Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Laikraksta Rītdiena izplatīšanas pakalpojums nevar tikt uzskatīts par abonēšanu vispārpieņemtajā nozīmē, secinājusi Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valde. Valdē bijuši atšķirīgi viedokļi par laikrakstu un bijušas «sarežģītas diskusijas». LPIA valdes secinājumi tiks nosūtīti Konkurences padomei, kas pēta AS Lauku Avīze iesniegumu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem laikraksta Rītdiena darbībās. Laikrakstu Rītdiena iespējams abonēt bez maksas. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci tirgū, jo citu laikrakstu abonentiem par laikraksta abonēšanu jāmaksā. Dažās Eiropas valstīs šāda darbība pat esot aizliegta, iepriekš uzsvēra Lauku Avīzes valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns. Tāpēc KP griezās pie LPIA, lai apkopotu nozares viedokli — ir šāda situācija uzskatāma par abonēšanu vai nav.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Nacionālo komerctelevīziju pāriešana uz maksas statusu nevar būtiski palielināt cenu skatītājam, jo nacionālie kanāli jau tagad ir iekļauti maksas pakā un skatītājs par tiem maksā. Turklāt, ja teorētiski maksas operatori pieskaita TV pakalpojuma cenai maksu par nacionālo kanālu, tas, pēc TV3 domām, nevar būtiski sadārdzināt gala maksu patērētājam. Piemēram, gada maksa par kanālu TV3 mājsaimniecībai būtu ievērojami mazāka par vienas filmas noskatīšanos vienam cilvēkam kinoteātrī.

Tā DB norādīja TV3 Sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone, sniedzot komentāru par 15.decembrī Saeimā izskatītājiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

TV3 pozitīvi vērtē to, ka Saeimas vairākums (65 no 100 deputātiem) atbalstīja likumprojektu. «Tomēr pirmajās debatēs iezīmējās vairāki stereotipi, piemēram, ka nacionālie kanāli maksas TV tiek izplatīti par velti, un ka maksa par komerctelevīzijām maksas platformās ievērojami sadārdzinās gala cenu mājsaimniecībai. «Faktiski situācija ir pavisam citādāka,» vienlaikus atzīmē M. Zandersone.

Maksas TV skatītājam četri nacionālie kanāli jau tagad ir par maksu, norāda TV3. «Medijos un arī apspriešanas laikā Saeimā izskanējušais apgalvojums, ka kabeļtīklos nacionālās komerctelevīzijas pieejamas par velti, nav patiess. Salīdzinoši, ja veikalā piens būtu par velti, tad ar to jāsaprot, ka apmeklētājs pienu var brīvi paņemt. Turpretī, ja obligāti klāt jānopērk kefīrs un krējums, tad vairs nevar teikt, ka piens ir par velti. Padomju laikā šis paņēmiens tika saukts par svētku paku. Tieši šāda situācija ir maksas TV piedāvājumos - nacionālie kanāli ir «sapakoti» kopā ar citām programmām, parasti t.s. pamata pakā,» pamato M. Zandersone.

Konkurences padome (KP) nosūtījusi vēstuli Latvijas Preses izdevēju asociācijai ar lūgumu sniegt informāciju par situāciju Latvijas bezmaksas laikrakstu tirgū. KP neesot skaidrs, vai bezmaksas laikraksta Rītdiena izplatīšanas pakalpojums var tikt uzskatīts par abonēšanu vispārpieņemtajā nozīmē. Vēstule nosūtīta lietā par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA Izdevniecība LAMA grupa darbībās, lēmumu varētu pieņemt augusta beigās vai septembrī. Preses izdevēju asociācija lūgusi KP pagarināt atbilžu iesniegšanu līdz 10. augustam. Lauku Avīze vērsās KP ar lūgumu izvērtēt iespējamos Konkurences likuma pārkāpumus laikraksta Rītdiena darbībās. Laikrakstu Rītdiena iespējams abonēt bez maksas. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci tirgū, jo citu laikrakstu abonentiem par laikraksta abonēšanu jāmaksā. Tāpēc Lauku Avīze lūdza KP situāciju izvērtēt.

Saistībā ar Konkurences padomes ierosināto pārbaudi par bezmaksas laikraksta Rītdiena abonēšanu Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Rudzinskis spriedis, ka Rītdienas piedāvāto abonēšanas pakalpojumu nemaz nevar nosaukt par darījumu, jo šo jēdzienu var attiecināt tikai uz pakalpojumiem, kuriem ir cena. Viņš uzsvēra, ka laikraksts maldina reklāmdevējus, laikraksta pasē nenorādot, ka tā tirāža ir par bezmaksas eksemplāriem, jo ne vienmēr reklāmdevējiem skaidra atšķirība starp bezmaksas un maksas laikrakstu efektivitāti auditorijas sasniegšanā. LPIA valdes secinājumi tiks nosūtīti KP. LPIA arī lūgs Latvijas Pastu ikmēneša datos par abonēšanu neiekļaut Rītdienas rādītājus, jo tie var mulsināt sabiedrību un reklāmdevējus, sacīja Rudzinskis. No saraksta būtu jāizņem arī Unibankas bezmaksas klientu žurnāls STYLE UP. Kā risinājumu situācijai viņš redz īpaša abonēšanas datu saraksta izveidošanu bezmaksas izdevumiem.

Pirmajās trijās nedēļās kopš abonēšanas kampaņas sākuma Latvijas Pastā ir noformēti nedaudz vairāk kā 41 000 abonementu.

Lielāko preses izdevumu abonēšanas aktivitāti pasts prognozē, sākot ar novembra pirmajām nedēļām, kad 2009.gada abonentiem tiks piegādāts Preses izdevumu katalogs 2010.

Visaktīvāk iedzīvotāji preses izdevumu abonēšanu veic pasta nodaļās – tajās noformēti 80% no abonementu kopskaita. Savukārt vienlīdz intensīvi abonēšana notiek internetā, pa telefonu un pie pastnieka – izmantojot kādu no šiem abonēšanas veidiem, noformēti 16% abonementu. Laikrakstu redakciju iesūtītie dati liecina, ka redakcijās noformēti 4% no visiem abonementiem. Nākamajam gadam klientiem tiek piedāvāts abonēt vairāk nekā 720 dažādus preses izdevumus.

Paredzams, ka lielākā preses izdevumu abonēšanas aktivitāte būs vērojama novembra beigās un decembrī, tomēr Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus veikt abonēšanu savlaicīgi, lai izvairītos no rindām abonēšanas kampaņas pēdējās dienās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Pasta monopoltermiņa beigu tuvošanās saistīta ar milzu investīcijām tā modernizācijā, savukārt LP darījumi izraisījuši uzraugu uzmanību.

Es pēc savas būtības esmu cilvēks, kam patīk izvirzīt lielus mērķus, un es nespēju izsekot visiem tehniskajiem piedāvājumiem un jauninājumiem, tāpēc Latvijas Pastā (LP) strādā vairāki struktūrvienību vadītāji un daudzi citi padotības darbinieki, kas sakārto visu pa plauktiņiem, bet mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums nav daudz laika un iemesls ir 2009. gads, kad beigsies LP monopols, to sarunā ar Db atzīst LP ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Kuluāros dzirdēts, ka LP tiek gatavots pārdošanai un par tā iegādi interesējies Somijas pasts. Cik patiesas ir runas par šāda darījuma iespējamību?

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Sācis savu karjeru kā sportists, turpinājis kā komjaunatnes līderis, iekšlietu sistēmas darbinieks un politiķis, nu jau vairākus gadus kādreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers ir pievērsies vienīgi uzņēmējdarbībai. Turklāt ārpus Latvijas, jo šeit viņu valsts līmenī ne pārāk mīlot.

Arī pats pret šeit notiekošajiem procesiem Čevers savos izteikumos nav īpaši saudzīgs – uzņēmēji ir pusdepresīvā stāvoklī, lats ticis nepareizi novērtēts, analītiķi, kas nav spējīgi domāt, bet mūsu ceļi… Tie ved uz nekurieni.

Kādu jūs redzat pašreizējo politekonomisko situāciju Latvijā?

Tā ir pietiekami smaga, runājot gan par politiku, gan par ekonomiku. Faktiski šī ir ceturtā reize Latvijas neatkarības pastāvēšanas vēsturē, kad mēs saskaramies ar krīzi. Pirmā bija deviņdesmito gadu sākumā, otrā – 1995. gadā, kad norisinājās banku krīze, trešā – 1998. gadā, saistībā ar notikumiem Krievijā, ceturtā – esošā, kas ir un vēl būs lielākā no visām.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

Pēdējā laikā masu medijos ir parādījušies viedokļi, ka drīz pienāks laiks, kad telpu iznomātāji būs spiesti iznomāt komerctelpas par velti, lai tikai nomnieks sedz komunālos maksājumus. Internetā pat ir sludinājumi, kur uzņēmēji tiešām ir gatavi nomāt telpas pie šādiem nosacījumiem. Vai tiešām tas ir reāli iespējams?

Uz šo jautājumu ir jāparaugās no vairākiem skatpunktiem, jo viennozīmīgi atbildēt arjā/nē nebūs gluži pareizi.

Telpu nomniekiem un iznomātājiem, lai labāk izprastu otras puses nostāju pārrunas vešanu laikā der atcerēties pamatprincipu, ka labākais veids otras darījumu puses izpratnei ir iejušanās tāsādā. Droši vien,ka telpu nomnieks esotiznomātāja ādā no savām telpām vēlēsies gūt ienākumus, nevis nodarboties ar labdarību, palīdzot citam biznesam. Savukārt, telpu iznomātājs esotnomnieka ādā centīsies nokaulēt viszemāko iespējamo cenu, lai viņa bizness būtu rentabls.

Kā īstermiņa variants, komerctelpu nomniekam nomāt telpas, apmaksājot tikai komunālos maksājumus, būtu pamatots pie sekojošiem nosacījumiem: tas ir ilgtermiņa nomnieks, kurš līdz šim ir godprātīgi ievērojis nomas līguma nosacījumus, un vienmēr kā pulkstenis ir norēķinājies; piesaistot jaunus nomniekus (no 1.-6.mēnešiem).