Citas ziņas

Edvards Lūkass: Būs 18 sāpīgi mēneši

Inese Cirša, Paula Prauliņa, 12.11.2008

Jaunākais izdevums

Manuprāt, Latvijai ir gaidāmi grūti tikai astoņpadsmit mēneši, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. To intervijā Db prognozēja ietekmīgā izdevuma The Economist Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass, vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā uz pasaules finanšu krīzes un briestošās recesijas fona.

Pēdējā gada laikā nepārtraukti esam saskārušies ar vārdiem finanšu krīze, pēdējos mēnešos arvien biežāk tos papildina recesija. Vai var uzskatīt, ka recesija pasaules ekonomikā ir sākusies?

Jā, lielākoties varam. Recesijas tehniskā definīcija ir divu ceturkšņu pēc kārtas ekonomikas negatīva izaugsme. Kas attiecas uz sabiedrību, tas nozīmē, ka zūd darbavietas, ka sāk kristies dzīves līmenis, un lielākās sekas ir, ka valstis slēdz savus tirgus, tiek kavēti maksājumi, cilvēku mājokļu vērtība kļūst negatīva, proti, viņu mājokļi būs mazāk vērti nekā hipotekārais kredīts, par kuru tie iegādāti. Manuprāt, mēs ejam šajā virzienā.

Daudzas valstis iegulda milzu naudu no saviem budžetiem finanšu sistēmu glābšanai. Vai tik lielas summas, jūsuprāt, ir attaisnojamas?

Valters Bedžets, The Economist dibinātājs, kurš sarakstījis labāko grāmatu par finanšu paniku jau pirms simt divdesmit gadiem, rakstīja, ka labākais veids, kā varas iestādēm rīkoties šādā situācijā, ir dāsni aizdot, taču ar lielām procentlikmēm. Tas sniedz vajadzīgo kapitālu, taču ir diezgan dārgi, un krīzi uz saviem pleciem nes nevis nodokļu maksātāji, bet akcionāri, kas aizņemto naudu centīsies iztērēt pēc iespējas lietderīgāk. Es domāju, ka tā ir pareizā reakcija. Manas raizes saistās ar banku rekapitalizāciju, kas ir otra lieta. Pārņemot daļas bankās, valsts ir ļoti nekompetenta akcionāre. Valsts var to darīt kādu gadu, divus, taču mērķim vajadzētu būt vēlāk šīs daļas pārdot. Manuprāt, ļoti labs ir zviedru modelis. Viņi rīkojās, manuprāt, ļoti pareizi Zviedrijas banku krīzes laikā 90.gadu sākumā, ieplūdinot sistēmā lielas naudas summas un izpērkot grūtībās nonākušās bankas. Vēlāk valsts tās pārdeva un daudzos gadījumos guva peļņu. Tā ka mana atbilde ir — mums būtu daudz ko mācīties no Zviedrijas.

Pašreizējā situācija pasaules ekonomikā bieži tiek pielīdzināta Lielajai depresijai pagājušā gadsimta sākumā, kad arī bija fondu krīze, valsts iejaucās ekonomikā un tā slīdēja uz leju desmit gadus. Kā pēc jūsu domām būs tagad?

Būtu kļūdaini vilkt tiešas paralēles ar vēsturi. Vēsture nekad neatkārtojas tādā pašā veidā. Protams, vēsturi nevajadzētu arī ignorēt. Ja veic īstos pasākumus, tad ir iespējams nošķirt reālo ekonomiku no fondu tirgiem un finanšu kraha, un liela kļūda, kas tiek pieļauta, ir tā, ka viena no reakcijām uz krahu ir protekcionisms. Un šobrīd mēs jau redzam tādu kā finansiālu protekcionismu. Tas ir slikti. Jo stulbākas kļūdas pieļaus politiķi, jo ilgāka būs recesija. Ja darīsim pareizi, tiksim visam pāri diezgan ātri — vienā, divos gados, ja ne, tad tas var ilgt arī desmit gadus.

Ir izskanējis viedoklis, ka Latvija varētu nonākt uz bankrota sliekšņa tāpat kā Īslande?

Tas ir pavisam citādi. Jūsu veiksme ir tā, ka Latvija tā arī nekļuva par lielu finanšu centru Baltijā, kā tas tika iecerēts 90.gados. Tā ir milzīga atšķirība. Īslandes valūta tika aktīvi tirgota, Latvijas lats netiek aktīvi tirgots. Īslandes bankas masveidā devušas kredītu ārvalstīm, vairums Latvijas banku pašas ir ņēmušas ārvalstu kredītus. Ekonomikas struktūra ir citāda. Īslande nav Eiropas Savienībā, Latvija ir, un tas dod zināmu labumu. Jums ārvalstu valūta ir tādā apjomā, kas pārsniedz apgrozībā esošo latu daudzumu. Ja paskatās uz Latviju un Īslandi, tad vienīgais kopīgais ir tas, ka šīs ir mazas valstis ar lielu tekošā konta deficītu. Taču iemesls šim deficītam ir atšķirīgs. Manuprāt, grūti laiki Latvijai ir gaidāmi tikai 18 mēnešus, ja vien valdība neaizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. Taču būtībā jūsu finansiālā veselība šobrīd ir atkarīga no Zviedrijas. Ja jūs domājat, ka ar Zviedrijas ekonomiku viss būs kārtībā, tad arī ar jums viss būs kārtībā.

Vai pieļaujat lata devalvācijas iespēju?

Nē. Es vienkārši nesaprotu, ko tas varētu palīdzēt. Ja eksporta apjomi kristos un imports strauji pieaugtu, ja būtu nepārprotams tirdzniecības bilances deficīts, tad varētu teikt, ka maiņas kurss ir pārāk augsts. Taču man ticamāk liekas, ka reālā ekonomika pielāgosies maiņas kursam, nevis vajadzētu pielāgot maiņas kursu.

Kāda būs Latvijas ekonomiskā izaugsme nākamajos gados?

Mīnusi. Es domāju, ka būs astoņpadsmit sāpīgi mēneši. Un pēc tam? Tas atkarīgs no tā, kas tiks darīts. Valdībai jāturpina investēt izglītībā un infrastruktūrā, jo tā ir ekonomikas konkurētspējas garants ilgtermiņā. Situācijai atkal uzlabojoties, ļaudis atgriezīsies un teiks: es gribētu investēt Austrumeiropā; ja es investēšu Austrumeiropā — kur īsti tas būs; ja tas būs Baltijas valstīs — kurā no trim. Un investori būs diezgan izvēlīgi, un jums būs jākonkurē ar valstīm, kuras varbūt būs darījušas ļoti daudz šim nolūkam slikto gadu laikā. Savā ziņā tieši recesija ir labākais veids, kā pārbaudīt, vai valdība ir laba vai ne. Ikviena valdība var izskatīties labi, kad ir astoņu vai desmit procentu izaugsme. Taču tas, kā tiekat galā vājas izaugsmes vai izaugsmes apstāšanās laikā, ir īstais rādītājs.

Nesen The Economist rakstīja, ka neviena no Baltijas valstu valdībām šobrīd nav spējīga neko izdarīt ekonomikas labā?

Nu, tagad Lietuvai būs jauna valdība, redzēsim, kā tai veiksies.

Un tā ir vienīgā cerība?

Nē. Es domāju, ka arī Godmaņa kungs ir labāks par Kalvīša kungu. Ikvienai valdībai ir jāmaksā par tās priekšteču kļūdām. Būtībā kritizēt vajadzētu to, kas notika 2004. –2007.gadā, kad ekonomiskā izaugsme bija ļoti spēcīga un tiešām bija daudz iespēju rīkoties tā labā, lai šodien situācija būtu patīkamāka.

Pastāv uzskats, ka eksports ir vienīgais, kas pašreizējā situācijā var glābt mūsu ražotājus. Tomēr izskan arī viedoklis, ka sakarā ar patēriņa samazināšanos atsevišķas valstis varētu slēgt tirgus importam, lai aizsargātu savus ražotājus. Vai jūs to pieļaujat?

Protekcionisms ir problēma. Līdz šim Eiropas Savienības vienotais tirgus ir palicis vienots — vienots precēm. Un es gribētu, lai tas būtu atvērts tirgus arī pakalpojumiem. Diemžēl mēs nesamazinājām šo protekcionismu Eiropā, kad laiki bija labi, un nu, kad laiki ir slikti, tas noteikti nenotiks. Taču mums ir brīva kapitāla plūsma, brīva preču plūsma, un tās saglabāsies. Latvijas tirgus ir Eiropas tirgus, un tas ir labi.

Un kā ir ar citiem tirgiem?

Ārpus NVS valstīm un ES Latvija eksportē maz. Bet NVS — jā, tā ir problēma. Lai gan te nav runa tik daudz par protekcionismu, kā par to, ka tad, kad naftas cenas iet uz leju, šīs valstis pērk mazāk. Kad tērauda cenas samazinās, piemēram, Ukraina pērk mazāk. Ukrainu sagaida lielas problēmas un, jādomā, lielas problēmas būs arī Krievijā.

Vai mūsu uzņēmēji var gūt arī kādu labumu no krīzes?

Latvijas priekšrocība ir tā, ka tā ir elastīga ekonomika. Jums jau iepriekš ir bijušas krīzes un esat ar tām tikuši galā diezgan ātri. Labais attiecībā uz biznesu ir tas, ka, ja vienā biznesā neiet, jūs ķeraties pie cita un izmantojat zemes, darbaspēka un kapitāla elastību Latvijas ekonomikā, lai meklētu jaunas iespējas. Es par to neuztraucos tik daudz kā par valdību, jo, manuprāt, publiskās finanses nav tik spēcīgas, kā varētu būt, un tam ir liela nozīme recesijā.

Nereti, arī ietekmīgos ārzemju medijos, izskan viedoklis, ka Baltijas ekonomika Eiropā ir viskritiskākajā stāvoklī. Vai jūs tam piekrītat?

Nē. Jo tālāk esat no Baltijas, jo draudīgāk izskatās situācija. Es teiktu, ka daži labi Londonā vai Ņujorkā ceļ pārāk lielu trauksmi, jo nesaprot, ko nozīmē, kad banku sistēmas pamatā ir bankas, kuru īpašnieces ir ārvalstu kredītiestādes. Un arī tekošā konta deficīts šeit veidojas krietni savādāk nekā citās valstīs. Tāpēc es domāju, ka liela daļa šo trauksmīgo runu, piem., dažās Rietumu bankās lielākoties cēlušās tāpēc, ka tās ir slikti informētas. Tomēr katrā no Baltijas valstīm situācija ir citāda. Piemēram, Igaunijas lielā priekšrocība ir tā, ka tai nav valsts parādu. Latvijai ir mazs parāds. Vēl savādāka situācija ir Lietuvā…

Un kas, jūsuprāt, sagaida Baltijas valstis tuvākajā laikā?

Šoks. Izaugsme apstāsies vai samazināsies. Būs spiediens uz publiskajiem tēriņiem. Būtībā tas ir labi, jo veicinās efektivitāti. Viena no problēmām straujās izaugsmes laikos bija tā, ka visās trijās Baltijas valstīs publiskais sektors kļuva neefektīvs, jo naudas bija gana un neviens neuztraucās par efektivitāti. Tāpēc finansiāli ierobežojumi nenāk par sliktu, un visi var samazināt budžetu par 2-3%, ja tas ir vajadzīgs. Eksporta tirgi ir nedaudz vārīgi, jo, ja tirgojaties ar Krieviju, kurai arī ir problēmas, var rasties grūtības. Pēdējo reizi, kad Eiropā bija recesija, Baltijas valstīm tā bija diezgan laba ziņa, jo ārvalstu investori bija spiesti izmisīgi raudzīties pēc kādas lētas vietas. Piemēram, vācu, zviedru un somu investori teica, ka recesija ir ļoti smaga, ir jāsamazina izmaksas, tāpēc, lai gan mēs neko daudz nezinām par šīm valstīm, mums tomēr jāmēģina te darboties. Es nedomāju, ka tā būs šoreiz. Recesija Vecajā Eiropā ir sliktas ziņas Jaunajai Eiropai.

Kā, jūsuprāt, tuvākajā nākotnē attīstīsies ES un Krievijas attiecības?

Es baidos, ka nekas nemainīsies. Un par to ļoti dusmojos. Sankcijas [pēc Krievijas un Gruzijas konflikta], ko ES ieviesa, bija visvājākās iespējamās — proti, sarunu pārtraukšana par jauno sadarbības līgumu, par kurām Krievija tāpat īpaši neuztraucās. Varbūt tonis būs stingrāks. Taču vairums valstu grib atsākt sarunas.

Kādas tam būs ekonomiskās sekas?

Mazākas, nekā varētu būt, jo Krievija ir lielā nekārtībā. Viens no lielākajiem argumentiem tiem, kas atbalstīja Krieviju, bija tās straujā ekonomiskā izaugsme, un ka nebūtu prātīgi tajā nepiedalīties. Tas nebija labs arguments toreiz un vēl sliktāks ir tagad, jo Krievija vairs neplaukst un tās finanšu sistēma gatavojas eksplodēt, bet no Putina ekonomikas modeļa viena gala ārā nāk dūmi, bet otrā šķiļas dzirksteles. Taču beigās viss nonāk pie būtiskā enerģētikas jautājuma, par ko uztraucas lielās Eiropas valstis. Es neiebilstu pret sarunām ar Krieviju, ja mēs darītu citas lietas: ja būtu milzīgs politiskais spiediens uz gāzes vada Nabucco celtniecību (apejot Krieviju, Db), ja tiktu pārbaudīti krievu kompāniju biroji aizdomās par naudas atmazgāšanu un Rietumu bankas slēgtu savu Krievijas klientu kontus. Ja OECD ieviestu jaunus stingrus noteikumus kompānijām, kas nāk uz Rietumiem. Tad es sarunām teiktu , taču pagaidām mēs nedarām neko, kam būtu svars.

Kāpēc tik daudzas Eiropas valstis atbalsta gāzes vadu Nord Stream?

Droši vien, ka cilvēki nesaprot Nord Stream politisko nozīmi un viņiem ir kārdinājums noslēgt divpusējus darījumus. Manuprāt, viņi nesaprot, ka enerģētiskā drošība ir arī valsts drošība un būtībā arī kontinenta drošība. Visa Eiropa tiek vājināta, ka nespēj kolektīvi vienoties par enerģētikas jautājumiem.

Krievija vairākkārt ir atkārtojusi, ka tām valstīm, kuras regulāri maksā par piegādēm, nav jābaidās par to pārtraukšanu. Bet jums tik un tā šķiet, ka Krievija nav uzticama partnere?

Lietuvas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca vienmēr maksāja par piegādāto naftu. Nekad nebija problēmu ar samaksu — taču piegādes tika pārtrauktas…

Ko jūs ieteiktu Latvijai, kas savā ziņā ir diezgan atkarīga no Krievijas?

Viens, kas noteikti jādara, ir jāpalielina enerģētiskā neatkarība. Tas nozīmē ogles, gāzi un vēl labāk — atjaunojamo resursu izmantošanu un enerģijas lietderīgāku izmantošanu. Es nesaprotu, kāpēc ir bijis vajadzīgs tik ilgs laiks, lai izveidotu energotiltu ar Zviedriju. Es nesaku, ka Latvija ir pie tā vainojama, taču jau kopš pirmās ierašanās Baltijā 1990. gadā esmu dzirdējis runas par energotiltiem, jaunām kodolspēkstacijām, jauniem gāzes un naftas avotiem, neatkarīgiem no Krievijas. To vajadzēja izdarīt jau sen. Otrkārt, ir jāturpina investīcijas infrastruktūrā un izglītībā, jo tās ir galvenās ilgtermiņa ekonomiskās konkurētspējas garantijas. Un noteikti vajadzētu izmantot krievvalodīgo talantus.

Vai Krievija neatriebsies ekonomiski Baltijai par Gruzijas aizstāvēšanu?

Viņiem ir svarīgākas lietas, par ko šobrīd domāt. Ja nebūtu krīzes, tad varbūt viņiem būtu laika domāt par kaitēšanu Latvijas biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baskājainais, izdilušajos džinsos un novalkātā kreklā tērptais Lukass Ābela (aka Justice Yeldham) neatstāj vienaldzīgu nevienu. Šis austrāliešu trokšņu mūzikas bārdainais mežonis, kas 29.septembrī (otrdiena) uzstāsies kim? un Skaņu meža rīkotā pasākumā, jau gandrīz 20 gadus šokē un izraisa apbrīnu ar savām īsajām, ārkārtīgi intensīvajām un novatoriskajām performancēm, informēja Skaņu meža mediju un publicitātes koordinatore Renāte Auziņa.

«Es necenšos cilvēkus sabiedēt ar savu troksni. Esmu vairāk ieinteresēts pievērst viņu uzmanību skaņas fiziskajiem aspektiem, nevis paziņot, - es esmu skaļš, pieņemiet to!,» paskaidro pats Lukass Ābela.

Viņa agrīnās performances bija pārsteidzoša dīdžeju mākslas interpretācija. Tā vietā, lai izmantotu skaņuplašu atskaņotājus, viņš lika lietā motorus, kas ar 2000 apgriezieniem minūtē virpināja metāla diskus, ko viņš atskaņoja nevis ar skaņuplašu adatām, bet ar nažiem vai knaiblēm. Citkārt Ābela bija cimdu nokniedējis ar skaņuplašu adatām. Ābelas izdomai nav robežu - viņš izmantojis savās performancēs arī tramplīnus un šujmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības policija (RPP) šobrīd «pārvērtusies par ceļu policiju», tāpēc jāmeklē risinājums, lai pašvaldības policija varētu atteikties no transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroles, šodien RPP gada pārskata sanāksmē norādīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

2017.gadā kopumā RPP saņēma 92 706 izsaukumus. 41% jeb 35 616 no visiem apkalpotiem izsaukumiem bija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsvarā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šo izsaukumu skaita pieaugumu būtiski ietekmējusi RPP mobilās aplikācijas aktīvāka izmantošana.

Ņemot vērā iepriekšminēto RPP kļuvusi «par vienu lielu ceļu policiju», taču apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole nav pašvaldības policijas pamatuzdevums, norādīja Lūkass.

Lūkass vērsa uzmanību, ka viena notikuma ceļu satiksmes jomā apkalpošanai tiek tērētas 27 minūtes un 46 sekundes. «Iedomājieties, kas par policijas resursu aiziet,» uzsvēra Lūkass. Tāpat liels slogs šīs funkcijas realizācijai ir RPP lietvedības struktūrām, kuras nodarbojas ar atbildēšanu uz iesniegumiem par policijas piemērotajiem sodiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu nedēļas žurnāla Economist Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass izvērtējis gada spilgtākos varoņus un notikumus Austrumeiropas ekonomikā un politikā, un uzskata, ka par gada politisko izdzīvošanu Hudini balvu pienākas Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim.

Ungāru izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieka, kurš kļuva slavens meistarīgi izkļūstot no sarežģītām situācijām, Harija Hudini vārdā nosauktā balva Dombrovskim pienāktos, jo viņam izdevās «īstenot milzīgākos taupības pasākumus, kādi vien redzēti Eiropā pēdējās desmitgadēs», bet saglabāt vēlētāju uzticību. «Ja viņš nogurst no Latvijas politikas, viņu ar atplestām rokām laipni sagaidīs Īrijā,» padomu Latvijas premjeram dod Economist žurnālists.

Savukārt Igaunija atzīta par gada valsti un būtu pelnījusi Zelta darbarūķa balvu, jo no 1.janvāra tā ieviesīs eiro un būs tikai otrā valsts eiro zonā, kura tik tiešām izpilda deficīta un parāda noteikumus - tāda ir vēl tikai Luksemburga, raksta Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist: Referenduma organizētājiem izdevies sasniegt mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību

LETA, 21.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist žurnālists slavē Latvijas uzņēmumus un iesaka mācīties no Igaunijas

Lelde Petrāne, 17.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti labi sasniegumi Latvijā ir privātajā sektorā. Mūsdienās ieeju kādā labā latviešu uzņēmumā un redzu, ka tas ir tikpat labs kā jebkur citur pasaulē,» intervijā žurnālam Lietišķā Diena/Dienas Bizness sacījis žurnāla The Economist redaktora vietnieks un Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass.

«Uzņēmumi sāk izjust, ka valsts vēl nedarbojas tik labi, kā varētu, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā. Tas ir jūsu lielais izaicinājums,» viņš piebildis.

Atbildot uz jautājumu: «Kas ir mūsdienu Latvijas izaicinājums?», E. Lūkass stāstījis: «Dzīves kvalitāte. Pavērtējiet emigrāciju, kas Latvijai ir nopietna problēma, - tā nav tikai naudas dēļ vien. Teksasā varētu pelnīt vēl vairāk, bet Latvijas iedzīvotāji nebrauc uz Teksasu, jo tur dzīves kvalitāte nav tik laba. Ja zema dzīves kvalitāte sakrīt ar zemām algām, cilvēki brauc projām.»

The Economist eksperts arī uzskata, ka «Latvijas politika ir pārāk interesanta, un labāk būtu, ja tā būtu garlaicīga. Kā Zviedrijā, kur garlaicīgu centriski kreisu valdību nomaina garlaicīga centriski labēja valdība». «Bet šeit ir ārkārtīgi eksotisks pret ārzemēm vērstas godbijības, naudas, personisku ambīciju u. tml. sajaukums. Tas cilvēkiem liek justies kā ziepju operā, nevis īstā dzīvē, un tas ir slikti,» skaidrojis E. Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist ironizē par Lužkova vēlmi pārcelties uz «rusofobisko Latviju»

LETA, 18.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass ironizē par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikto vēlmi pārcelties uz Latviju, ko Krievijas politiķi parasti dēvē par rusofobisku valsti.

«Elle, kuru pārņēmuši fašisti un pārvalda rusofobiski etnokrāti. Tā daži vadošie Krievijas politiķi un lielākā daļa mediju parasti apraksta Igauniju un Latviju. Pavisam noteikti tā neesot vieta, kurā cilvēks gribētu pavadīt pensijas gadus,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Tikai daži [Krievijas politiķi] savos izteikumos ir bijuši skarbāki nekā bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš reiz aizliedza pilsētas lielveikalos fašistiskās Latvijas šprotes,» atgādina komentētājs.

«Tāpēc ir daudz interesantāk izlasīt, ka Lužkovs plāno pamest Maskavu, kur viņš tika gāzts niknā publiskā konfliktā ar federālo vadību, lai dotos uz Latviju. Laikam tur tomēr nav nemaz tik slikti,» ironizē Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist redaktors: nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā

Dienas Bizness, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija iespaidīgi, ka [Latvijas premjers Valdis Dombrovskis] Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis britu laikraksta The Economist Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

«Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā,» viņš norādījis.

Lūkass par Baltijas jautājumiem interesējas kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā.

Jautāts, kādu redz nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un Saskaņas centrs, Lūkass Latvijas Avīzei teicis: «Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja SC tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist redaktors: Latvijas izteikti negatīvais valsts tēls ir uzlabojies

Gunta Kursiša, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto 20 gadu laikā Latvija no valsts ar izteikti negatīvu tēlu ir būtiski mainījusies pozitīvā virzienā, kas labvēlīgi ietekmē arī investoru piesaisti, britu uzņēmējiem veltītā forumā par Latviju norādīja žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass (Edward Lucas).

Šāda atziņa tika pausta Londonā notiekošajā biznesa forumā, kurā britu uzņēmējiem tika stāstīts par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm un valsts investīciju vidi.

The Economist redaktors, stāstot par Latvijas konkurētspēju, norādīja, ka to veido vairāki unikāli faktori, tai skaitā zemās izmaksas, kas ir par trešdaļu vai pat uz pusi mazākas nekā citviet atkarībā no biznesa sektora.

Stāstot par britu investoru redzējumu attiecībā uz Latviju, valsts vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais pauda, ka «britu investoru uzticība ir iegūta, bet svarīgi ir to saglabāt,» sacīja. Viņš uzsvēra, ka investoriem ir svarīgi zināt un prognozēt, kas biznesa vidē pēc pieciem desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperts: Ja iepriekšējās valdības būtu darījušas savu darbu, sāpīgu lēmumu nebūtu

Lelde Petrāne, 14.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši sabiedrībai sāpīgi, taču arī pareizi, tostarp lēmums nedevalvēt latu, uz ko aicināja daudzi pašmāju un ārvalstu eksperti. «Es tās drīzāk nosauktu par ārkārtas operācijām, un es vēlreiz atgādināšu - ja iepriekšējās valdības būtu darījušas savu darbu, šis sāpīgais process nebūtu nepieciešams,» intervijā Latvijas Radio šorīt norādīja ietekmīgā izdevuma The Economist galvenā redaktora vietnieks Edvards Lūkass.

Viņš uzskata, ka Latvijas ekonomikai grūtākais posms ir aiz muguras, palielinās eksports, pieaug rūpnieciskā ražošana, nedaudz samazinājies oficiālais bezdarbs, bet par situācijas strauju uzlabošanos vēl nav pamata runāt.

«Ir lietderīgi salīdzināt Latvijas sabiedriskos dienestus ar šīm pašām sfērām Igaunijā, Zviedrijā vai citās valstīs un noskaidrot, kuras ir tās jomas, kurās mūsu izmaksas ir pārāk lielas, neefektīvas vai sliktas. Manuprāt, līdz šim veiktajās reformās par maz uzmanības ir pievērsts klientiem, pilsoņiem, bet pārāk daudz ražotājiem. Medicīnas aprūpe patiesībā nav domāta ārstiem, izglītība - skolotājiem. Galvenais uzdevums ir nodrošināt labu izglītību bērniem un medicīnisko aprūpi pacientiem. Tādai būtu jābūt nākamajai sabiedriskā sektora reformas fāzei,» stāstīja E. Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Neatlaidīgais šveicietis Lukass Lucs atdzimst jaunā uzņēmumā

Vēsma Lēvalde, 25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo uzņēmumu Latvijā nodibinājis uzņēmējs Lukass Lucs - Rīgā reģistrēta SIA Luki Trading, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

1997.gadā Kazdangā darbu sāka piena pārstrādes SIA Lukas Lutz, salīdzinoši ātri iekarojot tirgu ar jogurtiem, attīstot uzņēmumu un izstrādājot īpašu iepakojumu bērniem domātiem produktiem. 2002. gadā pret uzņēmumu prasību par maksātnespēju iesniedza SIA Viznis par nelielu summu - 1100 latiem. Tiesa maksātnespēju nepasludināja, taču uzņēmējs Lukass Lucs pēc tam DB norādīja, ka šis fakts ar negatīvo informāciju vien jau radījis uzņēmumam zaudējumus. 2005. gadā uzņēmējs konfliktēja ar AAS Baltikums par vētras nodarīto postījumu atlīdzību. 2007.gadā VID Kurzemes reģionālā nodaļa iesniedza tiesā prasību atzīt SIA Lukas Lutz maksātnespēju, pamatojot ar aptuveni 140 tūkstošiem latu nodokļu parādu. 2009.gadā bankrotējušā piena pārstrādes uzņēmuma SIA Lukas Lutz nekustamo īpašumu pārdeva atkārtotā izsolē ar lejupejošu soli, pirms tam kustamo mantu iegādājās kaimiņos esošais uzņēmums Elpa. Pēc db.lv rīcībā esošās informācijas, šveicietis tobrīd bija sācis jaunu biznesu Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tajā dominēs ekonomiskie jautājumi, iespējams, lielu lomu spēlēs bezdarbs ekonomiskās krīzes skartajās vietās. Pastāv risks lielam ekonomiskajam kolapsam,» tā uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, kādi būs 2012. gada atslēgas vārdi starptautiskajā politikā, atbildējis žurnāla The Economist starptautiskais redaktors Edvards Lūkass.

«Par Krievijas prezidentu atkal ievēlēs Putinu, taču lielais jautājums ir par to, cik ilgi viņš noturēsies pie varas. Viņa popularitāte un tās maģija ir zudusi. Taču jāatceras, ka daudzi bagātnieki no Krievijas vēlēsies saglabāt savu ietekmi, ko viņiem nodrošinājusi pašreizējā vara Krievijā,» norādījis eksperts.

Jautāts: «Kāds, jūsuprāt, starptautiskajā politikā bija aizgājušais gads?», Lūkass sacījis: «Tas bijis dramatisks vairākās pasaules vietās. Tas bija interesants žurnālistiem, bet ne ierindas pilsoņiem.

Pasaules ekonomikā turpinājās viens no lielākajiem kritieniem kopš ASV Lielās depresijas, kas ir ļoti satraucoši. Ķīna un Brazīlija turpināja stiprināt savu ekonomisko spēku. Gads bija zīmīgs arī ar ASV karaspēka izvešanu no Irākas, Krievijas domes vēlēšanām un «Arābu pavasari». Vēsmas arābu pasaulē turpinās arī pašlaik ar notikumiem Sīrijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Edvards Lūkass kļūs par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju

LETA, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju kļūs Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass, ceturtdien valdības preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess e-dzīvesvietas identifikācijas (ID) karti Lūkasam pasniegs 1.decembrī plkst.16.

Lūkass ir veicinājis Igaunijas publicitāti pasaulē, un viņš saņems Igaunijas e-dzīvesvietas statusu bez pieteikuma iesniegšanas.

Nākamajā nedēļā Tallina uzsāks iecerēto starptautisko plānu, kura ietvaros visi Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu pilsoņi, kuri nav Igaunijas rezidenti, varēs pieteikties e-dzīvesvietas ID kartei, kas ļaus izmantot valsts daudzās e-pakalpojumu sistēmas.

E-iedzīvotājs ir ārzemnieks, kuram Igaunija izveidos digitālu identitāti, kas balstīta uz personas pilsonības valsti, un izdos digitālu ID karti. E-iedzīvotājiem būs pieeja Igaunijas e-pakalpojumiem, kas ļaus, piemēram, vienas dienas laikā izveidot uzņēmumu vai bankas kontu. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsvēris, ka e-dzīvesvietas galvenā loma ir attīstīt biznesa iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

The Economist redaktors: Igaunija pelnījusi balvu par tās sasniegumiem 2011. gadā

Gunta Kursiša, 06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Igaunijas iekšzemes kopprodukts pērn ir palielinājiies par 8%, tādējādi šī Baltijas valsts ir uzrādījusi labākos rādītājus no visām Eiropas valstīm,» The European Voice norādīja The Economist starptautiskais redaktors un Centrālās un Austrumeiropas žurnālists Edvards Lūkass (Edward Lucas).

Kā vēl vienu Igaunijas sasniegumu žurnālists min to, ka tās ministru prezidents Andruss Ansips ir viens no «ilglaicīgākajiem» Eiropas valstu premjerministriem, un, pēc viņa domām, 2012. gadā Igauniju negaida nopietnas problēmas.

Žurnālits E. Lūkass otru gadu pēc kārtas Igaunijai piešķir The Economist grupas nedēļas izdevuma European Voice Zelta Darba (Golden Swot) balvu, kas ik gadu tiek piešķirta kādai no Austurmeiropas valstīm. Apburtās Princeses (Sleeping Beauty) balva šogad tiek piešķirta Krievijai, kuras iedzīvotāji decembrī «modušies», lai dotos ielās un protestētu pret Valsts Domes vēlēšanu rezultātiem, politiķu korumpētību un nekompetneci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rīgas Dinamo Sanda Ozoliņa vadībā uzsāk savu desmito KHL sezonu

LETA, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pašvaldības policijas kārtībniekiem ievērojami palielina uzturdevas kompensācijas - no 71 līdz 170 eiro

Lelde Petrāne, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības policijas 2017.gada budžets, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, kas dod iespēju policistiem palielināt uzturdevas kompensācijas. Rūpējoties par jaunajiem darbiniekiem un cerot samazināt policistu iztrūkumu, vislielākais uzturdevas kompensāciju pieaugums 98,86 eiro apmērā būs kārtībniekiem, informēja Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) budžets 2017.gadā ir palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, un pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, RPP priekšnieks Juris Lūkass izdevis rīkojumu, kas paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra RPP pamatfunkciju veicējiem tiek palielinātas uzturdevas kompensācijas. Līdz ar to no 1.februāra, kad tiks saņemtas algas par janvāri, ikmēneša ienākumu pieaugums RPP kārtībniekiem sasniegs pat 18%.

Uzturdevas kompensācijas iepriekš visiem RPP atestētajiem darbiniekiem bija 71,14 eiro, bet tagad kārtībniekiem un kārtībniekiem – glābējiem, tās būs 170 eiro. Nedaudz mazāks pieaugums būs inspektoriem, inspektoriem – glābējiem un vecākajiem inspektoriem, kuriem uzturdevas kompensācijas turpmāk būs 150 eiro, bet vismazākais pieaugums būs galvenajiem inspektoriem un galvenajiem speciālistiem, kuri turpmāk saņems 100 eiro lielas uzturdevas kompensācijas. Pārējiem RPP darbiniekiem uzturdevas kompensācijas paliks nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka amatā apstiprina Juri Lūkasu

Dienas Bizness, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome otrdien, 12. novembrī, Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka amatā apstiprināja līdzšinējo priekšnieka pienākumu izpildītāju Juri Lūkasu.

Jaunais RPP priekšnieks par vienu no galvenajām prioritātēm, esot jaunajā amatā, nosauca iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitātes celšanu un policijas darba operativitātes kāpināšanu, izveidojot jaunas patruļvienības, ieviešot vienotu RPP tālruni un plašāk pielietojot tehnisko līdzekļus.

«Visai drīz sāksim pastiprināto patrulēšanu Pārdaugavā. Izveidojot jaunu nodaļu, pastiprināsim cīņu ar tā sauktajām legālajām narkotikām. Liela uzmanība tiks veltīta darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai – gan teorētisko zināšanu jomā, gan taktiskajā sagatavotībā, gan šaušanā un speciālo cīņas paņēmienu pielietošanā. Tāpat tiks izstrādāta darbinieku vērtību sistēma. Darbinieki tiks motivēti izmantot mācību atvaļinājumus, iegūstot profesijai nepieciešamo augstāko izglītību. Notiks pārvaldes funkciju decentralizācija – kārtējās atestācijas pieņemšana būs attiecīgās struktūrvienības vadītāja pienākums,» sola J. Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputē ražošanu atsācis Lūkass Lucs, savulaik pazīstamā zīmola Lukas Lutz izveidotājs.

Vecā koka ēkā Aizputes centrā, bijušās saldējuma kafejnīcas telpās, top vairāki produkti, kas tikai daļēji atgādina par senāk Kazdangā tapušajiem Lukas Lutz zīmola jogurtiem un saldējumu.

Pagaidām vienīgais darbinieks ir pats Lūkass Lucs, un viņš atzīst, ka ambīciju par lielražošanu viņam vairs neesot. «Dzīvē ir vēl daudz citu lietu bez darba. Un nav svarīgi, cik liels ir tavs apgrozījums, svarīgi, cik beigās paliek maciņā,» viņš saka. Ražotnē top vairāki jauni produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Bagātākie Holivudas magnāti

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas bagātākais magnāts ir filmu Star Wars radītājs Džordžs Lūkass, liecina jaunākie Wealth-X dati.

Pēc kompānijas aplēsēm, Dž. Lūkasa bagātība sasniedz 5,4 miljardus ASV dolāru, no kuras lielākā daļa visdrīzāk iegūta, pārdodot savu kompāniju Lucasfilm uzņēmumam Disney 2012. gadā. Tāpat Dž. Lūkass ieņēmumus guvis, producējot sešas Star War filmas.

Dž. Lūkasam seko Izraēlas producents Arnons Milhans, kurš uzņēmis filmas Reiz ASV un Jaukā sieviete.

Bagātāko producentu desmitniekā nav iekļuvusi neviena sieviete, un lielākajai daļai vecums pārsniedz 50 gadus. Jaunākā persona sarakstā ir Rians Kavanohs, kura kompānija Relativity Media ir filmējusi filmas Amerikāņu gangsteris un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi vīrieši Zviedrijas ziemeļos, kuri vietējā lielveikalā iegādājušies bio olas, tikuši jau pie vairākiem cāļiem, vēsta thelocal.se.

Lukass un Larss Lundi vietējā Coop lielveikalā nopirkuši 24 olu iepakojumu.

«Tas mums tiešām ir ļoti aizraujoši. Tas viss sākās kā hobijs. Kad es internetā izlasīju, ka no bio olām var sanākt cāļi, es zināju, ka man jāiegādājas inkubators,» stāstījis Lukass Lunds.

«Es veikalā nopirku svaigākās olas, uzreiz nācu mājās un ievietoju tās inkubatorā,» skaidrojis vīrietis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas darbiniekiem īsi pēc plkst. 8 izdevies pierunāt cilvēku, kurš šorīt rāpās Vanšu tilta vantīs, iekāpt pacēlāja grozā, pēc kā viņš nogādāts drošībā. Personas šai rīcībai motivāciju skaidrosim izmeklēšanā.

Kā ziņots, trešdienas rītā ap plkst.7 kāds cilvēks rāpjas Vanšu tilta vantīs, vēsta aculiecinieki. Notikuma vietā ieradusies policija. Kā ziņoja Rīta Panorāma, vēl ap plkst .7:50 nebija zināms, kādēļ cilvēks rāpjas vantis.

Kā informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, uz tilta bija ierobežota satiksme abos kustības virzienos. Pēc Sadovska teiktā, katrā virzienā satiksme tiek nodrošināta pa vienu satiksmes joslu.

Aculiecinieki stāsta, ka uz Vanšu tilta un tā apkārtnē ir sākuši veidoties sastrēgumi.

Ap plkst.7.15 pārgalvis bija ticis aptuveni ceturdaļā no vanšu garuma.

Vanšu tilta apsaimniekošanu veic SIA Rīgas tilti, kas 2012. gada vasarā vantis apjoza ar dzelkšņu stieplēm, lai apgrūtinātu kāpšanu. Rīgas tiltu valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis norādīja, ka tilta vanšu drošība jau kopš pagājušā gada nodota policijai, kas uzstādījusi videonovērošanas kameras. «Jautājums, kāpēc policija šo cilvēku nepamanīja,» piebilda A. Jasaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas parlamenta komisija apstiprina jaunās ERR televīzijas ēkas būvniecību

LETA--BNS, 30.04.2024

2019.gada pavasarī par ERR televīzijas ēkas projektētāju tika izraudzīta arhitektu biroja "Kadarik Tuur Ahitektid" iecere kā reālistisks un izmaksu ziņā optimāls risinājums, kurā tiks ņemta vērā mantojuma aizsardzība, kā arī ērtības, mūsdienīgums, energoefektivitāte un zemas uzturēšanas izmaksas.

Avots: https://www.kta.ee/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlamenta Kultūras lietu komisija apstiprināja kultūras ministres Heidi Purgas ierosinājumu Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR televīzijas jaunās ēkas būvniecību finansēt kā nacionālas nozīmes kultūras ēku.

Komisijas priekšsēdētāja Heljo Pikhofa teica, ka starptautisku publiskā iepirkuma konkursu varēs izsludināt, kad Kultūras fonds apstiprinās lēmumu finansēt jaunās televīzijas ēkas būvniecību.

Komisijas vicepriekšsēdētājs Teniss Lukass atgādināja, ka pašreizējā ERR televīzijas ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, apdraud cilvēkus un nolietojuma dēļ arī rada milzu slogu ERR budžetam. Lukass uzsvēra, ka jauno ēku vajadzētu pabeigt 2027.gadā.

15.maijā ministre prezentēs finansējuma projektu Kultūras fonda padomei.

2021.gadā Igaunijas parlaments apstiprināja nacionālas nozīmes kultūras būvju rangu, kurā ir piecas ēkas. Šogad martā pieņemts likums paredz finansēt citas nacionālas nozīmes kultūras ēkas būvniecību, ja tas neietekmē rangā jau iekļauto objektu pabeigšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Db bonuss: Latvijai jāiztur pusotrs gads

, 12.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Manuprāt, Latvijai ir gaidāmi grūti tikai astoņpadsmit mēneši, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. To intervijā Db prognozēja ietekmīgā izdevuma The Economist Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass.

Komentāri

Pievienot komentāru