Zviedrijas mobilo sakaru operatori cenšas atbrīvoties no t.s. trešās paaudzes (3G) licencēs iekļautām saistībām nodrošināt UMTS standarta pārklājumu valsts mazapdzīvotās teritorijās. Tā raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). DI raksta, ka operatori lūguši Zviedrijas regulatoru pieļaut, ka lauku un mežu apvidos izmanto citas lieljaudas datu pārraides tehnoloģijas nekā UMTS, kas prasa lielu bāzes stacījui blīvumu. Tele2, kam ir 3G licence, apsver sadarbību ar jaunu uzņēmumu Nordisk Mobiltelefon. Tas piedāvā 3G tipa pakalpojumus izmantojot cdma450 tehnoloģiju, kas prasa mazāku bāzes stacīju skaitu. Cdma 450 Latvijā izmanto Triatel. Zviedrijā Tele2 cenšas attīstīt UMTS tīklu kopā ar TeliaSonera (kam pieder daļas Lattelekom un Latvijas mobilā telefonā/LMT). Tiek arī pieprasīts, lai pāatrinātā GSM standarta datu pārraides tehnoloģija EDGE tiktu no regulatora atzīta ka 3G ekvilents (tā teorētiski var sasniegt pārraides ātrumu 384 kilobiti sekundē/kbps, UMTS tik pat teorētiski spēj virs 2 megabiti/Mbps, bet cdma 450, it kā 2.4 Mbps). Latvijā EDGE nesen ieviesa LMT. DI norāda, ka Zviedrijas regulators vēl nav nolēmis, vai pilnībā pieļaut novirzes no UMTS licencēm, kas pretēji citviet Eiropā tika izdalītas bez milzu samaksas. Tomēr zviedru operatoru uzskata, ka arī netērējot miljardus licencēm, UMTS izbūves izmaksas samērā lielās, mazapdzīvotās valsts teritorijā prasa pārmērīgas investīcijas.

Zviedrijas telekomunikāciju regulators noraidījis operatoru Vodafone un 3 (uzņēmuma zīmols ir cipars trīs) lūgumu atvieglot to UMTS jeb trešās paaudzes (3G) licenču prasību izbūvēt UMTS tīklu visas valsts teritorijā. Uzņēmumi bija piedāvājuši mazapdzīvotajā, mežainā un kalnainā Ziemeļzviedrijā UMTS standarta tīkla vietā ierīkot cdma450 tīklu, kas prasītu ievērojami mazāk investīciju bāzes stacijās, jo vienas bāzes stacijas sniedzamība ir lielāka nekā augstās frekvences UMTS bāzes stacijām. Abi operatori ir vīlušies zviedru regulatora rīcibā, tomēr Vodafone saskata zināmu cerības staru apstāklī, ka noteikti signāla standarti, kas varētu ļaut samazināt bāzes staciju skaitu mazapdzīvotos rajonos. Savukārt sabiedriskās organizācijas Ziemeļzviedrijā ir nobažījušās par šādu iespēju. Konkurents TeliaSonera, savukārt, deklarēja, ka regulators rīkojies pareizi, jo savādāk patērētājiem dažās Zviedrijas malās būtu jāpērk divi mobilie telefoni, viens, kas darbojas GSM/UMTS standartā, bet otrs – cdma450 tīklā. Latvijā cdma450 sakarus, arī ātru 3G datu pārraidi, piedāvā Triatel.

Reaģējot uz iepriekšējā bloga ieraksta komentāra sniedzēja kritiku par to, ka ikviens standarts ir kārtējā uzspiestā norma, kuru mūsdienu ekonomiskajos apstākļos uzņēmējiem atkal ir jāpilda, izdodot finansu līdzekļus, uzskatu par nepieciešamu paskaidrot – standartu lietošana ir BRĪVPRĀTĪGA!

Lai varētu tālāk runāt par šo tēmu, mums vispirms jānoskaidro, kas ir standarts un kādu labumu tas mums sniedz. Mēs nereti lietojam vārdus un jēdzienus, kuru jēgu līdz galam neizprotam, vai arī lietojam tos nepareizā vietā, laikā un situācijā. Atļaušos apgalvot, ka arī «standarts» ir viens no tādiem riska vārdiem. Kad es jautāju saviem radiniekiem, draugiem un paziņām, kas viņu izpratnē ir standarts, tad saņēmu visplašāko atbilžu spektru, piemēram, «tas, kas iekļaujas kādās normās», «tas, kas ražots pēc viena stila», «morāles principu kopums» utt. Vēl kādam standarti asociējās ar marinētiem importa gurķīšiem stikla burkās. Un, kā izrādās, viņiem visiem tik tiešām ir taisnība, visas šīs atbildes daļēji raksturo standarta funkcijas.

Žurnāls Forbes Auto izveidojis sarakstu ar visdrošākajām ģimenes automašīnām pasaulē.

Kā raksta Forbes Auto, tad 12% cilvēku, kas izvēlas pirkt mašīnu, kā visaugstāko prioritāti ierindo drošības testu rezultātus.

Drošāko ģimenes automašīnu TOP 5:

Kia Sedona

NHTSA* - Visos frontālajos un sānu sadursmes testos iegūtas 5 zvaigznes;

IIHS** - vērtējums - Frontālajā testā - labi, sānu testā - labi, aizmugurējā testā labi;

ESP*** - Standarts;

Maksimālais sēdvietu skaits - 7;

Msrp**** - 20 695 Usd.

Honda Pilot (2008)

Februāri Motorola prezentēja pirmos UMTS mobilos telefonus ar GSM funkcijām. Tagad tika nosauktas mobilo telefonu cenas, kur telefons ar digitālo kameru maksās 1 499 eiro un bez kameras 1 199 eiro. Modeļa nosaukums ir A820. Kopš aprīļa ar Motorolu sadarbojas vācu uzņēmums Siemens, kurš paver ceļu šos telefonus pārdot arī kā Siemens telefonus. Nokia savu pirmo UMTS mobilo telefonu ar GSM funkcijām vēlas nodot pārdošanā nākošā gada vidū. Eiropas tirgū vēlas cīnīties arī aziātu firmas kā Samsung, Sanyo vai Sharp, kuri līdz šim ražoja UMTS mobilos telefonus bez GSM funkcijām. Avots: Handelsblatt

Somijas un Igaunijas mobilo sakaru operators Radiolinja paziņoja, ka nepiedalīsies izsolé par trešo GSM un UMTS standarta mobilo sakaru operatora licenci Latvijā. Kompānija ir otrs operators, kas paziņojis par savu nepiedalīšanos izsolē. Trešdien Dānijas telekomunikāciju koncernam TDC piederošā Lietuvas kompānija Bite GSM paziņoja, ka nepiedalīsies izsolē. Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka, kuras iestāde atbild par GSM un UMTS licences izsoles rīkošanu teica, ka Radiolinja lēmums esot grūti saprotams. «Radiolinja ir turējusi degunu vējā mūsu tirgū jau vairākus gadus, sākot ar otras mobilo sakaru licences piešķiršanas laikiem,» viņa teica. Vaicāta, vai jau divu kompāniju paziņojumi par nepiedalīšanos izsolē nav šī pasākuma neveiksmes priekšvēstneši, I. Rudaka sacīja, ka «ne jau tas ir rādītājs, bet gan to kompāniju skaits, kas pieteiksies arī ir pēdējā diena esošiem operatoriem paziņot, vai tie ir gatavi pirkt UMTS vai t.s. trešās paaudzes mobilo sakaru licences par fiksētu cenu – 5.8 miljoniem Ls.

Latvijas mobilais telefons (LMT) vakardien saņēma pagājušā rudenī nopirkto UMTS jeb trešās paaudzes mobilo sakaru licences dokumentu. Kā ziņo LMT, kompānija ir pirmā, kas saņēmusi gan licenci, gan to apstiprinošo dokumentu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atjaunoja LMT licenci ar piepirktām UMTS tīkla veidošanas tiesībām 3. decembrī un apstiprināja līdzīgu licenci Tele2 18. decembrī. Abas kompānijas nopirkta tiesības ieviest jauno mobilo sakaru tehnoloģiju par fiksētu cenu 5.8 miljoni Ls gabalā. UMTS vai t.s. trešās paaudzes mobilā telefonija pieļauj ļoti ātru datu pārraidi un plašu spektru t.s. multimediju pakalpojumu, izmantojot jauna veida telefonus un mobilās ierīces.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien, 7.novembrī, Madonā uzstādījis divsimto jaunās paaudzes mobilo sakaru UMTS bāzes staciju, kas nodrošina klientiem pieeju ātrgaitas mobilajam internetam, informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

"UMTS bāzes stacijas nodrošina trešās paaudzes jeb 3G datu pārraidi pakalpojumu HSDPA (High Speed Downlink Packet Access), kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 megabitiem sekundē, bet nākotnē - pat līdz 14,4 megabitiem sekundē. Tas padara mobilo datu pārraidi līdzvērtīgu fiksētā tīkla platjoslas risinājumiem," informēja E. Lidere.

Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde: ''Mobilā interneta popularitāte LMT tīklā strauji aug. Par to liecina kaut vai fakts, ka šogad iBiroja pieslēgumu lieto sešas reizes vairāk klientu nekā pērn. Cilvēki novērtē to, ka var paņemt līdzi ceļojumā portatīvo datoru un pārbaudīt savu e-pastu vai apskatīties iecienītās mājas lapas no jebkuras vietas ar fiksētajam internetam līdzvērtīgu datu pārraides ātrumu.''

Latvijas Mobilais Telefons šonedēļ Valkā ir uzstādījis trīssimto jaunās paaudzes mobilo sakaru – UMTS – bāzes staciju. Šī ir jau otrā UMTS bāzes stacija Valkā un tā nodrošina klientiem pieeju ātrgaitas mobilajam internetam ne tikai mobilajā tālrunī, bet ar LMT pieslēgumu iBirojs arī datorā, Db.lv informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde: ''Mobilo sakaru tīkls sen vairs nav tikai balss sakariem. Šobrīd platjoslas risinājumiem līdzvērtīgais datu pārraides ātrums pavēris plašas iespējas to izmantot arī, lai pieslēgtos internetam. Kā liecina iBiroja arvien pieaugošā popularitāte, nākotnē ne tikai lielākā daļa tālruņu, bet arī lielākā daļa datoru varētu būt pieslēgti mobilo sakaru tīklam''

UMTS bāzes stacijas nodrošina moderno trešās paaudzes jeb 3G datu pārraides pakalpojumu HSDPA, kas ļauj sasniegt datu pārraides ātrumu līdz 3,6 megabitiem sekundē, bet nākotnē – pat līdz 14,4 megabitiem sekundē.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

2007. gada 7. septembrī plkst. 17:00

Rīgā, Jeruzalemes ielā 2/4, 2. stāvā,

notiek Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL

atbalstītā projekta "Atvērtu darba tirgu sievietēm "

informatīvā sanāksme

kuru organizē Sociālās ekonomikas fonds.

Informatīvā sanāksmē veltīta Eiropas savienības projekta ietvaros izstrādātas programmas „Lietišķais standarts” prezentācijai.

Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL atbalstītā projekta "Atvērtu darba tirgu sievietēm " ieviešana sākās 2005. gadā un tā mērķis - attīstīt atvērtu darba tirgu sievietēm, mazinot dzimumu segregāciju darba tirgū, sekmējot ģimenes dzīves līdzsvarošanu, attīstot efektīvas atbalsta iespējas, kā arī mazinot nacionālo spriedzi.

Projekta ietvaros Sociālās ekonomikas fonds (SEF) rīko 80 stundu bezmaksas profesionālās pilnveides mācības „Lietišķais standarts” pēc prakses firmu metodes, kura kļuvusi ļoti populārā starptautiskajā līmenī. Šodien 30 pasaules valstīs darbojas vairāk nekā 4000 prakses firmu, kuras ir apvienotas reģionālos, nacionālos un internacionālos tīklos.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Eiropas Komisija nolēmusi par neatbilstīgi iztērēto Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta līdzekļu atgūšanu no Latvijas 741 tūkstoša eiro apjomā, informē Zemkopības ministrija.

Šādu lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu standartu neieviešanas rezultātā daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz šim noteiktas ievērojami stingrākas sankcijas nekā Latvijai - robežās no diviem miljoniem eiro līdz pat desmitiem un simtos miljonu mērāmām summām. Piemēram, Francijai šī finanšu korekcija piemērota 141 miljona eiro apmērā. Latvija apstrīdēja šo lēmumu un lūdza pārskatīt piemēroto finanšu korekciju, taču EK norādīja, ka piemērotā finanšu korekcijas summa ir mazāka par vienu miljonu eiro un Latvijas lūgums ir noraidāms.

EK piemērojusi sankciju arī par gadījumiem, kad Latvija ir bijusi pretimnākoša lauksaimniekam. Piemēram, lauksaimnieks, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, bija aizmirsis uzzīmēt kartē pieteikto lauku. Latvija šādos gadījumos ļāva veikt papildinājumu jau iepriekš iesniegtajā kartē. EK uzskatīja, ka šādu labojumu iesniegšana nav bijusi pieļaujama un lauksaimniekam maksājums par konkrēto lauku nepienākas, norāda ZM.

Lai arī tiks veikti grozījumi šobrīd spēkā esošajos Pasta noteikumos, kas mainīs vēstuļu korespondences piegādes termiņus, iedzīvotāji no tā necietīs un vēstules saņems tāpat kā līdz šim, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Maļuha.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām kvalitātes prasībām Latvijā vispārējo pasta pakalpojumu sniedzējam ir uzstādīts gandrīz visaugstākais prioritāro (A klases) vēstuļu korespondences piegādes standarts Eiropas Savienībā, kas nosaka, ka 97% šo vēstuļu jāpiegādā nākamajā darbdienā pēc to nodošanas pasta nodaļā vai ievietošanas vēstuļu kastītē (līdz tās pēdējai tukšošanas reizei). Eiropas valstu starpā tikai Šveicē ir noteikts augstāks piegādes standarts. Piemēram, mūsu kaimiņvalstīs kvalitātes prasību līmenis ir zemāks: Igaunijā - 90%, bet Lietuvā - 85%.

Lai gan līdz šim vienkāršās vēstuļu korespondences pārsūtīšanas laikam iekšzemē bija noteikts augstāks piegādes standarts, reālo situāciju jaunie grozījumi neietekmēs, jo arī pašlaik VAS "Latvijas Pasts" pārlieku augstās prasības ievērot nespēj.

Kā obligāti piemērojamus plānots noteikt vairākus jaunus Latvijas grāmatvedības standartus: Nr.6 «Ieņēmumi», Nr. 7 — «Pamatlīdzekļi» un Nr. 8 — «Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi». To paredz izskatīšanai valdībā pieteiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem». Minētos standartus ir izstrādājusi Latvijas grāmatvedības padome, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienas tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 6 «Ieņēmumi» publicēts oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis 2005. gada 199. numurā, bet standarts Nr. 7 «Pamatlīdzekļi» un standarts Nr. 8 «Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi» — Latvijas Vēstneša 2005. gada 208. numurā. Minētie standari būs jāpiemēro finanšu un konsolidētajiem finanšu pārskata periodiem ar pārskata periodu, kas sākas 2006. gadā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt SIA Sliežu transportbūve un SIA Komforta standarts, informē KP paziņojums. Abi būvprojektu izstrādes uzņēmumi apmainījās ar komercinformāciju, piedaloties Salacgrīvas novada ūdenssaimniecības attīstības projektu iepirkumos.

Uzņēmumiem piemērots naudas sods 3% apmērā no to 2013.gada neto apgrozījuma.

Pārkāpuma rezultātā konkurence tika kropļota būvprojektu izstrādes iepirkumos ūdenssaimniecības attīstībai piecos ciemos – Jelgavkrastos, Tūjā, Korģenē, Svētciemā un Liepupē. Trijos no šiem iepirkumiem uzvarēja viens no aizliegtās vienošanās dalībniekiem. Iepirkumus rīkoja Salacgrīvas novada pašvaldības uzņēmums SIA Salacgrīvas ūdens, un to īstenošanai tika plānots piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. KP par iespējamo pārkāpumu informēja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka SIA Sliežu transportbūve un SIA Komforta standarts apmainījās ar informāciju attiecībā uz dalību iepirkumos un piedāvātajām cenām. Rezultātā iepirkumu rīkotājs nesaņēma piedāvājumus, kas būtu izstrādāti patiesas konkurences apstākļos.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Ar novembri degvielas uzpildes stacijās Statoil uzsāk pāreju uz ziemas degvielu – benzīnu ar paaugstinātu tvaika spiedienu un arktisko dīzeļdegvielu, Db.lv informēja SIA Latvija Statoil degvielas produktu vadītājs Ēriks Ulmanis.

Līdztekus Latvija Statoil uzņemas iniciatīvu un 7.novembrī uzsāk arī informatīvu kampaņu ar aicinājumu "Netaisi bākā kokteili!". Tās mērķis ir pievērst auto vadītāju uzmanību tam, ka ziemas degviela jāsāk lietot vēl pirms nopietna sala iestāšanās un jādara tas regulāri, lai, iestājoties salam, tvertnē būtu 100% laika apstākļiem atbilstoša degviela. Īpaši tas attiecināms uz dīzeļdegvielu. Tā kā Latvija ir vienīgā Baltijas valstu vidū, kur likumdošana neuzliek par pienākumu tirgotajiem ziemā tirgot tikai arktisko dīzeļdegvielu, tad autobraucējiem pašiem jābūt zinošiem un vērīgiem.

Mērenā klimata un arktiskās dīzeļdegvielas sastāvs ir atšķirīgs. Arktiskajā dīzeļdegvielā ir mazāk parafīnu, jo zemās temperatūrās tas sabiezē un aizsprosto degvielas filtru. Tāpēc arī ar nelielu salu neizturīgas dīzeļdegvielas devu degvielas tvertnē pietiek, lai arktiskā dīzeļdegviela zaudētu savas īpašības. "Joks ir tāds, ka pat tad, kad automašīnas degvielas līmeņa indikators parāda, ka tvertne it kā ir tukša, tajā joprojām ir nedaudz degvielas. Tāpēc, ja arktiskā dīzeļdegviela tiek iepildīta tvertnē, kur iepriekš bijusi salu neizturīga dīzeļdegviela, gaidītā efekta var nebūt," stāsta Ē. Ulmanis.

Lai pasaulē veicinātu informācijas apmaiņu par nodokļu nomaksu un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ietvaros ir radīts Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, kas paredz nodokļu administrācijām visā pasaulē saņemt informāciju no finanšu iestādēm un automātiski reizi gadā apmainīties ar šo informāciju.

Ministru kabinets ir pilnvarojis finanšu ministru parakstīt deklarāciju par Latvijas apņemšanos ievērot Daudzpusējā kompetento iestāžu līguma par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem noteikumus, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

OECD jaunais standarts paredz finanšu institūcijām visā pasaulē nepieciešamību identificēt citu valstu nodokļu rezidentus un sniegt par tiem noteiktu informāciju nodokļu administrācijām. Lai ievērotu OECD jaunā standarta prasības, Eiropas Savienībā (ES) tiks izstrādāti papildinājumi ES direktīvai par sadarbību nodokļu administrēšanas jomā.

Latvijas valdība izstrādās nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, lai informācijas apmaiņu varētu īstenot. Finanšu iestādēm būs jāidentificē un jādokumentē klienti, kuri ir citu valstu nodokļu rezidenti, un, sākot ar 2017. gadu, jāsniedz informācija par šiem klientiem, viņu kontu atlikumiem un noteikta veida darījumiem Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam.

Mobilo sakaru operators Bite iegādājies telekomunikāciju uzņēmumu Unistars, iegūstot piekļuvi 5G frekvencei, informē uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls.

Unistars pieejamās frekvences atbilst pašlaik izvirzītājai 5G tehnoloģijas definīcijai, uz kuru pamatojoties tiek izstrādāts 5G standarts.

Jaunākās 5G tehnoloģijas, kas tiek izstrādātas Ķīnā un ASV, atbalsta to pašu frekvenci, ko nodrošina Unistars, līdz ar to sadarbībā ar jauniegādāto kompāniju varēsim ātrāk uzsākt 5G tīkla testus un attīstīt jaunus, inovatīvus produktus un pakalpojumus, skaidro K. Buls.

Kamēr Eiropā tiek lemts par 5G standartu, Bite jau sper pirmos soļus šīs tehnoloģijas ieviešanai. Pirmais solis – pērn sadarbībā ar globālo informācijas komunikācijas tehnoloģiju gigantu Huawei parakstīta vienošanās par 5G izveidi un uzstādīta pirmā 4,5G bāzes stacija Latvijā, bet līdz šā gada jūnijam tādas kopā būs jau septiņas. Otrais solis – Unistars iegāde.

Latvijas telekomunikāciju bizness, raugoties uz Rietumeiropas mobilo sakaru operatoru aktivitātēm, ir tā kā “iesnaudies”. Cenu tarifi vairs neatspoguļo tehnoloģisko attīstību, jo mobilo sarunu pakalpojums kļūst Eiropā par blakus produktu un līdz ar to tiek piedāvāts par velti vai ļoti zemu cenu. Kopš pirmdienas (1.03.2004) Vācijas mobilā telefona operatora E-Plus (www.eplus.de) 8,2 miljoni klientu var sarunāties visas dienas garumā, maksājot par vienu minūti tikai 0,03 eiro (0,02 Ls). Šīs tarifs ir pieejams, zvanot uz patstāvīgā tīkla abonentu numuriem un E-Plus klientiem. Mēneša abonēšanas maksa ir 10 eiro (6,73 Ls). Jāatzīmē, ka patstāvīgā pieslēguma klienti par vienu tālsarunas minūti maksā 0,121 eiro (0,081 Ls). Arī Vācijas lielākais mobilo sakaru operators T-Mobile (www.t-mobile.de) pazemina cenas saviem 25 miljoniem klientu, kuriem telefonu sarunas no atvaļinājuma mītnes ārzemēs kļūst par 33% lētākas. Viena sarunu minūte no Eiropas zemēm un ASV, zvanot uz Vāciju, maksā tikai 59 centi (39,7 santīmi). Otrais lielākais konkurents Vodafone (www.vodafone.de) saviem 24,7 miljoniem klientu piedāvā izdevīgas cenas nedēļas nogalēs. Tikai par papildus samaksu 5 eiro apmērā vienam mēnesim Vodafone klienti iegūst 1000 bezmaksas sarunu minūtes nedēļas nogalēs. Šis piedāvājums tiek attiecināts arī uz priekšapmaksas telefona kartēm. Vācijas mobilo telefonu klienti ietaupīto naudu investē jaunākos telefonu modeļos. 2003. gadā atkal tika panākts mobilo telefonu pārdošanas pieaugums par 20%, sasniedzot 3,4 miljardus eiro. Līdz ar to mobilo telefonu pārdošanas kritums kopš 2001. gada tika apturēts. Arī šajā gadā Vācijā tiek plānots pārdošanas pieaugums, piemēram, ražotājs Siemens cer palielināt pārdošanas apjomus šogad par 15%. Austrijā telefonsarunas par 0,00 eiro Visideālākie apstākļi lētai sarunai mobilajos sakaros ir Austrijā, kur uz nepilniem 8 miljoniem iedzīvotāju ir reģistrēti 5,58 miljoni mobilo telefonu un 7,31 miljons aktīvu SIM-karšu. Piemēram, uzņēmums Hutchison 3G Austria (www.drei.at) no Honkongas kā piektais mobilo sakaru operators Austrijā piedāvā telefona sarunas par velti, ja potenciālie klienti noslēgs līgumus līdz šī gada marta beigām. Šis vienīgais UMTS sakaru operators Austrijā uzskata, ka runas komunikācija ir tikai papildus pakalpojums. Hutchison abonēšanas piedāvājums ir 25 eiro mēnesī, kur klients iegūst bez papildus maksas: 66 minūtes video-sarunām, 32 video-filmu sūtīšanas iespējas, 250 sarunu minūtes visos nacionālajos telefonu tīklos un 99 e-pasta sūtījumus. Pirmo pusgadu abonēšanas maksa tiks iekasēta tikai 50% apmērā. Kompānija ir jau ieguvusi pirmos 15 000 klientus un līdz gada beigām cer sasniegt 100 000 robežu. UMTS mobilie telefoni, piemēram, Motorola A835 tiek pārdoti subsidētā variantā par 99 eiro. Arī citi Austrijas mobilo sakaru operatori ir reaģējuši uz šo piedāvājumu un piesaka aizvien lētākus telekomunikāciju tarifus. Piemēram, T-Mobile (www.t-mobile.at) 2 miljoniem klientu ir iespēja par abonēšanas maksu 17 eiro mēnesī – veikt sarunas šī tīkla ietvaros bez ierobežojuma un par 0,00 eiro. Arī Austrijas lielākais mobilo sakaru operators Mobilkom Austria (www.a1.net) piedāvā sarunas visas dienas garumā, maksājot par vienu minūti tikai vienu centu. Abonēšanas maksa līdz gada beigām ir tikai 10 eiro, ja klients parakstīs “Start Plus” līgumu līdz šī gada jūnija beigām. 2005. gadā klientam būs jāmaksā abonēšanas maksa 5 eiro mēnesī. Avots: Eiropa.lv

Lietuvas mobilo sakaru operatoram Bite GSM nevarēja būt neskaidrības par Latvijas regulēšanas vidi - tā Db teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) viens no direktoriem Andris Virtmanis. A. Virtmanis, kas vada SPRK telekomunikāciju un pasta departamentu, stāstīja, ka Bite GSM varēja iepazīties ar abu esošo mobilo operatoru starpsavienojumu līgumu principiem. Turklāt arī Lietuvā esot pazīstama Eiropas savienības metodika, kurā izmanto t.s. standartizētu starpsavienojuma piedāvājumu (reference interconnect offer). Bite GSM paziņoja, ka nepiedalīsies Latvijas trešās GSM un UMTS standartu mobilo sakaru licences izsolē, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot neskaidrības regulēšanas un starpsavienojumu jautājumos. Bite GSM pieder Dānijas telekomunikāciju koncernam TDC. «Bite GSM nav pie mums bijuši. Tas, ko viņi apgalvo par regulēšanas neskaidrībām ir tikai iegansts. Iespējams, ka viņiem bija citi ar biznesu saistiti iemesli, kādēļ viņi atmeta nodomu piedalīties izsolē,» A. Virtmanis sacīja. Viņs atzina, ka daudzviet pasaulē izteiktas bažas par UMTS vai trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru nākotni un šādi apsvērumi varētu ietekmēt jebkuru operatoru.

Pieteikumus jaunā standarta UMTS mobilo telekomunikāciju licenču iegādei ir iesnieguši tikai abi esošie mobilo telekomunikāciju operatori – SIA TELE2 un SIA Latvijas Mobilais Telefons, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija. Izvērtējot situāciju, Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs secinājis, ka izsoles organizēšanā kļūdas nav pieļautas, arī izsoles sākumcena nav tikusi noteikta par augstu un tā nav atturējusi potenciālos pretendentus no līdzdalības izsolē. To apliecina arī tas, ka abi Latvijā jau strādājošie operatori ir pieteikušies licenču iegādei. Ministrs uzskata, ka iespējamie iemesli, kādēļ netika saņemti piedāvājumi iegādāties trešo UMTS/GSM paketes licenci, ir nelabvēlīgā telekomunikāciju nozares tirgus situācija Eiropā, salīdzinoši mazais (salīdzinot ar citām Eiropas valstīm) Latvijas tirgus, kā arī saspringtais izsoles grafiks. Acīm redzot par rīcību mobilo sakaru tālāko attīstīšanai Latvijā būs jālemj jaunajai valdībai.