Uzsākts biedrības Ayfaar Latvia, kuras uzdevums ir literatūras izplatīšana un iedzīvotāju redzesloka paplašināšana, likvidācijas process, ziņo Klientu Portfelis.

Biedrību 2010. gada 9. aprīlī dibināja Viesturs Dūle, Aivars Čivželis un Ieva Krole. Ayfaar Latvia darbības mērķis bija Latvijas sabiedrībā izplatīt un popularizēt jaunāko Latvijas un pasaules zinātnisko, populārzinātnisko literatūru, paplašinot iedzīvotāju redzesloku, zināšanu līmeni un izpratni par cilvēka, pasaules un visuma uzbūvi.

Aizvadītajā gadā biedrībai bijuši divi ziedotāji – Marija Kudimirova un Viesturs Dūle, liecina biedrības 2013. gada pārskats.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Žūrija metu konkursā par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīrusi divas otrās vietas.

Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām, šodien informēja konkursa žūrija.

Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S), kā arī Latvijas SIA Outofbox (sadarbībā ar SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E.Daniševska birojs un SIA Landshape). Abi otrās vietas ieguvēji atlīdzībā saņems 45 000 eiro.

Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Darbus var aplūkot tīmekļa vietnē edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūve ir sarežģīta gan no arhitektūras un publiskās ārtelpas viedokļa, gan transporta organizācijas un dzelzceļa specifisko tehnoloģiju viedokļa, tāpēc iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Kamēr starp Maskavas un Salaspils ielu līdzās Dienvidu tiltam turpinās tirdzniecības un izklaides centra «Akropole» būvniecība, intensīvs darbs notiek arī pie infrastruktūras izveides un uzlabošanas tuvākajā apkaimē, lai nodrošinātu ērtāku satiksmes plūsmu un drošāku pārvietošanos gājējiem.

«Akropole» attīstītāji apkārtnes uzlabošanā iegulda kopumā 7 miljonus eiro, un uz doto brīdī paveiktas jau divas trešdaļas infrastruktūras uzlabošanas darbu.

«Mūsu mērķis ir izveidot tirdzniecības centru, kas apmeklētājiem radītu jauna līmeņa iepirkšanās un izklaides pieredzi, tāpēc lielu uzmanību pievēršam ne tikai «Akropoles» ēkai, bet arī apkārtnei. Viegla piekļūšana un apmeklētāju ērtības ir mūsu galvenā prioritāte, tāpēc pēc būvniecības darbu pabeigšanas pilsēta iegūs ievērojami uzlabotu satiksmes infrastruktūru daudz sakārtotākai transporta plūsmai,» stāsta Kaspars Beitiņš, «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis.

Drošākai un ērtākai manevru veikšanai, braucot pa Maskavas ielu virzienā no centra, pārcelts un pārbūvēts apgriešanās loks. Šajā ielā tiks izbūvētas jaunas tramvaju un autobusu pieturas, kurās būs iespējams izvietot arī biļešu iegādes automātus. Tāpat pār Maskavas ielu tiek būvēta atsevišķa estakāde, kas atvieglos kopējo transporta plūsmu un dos iespēju ērti piekļūt «Akropolei», braucot pa Krasta ielu virzienā no centra.

Viens no Draugiem Group straujāk augošajiem uzņēmumiem Prime Prometics pērn sasniedzis teju 22 miljonu eiro apgrozījumu, kļūstot par lielāko kosmētikas eksporta uzņēmumu Latvijā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 227%. Savukārt uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem augusi par 217%, pārsniedzot 2 miljonus eiro.

Prime Prometics ir e-komercijas eksporta uzņēmums, kas tirgo īpaši pielāgotus kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Lai gan vairāk nekā 90% no tā klientēm ir ASV, Kanādā un Lielbritānijā, lielākā daļa uzņēmuma komandas – izstrādes un attīstības (R&D) centrs, kā arī vadības un e-komercijas komanda – ir bāzēta Latvijā, Draugiem Group birojā Torņakalnā. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 20 produktu attīstības, e-komercijas un mārketinga speciālisti.

Prime Prometics turpina strauji augt – pērn uzņēmums pievienojis 13 jaunus produktus un arī turpmāk plāno diversificēt un uzlabot produktu klāstu, kā arī audzēt tirgus daļu. Papildus tam uzņēmums noslēdzis sadarbību ar vienu no ASV mazumtirdzniecības milžiem Walmart, lai izplatītu produktus tiešsaistē, un turpina sarunas ar citiem vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, lai nākotnē pārdotu produktus arī fiziskos veikalos ASV. Līdztekus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums restaurē bijušo VEF ražošanas korpusu Brīvības gatvē 214i; nozarē apkaimi sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Mikrotīkls, kas pazīstams arī kā Mikrotik, ir bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājs. Uzņēmums regulāri saņem dažādus apbalvojumus un lepojas ar labiem finanšu rādītājiem. Pērno gadu, atbilstoši Lursoft datiem, Mikrotīkls noslēdza ar 103,5 milj. eiro apgrozījumu un 23,6 milj. eiro peļņu.

Visa Mikrotīkla produkcija galvenokārt tiek eksportēta. Mikrotīkls pārsvarā plašus komentārus par uzņēmuma darbību medijiem nesniedz. Arī par plāniem restaurēt bijušo VEF ražošanas korpusu, kas atrodas Brīvības gatvē 214i, uzņēmuma līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš atbildes DB nesniedza, norādot, ka plašāka informācija tiks sniegta nākotnē.

Alus darītava Contra uzsākusi pūļa finansēšanas kampaņu, lai 40 dienās savāktu 40 000 eiro un uzsāktu alus brūža izveidi bijušajā pienotavā Ērgļos.

Contra ir jauna Latvijas alus darītava, ko dibinājuši divi alus mīļotāji — Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks. Līdz šim Contra ir pārdevuši vairāk nekā 15 000 alus bundžu un sapratuši, ka ir pienācis laiks pašiem savai alus mājai. Šogad Contra komanda ir pašu spēkiem iegādājušies īpašumu, kurā atradīsies alus darītava, saņēmuši atbalstu no investoriem, tomēr ir nepieciešami vēl vismaz 40 000 tūkstoši eiro, lai iegādātos alus ražošanas iekārtas un sāktu brūža ēkas renovāciju.

"Contra pirmais alus brūzis atradīsies Ērgļos, kur pavisam nesen iegādājāmies vecu pienotavas ēku, kur pietiks vietas gan fermenteriem, vārīšanas iekārtām, iesalnīcai un citām alus lietām, gan kafejnīcai un dažiem brīvdienu dzīvokļiem, kuri būs pieejami īrei vasaras mēnešos. Brūža teritorija ir dabas un skaista ābeļdārza ieskauta, un vasarā kļūs par vietu, kur izrauties no pilsētas un baudīt tepat vārītu alu," kampaņas aprakstā klāsta alus darītavas Contra saimnieki.

Latvijas nākotne – rūpniecības attīstība un jaunu darba vietu izveide, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Valmieras gaļas kombināta investors, Krievijas giganta GazEnergoStroi prezidents, par miljonāru dēvētais uzņēmējs Sergejs Čerņins, kurš piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Viņš arī atzīst, ka lielais emigrējušo skaits, kad aizbrauc augsti kvalificēti kadri, ir viena no nacionālajām traģēdijām.

Domāju, ka tas mezgls ir jāpārcērt un šeit jārada jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Konferencē piedalījās latvieši no pasaules mēroga kompānijām, un skaidrs, ka viņi šeit atnāks ar citām zināšanām un Eiropas pieredzi. Viņi transnacionālās kompānijās ir mācījušies, kā organizēt biznesu, un viņi savu biznesu jau varēs pārvaldīt kvalitatīvi augstākā pakāpē.

Kādu redzat Latvijas vietu globālajā pasaulē?

Latvijai ir jāattīsta tūrisms. Šeit ir attīstīta Rīga un Jūrmala, bet nav pilnībā attīstītas brīnišķīgas ekoloģiskas vietas dažādās Latvijas malās. Daba šeit ir vienreizēja, tā ir ekoloģiski tīra. Arī pārtikas produkti ir ļoti labi, piemēram, piena produkti. Tāpēc vēlamies attīstīt Valmieras gaļas kombinātu. Skaidrs, ka nav jēgas nodarboties ar gigantomāniju, kā tas bija Padomju Savienības laikā, kad tā platība bija 25 ha, bet jāskatās, kas notiek tirgū. Sākumā jāražo nedaudz. Kad iet labāk, tad jāaug. Tā soli pa solim jāiet uz priekšu.

Kāzu ielūgumos tiek iekļautas mežģīnes ne tikai no auduma, bet arī no papīra, tāpat popularitāti gūst arī tautiskie motīvi.

Kad izlemts rīkot kāzas, ciemiņiem jāizsūta ielūgumi, kurus var iegādāties jau ar standarta dizainu vai arī izdomāt ko īpašu un tad doties pie ielūgumu izgatavotājiem ar savām vēlmēm. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness aptauja, kāzu ielūgumu cenas var svārstīties no viena eiro un pārsniegt 10 eiro, taču vidējā cena ir aptuveni 3-7 eiro.

Patlaban modē ir tautiskie ielūgumi, kuros ietverts lins, mežģīnes, latvju raksti, aukliņas, tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka arvien vairāk latvieši apzinās un novērtē savas vērtības, veidojot ielūgumus, pamanījusi SIA Puse Plus biroja vadītāja Lelde Baņģe, piebilstot, ka, izmantojot latvietim tuvos materiālus, jaunie pāri cenšas ielikt savā turpmākajā nākotnē spēcīgas saknes un vērtības. Tam piekrīt arī pārējie aptaujātie kāzu ielūgumu izgatavotāji, kas norāda, ka ielūgumi tiek veidoti smalki, tie netiek pārsātināti ar dažādiem dekoriem. «Ielūgumus gatavoju jau vairākus gadus, tāpēc droši varu apgalvot, ka ar katru gadu kāzu ielūgumu izvēle kļūst izsmalcinātāka,» novērojusi mājaslapas Jūsu svētkiem īpašniece Baiba Riežniece. Viņa stāsta, ka arvien populārāk ielūgumos kļūst izmantot papīra griešanu un papīra mežģīņu veidošanu, tādējādi padarot ielūgumus īpaši smalkus, elegantus un romantiskus.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild iepakošanas un marķēšanas risinājumu piedāvātājas SIA PakMarkas direktors Viktors Grigorjevs. Svarīgākais notikums SIA PakMarkas šogad ir uzņēmuma 20 gadu jubileja. Latvijā uzņēmums darbojas no 1995. gada. «Otrs svarīgākais fakts ir apgrozījuma rādītājs, ko sasniedzām pagājušajā gadā - 4,4 miljoni eiro, kas uzņēmumam, kurā strādā tikai 30 darbinieki, ir labs rādītājs. Šajā uzņēmumā strādāju jau gandrīz 14 gadus un esmu patiesi lepns par to,» norāda V. Grigorjevs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Uzņēmums Soira šogad nosaukts starp labākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, iegūstot augsto, 2-zvaigžņu Great Taste balvu abiem vērtētajiem sieriem.

Pasaules vadošās pārtikas vērtēšanas sistēmas Great Taste eksperti 2023.gadā lēmuši piešķirt 2 zelta zvaigznes abiem pieteiktajiem sieriem: cietajam sieram Birznieku un mīkstajam sieram Gauja.

Konkursā, kuram tika pieteikti 14 195 produkti, stingrā, aklās vērtēšanas žūrija nodēvējusi Soira produktus par tādiem “no kuriem grūti atteikties”.

Katru gadu Great Taste piešķir trīs nominācijas:

1 zvaigzne – “ēdiens / dzērien, kas sniedz fantastisku garšu”

2 zvaigznes – “krietni pārsniedz vienkārši labu garšu”

3 zvaigznes – “nepārspēti garšīgs ēdiens / dzēriens”

Aprakstīts kā “brīnišķīgs meistardarbs, kura intensīvais laba piena aromāts apliecina piena devēju labturību, bet saldenā riekstainā garša burtiski dejo vienotā harmonijā. Siers ar pārsteidzošu dziļumu”, cietais siers “Birznieku” guva žūrijas atzinību.