Tehnoloģijas

Eiropas Savienības valstis palēnām ievieš antispama likumus

Ainars Sedlenieks [email protected], 15.12.2003

Jaunākais izdevums

Saskņā ar kompānijas Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informāciju Eiropas Komisija deviņu Eiropas Savienības valstu – dalībnieču valdībām nosūtījusi Eiropas Savienības prasības sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc tajās vēl līdz šim brīdim nav stājušies spēkā likumi par cīņu ar spamu, kas pamatojās uz Eiropas Savienības atbilstošo likumprojektu. Tas tika pieņemts šogad un aizliedz izdarīt nelūgtus reklāmas sūtījumus pa elektronisko pastu, vākt personīgos datus, ieskaitot pasta adreses Internetā un nesankcionētu pozicionēšanas sistēmu pielietošanu mobilo sakaru tīklos. Eiropas Savienības likums stājās spēkā 31. oktobrī. Atbilstošie nacionālie likumi tika ieviesti tikai sešās Eiropas Savienības valstīs: Lielbritānijā, Austrijā, Dānijā, Īrijā, Itālijā un Spānijā. Pārējās valstis vilcinās ar jauno pretspama likumu pieņemšanu. Šādu likumu joprojām nav Beļģijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Zviedrijā. Šo valstu lēnīgums cīņā ar spamu izraisījis Eiropas Komisijas neapmierinātību. Saskaņā ar jauno direktīvu, šīm valstīm ir divi mēneši laika, lai motivētu, kāpēc tajās nav pieņemti šie likumi pret spamu, kas atbilst ES prasībām. Ja šādi argumenti netiks sniegti, lietā iesaistīsies tiesa. Kaut gan viena no kopējā Eiropas likuma vājajām vietām jau ir zināma: tajā netiek aprakstīts, kādā veidā atbilstošo valstu varas iestādēm ir jāmeklē un jāsoda noziedznieki, kuri slēpj savu reālo atrašanās vietu un kuri izmanto viltotas atpakaļadreses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņā ar spamu gatavojas iesaistīties ANO

Ainars Sedlenieks [email protected], 13.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informēm ka ANO tuvāko divu gadu laikā gatavojās pārņemt kontroli pār spama epidēmiju. Šis mērķis tiks sasniegts pateicoties antispama likumdošanas standartizācijai. Par to ziņo Associated Press ar atsauci uz Austrālijas Sakaru ministrijas vadītāju Robertu Hortonu. „Tagad mums ir darīšana ar epidēmiju, un mums ir jāiemācās to kontrolēt. Mūsu gala mērķis ir starptautiska sadarbība”, - Hortons komentēja starptautiskās sabiedrības mērķus. Cīņas ar spamu jautājumus šajā nedēļā apspriedīs 60 valstu pārstāvji, kuri sanāks īpašā konferencē Ženēvā. Sanāksmē tiek gaidīti Eiropas Padomes un Vispasaules tirdzniecības organizācijas ierēdņu klātbūtne. ANO pārstāvji apsolījuši iepazīstināt ieinteresētās cīņā ar spamu valstis ar unificētās antispama likumdošanas projektu. Daudzās valstīs patreiz vienkārši nav likumu, kas būtu šķēršļi reklāmas elektronisko vēstuļu sūtīšanai, kas ievērojami sarežģī cīņu ar spameriem. „Mūsu cīņas galvenā prioritāte ir pornogrāfiskie materiāli, kuri var piesaistīt bērnu uzmanību. Es domāju, ir pienācis laiks oficiālām darbībām un kaut kāda savstarpējās saprašanās paveida sasniegšanai”, - piezīmēja Hortons. Pēc ANO vērtējuma datorlietotāju ikgadējie zaudējumi no spama sasniedz 25 miljardus dolāru. Jauna problēma sākas ar spameru pāriešanu uz mobilo telefonu sakaru tīklu. Piemēram, Japānā no 10 spama vēstulēm 9 pienāk kā teksta ziņojumi uz mobilajiem telefoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministrijām nepieciešami papildus 36 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien valdība izskatīja ministriju iesniegtos priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmē fiskālās telpas apjomu 2015. gadā. Izvērtējot un atbalstot ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu daļā, fiskālā telpa 2015. gadā tika palielināta par vairāk nekā 36 miljoniem eiro.

Atzinīgi vērtēju ministrijas, kas atbildīgi attiecas pret valdības uzdevumu izvērtēt iespēju nākamgad īstenot jaunās politikas iniciatīvas, nepārsniedzot 2014. gadam paredzēto finansējuma apjomu. Izpratne par valsts budžeta veidošanas nosacījumiem veicinās pēc iespējas kvalitatīvāku un operatīvāku budžeta pieņemšanas procesu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Priekšlikumus izdevumu samazināšanai iesniedza Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsadzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

FM iesniegtie priekšlikumi 12,9 miljonu eiro apmērā nākamgad būtiski palielina fiskālo telpu un dod iespēju citām ministrijām īstenot savus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Neiznīcināmi zombētu datoru tīkli apdraud e-pasta lietotājus

, 14.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina ASV antispama programmatūras izstrādātāja un ražotāja Commtouch jaunākais ziņojums, viens no lielākajiem un pieaugošākajiem e-pasta draudiem šodien ir zombēto datoru tīklu (botnets) skaits, Db.lv informēja SIA Ermitāžas risinājumi vecākais IT konsultants Pēteris Matisons.

Ar šo tīklu starpniecību tiek veikta nevēlama e-pasta (spama) un nevēlamas programmatūras izsūtīšana, kā arī organizēti (DDoS) uzbrukumi dažādiem interneta resursiemZombēto datoru tīkls Storm ir rafinēts, agresīvs un apvieno sevī neskaitāmi daudz datoru.

Kā informē Commtouch, zombēto datoru tīkls Storm Worm ir atbildīgs par daudzām nevēlama e-pasta izsūtīšanas kampaņām. Tajā skaitā ar šī tīkla starpniecību 2007.gada 4.ceturksnī tika veikta plaša tā saucamā MP3 spama kampaņa, kura savā aktīvākajā fāzē veidoja 7 – 10% no visas pasaules nevēlamā e-pasta apjoma. Šīs kampaņas ietvaros tika izplatīti e-pasti ar pievienotiem inficētiem .mp3 failiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

20 gadi par surogātpastu («spam»)

Ainars Sedlenieks [email protected], 23.12.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka Virdžīnijas štata Augstākā tiesa diviem ASV pilsoņiem piespriedusi 20 gadus brīvības atņemšanas par surogātpasta (spam) izplatīšanu.

Džeremijs Džeins un Ričards Ratovskis veiksmīgi nodarbojās ar nelikumīgu liela apjoma nevēlama elektroniskā pasta un reklāmas Interneta sūtījumu izsūtīšanu. Piemēram, laika periodā no 11. jūlija līdz 11. augustam pienāca vairāk nekā 100 tūkstoši e-pasta lietotāju sūdzību par spamu, ko sūtījuši šie cilvēki. Bet laikā no 1. līdz 3. decembrim šie hakeri nosūtīja vairāk kā 10 tūkstošus ziņojumu. Divi Ziemeļkalifornijas iedzīvotāji imitēja gan svešus, gan arī izdomāja savus sūtījumus.

Ziņojumu apjoms un mēģinājums slēpt to īsteno identifikāciju izraisīja aizdomas, un tā noziedzniekus atklāja. Lietas izskatīšana Augstākajā tiesā beidzās ar spriedumu par 20 gadiem brīvības atņemšanas – atbilstoši štata antispama likumam, kas tika pieņemts 2003. gada 1. jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IT drošība — darbinieku produktivitātes ķīla

Ainars Sedlenieks [email protected], 27.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē praktiski jebkura ofisa darbs ir atkarīgs no datoriem. Nesenais pētījums, ko veikusi kompānija Maritz IT menedžeru vidū, parādīja, cik ļoti ofisa darbinieka darba produktivitāte ir atkarīga no datorsistēmu ražīguma un drošības,atsaucoties uz IT Observer ziņo Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab Atklājās, ka 90% datorsistēmu ražīguma samazināšanās gadījumi un, kā sekas tam, darba efektivitātes samazināšanās, bijušas sekas IT drošības problēmām. Šo „atklājumu” nevar nosaukt par ārkārtēju jaunumu, tomēr pētījumā ir arī interesantāki momenti. Un tā, nedaudz statistikas: 75% sīkas un vidējas kompānijas ir cietušas kā minimums no viena vīrusa, pie tam dažas — visnelaimīgākās vai visbezrūpīgākās — vīrusu uzbrukumā cietušas vairāk nekā 100 reizes. 40% aptaujāto kompāniju kaut reizi tikušas pakļautas veiksmīgam hakeru uzbrukumam, pie tam atsevišķi ūnikumi ir cietuši no tiem vairāk nekā 200 reizes. 29% kompāniju neizmanto antispama programmatūru, 34% neizmanto aizsardzību pret spiegošanas programmām, 4% nav pacentušās uzstādīt antivīrusu, bet 9% nav uzstādīts ugunsmūris. Maritz pētnieciskās apakšnodaļas direktors Pols Kuzino (Paul Cousino), ir izbrīnīts par lielāko daļu firmu bezrūpību: „Ņemot vērā faktu, ka no datora mūsdienīgā ofisā ir atkarīgs praktiski viss, kā arī ņemot vērā vīrusu bojājumu un hakeru uzbrukumu statistiku, secinājumi par nepieciešamību nostiprināt IT drošību rodas paši par sevi”. „Šie ieguldījumi sevi atpirks, — turpina Pols. — Pietiek tikai apsēsties ar kalkulatoru un sarēķināt. Nerunājot nemaz par to, ka vīruss vai hakeris var iznīcināt visus kompānijas datus, bet kompānijai bieži vien bez šiem datiem īpašumā praktiski nekā nav”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, Volvo Trucks savās mašīnās ievieš alkobloķētāju. Šī automobilī uzstādītā papildus sistēma pirms motora iedarbināšanas paredz autovadītājam veikt izelpas testu, informē Volvo Truck Latvia.

Alkobloķētājs ļauj pārvadājumu kompānijām un autovadītājiem panākt to, lai automobiļi netiktu vadīti alkohola reibumā. Ierīci šobrīd ir iespējams iegādāties un apkalpot Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Volvo Truck Latvia strādā pie tā, lai Latvijā šo ierīci būtu iespējams ieviest un apkalpot 2009. gadā.

Volvo FM, FH un FH16 automobiļiem alkobloķētāju iespējams uzstādīt rūpnīcā pēc pasūtījuma, kā arī iespējama vēlāka tā uzstādīšana uz Volvo kravas automobiļiem.

Ierīce nodrošina startera darbības bloķēšanu, nepieļaujot motora iedarbināšanu pirms vadītājs nav veicis izelpas testu. Ja pārbaudes parametri iekļaujas pieļaujamajās robežās, uz displeja parādās uzraksts Iedarbināt motoru (Start Motor). Ja nē, parādās uzraksts Izslēgt (Lock Out), un motoru nav iespējams iedarbināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta projektā tomēr vairs netiek plānots piešķirt līdzekļus grupas Līvi albumam un pasākumam Bildes.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija precizējusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, un saskaņā ar šiem precizējumiem atbalsts minētajiem pasākumiem vairs nav paredzēts.

Priekšlikumus piešķirt 30 000 eiro kā līdzfinansējumu grupas Līvi jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, bet 20 000 eiro piešķiršanu pasākumam Bildes bija iesniegusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr vēlāk nolēma šos priekšlikumus atsaukt. Ņemot vērā, ka atbalstītos priekšlikumus atsaukt nevar, komisija šodien tos arī pārbalsoja. Tātad rīt Saeimas sēdē par šīm iecerēm deputātiem nebūs jālemj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Apsver iespēju palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai; cena varētu pieaugt par 1 sant. litrā

Dienas Bizness, 11.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Banka no 21. novembra piemēros augstākus procentus par pārtērētu kredītlimitu, kā arī ievieš maksu par pārskaitījumiem no kredītkartes.

SEB Bankas mājas lapā sniegtā informācija liecina, ka turpmāk līgumsods par pārtērētu kredītlimitu gan fiziskām, gan juridiskām personām būs 60 % gadā, kas atsevišķu kredītkaršu gadījumā sanāk lielāks nekā līdz šim (piem., 56 %), bet dažos gadījumos paliek nemainīgs. SEB Bankas pārstāve Agnese Strazda skaidroja, ka līgumsods vidēji palielināts, pielīdzinoties vidējām likmēm tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica projekts sadārdzinājies līdz septiņiem miljardiem eiro

LETA, 16.06.2020

"Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu vizualizācija

Avots: "BERERIX"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nākamā gada budžetam iesniedz vairāk nekā 400 priekšlikumu

Zanda Zablovska, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2013.gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumus.

Vairāk nekā 300 priekšlikumu saņemts nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam likumprojektam. Savukārt 27 likumprojektiem, kas saistīti ar 2013.gada valsts budžetu, kopumā iesniegts vairāk nekā 100 priekšlikumu, informē Saeimas Preses dienestā. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, arī komisijas, individuāli deputāti un vairākas ministrijas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli 2013.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam. Komisija priekšlikumus izvērtēs pēc valdības atzinuma saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot visus šā gada valsts budžeta grozījumu likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bez valdības akceptētajiem pasākumiem atbalstījusi papildu tēriņus viena miljonu latu apmērā.

Līdz ar to komisija noslēgusi darbu pie 2012. gada valsts budžeta grozījumiem, un jau rīt tie galīgajā lasījumā tiks skatīti Saeimas sēdē.

Bez valdības atbalstītajiem priekšlikumiem papildu līdzekļu piešķiršanai deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas Ministru kabinetā atbalstu neguva, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu labiekārtošanai un citus. Kopumā otrajā lasījumā komisijas deputāti atbalstīja papildu tēriņus nedaudz vairāk kā viena miljona latu apmērā, lēsa Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. DB jau rakstīja, ka sākotnēji prioritārajiem pasākumiem šā gada budžeta grozījumos valdība kopumā piešķīrusi 70 miljonus latu, bet, izvērtējot budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā iesniegtos priekšlikumus, papildus piešķirti vēl 18,9 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība atbalsta priekšlikumus budžetam vairāk nekā miljona eiro apmērā

LETA, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien, ārkārtas sēdē skatot Saeimas frakciju iesniegtos priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja priekšlikumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka līdzekļi izdevumiem prasīti no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un Finanšu ministrijai būs jāveic aprēķini par izdevumiem.

Konkrētus atbalstītos priekšlikumus ministrs neminēja, taču pastāstīja, ka ir atbalstīts arī viens vai divi opozīcijas iesniegtie priekšlikumi, kas saistīti ar līdzekļu piešķiršanu.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka valdība savu lēmumu ir pieņēmusi un tic, ka Saeima 17.decembrī pieņems budžetu.

LETA jau ziņoja, ka nākamā gada valsts budžeta projektam un saistītajiem likumprojektiem iesniegts ap 460 priekšlikumiem. Ar budžetu saistītajiem likumprojektiem iesniegts ap 134 ierosinājumiem, vidēja termiņa budžeta ietvaram - 161 priekšlikums, bet pašam budžeta projektam - 165 ierosinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Talsu novada uzņēmēji slēdz līgumu ar pašvaldību

Vēsma Lēvalde, 20.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu komersantu klubs pirmo reizi parakstītjis sadarbības līgumu ar Talsu novada pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rosina jaunas ECB pilnvaras banku uzraudzībai; pārraus «aplamo saiti starp valstīm un to bankām»

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru