Par Pasaules bankas (PB) prezidentu izraudzītais Korejas izcelsmes amerikānis Džimjons Kims šķiet sava veida pārejas posms šīs starptautiskās institūcijas identitātes pielāgošanā mūsdienu pasaulei. Ilggadējais Latvijas Bankas vadītājs Einārs Repše saka, ka Dž. Kima gadījumā uzvarējusi tradīcija – šai amatā iecelt amerikāni.

Tomēr novirze no tradīcijas šoreiz bijusi vismaz divējāda. Pirmkārt, Kims ir imigrantu pēcnācējs un nav ne baņķieris, ne diplomāts. Otrkārt, vairāk vai mazāk formāli, bet ar viņu tomēr konkurēja Kolumbijas ekonomists Hosē Antonio Okampo (viņš gan pagājušās nedēļas beigās atteicās no kandidēšanas, jo izraudzīšanās process tiek «pārāk politizēts») un Nigērijas finanšu ministre, viņa arī bijusī PB ģenerāldirektore Ngozi Okonjo-Iveala.

Latvijas attiecības ar EP Kima prezidentūra diez vai kā ietekmēs. «Neesam ne tā lielākā pasaules valsts, ne arī mums ir lielākās problēmas,» saka Repše, tāpēc gadu gaitā izveidotā sadarbība turpināsies atbilstīgi Latvijas nelielajai lomai PB. Viņš gan norāda, ka, braucot uz Latviju, arī tik lielam vīram kā PB prezidentam vajadzētu vismaz lielos vilcienos orientēties valsts ekonomiskajā situācijā. Aizejošais PB prezidents Roberts Zēliks savulaik Latvijas apmeklējuma laikā neveiksmīgi painteresējās, vai latvāņu pļāvēji «simtlatnieki» Siguldā tos simts latus pelna vienā dienā.

Pagājušā gada sākumā ne tikai Gulbenē, bet arī novada pagastos bija liela bezdarbnieku konkurence, pretendējot dalībai «simtlatnieku» programmā. Taču tagad situācija kardināli ir mainījusies. Tāpēc novada deputāti 31.oktobra domes ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma atcelt pašvaldības saistošos noteikumus Kritēriji bezdarbnieku nodarbināšanai pasākumā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

Novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva deputātiem skaidrojusi, ka šie noteikumi tika apstiprināti pagājušā gada 31.janvārī, «kad tiešām bija bezdarbnieku rinda» dalībai tā saucamajā «simtlatnieku» programmā. Saistošie noteikumi bija nepieciešami prioritāšu un kritēriju definēšanai, no pretendentu rindas izvēloties tos, kuriem pirmām kārtām dodama iespēja iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. «Simtlatnieku» programma ir Nodarbinātības valsts aģentūras īstenota, bet to finansē Eiropas Sociālais fonds.

Pēc A.Beļajevas vārdiem, tie, kuri atkārtoti vēlas piedalīties «simtlatnieku» programmā, ir tiesīgi to darīt tikai pēc noteikta laika, kā to paredz šī Eiropas Sociālā fonda finansētā programma. Ir arī tādi bezdarbnieki, kuri fizisku darbu nevar veikt veselības stāvokļa dēļ. Vēl liela ir tādu cilvēku daļa, kuri faktiski ir bez darba, bet kuriem nav oficiāla bezdarbnieka statusa un līdz ar to nav arī tiesību kļūt par «simtlatniekiem».

Jūrmala kā Latvijas slavenākā kūrortpilsēta ietver arī teritoriju pāri dzelzceļam, kurā mežs pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Ar šīs zaļās zonas sakopšanu daudzviet rodas sarežģījumi privātīpašniekiem, kam nākas cīnīties ar to vietējo iedzīvotāju paradumiem, kuri mežu uztver kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi, raksta laikraksts Diena.

«No vecākiem mantoto 8000 kvadrātmetru lielo meža platību atguvu XX gadsimta 90. gadu vidū. Manā rīcībā nonāca mežs bez apbūves tiesībām, kurā jau tolaik apkārtējie iedzīvotāji bija ierīkojuši izgāztuvi. Te tika izmesti ne tikai sadzīves atkritumi - mēbeles, stikla tara -, bet arī būvgruži, nolietota sadzīves tehnika - ledusskapji un klozetpodi,» stāsta Jūrmalas iedzīvotājs Jānis (vārds mainīts - red.). Gadiem ilgi viņš pūlējies iztīrīt savu īpašumu, tomēr joprojām, regulāri apmeklējot savu īpašumu, atrod atkritumu «slēptuves». Tuvāko māju saimnieki vasarā te izber nopļauto zāli, rudenī - savāktās lapas un zarus, bet daži šeit novada pat kanalizācijas saturu. «Apzinos savu atbildību par teritorijas uzturēšanu kārtībā. Man ir ieteikts privātīpašumu iežogot, taču skaidrs, ka žogs, visticamāk, drīz tiks nozagts vai sapostīts. Nezinu, kā lai rod risinājumu, jo pie rokas nevienu pieķert nav izdevies. Varas iestādes atbild, ka tā ir mana problēma,» sūdzas jūrmalnieks.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni: 2017.gadā 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018.gadā – no visas valstī noteiktās minimālās algas. Lauku uzņēmēji uzskata, ka tas ir nepārdomāts solis Latvijas lauku virzienā, kas gan samazinās iedzīvotāju skaitu lauku reģionos, gan uzliks papildus slogu valsts budžetam.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Grozījumi likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību ir balstīti uz exel tabulu aprēķiniem – tie labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Šāds lēmums var novest pie tā, ka daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un būtiski samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits reģionos. Daudzi, šobrīd oficiāli nodarbinātie nepilna darba laika darbinieki, nonāks Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrās jeb valsts budžeta aprūpē.»