Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

No šā gada augusta Parex bankas bankomāti pieņem un apkalpo visu trīs pasaules lielāko maksājumu karšu sistēmu viedkartes – Mastercard, VISA un American Express. Tādējādi tagad Parex banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku Baltijas valstīs, kas savos bankomātos pieņem un apkalpo visu trīs pasaules lielāko maksājumu karšu sistēmu viedkartes. Patlaban Parex banka ir uzstādījusi 33 bankomātus, kuros pieņem un apkalpo viedkartes. Līdz šī gada beigām šādu bankomātu skaits palielināsies līdz 50, bet līdz 2007.gada beigām pilnīgi visi Parex bankas bankomāti pieņems un apkalpos ne tikai maksājumu kartes ar magnētisko celiņu, bet arī viedkartes. Jābrīdina, ka bankomātos, kuros tiek pieņemtas un apkalpotas viedkartes, darbības tiek veiktas lēnāk, nekā parastajos bankomātos, jo no viedkartes tiek nolasīts un apstrādāts krietni vien lielāks informācijas daudzums, nodrošinot gan banku, gan arī klientu pret potenciālajām blēdībām.

Elektroniskā norēķinu sistēma jeb e—talons Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta pakāpeniski, un pilnībā pāreja uz to beigsies 1. maijā.

Pretēji iepriekš apgalvotajam, 1. martā vēl nebūs pieejamas personalizētās un nepersonalizētās viedkartes un viedbiļetes, jo sistēmu sāks ieviest no vienreizējiem braukšanas taloniem, ko var par 50 santīmiem iegādāties pie transportlīdzekļu vadītāja.

Jau ziņots, ka Rīgā no 1. marta sākas pāreja uz jaunu norēķinu sistēmu, iimg src="http://www.db.lv/gfx/movico1.png" / img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" / E-talonu pilnībā ieviesīs no 1. maijaeviešot viedbiļetes konkrētam braucienu skaitam un viedkartes, ko katru mēnesi varēs papildināt un kas darbosies kā līdzšinējās mēnešbiļetes ar fiksētu summu. SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens norādīja, ka no 1. aprīļa varēs lietot viedbiļetes jeb dzeltenās biļetes zināmam braucienu skaitam, bet visām iedzīvotāju kategorijām viedkartes ieviesīs līdz 1. maijam. No 1. aprīļa sistēma darbosies arī autobusos, kuros vairs nebūs konduktoru. Jau drīzumā tiek solīts uzstādīt jauno e—talonu tirdzniecības automātus, kādi Rīgā būs 46, bet jaunās biļetes nopirkt un viedkartes papildināt varēs arī preses kioskos un veikalos, kur transporta talonus pārdeva līdz šim. Studentiem un skolēniem, kas līdz šim drūzmējās pie kasēm, piemēram, Prāgas ielā, vairs nebūs vajadzīgas izglītības iestāžu izsniegtās izziņas, un kartes varēs papildināt ikvienā tirdzniecības vietā, bet no 1. maija arī internetā. SIA Rīgas satiksme meitas uzņēmuma SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs jauno sistēmu nosauca par brīnišķīgu un apgalvoja, ka e-talonu validēšana sabiedriskajā transportā nebūšot apgrūtināta pat sastrēgumstundās, turklāt vairākas Rīgas satiksmes amatpersonas mierināja, ka ļoti pārpildītā transportlīdzeklī kontrole iespraukties necentīšoties. Toties, kontrolei iekāpjot, biļešu reģistrēšanas iekārtas tiks bloķētas, un pēdējā brīdī apmaksāt braucienu nebūs iespējams. Pasažieru ērtībai viedkartes nolasīt varēs, tās neizņemot no maka.

Ikviens Vecrīgas norēķinu viedkartes īpašnieks var atgūt neizlietoto pašvaldības nodevas atlikumu par iebraukšanu Vecrīgā, tostarp šīs viedkartes nodrošinājuma naudu, atgādina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lai varētu atgūt viedkartē iemaksātās naudas summas atlikumu un arīdzan viedkartes nodrošinājuma naudu, norēķinu karšu īpašnieki ir aicināti līdz šā gada 10. februārim vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā ziņots, atbilstoši Pašvaldību lietu ministrijas lēmumam no šā gada 1. janvāra Vecrīgas iebraukšanas kontroles sistēma ir atcelta. Tādejādi iebraukšanai vecpilsētā viedkartes vairs nav nepieciešamas. Norēķinu viedkartes ir tās, kas ir iegādātas un papildinātas ar naudu kādā no tirdzniecības vietām.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Neskatoties uz to, ka 22 Eiropas valstis jau ir parakstījušas Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Vācija ar līguma parakstīšanu nesteigsies, vēsta laikraksts Spiegel.

Vācijas Tieslietu departaments izlēmis, ka līguma parakstīšanu varētu veikt tikai tad, kad noslēgsies visas nepieciešamās diskusijas sabiedrībā. Tāpat Vācija nogaidīs līdz lēmumu par ACTA pieņems Eiropas Parlaments (EP). Arī Vācijas parlamentā nav vienotības jautājumā par ACTA parakstīšanu.

Db.lv jau vēstīja, ka ACTA pagaidām nav parakstījusi Igaunija, kas pavēstījusi, ka tai par to vēl nepieciešamas diskusijas valdībā. Tāpat līgumu parakstīt vēlāk plānoja Kipra, Vācija, Nīderlande un Slovākija.

Vēstīts arī, ka Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus un uzņēmumus, kam norēķinu viedkartēs par iebraukšanu Vecrīgā ir palicis neizlietots naudas atlikums, līdz šā gada 10. februārim vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā, lai Rīgas pašvaldība viedkartē iemaksātās naudas summas atlikumu varētu atmaksāt. Norēķinu viedkartes ir tās, kas ir iegādātas un papildinātas ar naudu kādā no viedkaršu tirdzniecības vietām, informē RDSD.

Kā ziņots, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalstīja īpaša režīma zonas statusa darbības termiņa pagarināšanu Vecrīgas teritorijai turpmākajiem gadiem. Tā rezultātā Rīgas pašvaldība vairs nav tiesīga regulēt Vecrīgā iebraucošo automašīnu skaitu, nosakot nodevu par iebraukšanu vecpilsētā. Tāpēc no šā gada 1.janvāra pašvaldībai Vecrīgas caurlaižu kontroles sistēma bija jāatceļ, un iebraukšanai Vecrīgā viedkartes vairs nav nepieciešamas.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas norēķinu viedkartēs iemaksājuši pašvaldības nodevu par iebraukšanu Vecrīgā, bet iemaksāto naudas summu nav izlietojuši līdz 2008. gada 31. decembrim, neizlietoto naudas atlikumu Rīgas dome atmaksās.

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, šodien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

CVK ir pabeigusi pārbaudīt parakstu vākšanā likuma «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanai saņemtos parakstus, un šodien CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti.

Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekšējā parakstu vākšanā pie notāriem savākti 12 533 paraksti, bet otrajā parakstu vākšanas kārtā - 183 133 paraksti. Tomēr no šī parakstu skaita jāatņem 7916, jo šāds cilvēku skaits parakstījies arī pie notāriem. 14 paraksti tiek atskaitīti, jo 12 cilvēki otrajā parakstu vākšanas kārtā parakstījušies divas reizes, bet viena persona pamanījusies to izdarīt pat trīs reizes. «Te jādomā, kādi cilvēki tiek ņemti par parakstu vācējiem,» teica Cimdars.

Satiksmes ministrija (SM) kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionārs jau kopš decembra ir gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, taču iespējamais investors joprojām nav informējis, kad būs gatavs to darīt, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban «futbola bumba» jeb līguma projekts esot vācu investora pusē. «SM nevar komentēt investora rīcību attiecībā par līguma parakstīšanu,» uzsver SM.

SM atkārtoti skaidro, ka līguma parakstīšana plānota tuvākajā laikā. «Tiklīdz būs informācija par plānoto līguma parakstīšanu, tad pāris dienas iepriekš to darīsim zināmu,» uzsver ministrijā.

Jautājumi, kuri skar Bombardier lidmašīnu iegādi un maksājumus, esot airBaltic pārziņā. Lidsabiedrība savukārt pagaidām nav sniegusi atbildes par maksājumu kavējumiem par lidmašīnām.

Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno airBaltic investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas airBaltic vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar Bombardier CS300 lidmašīnu pasūtījumu.

Ukrainas prezidentam atceļot līguma parakstīšanu ar Eiropas Sabvienību, protesti galvaspilsētā Kijevā naktī no otrdienas uz trešdienu turpinājušies. Tikmēr medijs BBC viesojās pilsētās Ukrainas rietumos un austrumos, novērojot atšķirības iedzīvotāju attieksmē pret valsts saišu stiprināšanu ar Eiropas Savienību (ES).

«Ierodoties Doņetskā, rodas sajūta, ka esmu ieradies Krievijas pilsētā,» tā savas sajūtas apraksta Stīvs Rozenbergs, BBC žurnālists. Viņš norāda, ka Doņetskā, kas atrodas Ukrainas austrumos, netālu no Krievijas robežas, veikalu izkārtnes ir krievu valodā, tāpat pilsētas laukumā atrodama Vladimira Ļeņina statuja.

Ukrainas austrumi ir valsts industriālā daļa, un tai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju. Vietējā ledusskapju ražotnē Doņetskā vien neliela daļa saražoto preču tiek pārdota Eiropā. Tādējādi šī ražotne, līdzīgi kā citas reģionā, ir lielā mērā atkarīga no Krievijas tirgus, raksta BBC.

Tas izskaidro arī aptaujāto cilvēku vēso attieksmi pret paredzēto saišu stiprināšanu ar Eiropu. Minētajā ražotnē valda satraukums, vai vienošanās ar Briseli neradīs tirdzniecības barjeras ar austrumu kaimiņu. Ražotnē aprēķinājuši, ka pēc līguma ar ES parakstīšanu, tajā saražotie ledusskapji Krievijā kļūtu par 35% dārgāki, un paredzams, ka laika gaitā tie tiktu «izspiesti» no tirgus.

Lai pieteiktos e –talona personalizētajām viedkartēm ar atlaidi, SIA Rīgas satiksme klientu centrā Brīvības ielā 191 anketas jānogādā līdz 10. janvārim.

Visi klienti, kas būs iesnieguši pieteikšanās anketas un fotogrāfijas līdz 10. janvārim, saņems personalizētās viedkartes braucieniem sabiedriskajā transportā līdz 1. martam, kad Rīgas sabiedriskajā transportā stāsies spēkā jaunā e-talona sistēma.Ja anketas tiks iesniegtas vēlāk, uzņēmums viedkartes izgatavos, taču pēc 1. marta. Db novēroja, ka 9. janvāra pēcpusdienā klientu centrā bija izveidojusies apmēram 10 cilvēku rinda, lielākoties studenti ar jau aizpildītām anketām un pensionāri. Klientus apkalpoja viena darbiniece, kura vairākiem anketu iesniedzējiem aizrādīja, ka fotogrāfijām ir pārāk tumšs fons, tomēr anketas pieņēma. Jau ziņots, ka 1. martā Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos stājas spēkā jaunā e – talona sistēma, un visām tām pasažieru grupām, kam pienākas atlaides braucienam transportā, jāpasūta personalizētas viedkartes.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju Saeimā. «Kamēr es negūšu pārliecību, ka diskusijas ir notikušas [..] ka visas puses ir uzklausītas, ir bijušas iespējas visiem izteikties, es nevirzīšu ACTA ratifikāciju, un to pašu aicināšu darīt arī valdību,» tā D. Pavļuts.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā. Pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidz ACTA ratifikācija Saeimā, sacīja D. Pavļuts. Ministrs arī solīja plašu dialogu par ACTA.

Ratifikācijas piebremzēšana tiek skaidrota tikai ar komunikācijas trūkumiem un radušies mītiem un bažām. «ACTA nerada nedz Latvijai, nedz ES kādas jaunas juridiskas saistības,» apliecināja D. Pavļuts.

Sabiedrības informēšanai jau tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu. Tāpat ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību, tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Eiropas Savienības (ES) ePrasmju nedēļas laikā – no 26. marta līdz 30. martam – ikviens no lidostas Rīga izlidojošs Latvijas valstspiederīgais varēs pieteikties un saņemt virtuālo eParakstu.

Tāpat kampaņas «Aizlidojot neatstāj savu eParakstu mājās» laikā varēs uzzināt par virtuālā praksta izmantošanas iespējām un priekšrocībām.

eParakstu, uzrādot pasi un kādu no portālā eparaksts.lv norādītajiem autentifikācijas rīkiem, varēs saņemt izlidošanas terminālā, aizpildot pieteikumu un iesniedzot to Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem.

Pieteikuma iesniegšana un apstiprināšana ir bez maksas, bet pēc tam, kad saņemts apstiprinājums, tad personai jāturpina darbs portālā eparaksts.lv. Interneta vietnē var iegādāties nepieciešamās parakstīšanas reizes, pirkumu apmaksājot tiešsaitē, parakstīt vai pārbaudīt saņemtus eParakstītus dokumentus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.

Parakstīšanos uz AS Citadele banka vērtspapīriem iespējams veikt no 23. oktobra līdz 3. novembra plkst. 15, liecina informācija bankas prospektā.

Jebkuram privātajam investoram, kurš ir Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas iedzīvotājs, un kurš iesniedz derīgu parakstīšanās piedāvājumu uz akcijām par kopējo parakstīšanās summu, kas nav mazāka par 50 eiro, tiek sniegta garantija saņemt akciju skaitu, kas ir līdzvērtīgs 50 eiro, dalot to ar piedāvājuma cenu, kā arī jebkuram privātajam investoram, kurš ir arī Citadele Grupas darbinieks vai amatpersona un vienlaicīgi arī Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas rezidents, kurš ar bankas starpniecību iesniedz derīgu parakstīšanās piedāvājumu uz akcijām par summu, kas nav mazāka par 1000 eiro.

Nepastāv ne minimālie, ne maksimālie ierobežojumi attiecībā uz akciju skaitu, uz ko iedzīvotājiem iesp ējams pieteikties. Galīgais akciju skaits, ko katram investoram būs iespējams iegādāties, tiks noteikts ap 4. novembri, kad tiks noteikta akciju publiskā piedāvājuma gala cena.

Bulgārija apturēs pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju parlamentā, pavēstījis valsts ekonomikas ministrs Traičo Traikovs (Traicho Traikov).

Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka Bulgārija nogaidīs Eiropas Parlamenta lēmumu par ACTA un tad lems, kā rīkoties tālāk, vēsta The Sofia Echo. Ministrs pavēstīja, ka valsts Ministru Padome par viņa priekšlikumu apturēt ACTA lems 15. februārī.

«Tas nozīmē, ka mūsu valsts nespers nekādus soļus, ieskaitot nolīguma ratifikāciju, līdz kļūs zināma citu Eiropas Savienības valstu nostāja,» sacīja ministrs. Pirmdien arī kļuva zināms, ka Bulgārijas valdība varētu ratificēt ACTA ar noteiktām atrunām.

Savukārt Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pavēstījis, ka ACTA savā pašreizējā formā sniedz pārāk mazu individuālu lietotāju tiesību aizsardzību.

Strīdīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) pagaidām neparakstīs Nīderlande, izlēmis valsts parlaments, vēsta Nīderlandes RNW radio.

Nīderlande iepriekš bija viena no piecām valstīm, kuras nolīgumu bija plānojušas parakstīt vēlāk. Nīderlandes parlaments izlēmis izpētīt vai ACTA nolīgums apdraud interneta lietotāju privātumu un tiesības.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Bulgārijas ekonomikas ministrs Traičo Traikovs (Traicho Traikov) pavēstīja, ka arī viņa valsts apturēs ACTA ratifikāciju. Bulgārija nogaidīs Eiropas Parlamenta lēmumu par ACTA un tad lems, kā rīkoties tālāk.

Līdz šim ACTA ir parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis. ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas. Aizvadītajā nedēļā Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA ratifikāciju Saeimā.

Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) atbilstību savienības pamattiesībām, pavēstījis ES Tirdzniecības komisārs Karels de Guhts.

Komisārs norādīja, ka Eiropas Savienības tiesa sniegs norādījumus saistībā ar «sarežģīto līgumu». Pats K. Guhts turpinot uzskatīt, ka ACTA nodrošina pareizu balansu starp intelektuālajām tiesībām un cilvēktiesībām, vēsta Reuters.

Jau vēstīts, ka ACTA ir daudz kritizēts par iespējamu vārda un interneta brīvības apdraudējumu. Līdz šim ACTA ir parakstījušas 22 Eiropas Savienības valstis.

ACTA parakstīšana Latvijā un Eiropas Savienībā izraisīja plašas diskusijas, un vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ir apturējušas nolīguma ratifikācijas procesu.

Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lēmumu nevirzīt ACTA pieņēma saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā.

Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja Bombardier, turklāt neoficiāla informācija liecina, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas, vēsta portāls PIetiek.com.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par šo airBaltic vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par Bombardier pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts tikai četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu Boeing un franču Airbus, kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības. Pietiek.com ziņo, ka pēc Airbus zaudējuma airBaltic iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Aptuveni simts tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju izejot ielās un protestējot pret līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību atcelšanu, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs skaidro savas rīcības iemeslus. Viņš norāda, ka bija spiests spert šādu soli, lai pasargātu visvairāk ievainojamo iedzīvotāju daļu, vēsta BBC.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apvaino Krieviju spiediena veikšanā attiecībā pret Ukrainu.

Sadursmes starp protestētājiem un policiju Kijevā turpinājās arī pirmdien. Turklāt opozīcijas līdere Jūlija Timošenko, kas atrodas apcietinājumā, pieteikusi bada streiku.

Valsts prezidents V. Janukovičs pauda, ka «vēlas mieru lielajā Ukrainas ģimenē», pats sevi raksturojot kā šīs saimes «tēvu».

Ukrainas un Krievijas mediji ziņo par samita priekšvakarā notikušo uz abu valstu robežas, kad no pasažieru vilcieniem ir izsēdināti un Krievijā nav ielaisti Ukrainas pilsoņi.

Krimas ziņu aģentūra raksta, ka iebraukt valstī liegts arī kādai sievietei ar Ukrainas pasi, kas ir precējusies ar krievu un pierakstīta Maskavā. Ukrainā viņa bijusi ieradusies pie vecākiem, lai saņemtu izdevīgāk iegādātas zāles bērna rehabilitācijai pēc operācijas, bet Krievijā nav ielaista. Robežsargi teikuši, ka aizliegums ir spēkā līdz 2016. gadam.

Parakstīšanās uz Latvijas Krājbankas akcijām pirmajā posmā, kas noslēdzās 14.jūnijā, pārdotas 48 akcijas, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Latvijas Krājbanka emitējusi un patlaban veic 6,5 miljonu parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām izplatīšanu.

Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats.

Parakstīšanās otrais posms notiks no 16.jūnija līdz 18.jūnijam. Parakstīšanai tiks piedāvātas atlikušās akcijas.

Atbilstoši emisijas prospektā noteiktajam tiesības parakstīties uz akcijām otrajā posmā ir tikai tiem akcionāriem, kuri piedalījušies parakstīšanās pirmajā posmā un izmantojuši savas pirmtiesības.

Db.lv jau rakstīja, ka novembrī Krājbankas publiskajā piedāvājumā pirmajā posmā tika pārdotas 22 akcijas, bet otrajā posmā – 6,175 miljoni akciju.