Turpmāk tiks izvērtēts, kuri biznesa cilvēki turpmāk dosies kopā ar prezidentu, laikrakstam Neatkarīgā teica Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

«Melnos sarakstus īsti nestādīsim, bet, ņemot vērā, ka dažiem ir zināmas uzvedības problēmas, šis aspekts turpmāk var spēlēt ļoti lielu lomu,» uzsver E. Rinkēvičs.

Runa ir par dažu latviešu uzņēmēju uzvedību atceļā no Baku. Trešdienas vakarā ar lidmašīnas nosēšanos Rīgā noslēdzās Valda Zatlera valsts vizīte Azerbaidžānā. Pār mēru lietots alkohols, emocionālais fons, kas izpaudās kā uzņēmēju kurnēšana par neapmierinošo valdības darbu, dažu aizvainojums, ka V. Zatlers viņiem neesot izrādījis pietiekamu uzmanību, – tas viss izvērtās kā skaļa ālēšanās.

Kāds uzņēmēju pārstāvis, kurš jandāliņā nepiedalījās, norādīja, ka uzņēmēji «caur dziedāšanu mēģināja parādīt, kurš par kura naudu brauc», jo katrs uzņēmējs no savas kabatas par braucienu samaksājis aptuveni 1 000 LVL.

Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija ir izvērtējusi Jūrmalas pilsētas domes pārskatu par tās administratīvās teritorijas atbilstību kūrorta statusam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izvērtējot vides kvalitātes rādītājus, paredzēto kūrorta attīstību, ņemot vērā administratīvajā teritorijā pieejamos dabas dziednieciskos resursus un esošo tūrisma infrastruktūru pieņemts lēmums par kūrorta statusa saglabāšanu Jūrmalas pilsētai, informē Ekonomikas ministrijā.

Saskaņā ar kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, pašvaldība, kuras teritorijai piešķirts kūrorta statuss, ne retāk kā reizi divos gados iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem. Pārskatu izvērtē un atzinumu sniedz Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir Ekonomikas, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kas ieguvusi kūrorta statusu 2013.gada 20.novembrī. Kūrorta statuss piešķirts visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritorijas. Šī gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss arī Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Šā gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, t.sk., infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un konkrētās pašvaldības plāni.

Tāpat kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim.

Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbavietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma – īpaši veselības tūrisma nozares attīstību. Tādejādi tiks mazināta sezonalitātes ietekme, kā arī paildzināsies tūristu uzturēšanās ilgums un palielināsies viņu tēriņi valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Ķemeru kūrorta parka teritorijā, kas sastāda 9.3 ha ieplānots rekonstruēt un renovēt tiltiņus, paviljonu – rotondu, kas atrodas uz „Mīlestības saliņas”, renovēt ūdenstorni un ierīkot tajā skatu torni, uzstādīt strūklaku, bērnu rotaļu laukumu, izbūvēt sabiedrisko tualeti u.c.

Kopējās projekta izmaksas sastāda 3343784.28 lati, no kuriem Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējums būtu 2643784.28 latu (79.04%), bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 700000.00 latu.

Par Jūrmalas pilsētas kūrorta attīstības aizsākumu ir uzskatāms 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma periods, kad Baltijā sāka pievērst uzmanību gaisa un ūdens dziednieciskajai iedarbībai. 1838. gads ir uzskatāms par Ķemeru kūrorta dibināšanas gadu, kad ar Baltijas ģenerālgubernatora fon Pālena pavēli tika izveidota Ķemeru pārvalde. Tajā pat gadā, Ķemeros atklāja pirmo peldu iestādi Latvijā ar 32 ozolkoka vannām. Ar pirmās peldu iestādes izveidi daiļdārznieka K.H. Vāgnera vadībā 1839. gadā tika uzsākta arī Ķemeru kūrorta parka iekārtošana.

Pašvaldībām, kuru teritorijai piešķirts kūrorta statuss, ne retāk kā reizi divos gados par to būs jāatskaitās.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību paredz, ka pašvaldībām ar kūrorta statusu ne retāk kā reizi divos gados līdz 1. oktobrim būs jāiesniedz ministrijā pārskats par kūrorta atbilstību Tūrisma likumā noteiktajam. Saskaņā ar likumu kūrorta statusu iespējams iegūt, atbilstot vairākiem nosacījumiem – kūrorta teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde un dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu teritorijā šīs iestādes darbību. Vides kvalitātes rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, turklāt teritorijā jābūt izveidotai atbilstošai tūrisma infrastruktūrai un teritorijas attīstībai jātiek mērķtiecīgi plānotai.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība nolēmusi izmantot iespēju un iesniegusi pieteikumu kūrorta statusa piešķiršanai visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Bražciemu, Priedaini un Vārnukrogu.

Tā kā piedāvātā teritorija atbilst visiem likuma nosacījumiem, tostarp tajā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra u.c., pašvaldības pieteikums arī atbalstīts.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmei, Jūrmalas pilsētas daļai paredzēts piešķirt kūrorta statusu. Statuss būs spēkā no dienas, kad lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai atbalstīs valdība.

«Kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, degradēto teritoriju revitalizāciju, veselības aprūpes pieejamību, darbavietu attīstību, kā arī potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai,» klāsta EM. DB jau rakstījis, ka iespēja iesniegt pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu ir katras pašvaldības brīva izvēle. Kūrortpilsētas statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem.

Db.lv apkopojis informāciju par slēpošanas iespējām Latvijā.

Tā kā beidzot līdz Latvijai ir atnācis sals, vairākas slēpošanas trases ir sākušas pūst sniegu uz kalniem, liecina slēpošanas trašu sniegtā informācija portālam Db.lv. Tikai jautājums, vai uzpūstā sniega daudzums būs pietiekams, lai jau šonedēļ brauktu slēpot.

Atpūtas komplekss Milzkalns nolēmis nedēļas nogalē atklāt vienu trasi slēpotājiem.

Žagarkalns darbojās jau šodien, bet ir izmantoti tikai 50% no tā kapacitātes. Jau no ceturtdienas tiks atvērtas abas slēpošanas bāzes, Žagarkalns nomas, kafejnīcas un arī sporta preču veikals. Iespējams, ka sestdien un svētdien būs atvērts arī Bērnu kalns un daļa snovbordparka.

Pēc aizvadītas ziemas vairākas slēpošanas bāzes plāno pārdot savu biznesu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Brokeru kompānija Orient Baltic piedāvā iegādāties slēpošanas bāzi Daugavpilī par 190 000 LVL. Piedāvājumā ir uzņēmumam piederoša 2 ha zeme, papildus tam uzņēmums nomā zemi 5.6 ha no VAS Latvijas Valsts meži. Teritorijā ir slēpošanas inventāra pieņemšanas punkts un kafejnīca un vairākas slēpošanas, snovborda un iesācēju slēpošanas trases ar moderniem pacēlājiem, kā arī distanču trasi.

Biznesa konsultāciju kompānijas Laika stars vadošais konsultants Jānis Pinnis norāda, ka šobrīd par šādu summu pārdot slēpošanas bāzi nav iespējams. "Reālā cena šim kompleksam ir uz pusi mazāka, taču arī par šādu summu šobrīd pārdot būs sarežģīti, jo pārdošanas tirgus nav aktīvs un it īpaši tūrisma jomā. Spriežot pēc šīs ziemas, slēpošanas bizness Latvijā šogad nes zaudējumus. Vairāki uzņēmēji mēģina pārdot biznesu, taču pagaidām pircēju nav un diez vai būs. Vislabāk ir nogaidīt līdz ziemai un paskatīties, kāda būs ziema, vai arī mēģināt pārorientēties uz vasaras atpūtu," iesaka finanšu eksperts Jānis Pinnis.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā vidēji tiek izdzerti 67 litri alus, bet Eiropas alus lielvalstī Čehijā tie ir vidēji 160 litri uz vienu iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā dubults apjoms, salīdzinot ar Latviju.

Par to liecina Lāčplēša alus darītavas veiktā aptauja.

Lāčplēša alus darītavas vadības pārstāvis Juris Mucenieks atzīst, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka esam vieni no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Patiesībā pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju esam vieni no mazākajiem alus dzērājiem Eiropā, turklāt alus dzeršanas daudzumā atpaliekam arī no kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Baltijā lielākie alus dzērāji ir lietuvieši.

Viedoklis par latvieti kā lielāko vai vienu no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā reģionos atšķiras: tā uzskata teju puse jeb 47% zemgaliešu, bet, piemēram, Latgalē tā domā divreiz mazāk aptaujāto - tikai 24%. Uzskats, ka esam lielākie vai vieni no lielākajiem Eiropā alus dzērājiem, visbiežāk izplatīts ir jauniešu (18-24 gadi) vidū – tā domā 54% respondentu minētajā vecuma grupā. Pētījums arī atklāj, ka sievietes biežāk (43%) nekā vīrieši (36%) latviešus uzskata par lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Savukārt starp Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem kopumā divreiz izplatītāks ir uzskats (17%), ka neesam lieli alus dzērāji, nekā sieviešu vidū (8%).

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā iecerēts izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai, tostarp plānots ieviest kūrortpilsētas statusu.

Tiesa gan, kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides tā teritorijā strādājošajiem komersantiem. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, tostarp infrastruktūras, attīstībai, skaidro grozījumu autori. Turklāt kūrorta statuss varētu radīt papildus drošības sajūtu kūrortiestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.

Saskaņā ar likumu kūrorts ir vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss. To var iegūt, ja vietējā pašvaldība savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir noteikusi kūrorta teritoriju un pamatojusi kūrorta attīstības perspektīvas, noteiktā teritorija ir nodrošināta ar kūrorta ārstniecības iestādēm un tūrisma infrastruktūru un tajā ir pieejami un tiek izmantoti dabas dziednieciskie resursi.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Gadu no gada, slēpošanas trašu īpašnieki cer uz veiksmīgiem laikapstākļiem un sniegotu ziemu. Šī sezona tiek vērtēta kā mainīga, tomēr veiksmīgāka kā iepriekšējā.

«Slēpot gribētāju šogad ir vairāk, bet grūti teikt, vai tas saistīts ar labākiem laikapstākļiem, vai to, ka cilvēki kļuvuši ekonomiski aktīvāki,» saka atpūtas kompleksa Milzkalns biroja vadītāja Ieva Rasa. Viņa norāda, ka uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki ir gatavi tērēt vairāk naudas atpūtai.

Slēpošanas un atpūtas trases Ozolkalns valdes loceklis Ģirts Kaļķis uzskata, ka Baltijas valstu kontekstā Latvijas slēpošanas bāzes ir konkurētspējīgas. «To pierāda tas, ka daudzi lietuvieši brauc slēpot uz Latviju, savukārt igauņi atzīst, ka mēs esam lētāki un ar labāku servisu.»

«Visiem patīk braukt atpūsties, kad spīd saule, nav pārāk daudz mīnusu, nav vējš, nav apmācies un nav lietus. Tādas dienas Latvijā mums ir diezgan maz,» stāsta I. Rasa, norādot, ka Latvijai ar Alpu valstīm sacensties nav iespējams, tomēr Baltijā konkurēt var.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

No 10. Saeimas pārņemtais likumprojekta «Grozījumi Tūrisma likumā» mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Pirmajā lasījumā 11. Saeimas atbalstītais likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. MK kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t. sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā.

Jūrmalas pilsētas dome ir sākusi darbu pie Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcijas izstrādes. Dokumentu izstrādās sadarbībā ar konsultantu biroju SIA DEA Baltika. Koncepcija ietvers laikaposmu no 2009.līdz 2018.gadam.

SIA DEA Baltika uzvarēja izsludinātajā konkursā par kūrorta koncepcijas izstrādāšanu. Šī firma piedalījās arī Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas izstrādē.

"Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija tiks veidota kā papildinošs dokuments Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijai, kurā pilsētas viens no stratēģiskajiem attīstības uzdevumiem ir attīstīt modernu kūrortpilsētu," skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību speciālisti.

Dokumentā iekļaus pilsētas kūrorta nozares pašreizējā stāvokļa novērtējumu, pilsētas kūrorta attīstības iespējas un nākotnes aktivitāšu ieteikumi kūrorta attīstībā.

Koncepcija jāzstrādā līdz 2009.gada jūnijam sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas kūrorta un tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmējiem un speciālistiem, pilsētas konsultatīvajām padomēm un iedzīvotājiem.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Slēpošanas trases šogad varētu būt atvērtas līdz pat Lieldienām, informē Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars.

«Mūsu pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad pat martā vēl iespējams pieražot sniegu, jo tuvojošais aukstums un ziemas atgriešanās marta otrajā pusē patiešām ir reta parādība,» viņš saka.

Asociācijā norāda, ka par spīti vēlam sākumam šogad ziema ir bijusi intensīvākā un aukstākā pēdējo piecu gadu laikā, turklāt ilgtermiņa prognozes liecina, ka ziemīgie laikapstākļi pēc nelielā pārtraukuma šogad varētu saglabāties neierasti ilgi - līdz pat marta beigām. To savā labā ir izmantojušas arī slēpošanas trases, saražojot sniega rezerves vairāk nekā jebkuru gadu un nodrošinot ilgāku slēpošanas trašu darbību.

Gan «Riekstukalnā», gan «Milzkalnā» sniega rezerves pašlaik esot pietiekamas, arī Siguldas trases ir nodrošinājušās ar sniegu garai sezonai, tas pats arī Cēsu trasēs - «Žagarkalnā» un «Ozolkalnā». «Žagarkalnā» uzkrāti pat 15 000 kubikmetru sniega, ko zem speciāla materiāla iespējams saglabāt visu vasaru, līdz pat nākošās slēpošanas sezonas sākumam.

Septiņdesmito gadu beigās pametis Latviju, uzņēmējs un piedzīvojumu meklētājs Raimonds Dombrovskis nepievienosies tiem, kas šobrīd pamet valsti, jo ir pārliecināts - viņi bēg.

«Es arī aizbēgu, ko varu pārmest viņiem. Tas gan bija vairāk politisku apsvērumu dēļ. Tagad daudzi bēg nesakārtotības dēļ, kas gulstas uz viņu pašu atbildību, jo nav ievēlējuši pareizo valdību, nav izaudzinājuši sevi vai savus bērnus. Man bija bijība pret izglītību - kā var nepabeigt vidusskolu, jo tad es būšu dumjš un ar mani nerēķināsies, ka es neko nevarēšu izdarīt. Šobrīd izglītība vairs nav vērtība. Skatos, ir vēl studenti, kas brauc no laukiem, ved kartupeļus un nedēļām tos ēd, eļļā ceptus. Viņi būs tie, no kuriem kaut kas izaugs, viņiem nākotnē ir iespēja radīt lielas lietas, jo lielas lietas nevar izdarīt ātri un bez pūlēm. Bils Geitss teiktu to pašu - viņš savu impēriju neuzcepa divos gados, bija vajadzīga vīzija daudziem gadiem,» tā uzskata Raimonds Dombrovskis, kurš kopj savu dzīves sapni - distanču slēpošanas trasi Jaunpiebalgā, sapņo par slēpošanas maratonu, rīko ekspedīcijas uz Aļasku pie baltajiem lāčiem, dodas trakos braucienos pa kalnu upēm Kanādā un Amerikā un nodarbojas ar mazliet noslēpumainu loģistikas biznesu. Raimonds gan oponē, ka bizness nav noslēpumains, bet sarežģīts un nogurdinošs, tādēļ par to negribas izplūst detaļās, taču «par to maksā...un kā teicu - patīk».

Reorganizācijas rezultātā Specializētā kalnu slēpošanas skola tiks pārveidota par valsts aģentūru Kalnu slēpošanas sporta centrs, taču tās uzdevumi paliks nemainīgi, informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Viens no tās galvenajiem uzdevumiem būs gatavot Latvijas Nacionālās izlases dalībniekus startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskajās sacensībās kalnu slēpošanas sportā.

Ministru kabineta (MK) 2004.gada 5.marta rīkojums Nr.147 paredz, ka visas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošās sporta skolas jāpārveido par valsts aģentūrām. IZM trīs gadu laikā šo uzdevumu būs veiksmīgi izpildījusi, un Specializētā kalnu slēpošanas skola ir viena no pēdējām, kura reorganizācijas rezultātā kļūs par valsts aģentūru. Šodien MK apstiprināja rīkojuma projektu Specializētās kalnu slēpošanas skolas reorganizācija un valsts aģentūras Kalnu slēpošanas sporta centrs izveidošana.