvojuši kiberuzbrukumus, liecina jauns informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas "Bitkom" pētījums.

Ziņojumā uzsvērts, ka pērn un šogad pieaudzis kiberuzbrukumu skaits, kuros tiek paralizētas informācijas un ražošanas sistēmas un tiek pieprasīts izpirkums, lai atgūtu pieeju tām.

Datu zādzība, spiegošana un sabotāža skārusi gandrīz 90% uzņēmumu, secinājusi "Bitkom".

Kiberuzbrukumu nodarītais kaitējums aplēsts 220 miljardi eiro gadā, kas ir par vismaz 50% vairāk nekā 2018.gadā un 2019.gadā. Šajos gados zaudējumi tika aplēsti 103 miljardi eiro gadā.

Pētījuma ietvaros intervētie uzņēmumu pārstāvji ziņoja par incidentiem 59% uzņēmumu, kuros kopš pandēmijas sākuma darbiniekiem iespējams strādāt attālināti.

"Ar darbinieku nosūtīšanu mājās nepietiek," sacīja "Bitkom" prezidents Ahims Bergs. Viņu ierīces ir jānodrošina, komunikāciju kanāli jāaizsargā un paši jāinformē par kiberuzbrukumu riskiem.

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Datoru programmatūras izstrādātāja SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izteiktie iebildumi pret Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu Alekseju Popovu un viņa izstrādāto programmatūru Skaistā klase ir nepamatoti, saka datorzinātņu doktorants Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) Madars Virza.

Doktorants piekrīt, ka Skaistā klase izmainījusi e-klase lapas izskatu. «Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu - vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu «satura pārveidošanu»,» norāda Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju AdBlock Plus lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi Skaistā klase izmantotajiem.

Ikkatrs interneta pārlūks izstrādātāju rakstīto kodu interpretē un pēc tā izveido satura vizuālo noformējumu. «Piemēram, ir cilvēki, kas lieto teksta vides pārlūkus, kas reklāmas nevar parādīt principā - vai viņus arī vajadzētu sodīt? Tas ir līdzīgi, kā saukt pie atbildības kādu, kas fiziskajā pasaulē pirms avīzes lasīšanas no tās ar šķērēm izgriež reklāmu,» uzskata Virza.

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Grāmatvedības pakalpojumi draugiem – tā droši vien varētu skanēt daudzu uzņēmumu reklāmas saukļi, taču Ingrīdas Jansones gadījumā ir iznācis pavisam citādi. Viņas dibinātā grāmatvedības uzņēmuma SIA i77 klienti galvenokārt ir pašas draugi un draugu draugi.

Profesijas izvēle sākusies ar ģimeni, bet beigās tas viss apaudzis ar draugiem un draugu draugiem – viņiem visiem vajadzēja grāmatvedi, kurš skaidri pateiks, kas ir kas, tā Ingrīda skaidro, kā ir sanācis tā, ka viņa dzīvē ir pievērsusies tieši dažādu uzņēmumu atskaišu rakstīšanai un bilanču kārtošanai. Proti, bijis vajadzīgs cilvēks, kas pateiktu vienkāršā valodā, nevis spīdētu ar gudriem terminiem, sajaucot galvu tā, ka neko vairs nevar saprast, un nav nekādas skaidrības, uz kuru pusi ir jādodas. Var teikt, ka draugi ir nevis piespieduši, bet gan pamudinājuši uz domu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Šonedēļ starptautiskajos finanšu tirgos samērā lielu rezonansi izraisījis kāda akciju tirgoņa arests Londonā, kas pēc regulatoru domām bijis daļēji atbildīgs par tā saucamo «Flash Crash» 2010. gada 6. maijā, kad ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība dažās minūtēs saruka aptuveni par 9% un pēcāk pāris minūšu laikā arī atguva zaudēto.

Par Flash Crash tiek saukti kādi spēji akciju vai citu vērtspapīru izpārdošanas viļņi, par kuriem atbildīgas ir robotizētās algoritmu tirdzniecības sistēmas. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platformas, kas lasa un analizē ziņu virsrakstus, sāk pārdošanu pēc kādas ziņas. Pēc tam tām pievienojas citas automātiskās tirdzniecības sistēmas, kas veido sniega bumbas efektu.

Viens tirgonis

Šis konkrētais gadījums finanšu tirgus dalībniekus satraucis, jo par īslaicīgo akciju tirgus sabrukumu, kas, domājams, daudziem radīja milzīgus zaudējumus, acīmredzot bijis atbildīgs gandrīz vai viens vērtspapīru tirgus entuziasts-programmētājs vienkāršā, īrētā mājoklī Londonas lidostas tuvumā. Proti, ASV regulatori izvirzījuši apsūdzības, ka Navinders Sarao laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam, izmantojot nelegālas manipulācijas un programmatūru, finanšu tirgū nopelnījis aptuveni 40 miljonus ASV dolāru. Jāpiebilst, ka 2010. gada 6. maija dienā ASV akciju tirgus kapitalizācija uz brīdi saruka aptuveni parvienu triljonu USD! Dažu kompāniju akciju cenas pēkšņi kļuva bezvērtīgas, bet citu – sasniedza absurdus augstumus. Jāpiebilst, ka šādas kustības (Flash Crash) sevišķi nelāgas ir mazajiem investoriem, kuriem automātiski realizējas Stop-Loss darījumi un tādējādi pēkšņos dažu sekunžu laikā radušos zaudējumus nākas fiksēt, lai gan pēc dažām minūtēm datorprogrammas savu kļūdu ir sapratušas un atkal vērtspapīrus sāk pastiprināti pirkt atpakaļ.

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatoru piektajā sezonā absolvējušas 14 jauno uzņēmēju komandas. Biznesa tālākai attīstībai trīs no komandām ir ieguvušas LU Biznesa ideju fonda grantus 10 000 eiro apmērā. Vienlaikus līdz 15. oktobrim ir atklāta pieteikšanās Biznesa inkubatora sestajai sezonai.

Biznesa inkubācijas sezonas noslēguma grantu konkurss norisinājās jau ceturto gadu, pateicoties Džona Medvecka, Driehaus ģimenes un mecenātu ziedojumiem.

Šogad konkursā piedalījās sešas no 14 inkubatoru absolventu komandām. Pēc biznesa projektu prezentācijas pieredzējušu uzņēmēju žūrija nolēma 10 000 EUR grantu sadalīt starp trim komandām.

Kontroldarbu veidošanas datorprogrammas izstrādātāji «Ingenium» saņēma 2415 EUR; attīstošo bērnu rotaļlietu ražotājs «KOPAA» ieguva 3200 EUR, bet lielāko grantu - 4385 EUR apmērā - žūrija piešķīra veselīgo augļu un ogu saldējumu ražotājiem «Avenei».

Jauno uzņēmēju idejas šogad vērtēja LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns, LMT Retail& Logistics vadītājs un valdes loceklis Rinalds Kalniņš, A/s 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, TechHub līdzdibinātājs Viesturs Sosārs un A/s Baltic International Bank Stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņicova.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Mūsu dzīves ritmam kļūstot arvien mobilākam, arī ierīcēm ir jāspēj “kustēties” līdzi, tāpēc arvien biežāk tiek izvēlēts klēpjdators kā ikdienas asistents dažādos darba un mācību uzdevumos. Klēpjdatoru sniegtās funkcijas nereti atvieglo dažādus ikdienas uzdevumus, taču, lai šīs ierīces nezaudētu savu efektivitāti, tām ir nepieciešama pienācīga un regulāra apkope. Pastāv mīti, ka pareiza klēpjdatora apkope aprobežojas ar ekrāna notīrīšanu vai paroles maiņu, taču ar šādām darbībām vien nepietiks, lai nodrošinātu ilgstošu un kvalitatīvu ierīces veiktspēju. Lai ikkatrs klēpjdators spētu kalpot vismaz piecus līdz astoņus gadus, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts ir apkopojis vērtīgus padomus klēpjdatora ikdienas apkopei.

Regulāra programmatūras atjaunināšana

Ikvienas ierīces programmatūras atjaunināšana ir viena no svarīgākajām darbībām tās uzturēšanai. Regulāra klēpjdatora atjaunināšana palīdzēs izvairīties no tādiem kiberdrošības draudiem kā vīrusi vai ļaunprātīgas programmatūras, kas nereti apdraud tieši ierīces ar novecojušu programmatūru.

“Tiem klēpjdatoru lietotājiem, kam nereti gadās aizmirst veikt šo svarīgo procedūru, ir pieejamas dažādas bezmaksas datorprogrammas, kas pēc lejupielādes automātiski instalē visus ierīcei svarīgos atjauninājumus. Taču, piemēram, tādi datori kā Huawei MateBook X Pro, kas atbalsta jaunāko Windows operētājsistēmu, automātiski uzrāda paziņojumus par atjauninājumiem. Ja gadījumā atjauninājuma paziņojums parādās brīdī, kad nav laiks veikt konkrētās izmaiņas, tad ir ieteicams regulāri pārbaudīt, vai gadījumā kāds no tiem nav netīšām palaists garām,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

«Es nekad nebūtu grāmatvede, ja nebūtu grāmatvedības programmu. Nekad mūžā!» Tā saka Solvita Lazda, SIA Volvo Truck Latvia galvenā grāmatvede, vienlaikus norādot, kā gadu gaitā ir mainījusies grāmatveža ikdiena, kas no manuāla darba pārvērtusies specializētu datorprogrammu atbalstītā biznesa funkcijā.

Ir dažādi cilvēki – vieniem patīk rēķināt teksta uzdevumus, citiem rakstīt esejas. Lai strādātu par grāmatvedi, ir jābūt draugos ar skaitļiem un matemātikai jābūt mīļākajam mācību priekšmetam. «Skaitļi ir mūsu ikdiena un, ja tie nepatīk, grāmatvedībā nav ko darīt. Grāmatvedībā nevar atstāt kļūdas. Tāpēc vajadzīga mērķtiecība un nepiekāpība» saka S. Lazda.

Viņa grāmatvedībā strādā jau 13 gadus. Pabeidzot studijas, S. Lazda strādāja par noliktavas vadītāju, bet šis darbs īsti nepatika – gribējās kaut ko mainīt profesionālajā dzīvē. Tā kā viņa bija studējusi ekonomiku, kursa biedrene, kura strādāja par grāmatvedi, aicināja palīgā.

Apakšveļas ražotājs SIA V.O.V.A. pērn apgrozījis 4,932 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir kritums par 14,09%, savukārt peļņa sarukusi no 291,12 tūkstošiem eiro līdz 23,662 tūkstošiem eiro pagājušajā gadā, liecina Lursoft dati.

Gan apgrozījuma, gan peļņas samazinājumu SIA V.O.V.A. vadība skaidro ar Krievijas rubļa devalvāciju.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka šogad SIA V.O.V.A. iecerējusi atvērt 2 jaunus firmas veikalus Latvijāun 2 Lietuvā, aktīvi strādājot pie Rietumu noieta tirgus attīstīšanas un veikalu tīkla paplašināšanas.

2015.gadā apakšveļas ražotājs paredzējis saglabāt aizvadītā gada ražošanas un pārdošanas apjomus, investējot 20 tūkstošus eiro jaunu iekārtu un vēl 10 tūkstošus eiro tehnikas un datorprogrammas iegādē.

SIA V.O.V.A. reģistrēta 1991.gada maijā un pieder Vladimiram Zozuļam.

Alūksnes novada pašvaldība ar SIA «Linden» (valdes locekle alūksniete Līva Zariņa) noslēgusi nomas līgumu uz desmit gadiem par jaunuzceltās industriālās ēkas nomu Alūksnē, Rūpniecības ielā 1a. Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura jau apguvusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norādījis: «Ceru, ka līdz ar šīs ēkas tapšanu uzņēmēji, kuri vēlas Alūksnē attīstīt uzņēmējdarbību, noticēs tam, ka sadarbībā ar pašvaldību var atrast kopsaucēju, lai Alūksnē būtu arvien vairāk iedzīvotāju, darbavietu un lai šī vieta būtu pievilcīga uzņēmējiem.»

Industriālā ēka uzņēmējam tika nodota izsoles kārtībā. Izolē bija pieteikušies divi pretendenti. Līgumu noslēdza ar SIA «Linden» šūšanas fabrikas izveidei. Telpu īres maksa uzņēmumam būs 1758 eiro mēnesī. Zariņu ģimeni alūksnieši pazīst kā veikala «Līna», kas nesen iekļāvās zīmola «Branchess» tīklā, īpašniekus. Uzņēmumam ir arī veikali Valmierā, Rīgā un Ventspilī. SIA «Linden» projektu vadītājs Kalvis Zariņš «Alūksnes Ziņām» uzsver - SIA «Linden» ir šā gada sākumā speciāli dibināts uzņēmums, lai nodarbotos tikai ar ražošanu. «Lauku atbalsta dienestā esam guvuši atbalstu savam projektam un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, iegādāsimies jaunas, modernas šujmašīnas, datorprogrammas, piegriezējus un citas iekārtas. Lai izpildītu projekta nosacījumus, radījām SIA «Linden», kas būs pilnībā kaut kas cits nekā uzņēmumi, ar kuriem esam saistīti. Doma par ražošanas uzņēmumu mums bija jau sen – vēl pirms industriālā ēka tika uzbūvēta. Kad guvām atbalstu projektam Lauku atbalsta dienestā, sākām meklēt telpas fabrikai. Izskatījām dažādus variantus, līdz nolēmām pieteikties pašvaldības izsolē,» stāsta K.Zariņš.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Riskantajām personām, bezpajumtniekiem jeb, prasti sakot, tā dēvētajiem bomžiem Latvijā vairs nebūs lemts kļūt par uzņēmumu īpašniekiem vai amatpersonām – šādu normu ir plānots ieviest no nākamā gada.

Doma ir skaidra – cik vien var, mēģināt izvairīties no gadījumiem, kad dažādi blēdīgi darboņi dibina fiktīvas kompānijas, izmantojot visnotaļ lēti izmaksājošus bezdarbnieku «pakalpojumus».

Ir zināmi pietiekami daudzi gadījumi, kad, piemēram, patversmju iemītnieki piekrīt uzskricelēt savu autogrāfu uz uzņēmuma dibināšanas dokumentiem, pretī saņemot vien dažus latus vai pat pudeli alus. Ja arī šādi «īpašnieki» un «valdes priekšsēdētāji» vēlāk tiek notverti, no viņiem nekāda labuma nav. Proti, naudas, ko samaksāt, piemēram, nodokļu veidā viņiem nav, kā sauc cilvēkus, kuri ir reālie uzņēmuma dibinātāji, viņi nezina. Tātad vienas vienīgas klapatas un valstij sagādātas problēmas.

Ieguldot vairāk nekā 11 miljonus eiro, divu gadu laikā pilnībā rekonstruēts profesionālās izglītības kompetenču centrs Daugavpils tehnikums, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Rekonstrukcijas rezultātā skola ieguvusi modernas un darba tirgus pieprasījumam atbilstošas mācību telpas, kur vairāk nekā tūkstotis audzēkņu varēs apgūt valsts attīstībai tik nepieciešamās autotransporta, dzelzceļa transporta un enerģētikas profesijas.

Rekonstrukcijas gaitā tika renovēti trīs tehnikuma mācību korpusi, atjaunota automobiļu diagnostikas darbnīca, kā arī izremontētas divas dienesta viesnīcas. Modernizēti fizikas, ķīmijas un ģeodēzijas mācību kabineti, automobiļu diagnostikas, dzelzceļa transporta, metināšanas, virpošanas, frēzēšanas, šūšanas, elektromontāžas un elektrolaboratorijas, datorklases un bibliotēka.

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

Izglītības eksportam Latvijā tiešām ir daudz labvēlīgu faktoru, uzskata Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) profesors Valērijs Ņikiforovs.

Piemēram, augstskolā, kurā pasniedz V. Ņikiforovs, klātienē mācās studenti no 22 valstīm. «Tiem vecākiem, kuriem rūp, kur mācās viņu bērni, ir ļoti pievilcīgs augstais sadzīves kultūras un fiziskās drošības līmenis Latvijā,» paskaidroja profesors, galvenokārt runājot par studentiem no Vidusāzijas.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir tradicionāli augsts izglītības līmenis augstskolās, kā arī vienmēr ir bijis daudz augsti kvalificētu profesoru.

«Tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa, jo māca dzīvi cilvēki, nevis datorprogrammas vai mācību grāmatas. Diskusijas par to, ka izglītības eksports varētu kļūt par ļoti ienesīgu valsts budžeta posteni, ir visai pamatotas,» sacīja V. Ņikiforovs.

Lai arī Latvijas uzņēmumi eksporta sākšanai un izvēršanai izmanto dalību citu valstu publiskajos iepirkumos, aktivitāte varētu būt lielāka

Tā saka vairāki DB aptaujātie. «Kad LIAA seminārā par publiskiem iepirkumiem ārvalstīs stāstīju par Eiropas Savienības mājaslapu, kur izsludināti visi iepirkumi un kuru, man liekas, visiem jāzina, izrādījās, ka daudzi par to nav informēti. Uzzinot, ka tas ir bezmaksas resurss, uzreiz pierakstīja adresi. Es gan stāstīju, ka tajā ir grūti atrast informāciju, kas attiecas tieši uz konkrēto nozari, ka šādiem mērķiem vieglāk ir izmantot iepirkumu monitoringa kompāniju pakalpojumus, kas pēc noteiktiem kritērijiem atlasa iepirkumus, taču par to jāmaksā abonēšanas maksa. Par to intereses nebija vispār – jo tas ir par maksu. Uzņēmumi negrib ieguldīt naudu, laiku, izdomu, bet grib nopelnīt – tas nekad neizdosies,» novērojumos ar DB dalās SIA Baltic Exposervice valdes locekle Nataļja Ļevicka. Uzņēmums palīdz kompānijām piedalīties dažādās izstādēs, piemēram, izstrādājot dizainu un izgatavojot stendus, nodrošinot izstāžu aprīkojumu. Tas aktīvi darbojas ārvalstu tirgos, piedaloties gan publiskajos, gan komercstruktūru iepirkumos. Uz jautājumu, kas ir uzņēmuma galvenie eksporta tirgi, N. Ļevicka saka: «Visa pasaule. Mums ir Malaizijas klienti, partneri no Arābu Emirātiem, Kataras, Kuveitas, no Zviedrijas, Dānijas, no Krievijas, arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, no Amerikas.» Uzņēmums darbojas arī Latvijā, taču uz pašmāju tirgu tas nekoncentrējas iepirkumu mazā izmēra un zemākās cenas principa dēļ. Pēc viņas pieredzes, ārvalstīs lielāka loma tiek pievērsta kvalitātei, vienlaikus ir augstas prasības, piemēram, «ja gribēsiet piedalīties iepirkumos Norvēģijā, būs jāpierāda, ka maksājat nodokļus, ka visas datorprogrammas ir licencētas utt.». DB jau ziņojis, ka ar topošo Publisko iepirkumu likumu arī Latvijā iecerēts izskaust zemāko cenu kā vienīgo kritēriju iepirkumu piedāvājumu vērtēšanā. N. Ļevicka saka – ja tas mainīsies, ļoti labi, taču paliek jautājums, kā tiks realizēts un vai paši ierēdņi būs tam gatavi.