2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē par jaunu vīrusu Net-Worm.Win32.Maslan.a. Datorvīrus satur komponenti, kas pārvērš datoru vadāmā zombijā. Pašlaik mazās izplatības dēļ tas tiek vērtēts ar zemu bīstamības pakāpi. Ievērības cienīgs šķiet fakts, ka tas no inficētajiem datoriem rīko sadalīto uzbrukumu (DDoS) Čečenijas nemiernieku lapām: kavkazcenter.com kavkazcenter.net kavkazcenter.info kavkaz.uk.com kavkaz.org.uk kavkaz.tv chechenpress.com chechenpress.info Viena no šīm lapām, kavkazcenter.com, pēdējā laikā ir bijusi uzmanības degpunktā. Šī lapa ir kļuvusi par vairāku tīkla uzbrukumu mērķi. Tā ir tikusi slēgta un izsviesta no vairākām valstīm, t.sk. Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Patlaban tā darbojas Zviedrijā

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Iespējams, ka patiesībā globālā sasilšanas problēma ir uzpūsta, jo nesen hakeru nelegāli iegūtā un internetā publicētā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Pēc tam, kad kāds hakeris «ielauzies» Lielbritānijas klimata izpētes centra sistēmā, pārkopējis vairākus e-pastus un vēlāk tos publicējis, internetā sākusies plaša šo e-pastu izvērtēšana.

Atrodami vairāki skeptiķu emuāri, kuros dažādi speciālisti pauž viedokli, ka globālā sasilšanas problēma patiesībā šobrīd vairs nav tik aktuāla, jo pēdējo gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Paši šo e-pastu autori gan norāda, ka tajos paustā informācija nav oficiāla un to nevar ņemt par pamatu klimata maiņas analizēšanai.

No e-pastiem noprotams, ka zinātnieki centušies panākt vienošanos par kopīga viedokļa paušanu attiecībā uz teoriju par cilvēka darbību izraisītu klimata maiņu. Turklāt e-pastos arī runāts par to, kā «apslēpt temperatūras mazināšanos» pēdējā laikā. Vairākos e-pastos zinātnieki pieteikuši viens otram izdzēst konkrētu informāciju, lai tā nenonāktu «nepareizo cilvēku» rokās.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vējš, kas plosās šodien, 28.novembrī, un vakar, 27.novembrī, nav radījis AS Latvenergo energosistēmā transformatoru apakšstaciju atslēgšanos un elektroenerģijas piegādes traucējumus, liecina Latvenergo sniegtā informācija medijiem.

Kā ziņo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) speciālisti, vakar, 27.novembrī, un šorīt, 28.novembrī, Latvijā plosās stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās sasniedz 25 metrus sekundē.

AS Latvenergo brīdina iedzīvotājus, - netuvoties elektriskajām līnijām un citām elektroietaisēm, būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem pie elektrolīnijām, kuras atrodas mežu malās un stigās vai lielu koku tuvumā. Stiprā vēja ietekmē koki šajās vietās var lūzt un gāzties, iekaroties līnijās radīt bīstamas situācijas un apdraudēt cilvēku dzīvību.

Ņemot vērā sinoptiķu prognozes, ka vējš dienas laikā pakāpeniski pierims, Latvenergo aicina iedzīvotājus ievērot maksimālus drošības un piesardzības pasākumus.

Jau vairākas dienas Latvijas interneta lietotāju e-pastos, radot nevajadzīgu ažiotāžu, ir atrodams kārtējais viltus brīdinājums par paaugstinātas bīstamības datorvīrusu. Brīdinājuma vēstulē ir sākotnējais teksts angļu valodā un tā daļējs tulkojums latviešu valodā, kas aicina uzmanīties no e-pasta vēstulēm ar pievienotu Power Point prezentācijas failu "Life is beautiful.pps", kura atvēršana, kā tiek apgalvots, draud ar visas datorā esošās informācijas iznīcināšanu. Tam klāt pievienots arī aicinājums pārsūtīt šo brīdinājumu draugiem, kolēģiem u.t.t. Angļu tekstā lielākai ticamībai vēl ir pieminēti tādi pazīstami vārdi kā Yahoo, Hotmail, AOL, bet kā trauksmes avoti tiek minēti Microsoft un Norton. Šāda veida vēstules nav jaunums ne pasaulē, ne Latvijā. Angļu valodā tām pat ir speciāls apzīmējums – “hoax” (mānīšanās, joks). Internetā eksistē portāli, kas veltīti šādiem “jokiem” un kā liecina informācija tajos, “Life is beautiful” nav nekas jauns. Izpildot e-pastā norādītās instrukcijas destruktīvo darbību veic pats apmuļķotais lietotājs un piedevām viņš rekomendē to izdarīt arī saviem draugiem un paziņām. Lielos mērogos šī šķietami nevainīgā parādība var nest ievērojamus zaudējumus, kas rodas no darbalaika izniekošanas un liekas e-pasta vēstuļu plūsmas. Diemžēl daudzi datoru lietotāji pasaulē un arī Latvijā aktīvi turpina pārsūtīt šos brīdinājumus, tādējādi realizējot autoru kaitnieciskās ieceres. “Viltus brīdinājums parasti satur uzstājīgu aicinājumu pārsūtīt to draugiem, kas arī ir šīs vēstules īstenais mērķis,” stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Šādi viltus brīdinājumi izmanto sociālo inženieriju un zināmā mērā līdzinās datorvīrusiem, tikai to kods šoreiz tiek izpildīts datorlietāja smadzenēs.” “Es gribētu aicināt interneta lietotājus Latvijā, pārsūtot jebkādus datorvīrusu brīdinājumus, pārliecināties par draudu realitāti, piemēram, apskatoties antivīrusu kompāniju interneta lapas vai pajautājot uzņēmuma datorsistēmu administratoram,” aicina Valdis Šķesters. “Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība tikt apmuļķotam un to pašu izdarīt ar saviem draugiem, vai, vēl ļaunāk, ieteikt viņiem nodzēst kādu nevainīgu un nepieciešamu operētājsistēmas failu.”

Krievijas valdības stratēģija izejai no krīzes vērsta uz lielo korporāciju īpašnieku glābšanu, norādījis Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta prezidents, politologs Staņislavs Belkovskis.

"Visa stratēģija vērsta uz to, lai atlikušās valsts rezerves sadalītu starp pēdējo 15 gadu privatizācijas lielākajiem ieguvējiem, glābjot pat ne kompānijas, bet to īpašniekus," S.Belkovska teikto citē dpmoney.ru. Eksperts norāda, ka, krīzei Krievijā gaidāmi divi augstākie punkti: marta beigās- aprīļa sākumā un septembra beigās – oktobra sākumā. "Pavasarī būs pirmais atlaišanu vilnis, kad tūkstošiem atlaisto sapratīs, ka viņi zaudējuši iztikas avotu, bet no otras puses tas ir kārtējais cenu lēciens importa precēm, pirmkārt, pārtikai. Preces, kas ir pārdošanā šobrīd, lielā mērā ir 2008. gada pievedums par pirmskrīzes cenām. Otrais šo tendenču lēciens gaidāms rudenī: būs kārtējais atlaišanu vilnis, vairāki miljoni cilvēku, un kārtējais importa preču cenu lēciens rubļa kursa krituma dēļ," prognozē S.Belkovskis.

Līdz ar iespējamo dabas resursu nodokļa palielināšanu uzņēmumiem nāksies vairāk maksāt arī par ūdeni; bezalkoholisko dzērienu ražotājiem tas ir kārtējais trieciens, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Likmes būtiski mainīsies arī avotu un pazemes ūdeņu izmantošanai, un šis ir jautājums, kas skars pārtikas ražotājus. Iepriekš avotu un pazemes ūdeņiem tika piedāvāts palielināt nodokli līdz pat 50% apmērā, un tas nozīmētu, ka, visticamāk, arī galaprodukts veikalos maksās dārgāk. Kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), uzņēmumiem izdevies izcīnīt labāko iespējamo variantu, tomēr fakts pats par sevi ir nepatīkams. «Protams, ka nodokļu paaugstināšana nav pozitīvi vērtējama, it īpaši, ja bija solīts nodokļus nepaaugstināt. Šis bija kārtējais pārsteigums uzņēmumiem. Pozitīvi gan ir vērtējams, ka mums izdevās panākt dabas resursa nodokļa paaugstināšanu tikai līdz 30%, ne 50%, kā bija plānots sākotnēji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā konkurences apstākļus bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijas valstīs. Proti, Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis, un dabas resursu nodokļa strauja paaugstināšana konkurētspēju noteikti neuzlabotu,» norāda LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, valdība otrdien lēma noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, uzdot valkāt sejas maskas tirdzniecības vietās, stacijās un citviet, kā arī aizliegt uz laiku iekštelpās rīkot kolektīvos sporta treniņus.

Prasība attiecībā uz sejas maskām stāsies spēkā 14.oktobrī, bet citi papildu ierobežojumi - no 17.oktobra, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus. Īpaši tas notiekot neorganizētos pasākumos, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.

Līdz ar to tiek noteikts, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk nekā 300 cilvēku.

Advokātu birojs ACS: Law pārstājis tiesvedību, kuras mērķis bija apkarot ar autortiesībām aizsargātas informācijas nelegālu izplatīšanu internetā, pēc tam, kad advokātu firmas darbinieks saņēmis kiberuzbrukumu un spridzināšanas draudus, vēsta BBC.

Birojs ACS: Law kompānijas MediaCAT vārdā Londonas patentu tiesā bija uzsācis 26 lietas, taču pēkšņi ACS: Law advokāts Endrjū Kroslijs (Andrew Crossley) pārtraucis šo tiesas procesu, norādot, ka šādu soli veicinājuši kiberuzbrukumu un spridzināšanas draudi.

«Esmu pārtraucis savu darbu… Man draud ar krimināla rakstura uzbrukumiem. Mani e-pasti ir «uzlauzti». Man draudējuši ar noslepkavošanu un spridzināšanu,» advokāts norādījis paskaidrojumā tiesai.

Advokātu birojs ACS: Law gan sastapies arī ar plašu kritiku saistībā ar savām darba metodēm. Pērn septembrī hakeri piekļuva biroja e-pastu sistēmai un publicēja vēstuļu saturu internetā. E-pastos atklāta informācija par to, kurām personām ACS: Law ir «uz pēdām» un kādus pārkāpumus tās izdarījušas. Advokātu birojs arī bija nosūtījis tūkstošiem vēstuļu cilvēkiem, kuri it kā pārkāpj autortiesību aizsardzības noteikumus, daloties ar informāciju internetā.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Zviedrijas valdošo sociāldemokrātu partiju satricinājis skandāls par opozīcijas vadītāja, konservātīvās Moderātu partijas vadītāja Fredrika Reinfelta (Fredrik Reinfeldt) gānīšanu un ķengāšanu anonīmos e-pastos. Izrādās, ka e-pastus nosūtījis kāds vadošs partijas politiskais analītiķis, cita starpā apsūdzot F. Reinfeltu, ka viņš izmantojis slikti apmaksātas latviešu auklītes. Bez tam viņam pierakstīti saimnieciski un politiski darījumi, ko vairums zviedru izskatītu par lielām cūcībām. F. Reinfelts asi kritizējis un noliedzis šos apgalvojumus. Pēc notikušā izmeklēšanas sociāldemokrāti atvainojušies opozicionāriem un padzinuši vainīgo no visiem ar partiju saistītiem amatiem. Zviedrijā, tāpat kā Latvijā, šogad ir parlamenta vēlēšanas un daudzi notikušaja saskata netiras vēlēšanu kampaņas sākumu. Daži politiskie novērotāji uzskata, ka, ja Latvijā aizliegts jebkādu politisko aģitāciju 90 dienas pirms vēlēšanām, tiks plaši izmantots tieši e-pasts, ārzemju interneta lappuses un citi elektroniski paņēmieni, lai apietu šo aizliegumu. Zviedrijā vēl pilnā sparā gāja vaļa debates par F. Reinfelta anonīmo gānīšanu kad atklājās jauns skandāls – kāda sociāldemokrātu partijas nodaļa sagatavojusi priekšvēlēšanu materiālus, kur F. Reinfelts attēlots kā vilkacis. Par šiem notikumiem raksta Dagens Nyheter un citas zviedru avīzes.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka. Douglas ir parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs, kam pieder 1200 veikali 19 valstīs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs skaistumkopšanas nozarē nav bijusi mana mērķtiecīga izvēle, bet, pateicoties veiksmīgu nejaušību virknei, esmu nonākusi līdz skaistumkopšanas nozarei un mazumtirdzniecībai Esmu apmierināta, ka tā ir sanācis. Šī ir ļoti patīkama un sievišķīga nozare!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

ASV vērtspapīru tirgus komisija (Securities and Exchange Commission - SEC) ceturtdien apturējusi 35 uzņēmumu akciju tirdzniecību, jo tās figurēja mēstuļotāju izsūtītajos e-pastos, ziņo Associated Press.

Lēmums pieņemts Operation Spamalot (Operācija DaudzSpama) ietvaros. SEC tomēr nenorādīja, vai firmas, kuru akciju tirdzniecība slēgta, ir iesaistītas mēstuļošanā. Akciju tirdzniecība tiks apturēta uz 10 darbadienām.

Akciju tirgu mēstuļotāji nedēļā izsūta aptuveni 100 miljonus e-pastu, kuros mēģina pārliecināt cilvēkus, ka drīzumā kādas firmas akciju cena strauji palielināsies. Vēlāk mēstuļotāji nopelna, izmantojot mākslīgi radīto akciju cenu kāpumu.

SEC vadītājs Kristofers Koks norāda: "mēstule e-pasta kastītē ir vienkārši apnicīga lieta, taču, ja ar to mēģina piemānīt investorus, tā kļūst par nelikumību."

Latvijā izstrādāts risinājums medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu iedzīvotāju identificēšanu un operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

No nākamās nedēļas Latvijas iedzīvotājiem tiks ieviesta iespēja attālināti pierakstīties pie ārsta, izmantojot veselības portālu datamed.lv, un saņemt attālinātas ārstu konsultācijas.

Sākotnēji būs iespējams pieteikties pie speciālistiem Rīgas 1. slimnīcā un LOR klīnikā. Ārsti attālināti varēs konsultēt pacientus, noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas, e-receptes.

Ārkārtas situācijā ārsti ar pacientiem sazinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos, tālruņos, e-pastos. Galvenā problēma ir pacienta identifikācija, ko nav iespējams veikt attālināti. Ārstniecības iestādēm jaunais risinājums palīdzēs precīzi identificēt pacientu un uzreiz iepazīties ar pieejamo medicīnas vēsturi.

Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, jārīkojas atbildīgi.

Likums paredz, ka uzņēmumiem, kuri strādā ar klientu personas datiem, tie ir atbisltoši jāsargā un informāciju par klientu bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust trešām pusēm. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, kuram datu aizsardzības juridiskie aspekti ir daļa no ikdienas darba, skaidro, kā pasargāt sevi no krāpšanas: «Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu.»