Izsīkstošā adrešu krājuma dēļ nebūs iespējams apmierināt augošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kas balstīti uz internetu.
Interneta lietotāji un piegādātāji jāiedrošina pieņemt jauno interneta protokolu (IP 6. versiju jeb IPv6), tādējādi iegūstot neizsmeļamu adrešu krājumu — līdzvērtīgs precedents ir 20. gadsimtā notikusī tālruņa numura ciparu skaita palielināšana, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.
Šodien, 27. maijā Eiropas Komisija nosprauda Eiropai mērķi panākt, lai 25 % ES uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un mājsaimniecību 2010. gadā izmantotu IPv6.
„Īstermiņā uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes varētu vilināt iespēja to vajadzības pielāgot vecajai sistēmai, taču rezultātā Eiropa nespētu izmantot jaunāko interneta tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Turklāt tiklīdz izsīktu vecās sistēmas adreses, Eiropā draudētu iestāties krīze. IPv6 radīto adrešu ir vairāk nekā smilšu graudu pludmalē. Ja eiropieši vēlas izmantot jaunākās interneta ierīces (piemēram, viedtagus veikalos, ražotnēs un lidostās, energotaupīgas siltumapgādes un apgaismes viedsistēmas, automobilī iebūvētu tīklu un navigācijas sistēmas), tad mums jau tagad ir jāspēj apmierināt tūkstoškārtīgu IP adrešu pieprasījuma pieaugumu. Es aicinu dalībvalstis panākt, lai valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi līdz 2010. gadam būtu ieviesuši IPv6,” tā Viviāna Redinga, ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre.
Kopš 1984. gada izmantotais IPv4 nodrošina 4,3 miljardus adrešu, no kuriem tikai aptuveni 700 miljoni jeb 16 % ir brīvi un pieejami jauniem pieslēgumiem. Jaunais interneta protokols, proti, IPv6, radīs bezgalīgi daudz IP adrešu un tādējādi sniegs iespēju lietot ierīces, kuru ir pārāk daudz vai kuras ir pārāk dārgas, lai tās varētu izmantot ar IPv4. Mājas lietotājiem būs vienkāršāk izveidot privātos tīklus un pieslēgt tos pie interneta.
IPv6 rosinās izstrādāt inovatīvākus interneta lietojumus, it īpaši tādus lietojumus, kuru pamatā ir milzīgs daudzums tīklā saslēgtu mazu un vienkāršu ierīču. Tā, piemēram, būtu iespējams uzlabot ielu apgaismojuma un viedo ēku energopatēriņa pārvaldību un izveidot lētu un stabilu interneta pieslēgumu pie ikdienā izmantotu mājsaimniecības priekšmetu attālās vadības sensoriem. Šāds pavērsiens uzņēmumiem pavērs iespēju arī nākotnē rast inovatīvus risinājumus un tādējādi radīt jaunu interneta lietojumu paaudzi.
Lielākā daļa vadošo ražotāju tirgoto jauno datoru un serveru jau tagad ir saderīgi ar IPv6, taču tie ir sasniedzami, tikai izmantojot vecās IPv4 adreses. Eiropas galvenais pētniecības tīkls GEANT jau tagad ir 100 % saderīgs ar IPv6, savukārt pati Eiropa tā rezultātā ir kļuvusi par reģionu, kurš visstraujāk pasaulē ievieš IPv6 adreses. Tomēr šim jauninājumam vēl jāiekaro arī publiskais internets. Lai panāktu strauju IPv6 lietojuma pieaugumu, visiem nozares pārstāvjiem ir jāīsteno Eiropas mērogā saskaņota rīcība, turklāt pamata tīklam ir jāatbalsta kā IPv4, tā arī IPv6.
Tikmēr Japānā NTT (Nippon Telecom and Telegraph) jau ir radījusi publisku IPv6 pamattīklu, bet Ķīna plāno vēl pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm izveidot ar abiem protokoliem saderīgu tīklu. ASV valdība pieprasa IPv6 iekļaut publiskā iepirkuma prasībās, taču izmantotās interneta tehnoloģijas ziņā ASV un ES atrodas līdzīgā situācijā.
Komisija ar šodien pieņemto paziņojumu aicina dalībvalstis sākt ieviešanu ar Eiropas publisko sektoru, migrējot uz IPv6 publiskā sektora tīklus, tīmekļa vietnes un e pārvaldības pakalpojumus. Komisija vēlas, lai vadībā atrastos Eiropas nozīmīgākās tīmekļa vietnes, kā arī lai vēl pirms 2008. gada beigām iesaistītos vismaz 100 lielāko Eiropas tīmekļa vietņu operatoru, piemēram, apraidītāji vai tiešsaistes ziņu dienesti. Arī Komisijas tīmekļa vietnei Europa.eu 2010. gadā varēs piekļūt, izmantojot IPv6. Lai Eiropas IT nozari rosinātu arvien pilnveidoties, dalībvalstīm (kā to jau izdarījusi Eiropas Komisija un ASV valdība) publiskā iepirkuma nosacījumi būtu jāpapildina ar prasību izmantot IPv6, tāpat būtu jāpaaugstina uzņēmumu un organizāciju informētība un jāatbalsta pāreja uz jauno protokolu.
Lielākos nozares pārstāvjus Komisija aicina piedalīties 30. maijā Briselē notiekošajā atklāšanas pasākumā, kurā tā iepazīstinās ar iniciatīvu par straujāku IPv6 ieviešanu Eiropā. Komisija IPv6 pētniecībā ir ieguldījusi 90 miljonus euro. 2002. gadā Eiropas Komisija izstrādāja rīcības plānu, lai sagatavotos pārejai uz IPv6 un pulcētu IPv6 ieviešanas ekspertus (IP/02/284). Eiropas pētniecības tīkli ir gatavi izmantot IPv6, savukārt Eiropas tīkls GEANT (IP/08/354) ir pasaules līderis IPv6 ieviešanā. No ES pētniecības atbalsta shēmām finansējumu ir saņēmuši vairāk nekā trīsdesmit ar IPv6 tieši saistītu Eiropas pētniecības un attīstības projektu.