Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Bez liekas afišēšanas ar Rīgas pašvaldību noslēgts nodomu protokols, kurā vicemērs Ainārs Šlesers ar savu parakstu apliecinājis atbalstu konkrētam projektam, paver iespēju Daugavas 11.novembra krastmalā saimniekot vienai firmai - P.V.B.

Tā iecerējusi izveidot šeit bārus, restorānus, kafejnīcas, viesnīcas, veikalus, jahtu un laivu piestātnes, raksta laikraksts Diena.

Iepazīstoties ar vienošanās saturu, domes opozīcija vaino A. Šleseru viena uzņēmuma lobēšanā. Tā ir arī pret iespējamu azartspēļu zāles atvēršanu uz Daugavas. Vicemēra birojā par kazino nekas neesot zināms, savukārt konkursa nerīkošanu A.Šlesera padomnieks Ģirts Dripe sauc par «vecu tēmu, kas ir izrunāta». Konkurss par tiesībām pietauvoties krastmalā nav bijis nepieciešams, jo iecere pieder konkrētajam uzņēmumam. «Ideja pietiekami ilgi bija publiski karsta tēma, bet neviens cits nepieteicās,» norādījis Ģ.Dripe.

Bez sīkākiem paskaidrojumiem, beidzoties piecu gadu darba līgumam, Rīgas dome ir pārtraukusi darba attiecības ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītāju Jāni Dripi, apstiprināja arhitekts.

J. Dripe db.lv skaidroja, ka Pilsētas arhitekta biroja nolikums paredz, ka līgums ar tā vadītāju tiek slēgts uz pieciem gadiem, un to ir iespējams pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Taču šajā gadījumā tā nav noticis. Rīkojumā norādītais darba uzteikšanas iemesls ir «sakarā ar to, ka beidzas līguma termiņš». Sīkākus skaidrojumus J. Dripe pagaidām nav guvis. Kolēģi, Kultūras ministrija, būvnieki, RTU mācībspēki ir neizpratnē par šo lēmumu.

Tagad pašvaldība sludinās konkursu uz biroja vadītāja vietu, bet, vai tajā piedalīties, J. Dripe ļoti rūpīgi apsvēršot.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā - 22.novembrī un 23.novembrī.

Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta šorīt un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada «galvenais notikums». Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana «Telia» par SIA «Latvijas Mobilais telefons» un SIA «Lattelecom», «Liepājas Metalurga» nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.

Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja «Vienotības» virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.

«Kad Bemhenam beidzās pilnvaru termiņš, domes vadībai nevajadzēja organizēt konkursus, bet tagad Dripem ir jāpierāda sava profesionalitāte, piedaloties konkursā. Jāatzīmē, ka atšķirībā no Bemhena, Dripe ir saņēmis nozares pārstāvju atzinību par paveikto Rīgas pilsētā,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Jāatgādina, ka šonedēļ kļuva zināms, ka domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nepagarinās darba līgumu ar pilsētas arhitektu.

Vienotības bloka Rīgas domes (RD) deputātiem esot aizdomas, ka patiesais arhitekta biroja likvidēšanas iemesls esot Jāņa Dripes nostāja zonējumu maiņai Rīgas pilsētā, iebildumi pret debesskrāpju uzsliešanu Rīgā un nepakļāvība citu domes vadības projektu realizēšanai.

«Dripe ir ļoti neērts domes koalīcijai, jo arhitekta lēmumi ir profesionāli un nelokāmi, neļaujoties ietekmēties politiskā un biznesa spiedienam,» uzskata domes deputāts Jānis Mārtiņš Zandbergs.

Opozīcijas deputāti arī atzīmē, kamēr N.Ušakovs plāno pilsētas arhitektūru, tikmēr vicemēra Andra Amerika birojā pasūtītas dāvanas par Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Dāvana pasūtīta, lai suminātu kādu domes deputātu dzimšanas dienā. Kopā ar dāvanu Rīgas pilsētas izpilddirektoram pieprasīts arī dāvanu maisiņš.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veicot Latvijā reģistrēto lielo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu nozīmīgumu Latvijas uzņēmumu vērtējumā, noskaidrojām, ka 90% aptaujāto uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana ir svarīga un tikai 15% lielo un vidējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā nav veikuši nekādus ar energoefektivitāti saistītus pasākumus. Un tas nav arī nekāds brīnums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas datiem elektroenerģijas cenas pieaugums mazumtirdzniecībā pēdējos piecos gados sasniedz jau 83%, bet siltumenerģijas cenas Rīgā kopš 2007. gada pieaugušas par 105%!* Ja jau situācija šobrīd ir tik dramatiska, tad neviļus rodas jautājums – kas mūs sagaida vēl pēc pieciem gadiem?

Kas ir energoefektivitāte? Energoefektivitāte ir dažādu darbību un faktoru sinerģijas rezultāts, kas veicinājis enerģijas patēriņa samazinājumu un radījis papildu komfortu vai ērtības. Darbību mērķis ir samazināt ēku un dažādu iekārtu resursu patēriņu, taču tikpat svarīgs faktors ir uzņēmuma darbības procesu un vides analīze ar mērķi samazināt energoresursu patēriņa apjomus.

Lai kaut ko padarītu efektīvāku, vispirms ir maksimāli precīzi jāaprēķina patēriņš esošajā situācijā – cik un kur tērējam enerģiju. Tad pēc iespējas detalizētāk jāsaprot, kādiem procesiem šī enerģija tiek tērēta un kādās ēkās vai telpu grupās tas notiek. Jo precīzāk aprēķināsim patēriņu esošajā situācijā, jo labāk sapratīsim, kur enerģiju pārtērējam, kur enerģija ir visdārgākā un kur to izmantojam neefektīvi.

Stāvot Gaismaspils būvlaukumā ar baltu ķiveri galvā un oranžo vesti mugurā, kultūras ministres ārštata padomnieks arhitekts Jānis Dripe pauž pārliecību, ka vēl joprojām projekta infrastruktūras būvniecības darbus ir iespēja pabeigt laikā - līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Taču drošu pārliecību par to grauj skaitļi: līdz nodošanas brīdim palicis mazliet vairāk nekā 13 mēnešu, darbus iespējams veikt 14 mēnešos, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumu pārvešanai nepieciešami septiņi mēneši, raksta laikraksts Diena.

Kritiku esot izpelnījusies arī būvniecības darbu iepirkuma procedūra, jo pēc neveiksmīga konkursa ministrija ķērusies klāt sarunu procedūrai ar galvenās ēkas būvnieku - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), ko kritizē biedrība Delna.

«Mūsu lielā problēma šodien ir infrastruktūra - visu inženierkomunikāciju pieslēgums pie īstajiem, nevis pagaidu tīkliem. Atbilstoši normālai procedūrai tiem būtu jābūt 14 mēnešiem, bet šodien saruna ir par to, kā to izdarīt ātrāk. Mums ir konsultācijas ar IUB, Delnu, ar esošo būvdarbu veicēju. Teorētiski tas vēl ir iespējams,» laikrakstam stāstījis J. Dripe.

Daugavas krastmalas iznomāšanai pietiekušies divi pretendenti – privātpersona Ritvars Ozols un uzņēmums SIA P.V.B., lai gan nekāds konkurss vēl netiek rīkots, Db uzzināja Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē.

Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe sēdē norādīja, ka neskatoties uz to, kurš pretendents bija pieteicies pirmais un, neskatoties uz to, ka SIA P.V.B. pieteikumu un ideju par pontona būvju izvietošanu Rīgas domē iesniedzis jau pirms pieciem gadiem, konkurss tik un tā būs jārīko, jo teritorija atrodas vēsturiskajā centrā, tāpēc šai vietai konkursa kārtībā jāizvēlas labākais un skaistākais risinājums. Turklāt J. Dripe paskaidroja, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānā, kā arī faktiski dzīvē, starp Vanšu un Akmens tiltiem pontona būves jau bijušas, tādēļ ideja nemaz neesot jauna.

Tomēr SIA P.V.B. pārstāvji sēdē norādīja, ka izvietojot pontona būves, uz tām varētu strādāt līdz pat 25 uzņēmumiem. Savukārt otrs pretendents – R. Ozols teica, ka viņš vēlas tajā vietā izveidot tikai vienu divstāvu restorānu, kurā ieguldītu apmēram 100 tūkstošus latu. Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers teica, ka būtu jārod iespēja abiem interesentiem sastrādāties un rast visām pusēm pievilcīgu risinājumu, lai, iespējams, nevajadzētu rīkot konkursu tieši par to, kurš ieceri īstenos. Tad konkursu varētu rīkot nevis par projekta īstenotāju un attīstītāju, bet gan tikai par arhitektonisku risinājumu šai vietai.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iekšdarbu veikšanu apgrūtina LNB pasūtītāja - Kultūras ministrijas (KM) - laikus nenodrošinātā inženierkomunikāciju (apkures, kanalizācijas, elektrības) pieslēgšana ēkai, šodien žurnālistiem sacīja LNB būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

«Līgumā, kas noslēgts ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA), nav paredzēts, ka NBA nodrošina ārējās infrastruktūras pieslēgšanu, tāpat kā iekšējo informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pieslēgšanu. Objekta pasūtītājam KM ir jānodrošina šie pieslēgumi, lai būvnieki varētu turpināt darbu,» sacīja Koks.

Viņš skaidroja, ka siltumapgāde LNB ēkai pieslēgta tikai 2011.gada 6.decembrī, divus mēnešus vēlāk, nekā bija paredzēts. «Patlaban temperatūra LNB pirmajā stāvā jau sasniegusi plus 13 grādus, augšējos stāvos tā jau ir sasniegusi plus 16 grādus, bet mitrums telpās vēl ir augsts. Tur, kur mitrums atļauj, apdares darbi jau ir sākti,» skaidroja Koks.

Nilam Ušakovam vajadzētu piešķirt ārpuskārtas arhitekta diplomu, komentējot Rīgas mēra izteikumus par Gaismaspils līdzību ar lielveikalu Maxima, laikrakstam Diena sacījis arhitekts Pēteris Bajārs.

Trešdienas vakara LTV1 raidījumā 100. pants N. Ušakovs izteicās, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtne Mūkusalas ielā «izskatās kā tāda milzīga Maxima». Lielveikalu tīkla Maxima pārstāvji viņa salīdzinājumu gan uztverot kā komplimentu.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende diskusijās ar pilsētas galvu par slavenā arhitekta Gunāra Birkerta projektēto LNB ēku neielaidīšoties, tikai norādījusi, ka viedokļi par ēkas iekļaušanos pilsētvidē būtu jāizsaka arhitektiem.

N. Ušakovs, kurš iepriekš jau skarbi bija teicis, ka «iztērēt ap 130 miljoniem Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai krīzes apstākļos ir stulbs projekts», arī ceturtdien sarunā ar Dienu no viedokļa atkāpties negrasījies, sakot, ka «ēka izskatās drausmīgi». «LNB ēka ir supersimbols par milzīgu naudu, kam būtu jāraisa sajūsma, bet rezultāts tāds nav,» uzskata galvaspilsētas mērs.

Rīgas domes vadība pieprasa vēl šajā gadā sasaukt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, grozīt nākamā gada budžetu un samazināt konkrētus nodokļus. Ja nē – Einaram Repšem jāmeklē cits darbs, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ģirts Dripe.

«Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Valda Dombrovska valdības lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% un uzņēmumu ienākumus apkraut ar papildus 10% ir pretvalstisks un novedīs Latviju strupceļā,» teikts paziņojumā.

«Iedzīvotāji nemaksās 26% lielu ienākumu nodokli, visticamāk, viņi maksās apaļu nulli. Tas būs pamatīgs trieciens tieši pašvaldībām, jo pašvaldību galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tas nekavējoši jāsamazina,» sacījis N. Ušakovs (SC).

Šādas rīcības pamatotību apliecinot arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) pēkšņais paziņojums, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana bijusi kļūda un arī Latvijas Bankas atzinums, ka nodokļus nākamajā gadā nevajadzēja celt.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Žūrija metu konkursā par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīrusi divas otrās vietas.

Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām, šodien informēja konkursa žūrija.

Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S), kā arī Latvijas SIA Outofbox (sadarbībā ar SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E.Daniševska birojs un SIA Landshape). Abi otrās vietas ieguvēji atlīdzībā saņems 45 000 eiro.

Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Darbus var aplūkot tīmekļa vietnē edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūve ir sarežģīta gan no arhitektūras un publiskās ārtelpas viedokļa, gan transporta organizācijas un dzelzceļa specifisko tehnoloģiju viedokļa, tāpēc iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.

Vācijas izstāžu rīkotājs Messe Frankfurt Exhibition GmbH netālu no lidostas Rīga plāno izveidot izstāžu centru un jau tuvākajā laikā savu ieceri plāno prezentēt Rīgas domes izveidotajā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē.

Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe Db apstiprināja, ka no kompānijas Messe Frankurt Exhibition GmbH patiešām nāk šāda iniciatīva. Viņš skaidro, ka jaunais izstāžu un konferenču komplekss varētu slieties pie lidostas, Mārupes teritorijā.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers pastāstīja, ka ar Messe Frankfurt pārrunas notiek jau sen, vēl laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs. Taču tagad ir saņemti pozitīvi signāli no uzņēmuma, kas apliecina gatavību ieguldīt naudu Rīgā.

J. Dripe arī uzskata, ka Rīga, salīdzinot ar Viļņu vai Tallinu ģeogrāfiski ir labāka izstāžu rīkošanai, tāpēc Messe Frankfurt Exhibition GmbH izvēle esot pilnībā saprotama.

Miljons latu prēmijās, 791 lati mēnesī par auto īri valdes priekšsēdētājam un apmaksāti braucieni ģimenei uz siltajām zemēm – tāda aina paveras Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), laikā kad to vadīja Lauris Dripe.

LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku – vismaz 11 automašīnas šā gadā februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pat laikā tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī.

Jau vēstīts, ka valdes priekšsēdētājs LVRTC ilgstoši bija «Šlesera cilvēks» Lauris Dripe, kurš amatu atstāja atstāt šā gada 1.maijā, šo lēmumu skaidrojot ar algas samazinājumu valstij piederošo uzņēmumu vadībai.

VK norāda, ka LVRTC, izmaksājot prēmijās vairāk kā vienu miljonu latu, ir piemērojis necaurskatāmu prēmiju piešķiršanas sistēmu, tostarp 92.9 tūkstoši latu izmaksājot 2009. gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus.

2011. gadā Vecrīgā būs redzami pārdomātāki risinājumi, kā arī likumdošana tiks vairāk sakārtota, teic Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, norādot uz šobrīd pilsētas centra ne īpaši pievilcīgajām pagaidu būvēm.

LNT raidījumam 900 sekundes viņš arī norāda, ka šobrīd uzņēmēji apelē pie krīzes un pēc to domām jebkura iespēja nopelnīt ir attaisnojums ne īpaši kvalitatīvām būvēm. «Kopumā mums ir samērā sakārtota pilsēta no plānošanas un likumdošanas viedokļa. Rīga ir kompakta pilsēta, bet diemžēl Pierīgā decentralizēti ir sabūvēts daudz ēku bez tālredzīgiem plāniem,» atzīst pilsētas galvenais arhitekts.

Tuvākajos gados svarīgākie būvlaukumi atradīsies Pārdaugavā, kur plānots attīstīt darījumu centrus. « Šī ideja nav jauna, tā radās pagājušā gadsimta 20.-30. gados, kad tapa skaidrs, ka Daugavas labajam krastam trūkst kapacitātes. Līdz ar to Pārdaugavā tuvākajās pāris desmitgadēs notiks aktīva būvniecība,» stāsta J. Dripe.

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem.

Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: «Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta.» Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši «vairāk ceļotāji, ne lasītāji». Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt.

Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādījis, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. «Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi,» viņš secina.