Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Skaistumkopšanas salons un lietotu apģērbu veikaliņš Mademoiselle pārdzimis trīs frizētavu ķēdē Misha the Barber.

Pirms astoņiem gadiem atvērtais salons Mademoiselle strādāja sešus gadus, līdz beidzās nomas līgums. «Tobrīd tas bija pasaules gals, jo telpas bija mīļas. Bija jautājums – ko darīt, turklāt tas notika tieši tad, kad man dzima otrais bērniņš. Viens no variantiem bija visu beigt un kļūt par mājsaimnieci. Tā bija diezgan reāla iespēja, bet laikam liktenis neļāva tam notikt. Strādājām pēdējo mēnesi, un vienā vakarā pamanīju paziņojumu, ka pāris mājas tālāk piedāvājumā ir telpas. Nākamajā dienā jau biju tikusi pie jaunām telpām,» stāsta Evija Kerija Erta, friziersalonu Misha the Barber (SIA Smart Concept) īpašniece.

Uzņēmējai bija skaidrs, ka uz jaunajām telpām netiks pārcelta iepriekšējā salona koncepcija ar cakām, rožu tapetēm un lietotu apģērbu tirdzniecību. No šī salona uzņēmēja bija nogurusi un vēlējās kaut ko jaunu. «Mademoiselle nosaukums mira kopā ar iepriekšējo koncepciju,» saka Evija Kerija. Viņa bija ievērojusi, ka trūkst frizētavu, kur aizvest mazuli. Tāpēc viens no jaunās frizētavas galvenajiem objektiem ir specializētais friziera krēsls auto izskatā bērnu apkalpošanai.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu. Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā. Līvija KALĒJA

Administratore JolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Manuprāt, Latvijai ir gaidāmi grūti tikai astoņpadsmit mēneši, ja vien valdība neizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. To intervijā Db prognozēja ietekmīgā izdevuma The Economist Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass, vērtējot situāciju Latvijas ekonomikā uz pasaules finanšu krīzes un briestošās recesijas fona.

Pēdējā gada laikā nepārtraukti esam saskārušies ar vārdiem finanšu krīze, pēdējos mēnešos arvien biežāk tos papildina recesija. Vai var uzskatīt, ka recesija pasaules ekonomikā ir sākusies?

Jā, lielākoties varam. Recesijas tehniskā definīcija ir divu ceturkšņu pēc kārtas ekonomikas negatīva izaugsme. Kas attiecas uz sabiedrību, tas nozīmē, ka zūd darbavietas, ka sāk kristies dzīves līmenis, un lielākās sekas ir, ka valstis slēdz savus tirgus, tiek kavēti maksājumi, cilvēku mājokļu vērtība kļūst negatīva, proti, viņu mājokļi būs mazāk vērti nekā hipotekārais kredīts, par kuru tie iegādāti. Manuprāt, mēs ejam šajā virzienā.

Ģeogrāfiska un valodnieciska tumsonība programmatūras gigantam Microsoft maksājusi miljonus aizvainojošo vai smieklīgi kļūdainu produktu labošanā arvalstu tirgos. To, ka ziņo portāls news.com. izstāstījis augsts Microsofy vadītājs Toms Edvards (Tom Edwards) uzrunājot starptautisko ģeogrāfu kongresu Skotijas pilsētā Glasgovā. T. Edvards stāstīja, ka veidojot Microsoft Indijas karti, kas sastāv no 800 000 bildes pamatelementiem vai t.s. pikseļiem, astoņi pikseļi iekrāsoti savādāk, lai apzīmētu apstrīdēto Kašmiras teritoriju. Kļūdas rezultātā Indijas valdība apvainojās un Microsoft bija spiests atsaukt 200 000 operāciju sistēmas Windows 95 kopijas. «Tas maksāja miljonus», T. Edvards teicis. Microsoft arī izdevās apvainot Saūda Arābijas valdību iekļaujot Korāna dziedājumus kā skaņu fonu kādā datorspēlē. Tāpat kompānijai laimējās izdot citu spēli kurā musulmaņu kaujinieki pārvērta spēlē redzāmas baznīcas par mošejām. Jaunākās operāciju sistēmas Windows XP spāņu valodas versijas reģistrēšanās procedūra piedāvāja lietotājam nosaukt savu dzimumu kā «nevēlos ziņot», «vīrietis» vai «kuce». T. Edvards savā referātā pasaules ģeogrāfiem pieļāva, ka programmēšana visgaišākās galvas varot arī būt tumsoņi cit valstu ģeogrāfijas, kultūras un valodas jautājumos.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar pasaulē pelnošākajām mūzikas industrijā strādājošajām sievietēm. Saraksta virsotnē atrodas pasaules popa karaliene Madonna, kura ir veikusi arī pasaulē ienesīgāko koncerttūri, kādu jebkad veikusi sieviete. Tūres ienākumi bija 260 miljoni USD.

1. Madonna

Gada laikā no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada jūnijam Madonna nopelnīja 72 miljonus USD, ko galvenokārt nodrošināja rekordlielie ienākumi no mākslinieces koncerttūres Confessions. Madonnas peļņu papildina arī ienākumi no ierakstu pārdošanas un apģērbu līnijas H&M veikalos.

2. Barbara Streizande (Barbra Streisand)

Šī māksliniece gada laikā nopelnījusi 60 miljonus USD, pārdodot vairāk nekā 145 miljonus ierakstu visā pasaulē. 2007. gada vasarā biļetes cena uz mākslinieces koncertiem Eiropā sasniedza pat 1 000 USD.

Agrāk katra suņu izstāde sākās ar svinīgu parādi. Labākie suņi tika rotāti ar pašu nopelnītām medaļām. Bet, lai iegūtu šķirnes kucēnu, dažkārt rindā bija jāgaida pat gadu. Izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 piedāvā ieskatu suņu izstāžu un sacensību vēsturē.

Senos laikos izstādes notika tikai ārā zem klajas debess, tāpēc ziemā tās netika rīkotas. Populārākā dzīvnieku izstāžu vieta 70./80. gados bija Mežaparka slidotavas teritorija. Šodien dzīvniekus izstādēs pēc FCI standartiem vērtē eksperti no ārzemēm, toreiz vērtēja tikai vietējie speciālisti.

Tā kā tolaik darbojās citi standarti, arī vērtējumi un apbalvojumi atšķīrās. Balvas un vērtējumi bija trīs: lielā zelta medaļa par vērtējumu «teicami», mazā zelta medaļa par vērtējumu «ļoti labi» un sudraba medaļa par vērtējumu «labi». Šodien medaļas ir aizvietojušas rozetes, kausi un citas piemiņas balvas. Turklāt šķirnes tiek salīdzinātas savā starpā. Agrāk šķirņu bija daudz mazāk, tādēļ arī dalībnieku izstādēs bija mazāk, un, lai iegūtu šķirnes kucēnu, nācās gaidīt rindā līdz pat gadam.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā.

Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu «viena valsts, divas sistēmas», kas tiek attiecināts uz Honkongu.

Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība.

Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus.

Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju «Cathay Pacific» un «Hong Kong Airlines» reisi.

«Cathay Pacific» stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā.

Hansabank Markets

Valūtu kursi pasaulē

Februārī EUR/USD sasniedza 1.2927 USD līmeni, kas bija ļoti tuvu psiholoģiski jūtīgajai 1.3 USD atzīmei. Ar to arī beidzās aptuveni divus gadus ilgusī eiro kursa pieauguma tendence. Pavasara un vasaras mēnešos EUR/USD svārstījās jau nedaudz zemākos līmeņos. Pēdējo sešu mēnešu laikā kursam nav izdevies izkļūt no tirdzniecības koridora 1.19-1.25 EUR/USD. Šķiet, ka tirgus noskaņojumu par labu dolāram vērsa gan pirmā un otrā ceturkšņa labie ekonomiskie rādītāji ASV, gan pakāpeniskā dolāru procentu likmju palielināšana (un kas vēl jo svarīgāk - cerības par dolāru procentu likmju kāpumu nākotnē). Tajā pat laikā netrūka arī ziņu, kas aptumšotu dolāra nākotni (piem. augstas naftas cenas).

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.