Tehnoloģijas

E-pasts ar reklāmu Eiropā nav cieņā

Aivars Mackevics [email protected], 05.08.2002

Jaunākais izdevums

Pēc tirgus pētniecības firmas TNS Emnid datiem, interneta sabiedrības attieksme pret reklāmas e-pasta sūtījumiem ir negatīve. Interneta profesionāļu aprindās pastāv uzskats, ka no 100 reklāmas e-pasta saņēmējiem tikai 7 izlasa, bet pārējie to izdzēš. TNS Emnid dati pierāda, ka tikai 1% lasa reklāmas e-pastu. Katrs ceturtais interneta lietotājs noraida pilnīgi jebkādu e-pasta izmantošanu reklāmas nolūkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Septembrī pieaudzis TV reklāmu skaits

Elīna Pankovska, 08.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, TV reklāmu skaits palielinājies par 20%, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 2 %.

Kopumā septembrī TNS Latvia Reklāmu reģistrs televīzijā ir reģistrējis 93,3 tūkst. reklāmu un 16,66 tūkst. sponsorreklāmu gadījumus.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka TV reklāmu skaits septembrī ir pieaudzis negaidīti strauji. Pagājušais gads gan bija īpašs ar to, ka septembrī tika noraidīts mazāk reklāmu nekā augustā, šogad atkal ir novērojama ierastā tendence TV reklāmu skaitam pieaugt pēc vasaras sezonas noslēguma.

Šī gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais pieaugums ir bijis rīta stundās no plkst. 7 līdz 9, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 41%. Prime Time laikā no 18 līdz 24 reklāmu skaits ir pieaudzis par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Martā samazinājies TV reklāmu skaits

Raivis Spalvēns, Dienas bizness, 09.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits šī gada martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu ir samazinājies par 30 %, vēsta mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs martā televīzijā ir reģistrējis 63 tūkstošus reklāmas un 18 tūkstošus sponsorreklāmas gadījumus. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir samazinājies par 30 %, savukārt sponsorreklāmu skaits par 17 %.

Lielākais reklāmu skaita kritums ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits samazinājies par 46 %. Vismazākais reklāmu skaita kritums salīdzinot 2008. gada un 2009. gada martu ir bijis no plkst. 18:00 līdz 24:00, kad reklāmu skaits samazinājies par 25 %. Vidējais reklāmas rullīša garums 2009. gada martā ir pieaudzis no 25.8 līdz 27.8 sekundēm.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka analizējot TV reklāmu izvietojumu diennakts laikā, ir redzams, ka martā tāpat kā februārī lielākā daļa reklāmu (47 %) ir tikušas izvietotas dienas laikā no plkst. 9:00 līdz 18:00. Turklāt dienas laikā izvietoto reklāmu īpatsvars šī gada martā, salīdzinot ar šī gada februāri, ir par 2 % lielāks, turpretī no plkst. 18:00 līdz 24:00 tas ir samazinājies no 44 % februārī līdz 42 % martā. Par vienu procentu pieaudzis arī nakts laikā (00:00 līdz 7:00) izvietoto reklāmu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reklāmu skaits televīzijā pieaug

Jānis Lasmanis, 12.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā strauji – līdz pat 33 % - pieaudzis reklāmu skaits, liecina sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs oktobrī televīzijā ir reģistrējis 98 901 reklāmu un 22 434 sponsorreklāmas gadījumus. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 17 %. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka, oktobris ir pirmais mēnesis šogad, kad novērojams lielāks sponsorreklāmu nevis reklāmas klipu skaita pieaugums. Šī situācija skaidrojama ar rudens TV šovu sezonas sākumu, kas tradicionāli piesaista lielu sponsoru interesi.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais reklāmu skaita pieaugums tāpat kā septembrī ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 33 %. Vismazāk pieaudzis dienas laikā no 9:00 līdz 18:00 izvietoto reklāmu skaits – tikai par 12 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī TV reklāmu skaits ir samazinājies par 22 %, savukārt sponsorreklāmu skaits par 10 %, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs aprīlī televīzijā ir reģistrējis aptuveni 71 tūkstoti reklāmas un aptuveni 21.8 tūkstoti sponsorreklāmas gadījumu. Salīdzinot ar 2009. gada pirmajiem trim mēnešiem, aprīlī reklāmu skaita samazinājums ir ievērojami krities. Lielākais reklāmu skaita kritums ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits samazinājies par 31 %.

Vismazākais reklāmu skaita kritums, salīdzinot 2008. gada un 2009. gada aprīli, ir bijis laika posmā no plkst. 18:00 līdz 24:00 (Prime Time), kad reklāmu skaits samazinājies par 16 %. Vidējais reklāmas rullīša garums 2009. gada aprīlī ir samazinājies no 26.40 līdz 26.28 sekundēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

7 kļūdas, veidojot reklāmu Google (AdWords) meklētājā

Sergejs Volvenkins, SV Marketing vadošais konsultants, 09.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TV reklāmu skaits jūnijā audzis par 23%

Gunta Kursiša, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, TV reklāmu gadījumu skaits pieaudzis par 28%, bet sponsorreklāmu skaits mazinājies par 7%, kopumā minētajā periodā gada griezumā nodoršinot 23% pieaugumu.

Jūnijā televīzijā reģistrēti vairāk nekā 147 tūkst. reklāmu un vairāk nekā 15 tūkst. sponsorreklāmu (visi reklāmdevēju logo, kā arī raidījumu vai filmu reklāma ar atbalstītājiem), saskaņā ar TNS Reklāmu reģistru.

Pretēji ierastajam, šā gada jūnijā TV raidīts vairāk reklāmu nekā maijā, bet sponsorreklāmu apjoma samazināšanās nav ļāvusi pārspēt kopējo reklāmu gadījumu skaitu, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Jūnijā lielākā daļa reklāmu (46,5%) tiek noraidītas «dienas» laikā (no 9:00-18:00). Būtiskākās svārstības notikušas pārvietojoties reklāmām no «rīta» (7:00-9:00) uz «nakts» (00:00-07:00) periodu. Naktī novērojams arī straujākais reklāmu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada jūniju - par 58%, analizējis TNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Palielinājies TV reklāmas apjoms

Elīna Pankovska, 07.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 11% ir pieaudzis TV reklāmu skaits, savukārt sponsorreklāmu skaits samazinājies par 2%.

Kopumā TNS Latvia Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir reģistrējis 85,86 tūkst. reklāmu un 14,29 tūkst. sponsorreklāmu.

Augustā pirmo reizi kopš marta TV visbiežāk reklamētā nozare atkal ir mobilie sakari. Iepriekšējo mēnešu populārākā auksto dzērienu nozare gan atkāpusies tikai vienu vietu zemāk. Zīmīgi arī tas, ka trijās no piecām reklamētākajām nozarēm šogad, reklāmu skaits ir samazinājies salīdzinot ar pagājušā gada augustu.

Tas liecina, ka kopējo pieaugumu TV reklāmu skaitā nodrošina nevis lielāko reklāmdevēju aktivitāte, bet gan vispārējs tirgus kāpums. Mobilo sakaru nozare visticamāk atgriežas pirmajā vietā uz ilgāku laiku, bet aukstie dzērieni tiks reklamēti mazāk, sākoties rudens periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pārtrauc reklāmu skaita kritumu televīzijā

, 09.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī televīzijā reģistrēti 58.8 tūkstoši reklāmu un 14.6 tūkstoši sponsorreklāmu. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 40 %, savukārt sponsorreklāmu skaits ir samazinājies par 7 %, liecina TNS Latvia dati.

Kopš 2009. gada vidus novērojama tendence mazināties TV reklāmu skaita kritumam, bet šī gada janvārī redzams ļoti straujš reklāmu skaita pieaugums salīdzinot ar 2009. gada janvāri.

Lielākais reklāmu skaita pieaugums ir bijis dienas laikā no plkst. 9:00 līdz 18:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 48 %. Salīdzinoši mazāks pieaugums redzams rīta periodā no 7:00-9:00, kad reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %. Naktī raidīto reklāmu īpatsvars ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem uz rīta stundu rēķina un sasniedz 4,9 % no visu diennaktī noraidīto reklāmu skaita.

Visbiežāk TV reklamētā nozare 2010. gada janvārī bija mājsaimniecības higiēna, kurā novērojams ļoti liels reklāmu skaita pieaugums - par 246 %, salīdzinot ar 2009. gada janvāri. Mobilo sakaru nozare atvirzījusies uz 3. vietu ar reklāmu skaita pieaugumu 4 % apmērā. Vislielākais reklāmu skaita pieaugums - par 346 %, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, redzams finansu institūciju un pakalpojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasts cīnīsies ar zaudējumiem

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, 29.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenoties pēc "pelnoša uzņēmuma statusa", Latvijas Pasts nodalīs zaudējumus nesošās jomas meitasuzņēmumos un cels tarifus.

Lai sasniegtu pelnoša uzņēmuma statusu, Latvijas Pasts atvēlējis 3 gadus - līdz 2010. g. beigām un izstrādājis vairākas stratēģijas, pauda AS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Ivars Krauklis. "Pirmkārt, jāatbrīvojas no zaudējumus nesošiem projektiem un vairākus soļus jau esam spēruši - atcēluši apjoma atlaides lielajiem klientiem, paaugstinājuši cenas tādiem pakalpojumiem kā maksājumu iekasēšana, eksprespasts u.c., jo esam stingri apņēmušies nevienu pakalpojumu nepārdot zem tirgus cenas, otrkārt, koncentrēsimies uz pamatbiznesu - vēstuļu, preses un pensiju piegādi, pārējo deleģējot jaundibinātiem meitasuzņēmumiem un, treškārt, optimizēsim preses izdevumu piegādi," tā I. Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Februārī reklāma TV samazinājusies par 29%

Raivis Spalvēns, Db, 13.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, televīzijas reklāmu skaits ir samazinājies par 29 %, savukārt sponsorreklāmu skaits par 25 %, ziņo mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs februāra mēnesī televīzijā ir reģistrējis 56 751 reklāmas un 17 487 sponsorreklāmas gadījumus. Lielākais reklāmu skaita kritums ir bijis nakts laikā no plkst. 00:00 līdz 07:00 – par 44 %, savukārt mazākais kritums novērojams laika posmā no plkst. 18:00 līdz 24:00, kad izvietoto reklāmu skaits samazinājies par 20 %. Vidējais reklāmas rullīša garums 2009. gada februārī ir pieaudzis no 27.21 līdz 27.41 sekundei.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka analizējot TV reklāmu izvietojumu diennakts laikā, ir redzams, ka februārī lielākā daļa reklāmu (46 %) ir tikušas izvietotas dienas laikā no plkst. 9:00 līdz 18:00. Gan dienas laikā, gan rīta stundās no plkst. 07:00 līdz 09:00 izvietoto reklāmu īpatsvars šī gada februārī, salīdzinot ar šī gada janvāri, ir par 1 % mazāks, turpretī laika posmā no plkst. 18:00 līdz 24:00 tas ir pieaudzis no 42 % janvārī līdz 44 % februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Septembrī neierasti straujš TV reklāmu apjoma pieaugums

Jānis Rancāns, 17.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgu posmu pirms gada, ievērojami pieaudzis TV reklāmu skaits. Oktobrī reklāmas apjomi TV varētu sasniegt visu laiku augstāko atzīmi.

TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā reģistrējis 136,9 tūkstošus reklāmu un 15,1 tūkstoti sponsorreklāmas gadījumu. Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 51%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 11%, kopumā nodrošinot 41% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kā norādīja TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters, šāds TV reklāmas apjoma pieaugums ir neierasti straujš. Kopējais reklāmu skaits - aptuveni 152 tūkstoši ir lielākais jebkad Latvijā septembrī noraidītais, apsteidzot 2007. gada septembri, kad TV tika noraidīti 125,7 tūkstoši reklāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TP un LPP kopā pārtērējušas 665 tūkstošus latu

Voldemārs Oliņš [email protected], 05.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar PROVIDUS projekta "Atklāti par 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm" datiem, Tautas partija līdz 2006. gada 1. oktobrim priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus bija pārkāpusi par 423 143 LVL. Savukārt Latvijas Pirmā partija par 241 849 LVL. Šie pārkāpumi radušies, reklāmu izvietojot gan pašām politiskajām partijām, gan to kampaņas rīkotāju izveidotām juridiskām personām. Biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību", kas izveidota, lai dotu iespēju Tautas partijai reklamēties lielākā apjomā nekā pieļauts Partiju finansēšanas likumā, izvietojot 11 stundas un 18 minūtes ilgu Tautas partiju slavinošu politisko reklāmu, kopā iztērējusi 506 583 LVL. Savukārt Tautas partija savā vārdā izvietojusi reklāmu par 195 613 LVL. Kopsummā partija reklāmas tēriņos sasniegusi LVL 702 196 LVL un par 423 143 LVL pārkāpusi Partiju finansēšanas likumā noteiktos priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu ierobežojumus. Tādejādi TP atļautos kampaņas izdevumus (279 053 LVL) pārtērējusi 2,5 reizes. Savukārt nodibinājums "Pa saulei", kas izveidots, lai dotu iespēju Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienībai reklamēties lielākā apjomā nekā pieļauts Partiju finansēšanas likumā, izvietojot 4 stundas un 36 minūtes ilgu LPP/LC slavinošu politisko reklāmu, iztērējis 309 365 LVL. LPP/LC savā vārdā izvietojusi reklāmu par 54 344 LVL, partijas priekšsēdētājs A. Šlesers par 84 033 LVL, mediju uzņēmumi Shark media un Creative media services kopā 61 557 LVL dārgu LPP/LC slavinošu reklāmu, LPP – 11 603 LVL vērtu reklāmu. Kopsummā LPP/LC reklāmai iztērēti 520 902 LVL. Tādā veidā LPP/LPP Partiju finansēšanas likumā noteiktos kampaņas izdevumu ierobežojumus pārtērējusi gandrīz divas reizes (1,8 reizi). Šādā veidā divas no valdošajām partijām – TP un LPP ir iznīcinājušas partiju finansēšanas likumā noteikto kampaņas izdevumu ierobežojumu jēgu. Šie ierobežojumi tika ieviesti 2004. gadā, lai padarītu partijas mazāk atkarīgas no to sponsoriem un nostiprinātu Satversmē noteikto vienlīdzīgo vēlēšanu principu. Trešajā vietā tēriņu ziņā ir ZZS, kas kopsummā reklamēta par 199 759 LVL. Savā vārdā tā izvietojusi 107 910 LVL dārgu reklāmu, tomēr kopējā izdevumu summā ieskaitīti tās premjera kandidāta A. Lemberga politiskajai reklāmai iztērētie 80 086 LVL un Media Planning Group ZZS reklāmai iztērētie 11 763 LVL. ZZS reklāmas izdevumu "griestus" vēl nav sasniegusi. Ceturtajā vietā reklāmas tēriņu ziņā ir LSDSP, kas politisko reklāmu izvietojusi par 151 084 LVL, tai seko Saskaņas Centrs, kas iztērējis 127 901 LV, TB/LNNK ar 107 314 LVL lieliem tēriņiem un Jaunais laiks, kas reklāmas izvietošanai iztērējis 72 530 LVL. PROVIDUS uzskaita tikai tās izmaksas, kas partijām vai ar tām saistītām personām rodas par reklāmas izvietošanu medijos. Ārpus uzskaites paliek tādi izdevumi kā vides reklāmas, kampaņas sagatavošanas, reklāmu filmēšanas, honorāru un citi izdevumi. Pamatojoties uz šo, PROVIDUS ir pamats uzskatīt, ka TP un LPP/LC priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojuma pārkāpums faktiski varētu būt vēl lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā TV pārraidīts par 0,2% mazāk reklāmu

Lelde Petrāne, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Septembrī fiksēts šogad straujākais TV reklāmu skaita pieaugums

Žanete Hāka, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu aģentūras TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā ir reģistrējis 152 tūkstošus reklāmu un 16,7 tūkstošus sponsorreklāmas gadījumus, informēja TNS pārstāvji.

Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 29%, bet sponsorreklāmu skaits par 22%, kopumā nodrošinot 28% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka septembrī fiksēts šogad straujākais TV reklāmu skaita pieaugums. Vislielāko pieaugumu nodrošinājusi zāļu nozare, gandrīz visi reklāmdevēji kāpinājuši reklāmu apjomu, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka septembrī, turpinoties jau augustā novērotajai tendencei, mazāks reklāmu skaita īpatsvars fiksēts Prime Time (18.00-24.00) laikā. Pieaugusi no rīta (7.00-9.00) un pa dienu (9.00-18.00) izvietoto reklāmu daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reklāmu skaits televīzijā aug divreiz straujāk

Dienas Bizness, 16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TNS Reklāmu reģistrs martā televīzijā (TV) ir reģistrējis 119 608 reklāmas un 22 369 sponsorreklāmas gadījumus, līdz ar ko pagājušajā mēnesī TV reklāmas gadījumu skaits ir audzis par 23%, bet sponsorreklāmu skaits - par 24%, kopumā nodrošinot 23% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Šī gada martā novērojams neierasti straujš reklāmas apjoma kāpums, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā, salīdzinot 2011. gadu ar 2010. gadu, datus skaidro TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka martā citi diennakts laiki ir zaudējuši reklāmu apjomu par labu nakts periodam (0:00-7:00). Naktī izvietoto reklāmu īpatsvars pieaudzis par 0,5 procentpunktiem. Neskatoties uz izvietoto reklāmu īpatsvara samazinājumu, lielākais pieaugums pēc reklāmu skaita fiksēts rīta stundās (7:00-9:00), kad TV noraidīts par 53% vairāk reklāmu nekā šajā diennakts laikā 2011. gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vītols: Pasts paliks lielākais tirgus spēlētājs

Egons Mudulis, 02.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasts ir stratēģisks uzņēmums, ar ko rēķinās. To pierāda situācija janvārī, kad dažviet valstī nebija ne elektrības, ne sakaru, ne siltuma, bet pastu nesa, intervijā Dienas Biznesam skaidro Latvijas pasta valdes priekšēdētājs Aigars Vitols.

Kādu gribētos redzēt Latvijas pastu pēc 5-10 gadiem?

Latvijas pasts (LP) arī pēc 10 gadiem būs lielākais tirgus spēlētājs. Daļai Latvijas teritorijas nav neviena cita piegādātāja, izņemot LP. Ja nu vienīgi mums ekonomika tā uzlabosies, ka visi brauks atpakaļ. Pasta izmaksas ir ļoti atkarīgas no apdzīvotības blīvuma valstī. 2009. gadā viens iedzīvotājs gadā ir samaksājis par universāla pasta pakalpojumiem 88 santīmus. Vidēji pa gadiem šis skaitlis ir zem lata un tas ir ļoti minimāls. Vācijā, kur pasts var ļoti labi attīstīties, ir 260 cilvēki uz km2, bet mums ir tikai 35, tātad līdz Vācijai mums ir ļoti tālu. Taču pasts ir vajadzīgs arī šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasts finansiālo situāciju dēvē par ārkārtīgi smagu

Db.lv, LETA, 30.01.2024

VAS "Latvijas pasts" pērn investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Valsts kontrole: Pasts iepriekš izteiktos ieteikumus ieviesis tikai «uz papīra»

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Latvijas Pasta komentārs.)

Paraugoties uz 2012.gadā veikto Valsts kontroles (VK) revīziju, kuras laikā tika izvērtēta Satiksmes ministrijas darbība, pārvaldot VAS Latvijas Pasts, un VAS Latvijas Pasts darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējumu un sniegtajiem ieteikumiem, jāsecina – problēmas ir tieši tās pašas, norāda VK.

Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem. Informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības – slepenība saistīta ar VK vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju, norāda VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 29. septembrī Latvijas Pasta darbinieki Rīgā 15., 24., 57. un 83. pasta nodaļas apkalpošanas teritorijā vairākās adresēs konstatēja, ka virs un pie klientu pastkastītēm atrodas aploksnes ar Lattelecom rēķiniem.

emLattelecom/em klientiem nepiegādā rēķinusemLattelecom/em klientiem nepiegādā rēķinusLatvijas Pasta darbinieki, aplūkojot rēķinu aploksnes, konstatējuši, ka Lattelecom rēķinu piegādi veic SIA Reklāmas pasts, kas nezināmu iemeslu dēļ rēķinus atstājusi ārpus pastkastītēm, nevis ievietojusi tos pastkastītēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Latvijas Pasts palaidis vējā naudu

, 08.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot VAS Latvijas Pasts pamatkapitālā valsts nekustamo īpašumu ar kopējo vērtību 5 238 400 lati, Satiksmes ministrija (SM) nav pietiekami izvērtējusi un pamatojusi šī lēmuma nepieciešamību, kā rezultātā īpašumi ieguldīti nelietderīgi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). VK ir vēl vairāki iebildumi saistībā ar Latvijas Pasta darbību.

Revīzijā secināts, ka daļa no ieguldītajiem nekustamajiem īpašumiem nebija nepieciešami VAS Latvijas Pasts pamatdarbības veikšanai - tajā skaitā zemes īpašums Rīgā, Stacijas laukumā 1 ar ieguldīšanas vērtību Ls 4 230 000, kas ir 81% no visu ieguldīto zemes īpašumu vērtības.

To, ka šis īpašums nebija nepieciešams Latvijas Pastam pamata funkciju nodrošināšanai apliecina fakts, ka jau trīs mēnešus vēlāk tika pieņemts lēmums atbrīvoties no vērtīgākajiem īpašumiem, norāda VK.

"2005.gada decembrī - 2006.gada maijā VAS Latvijas Pasts sasteigti un nesagatavoti organizēja nekustamā īpašuma Rīgā, Stacijas laukumā 1 izmantošanas "priekšlikumu konkursu", kas tika izbeigts bez rezultāta, nelietderīgi izmantojot Latvijas Pasts finanšu līdzekļus Ls 21 696 apmērā," secināts revīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru