Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Līdz Eirovīzijas dziesmu konkursam Rīgā atlicis nepilns mēnesis, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trīs mēnešu laikā nav izskatījis sūdzību par konkursa biļešu izplatīšanu. SIA Koncertmeistars direktors Ēriks Naļivaiko, kurš ir neapmierināts ar Latvijas televīzijas (LTV) kā Eirovīzijas oficiālā rīkotāja rīcību, neorganizējot konkursu par Eirovizijas biļešu izplatīšanas tiesībām, sūdzību iesniedza jau pagājušā gada beigās. LTV bez konkursa biļešu izplatīšanas tiesības piešķīra SIA Biļešu serviss. Vilcinās ar atbildi Sūdzība tika nosūtīta Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Ģenerālprokuratūras, Nacionālās Radio un Televīzijas padomes un LTV vadītājiem. Šī gada 10. janvārī IUB atbild, ka LTV, neizsludinot konkursu, pārkāpusi likumu «Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām», un lietu nosūta KNAB, kas ar atbildes sniegšanu, iespējams, kavēsies līdz pat Eirovīzijai, kas notiks 24. maijā. KNAB skaidro, ka lietas izskatīšanu pēc būtības iespējams pagarināt kaut vai tik ilgi, kamēr neiestājas noilgums par iespējamā soda piemērošanu. LTV jaunais konsultants juridiskajos jautājumos Rolands Bortaščenoks norāda, ka, nepareizi tulkojot likumu, LTV izdarījusi kļūdu, nerīkojot konkursu. «Biļešu izplatīšana netika ierēķināta LTV izdevumos, tāpēc tika izlemts izplatītājam nemaksāt, bet gan ļaut uzlikt 5 % uzcenojumu,» skaidro R. Bortaščenoks. LTV juriste Ingrīda Veikše aģentūrai Leta skaidro, ka tiesības šai firmai piešķirtas, jo tai ir starptautiska pieredze un kompānijas māsasfirma izplatījusi biļetes Eirovīzijas konkursam Igaunijā pērn. Ē.Naļivaiko šaubas vieš Biļešu servisa finansiālie rādītāji. Lursoft informācija liecina, ka 2001. gadā uzņēmums strādājis ar 3182 Ls zaudējumiem, savukārt neto apgrozījums bijis 6307 Ls. «Tas ir viena vāja pasākuma apgrozījums. Toties Eirovīzijas biļešu tirdzniecība ir milzīga atbildība,» uzsver Ē. Naļivaiko, piebilstot, ka lai šīs funkcijas veiktu nav vajadzīga liela «starptautiska pieredze». Kļūdu nelabos Koncertmeistara direktors uzskata, ka IUB slēdziens skaidri norāda uz to, noslēgtais līgums būtu jālauž, jo tādējādi vietējiem uzņēmējiem tiek liegtas iespējas konkurēt, kā arī saņemt komisijas maksu 3 % apmērā no biļešu izpaltīšanas bruto apgrozījuma. Paredzēts, ka no biļešu rezervācijas tiks iekasēti 400 tūkst. Ls. KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Staškevica, raksturojot pārbaudes gaitu, klāsta, ka šobrīd tiek noskaidrots, vai ar sūdzībā uzrādītajām darbībām nav nodarīts kaitējums valstij, vai kādai personai ir liegta iespēja gūt materiālu labumu. Viņa norāda, ka pārbaudes gaitā saņemtas vairākas starpatbildes no LTV un NRTVP, kā arī pieprasīti papildu materiāli, kas šobrīd vēl nav saņemti. Savukārt Eirovīzijas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis piekrīt IUB vadītājam Andrejam Tiknusam, ka līguma laušana ar Biļešu servisu šobrīd būtu ekonomiski neizdevīga.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

2008. gadā par skatītāko raidījumu kļuvis LTV1 pārraidītais 53. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko vērojuši vidēji 16.6% jeb 364 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Arī 2007. gadā starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls bija gada skatītākais raidījums.

Liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati, ka otrajā vietā pērn skatītāko pārraižu topā ierindojies Latvijas 90. jubilejai veltītais gaismas priekšnesums, ko vērojuši vidēji 16.2% jeb 356 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Gadumijas raidījumu Laimīgu Jauno gadu! 31. decembra vakarā vērojuši 13.7% jeb 301 000 skatītāju, kas vecāki par četriem gadiem. Tāpat skatītāji novērtējuši Valsts prezidenta Valda Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru skatījušies 31.2 jeb 289 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Bet 53. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālā atlases finālu skatījušies 12.6% jeb 277 800 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā liecina mediju pētnieku TNS BMF dati, 51. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko 20. maija vakarā tiešraidē no Atēnām rādīja Latvijas Televīzijas 1. kanāls, reitingu tabulā pārliecinoši ieņem līderpozīcijas — to noskatījušies vidēji 487.8 tūkstoši skatītāju jeb 21.9 % Latvijas iedzīvotāju. Kopējais skatītāju skaits tiešraides laikā (plkst. 22 - 24:30) sasniedzis 858.8 tūkstošus, Db informēja LTV sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Liepiņa. Tādējādi Eirovīzijas muzikālās sacensības šajā vakarā pārspējušas savu sportisko konkurentu - Pasaules hokeja čempionāta tiešraidi!. Arī pasaulē Eirovīzijas šovs ticis skatīts čaklāk nekā pērn. Vairāk nekā 40 valstīs raidīto Eirovīzijas pusfinālu noskatījušies par 35% vairāk skatītāju nekā pērn, bet finālu – par 28% vairāk. Apmeklējuma kāpumu pieredzējusi arī Eirovīzijas oficiālā mājas lapa www.eurovision.tv : šogad tajā reģistrējušies 4.2 miljoni viesu (par 1.1 miljonu vairāk nekā pērn), un kopumā lapai reģistrētas 98 miljoni vizīšu (pērno 85 miljonu vietā).

Neraugoties uz pārliecinošu sniegumu, Latvijas muzikālajai apvienībai Aarzemnieki otrdienas vakarā Kopenhāgenā neizdevās kvalificēties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam.

Pēdējos gados Latvijas mūziķiem Eirovīzijas fināls gājis secen, un arī grupai Aarzemnieki neizdevās pielikt punktu šai neveiksmju sērijai.

Tomēr publika Kopenhāgenā dziesmai Cake To Bake veltīja skaļas ovācijas, arī sociālajos tīklos ļaudis no Latvijas un citām Eiropas valstīm grupas Aarzemnieki uzstāšanos pārsvarā novērtēja atzinīgi.

No pirmā pusfināla Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam kvalificējās Zviedrijas, Armēnijas, Islandes, Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ungārijas, Melnkalnes, Sanmarīno un Nīderlandes pārstāvji. Savukārt kopā ar Latvijas grupu Aarzemnieki ārpus fināla palika Igaunijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas un Portugāles mūziķi.

Vairākas valstis bijušas spiestas izstāties no šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, jo nevarēja atļauties tajā piedalīties, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, vēsta BBC.

No 2010.gada konkursa esot izstājušās: Ungārija, Andora, Čehija un Melnkalne.

«Protams, ekonomiskā krīze mūs ietekmē. Valstu, kas šogad piedalās konkursā, skaits ir mazāks, un tās visas savu dalību ir atsaukušas viena iemesla dēļ - budžeta samazinājums,» sacījis Eirovīzijas pārstāvis Svante Stokselius.

Finansiālie apsvērumi esot arī citādā veidā šogad ietekmējuši dziesmu konkursu.

Saskaņā ar Eirovīzijas ekspertes Kārenas Frickeres stāstīto budžeta ierobežojumi šogad ir rezultējušies pieticīgākā skatuves šovā, piemēram, ir ierobežoti gaismas efekti.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Aftenposten, NRK, Norvēģijas galvenā raidorganizācija, varētu atteikties producēt nākamā gada šovu, ja arī šogad uzvarētu Norvēģijas pārstāvis.

Kultūras un sporta dzīve Jūrmalā šosezon nerimsies ne mirkli, jo katru nedēļu jūrmalniekus un pilsētas viesus priecēs kultūras un sporta pasākumi. Jūrmala šosezon pārsteigs ar Kubas mūzikas ritmiem pasaulslavenu mākslinieku izpildījumā, simfoniskā orķestra spēli, senu latviešu tradīciju svinēšanu, vērienīgiem Līgo un Jomas ielas svētkiem. Pilsēta pirmo reizi iegūs tikai sev raksturīgu simbolu - apgleznotas zvejnieku laivas, kuru apgleznošana notiks Jūrmalas brīvdabas muzejā. Savukārt sporta dzīve Jūrmalā notiks pie un uz ūdens – burāšana, airēšana, pludmales sacensības, skriešanas maratoni. Sezonas noslēgumā pilsētā pēc daudz gadu pārtraukuma atdzims dzejas svētku tradīcijas, kas notiks pie Raiņa priedēm. Pasaulslavenu mūziķu koncerti Jūrmalā Dzintaru koncertzālē šovasar uzstāsies starptautisku atzinību guvuši mūziķi un grupas, kā arī notiks Latvijas simfoniskā orķestra koncerti. Jūrmalā koncertēs kubiešu vokālists un ģitāras spēles virtuozs Eliades Očoa, kas savas veiksmīgās karjeras laikā spēlējis grupā Maveriks, Los Lobos u.c., piedalījies Buena Vista Social Club grupas ierakstā. Līdztekus romantiskai tenora balsij un izcili virtuozai ģitārspēlei kubiešu ritmos, mūziķis sniedz savdabīgu Spānijas un Āfrikas mūzikas sintēzi. Kā īpašs notikums Jūrmalas mūzikas dzīvē ir pasaules kritikas atzinību un popularitāti guvušais Aragonas orķestris. Tā slavenākie skaņdarbi jeb hiti Sabrosana, Cachita, Bodeguero, Nosotros, Esperanza, Pare Cochero. Lai cik laba būtu ierakstu vai atskaņotāja kvalitāte, grupas izpildīto skaņdarbu dvēseli var saklausīt tikai koncertā, kas šovasar notiks arī Jūrmalā. Jūrmalas sveiciens Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībniekiem Sagaidāms, ka par īpašu notikumu kļūs Jūrmalas pilsētas domes organizētās Eirovīzijas dienas. Eirovīzijas dziesmu konkursa viesi, zvaigznes un to pavadoņi viesosies Jūrmalā, kur iepazīs Jūrmalas arhitektūru, apmeklēs pilsētas muzejus un populārākās atpūtas un izklaides vietas. Dzintaru koncertzālē viesiem tiks sniegts savdabīgs muzikāls sveiciens, ko sagatavojuši Jūrmalas mūzikas skolu audzēkņi, deju kolektīvi, kustību grupas. Eirovīzijas dienu noslēgumā notiks Jūrmalas pilsētas Skolēnu Dziesmu un deju svētku lielkoncerts. Šogad sīvā konkurencē tiesības piedalīties Dziesmusvētkos ir izcīnījuši jau trīs Jūrmalas kori, Jūrmalas mūzikas skolas koklētāju ansamblis un trīs deju kolektīvi. Jūrmalas pilsētas dome gan finansiāli, gan citādi ir veicinājusi dziedošo tradīciju popularitāti un kvalitatīvu atdzimšanu. Tradicionālie Jūrmalas svētki Vasaras saulgriežu svinībās Līgo Jūrmala līgos visi - pilsētas iedzīvotāji un viesi. Jāņu svinības notiks visā Jūrmalā.Jūras krastā vērosim seno latviešu ugunsrituālu – Jāņu ugunskuru aizdegšana vienlaicīgi visā jūras krastā - no Jaunķemeriem līdz pat Lielupei. Notiks Jāņu zāļu tirgus Jomas ielā, kā arī Kauguros. Tradicionālajā svētku gājienā Jomas ielā varēs vērot muzikālus un teatralizētus priekšnesumus latviešu nacionālo tradīciju garā. Jūrmalas pilsētas dome ir iecerējusi īpaši godināt visus pilsētas Jāņus. Dzintaru koncertzālē notiks teatralizēts uzvedums un dejas līdz rītausmai šlāgermūzikas pavadībā. Jau tradicionāli Jomas ielas svētki būs vasaras sezonas kulminācijas pasākums, kas ilgs divas dienas - 19. un 20.jūlijā. Pagājušajā vasarā Jomas ielas svētkos piedalījās 800 000 cilvēku. Pilsētas skaistākā iela svinēs 16 gadu jubileju - atjaunotajā gājēju ielas statusā. Jomas ielas svētkiem par godu notiks konkurss par skaistāko jūras tēmai veltīto dziesmu, notiks teatralizēti priekšnesumi, uzstāsies Latvijas populārākās grupas. Svētkus svinēs visā Jūrmalā Jūrmalas pilsētas dome šajā vasarā sola aktīvu kultūras dzīvi ne tikai Dzintaru koncertzālē un Jomas ielā, bet arī citur pilsētā. Katru sestdienu Horna dārzā notiks klasiskās, estrādes un džeza mūzikas koncerti. Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka tādējādi tiks veicināta vēsturisko Horna dārza muzikālo tradīciju atdzimšana un pilsētas naktsdzīves ieskandināšana. Horna dārzā koncertēs Olga Pīrāga, Eduards Raubiško, Rīgas pūtēju orķestris, Latvij

Eirovīzijai šajā gadā bija jākļūst par valsts tūrisma karogu, aiz kura pulcētos Dziesmu un deju svētki, Operas svētki, festivāli Liepājā un citas mūzikas dzīves aktivitātes Latvijā, taču valsts tūrisma mārketings izvēlas vienkāršāko ceļu, stādot viszemākajās izmaksas par prioritāti. Berlīnes tūrisma gadatirgus (7.-11.03.2003) ir sava veida katras valsts tēla prezentācija, kuru šogad demonstrēja 178 valstis. Latvija blakus Igaunijai un Lietuvai centās piesaistīt izstādes apmeklētāju un profesionāļu uzmanību. Jāatzīmē, ka interese par Latviju ik gadus pieaug un arī izstādē mūsu stends bija labi apmeklēts gan no potenciālajiem ceļotājiem, gan tūrisma biznesa pārstāvjiem un ārzemju ziņu medijiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) apkalpoja 50 kv.m lielo stendu, izīrējot to Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram, Jūrmalas domei, Kurzemes tūrisma asociācijai, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijai, kā arī organizācijas “Iedvesmas Rīga” biedriem – viesnīcai Radisson SAS Daugava, nacionālajai aviosabiedrībai AirBaltic un tūrisma firmām – BTG un Latvia Tours, kā arī Rīgas Tūrisma aģentūrai. Tūrisma mārketings bez Eirovīzijas Neizprotamu iemeslu dēļ Eirovīzijas koncerts šajā gadā nav kļuvis par Latvijas valsts tūrisma mārketinga politikas galveno instrumentu. Līdz ar to Latvijas stends Berlīnes tūrisma izstādē prezentēja mūsu valsts ikgadējo klasisko tūrisma produktu, kura starpā bija arī neliels plakāts par Eirovīziju. Vienīgi Latvijas preses konferencē mūsu laureāte Marija Naumova kopā ar Renāru Kauperu dzīvīgi uzrunāja preses pārstāvjus un ciemiņus ceļojumam uz Latviju. Šis starptautiskais dziesmu konkurss ar savu plašo auditoriju un jo sevišķi Vācijā varēja kalpot par uzrunu kultūras tūrismam uz Latviju. Eirovīzija mārketinga izpratnē ir labs instruments uzmanības piesaistīšanai, jo tai ir plaša atpazīstamība Eiropā. Līdz ar to šai Eirovīzijas lokomotīvei varēja “piekabināt” arī citus Latvijas kultūras pasākumus kā, piemēram, Dziesmu un deju svētkus, Operas svētkus, Liepājas festivālu utt. Atšķirībā no citiem gadiem Latvijas stendā netika manīts neviens dziesmu vai deju priekšnesums, kas liecinātu par valsts tūrisma logo “Zeme, kas dzied” realitāti. TAVA šo faktu skaidro, ka Vācijas tūrisma izstādē par atskaņošanas iespējām stendā ir jāveic papildus iemaksa. Taču vai ir vērts reklamēties ar šādu tūrisma logo, ja mēs esam spiesti klusēt? Gandrīz katrs Latvijas stenda pārstāvis atzina, ka mūsu valsts prezentācija ir par klusu un atturīgu, jo netika rīkotas degustācijas, sagatavoti plaši izdales materiāli Eirovīzijas kontekstā, konkursi vai citas aktivitātes. Principā Latvijas stends nebija ne labāks ne arī sliktāks par citu valstu prezentācijām, lai gan tūrismam šajā gadā ir pasākumu pārpilnība – sākot ar Eirovīziju un beidzot ar Starptautiskās regates sacensībām Rīgā. Rīga slēpjas Atšķirībā no Viļņas un Tallinas Rīga bija ieradusies Berlīnes tūrisma izstādē nesagatavojusies, jo piedāvātā informācija par Rīgu bija vairāk nekā skopa. Rīga nav sagatavojusi tūrisma produktu vācu auditorijai, lai arī šīs zemes tūristi kopā ar somiem ir vieni no biežākajiem Rietumeiropas ciemiņiem mūsu galvaspilsētā. Latvijā daudz mazāki tūrisma centri spēj profesionālāk sagatavoties šādai izstādei nekā lielpilsēta. Tūrisma kuluāros tiek runāts par pilsētas politiskajām cīņām Rīgas Domē, kur katrs politiskais spēks šo tūrisma “deķīti” velk uz savu pusi – tādā veidā pārsteidzot tūrisma darītājus ik pa laikam ar “pašu jaunāko” pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju. Par Rīgas prezentāciju ir neizpratnē ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Jāatzīmē, ka Lietuvas galvaspilsēta Berlīnes izstādei bija sagatavojusi profesionālāko prezentācijas materiālu Baltijas galvaspilsētu vidū – pilsētas mape ar dažādiem informatīviem materiāliem, CD prezentācijas disku, interneta adresēm un suvenīriem. Vācijas tūrisma profesionālā prese šos materiālus ir pat atzinusi par vienu labākajiem Eiropas galvaspilsētu prezentācijā. Lai arī Db vairākkārt i

Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Zviedrijas un Somijas valstij piederošais telekomunikāciju gigants TeliaSonera kļuvis par Eirovīzijas dziesmu konkursa galveno partneri.

Kopumā Eirovīzijas dziesmu konkursu ik gadu skatās vairāk nekā 100 miljoni cilvēki 40 dažādās valstīs. Tādējādi šis dziesmu konkurss ir viena no skatītākajām pārraidēm.

«Mēs sadarbojamies ar Eirovīzijas rīkotājiem Zviedrijā vairākus gadus, un tagad tiks sperts solis tālāk,» norāda TeliaSonera Komunikācijas nodaļas vadītāja Cecīlija Edstroma (Cecilia Edstrom).

Zviedrijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad, tādēļ šogad konkurss norisināsies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

37,3% TeliaSonera kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai, un kompānijas akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinku biržā. TeliaSonera AB pieder 24,5% pamatkapitāldaļu Latvijas mobilo sakaru uzņēmumā Lavijas Mobilais telefons (LMT). Tāpat uzņēmumam pastarpināti, caur a/s Tilts Communications, pieder arī 49% kompānijas Lattelecom daļu. Tilts Communications pieder TeliaSonera, Sonera Corporation un Sonera Holding.

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla tiešraide kanālā LTV1 pie TV ekrāniem ir pulcējusi kopā 30.4 %, jeb 668.1 tūkstoti Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, Db.lv informēja mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Salīdzinājumam - 2007. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālu kopā redzējuši vairāk skatītāju - 39.1 %, jeb 865.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Šī gada Eirovīzijas konkursa pusfināla tiešraidi 20.maijā pie TV ekrāniem kopā vēroja 15,1 %, jeb 331,3 tūkstoši, savukārt pusfināla tiešraidi 22.maijā - 21,6 %, jeb 473,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Eirovīzijas pusfināla tiešraidi 2007.gadā kopā vēroja 25,9 %, jeb 572,1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Rīgas satiksmes būvniecības investīciju plāna īstenošanā jau tuvāko trīs gadu laikā jāiegulda vismaz 323 milj. Ls. Tomēr arī tas vēl negarantēs problēmu atrisināšanu. Rīgas vicemērs Jānis Birks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kurš jau tuvākajā laikā varētu nomainīt Aivaru Aksenoku (Jaunais laiks) Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, situāciju tēlaini salīdzina ar strauji augošu organismu, kura artērijas, proti, ceļi nespēj nodrošināt tā normālu funkcionēšanu.

Sastrēgumi būs

Satiksmes sistēmas sakārtošana Rīgā ir ilgtermiņa projekts, turklāt ļoti dārgs projekts, bet nule kā pabeigtais satiksmes būvniecības investīciju plāns 2007.-2009. gadam iezīmē atsevišķus tā dēvēto mazo un lielo satiksmes loku posmus. J. Birks neslēpj, ka satiksmes būvniecības investīciju projektu īstenošanas gaitā autovadītājiem nāksies samierināties ar neērtībām: "Sastrēgumi būs un tie kļūs vēl lielāki." Tā, piemēram, satiksmes sarežģījumus galvaspilsētā radīs Dienvidu tilta 2. kārtas realizācija.Tālākā nākotnē Rīgas centrā iecerēts uzbūvēt vēl vienu tiltu, proti, Zemgales tiltu, kas atrastos līdzās Dzelzceļa tiltam. Projekts varētu tikt īstenots, izmantojot vecā Zemgales tilta balstus un pēc tā pabeigšanas jaunais tilts savienotu 13. janvāra ielu ar Daugavas kreiso krastu. Db jau vairākkārt (piem., 06.04.2006.) vēstījis, ka satiksmes problēmu iespējamo īstenojumu Rīgas domnieki saredz vairāku jaunu Daugavas šķērsojuma vietu, piemēram, Ziemeļu tuneļa, Piejūras maģistrāles un vēl vairāku citu tiltu būvniecībā, tomēr, pēc speciālistu domām, prioritāte ir tieši Dienvidu tilta pabeigšana un Ziemeļu tilta vai tuneļa projektu īstenošana.J. Birks uzsver, ka satiksmes problēmas galvaspilsētā var atrisināt tikai ilgtermiņā izvērtējot pilsētas attīstības perspektīvas, tādēļ domes nākotnes vīzijas jau tagad ietver virkni ļoti dārgu un laikietilpīgu projektu, piemēram, Austrumu un tālākā perspektīvā arī Rietumu maģistrāles izbūvi.

Satiksmes intensitāte Rīgā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi un turpina paaugstināties, bet Rīgas domes Satiksmes departaments atzīst -esošā ielu tīkla caurlaides spējas ir gandrīz izsmeltas. Šogad plānota vikne pasākumu satiksmes plūsmas atvieglošanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komiteja ir saņēmusi Satiksmes departamenta ziņojumu par 2007. gadā paredzētajiem darbiem satiksmes plūsmas uzlabošanai, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Lai atvieglotu satiksmes plūsmu Rīgā, paralēli ilgtermiņa darbiem (satiksmes pārvadu, divu līmeņu šķērsojumu un centra apvedceļu projektu realizācijas) Satiksmes departaments 2006. gadā ir sācis īstenot darba plānu satiksmes organizācijas pilnveidošanai.

Šogad tiks uzsākta Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma izbūve un Austrumu maģistrāles posma Gaujas iela - Meža prospekts izbūve. Tiks veikta A. Deglava ielas rekonstrukcija posmā no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai. Tāpat par pašvaldības finansējumu tiks uzsākta divu līmeņu šķērsojuma izbūve pār sliežu ceļiem Rīga-Skulte. Papildus tam tiks veikta ielu rekonstrukcija 18 ielu posmos. Sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai šogad ir paredzēts ierīkot sabiedriskā transporta joslas līdzšinējo stāvvietu vietā Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai; Raiņa bulvārī līdzšinējo stāvvietu vietā, kā arī 13. Janvāra ielas posmā no 11.Novembra krastmalas līdz Gogoļa ielai.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Pērn LTV1 visvairāk skatīta bija Eirovīzija, bet LTV7 – Pasaules meistarsacīkstes futbolā un hokeja komandas Rīgas Dinamo spēles.

Latvijas Televīzijas 1. kanāla (LTV1) 2010. gada raidījumu pirmajā piecniekā ir 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kuru noskatījušies 283 tūkstoši skatītāju (jeb 49,2% iedzīvotāju, kas šajā brīdī skatījušies televīziju), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināls (253 tūkst. jeb 38,4%), latviešu mākslas filma «Mazie laupītāji» (190 tūkst. jeb 22%), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases fināls (190 tūkst. jeb 26,1%) un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts «Deja kāpj debesīs» (181 tūkst. jeb 35,7%). No ziņu raidījumiem populārākā bijusi Panorāma sestdienā (164 tūkst. jeb 19,3%). Savukārt no dokumentālo raidījumu cikliem skatītāji visvairāk iecienījuši raidījumus «De facto», «Es – savai zemītei», «100. panta preses klubs», «Kas notiek Latvijā?» un «Province».

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.