No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Cilvēki man bieži vaicā, kāds ir izcila konjaka radīšanas noslēpums, ciemojoties Latvijā sacīja konjaka nama Camus prezidents Sirils Kamī (Cyril Camus).

«Uz šo jautājumu man neizsīkstoši patīk atbildēt, citējot manu tēvu Žanu Polu Kamī (Jean Paul Camus), kurš reiz teica: Radīt izcilu konjaku ir ļoti vienkārši. Viss, kas Jums ir nepieciešams ir izcils vectēvs, dižens tēvs, kuri ir radījuši konjaku ilgi pirms jums un, kuri ir ziedojuši tam visu savu dzīvi,» viņš smej.

«Mēs nākam no vienkāršas vīndaru ģimenes un mans vecvecvectēvam bija vīna dārzi, un viņš sākotnēji ieguva vīnu, pēc tam – konjaku. 1863.gadā viņš izlēma, ka vēlas piedāvāt konjaku, kas pilnībā atbilstu viņa priekšstatam, kas ir labs konjaks,» stāsta konjaka nama īpašnieks.

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Lai pārbaudītu, vai piens, ko pērkam lielveikalos, patiešām atzīstams par īstu pienu, nevis ražots no sausā piena pulvera, laikraksts Diena veicis piena sastāva pētījumu, izvēloties 12 populārus piena veidus un to laboratorisku pārbaudi uzticot Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijai.

Pārbaudes rezultāti esot vērtējami kā iepriecinoši, jo parādījuši, ka visi izpētei iesniegtie piena veidi ražoti no piena, nevis sausā piena pulvera jeb dehidrēta piena.

«Sausā piena klātbūtne nevienā no analizētajiem produktiem nav konstatēta,» par laboratorijā veiktajiem 12 piena veidu izpētes rezultātiem oficiālā atzinumā informējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča.

Viņa gan atzinusi, ka Latvijā vispār nav akreditētas, oficiālas metodes sausā piena klātbūtnes noteikšanai pasterizētā pienā.

«Iesniegto piena veidu testēšanai lietotas neakreditētas metodes, bet zinātnisko pētījumu darbos norādītās, analizējot denaturēto olbaltumvielu īpatsvaru, mikroskopējot paraugus un nosakot Maillard reakcijas produktu un šķīstošā triptofāna fluorescences vērtības 290/340 un 330/420 nm viļņu garumā speciāli sagatavotajiem paraugiem. Lietotās testēšanas metodes ļauj spriest par izejvielu izcelsmi produktu ražošanā, bet simtprocentīgu apstiprinājumu nesniedz,» pārbaudes gaitu izklāstījusi I. Ciproviča. Tomēr Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne uzskata, ka lietotās metodes sniedz rezultātus ar ticamību tuvu 100 procentiem.

Tuvākajā laikā varētu būt gaidāms vēl krasāks piena iepirkuma cenu kritums, jo viens no lielākajiem iepircējiem - Food Union - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta. Līdz ar to šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi, informēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš.

«Mūsu biedri ir neizpratnē par saņemto paziņojumu, kas ir sāpīgi aizskāris lielu daļu piena ražotāju, Food Union ilggadējos piegādātājus, kas jau tā cīnās par izdzīvošanu. Problēmu rada bažas par iepriekšējo gadu pieredzi - Food Union piemēram sekoja arī pārējie piena pārstrādes uzņēmumi,» sacīja Bērziņš.

Zemnieku pārstāvis - saimniecības Ceriņi līdzīpašnieks - aģentūrai LETA atzina, ka Food Union paziņojumā viņa saimniecībai teikts, ka no augusta iepirkuma cena tiks samazināta par 1,5 eirocentiem.

«Nododam apmēram deviņas tonnas piena dienā. Jau līdz šim iepirkuma cena krita - saimniecībai tika maksāti 22 centi par kilogramu piena, bet turpmāk tie būs tikai 20,5 centi, kas galīgi nesedz pašizmaksu - vismaz 24 centus par kilogramu. Nekas cits neatliek, kā ātri meklēt citu pircēju. To dara arī citi zemnieki, un situācija ir kritiska,» atzina zemnieks.

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni tradicionāli tiek nogatavināti, piemēram, ozolkoka mucās, kas dzērienam piešķir savu īpašo garšu. Tiesa gan, pasaulē pēdējos gados audzis pieprasījums pēc neitralitātes. Tas nozīmē, ka vairāki ražotāji to pašu vīnu nogatavina tādos traukos, kas dzērienam nepiešķir vēl savu garšu.

Tādējādi populārākas kļuvušas, piemēram, no betona ražotas mucas, kuru forma bieži atgādina olu. Finanšu ziņu portāls Barron's ziņo, ka šīs prakses pionieri ir Argentīnas un Čīles vīndari, lai gan tā pakāpeniski izplatītāka kļūst arī pārējā pasaulē.

Bieži vien alkohola pasaulē absolūtai neitralitātei populārāk ir izmantot nerūsējošā tērauda traukus. Tiek gan norādīts, ka šajos traukos iepildītais dzēriens «neelpojot» vispār, ko tomēr daļēji ilgākā termiņā piedāvājot betona sniegtās iespējas.

«Betons pieļauj nelielu skābekļa pievadīšanu, un dzēriena nogatavināšana ir līdzīga tam, kā tas ir ar tradicionālajām mucām. Tiesa gan, bez to aromāta un garšas,» spriež Cakebread Cellars vīndari.

Cenu pieauguma līderis alternatīvo investīciju vidū ir luksusa klases viskijs.

Vērtības pieaugumu var mēģināt gaidīt no dažādām lietām, un tādējādi ir iespējams meklēt arī alternatīvākas investīciju iespējas. Turklāt pieejamie dati liecina, ka dažkārt tieši tās investoriem nodrošina ļoti labu peļņu. Piemēram, Knight Frank apkopotā Luxury Investment indeksa dati liecina, ka 12 mēnešu laikā līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai vieni no pašiem veiksmīgākajiem ieguldījumiem bijuši ekskluzīvā viskijā. Proti, to cena šajā periodā palēkusies vairāk nekā par trešdaļu, kas «izgriež pogas» daudziem citiem ieguldījumiem.

Būtībā tiek izdarīta likme uz to, ka, laikam ejot, ekskluzīva viskija vērtība pieaugs. Pamatdoma ir līdzīga tam, kā tas ir ar investīcijām vīnā, kad tiek pirktas ļoti kvalitatīva vīna pudeles, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to cena palielināsies, un galu galā tās tiks pārdotas dārgāk. Tāpat Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras tiek uzglabātas speciālās noliktavās, pirms tas ir sasniedzis savu brieduma stadiju. Viskiju pudelēs var liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzēriena mucās piedāvāšanu investoriem, kur to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem gan tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir visai augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki Bolderājā pie diviem Krievijas pilsoņiem un viena Latvijas pilsoņa atraduši un atsavinājuši 2,88 tonnas nelegālā spirta, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šā gada janvāra beigās VP ENAP darbinieki Bolderājā, Esplanādes ielā pārsteidza trīs vīriešus, kuri tajā brīdī no mikroautobusa krāva ārā vairākas mucas ar aizdomīgu šķidrumu. Pēc pārbaudes izrādījās, ka mucās ir sapildīts spirts. Automašīnas kravas nodalījumā un blakus esošajā noliktavā policisti kopā atrada 18 divsimt litru tilpuma mucas, elektrosūkni un lielu skaitu tukšu plastmasas kannu.

Visi trīs vīrieši tika aizturēti un izrādījās, ka viens no viņiem ir 37 gadus vecs Latvijas pilsonis, bet abi pārējie Krievijas pilsoņi – 31 un 39 gadus veci. Pret vīriešiem sākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošanu un uzglabāšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā par šādu pārkāpumu paredzēts līdz pat trīs gadus ilgs cietumsods.

Valsts ieņēmu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldē 2015.gada 23.decembrī tika uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu nelikumīgu uzglabāšanu un pārvietošanu lielā apmērā (kopā 9560 litri), informē VID.

Pārbaudot informāciju par iespējamu nelikumīgu akcīzes preču pārvadāšanu, Muitas policijas pārvaldes amatpersonas 2015.gada 27.novembrī uz autoceļa Koknese-Rīga apturēja kravas automobili Renault Premium. Pretēji šofera teiktajam, ka automobiļa puspiekabē nekādas kravas nav, atverot kravas pārsegu, atklājās, ka puspiekabē atrodas 46 aptuveni 200 litru tilpuma mucas. Automobilis tika nogādāts tālākai pārbaudei – muitas kontroles teritorijā Rīgas brīvostā. Padziļinātās pārbaudes gaitā tika noskaidrots, ka visās 46 mucās ir bezkrāsains šķidrums ar spirtam raksturīgu smaržu. Tika konstatēts, ka kopējais spirta daudzums ir 9560 litri, un paņemti šķidruma paraugi tā sastāva un izcelsmes noskaidrošanai. Nelikumīgi pārvadātais spirts nogādāts Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Tekilas pilsētā Halisko štatā Meksikā top šīs pilsētas vārdā nodēvētais, no zilās agaves gatavotais stiprais dzēriens un tieši blakus ražotnei, milzīgās tekilas mucās ierīkotas arī naktsmītnes tūristiem.

Apartamenti viesiem ierīkoti nekur citur kā tekilas mucās - milzu izmēra ozolkoka mucās ir viena guļamistaba, vannasistaba, kā arī āra terase. Numuros ir arī gaisa kondicionētāji, kafijas automāts un minibārs.

Viesnīcas apmeklētājiem paveras ne vien iespaidīgs skats uz zilās agaves laukiem, bet arī tiek piedāvāta iespēja apmeklēt ekskursijas ražotnē un piedalīties dzēriena degustācijās.

Viesnīcu rezervēšanas portālā Booking.com pieejamā informācija liecina, ka nakšņošana šajā viesnīcā maksā aptuveni 180 eiro par nakti.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Pulvera izmantošanai piena ražošanā nav ekonomiska pamatojuma, norāda pienrūpnieki.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks Db sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kāds no LPCS biedriem piena vai piena produktu ražošanā izmantotu piena pulveri. Katru mēnesi uzņēmumi sniedz informāciju LPCS par iepirkto un pārstrādāto pienu un neesot pamata izskanējušajām runām par piena pulvera izmantošanu ražošanā. Tas ir mīts, klāsta J. Šolks, piebilstot, ka garantijas par teikto varot dot tikai par LPCS biedriem, taču vēl vairāki piena pārstrādes uzņēmumi nav savienības biedri – Jaunpils pienotava, Trikātas siers, Rankas piens, Degoles pienotava un Dundaga – par šiem informācijas neesot.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Ķīniešu mazuļi, visai burtiski piezīdušies globālajiem resursiem, spēj radīt ievērojamu līdzsvara zudumu konkrēto produktu tirgū no Austrālijas līdz Lielbritānijai, analizē Financial Times. Abās minētajās valstīs zīdaiņu pārtikas pircēju «tūrisma» dēļ ieviestas normas, cik daudz piena maisījumu viens klients drīkst pirkt.

Ķīniešu uzticība vietējiem produktiem tika fundamentāli iedragāta 2008. gadā, kad ar melamīnu saindēta piena dēļ mira seši zīdaiņi un vēl 300 tūkstoši palika slimi. Kopš tā laika, kurš vien var, tas Ķīnā savām mazgadīgajām atvasēm pērk importa piena

maisījumus.

Ķīnas vēstniecība Latvijā DB komentē, ka pēc Ķīnas Kvalitātes kontroles administrācijas AQSIQ datiem «99% iekšzemē [ražotā] piena pulvera atbilst kvalitātes standartiem». Ņemot vērā šīs valsts gigantisko tirgu, gan jānorāda, ka arī atlikušais 1% riska ir gana apjomīgs, lai saprastu ķīniešu bažas par savu bērnu drošību.

Šogad Eiropas piena tirgū ir augstas cenas un pieaugoši ražošanas apjomi gan piena izejvielai, gan pārstrādes produktiem, par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Kopējie ES 2011.gada piena ražošanas apjomi varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 1.8%. Relatīvais pieaugums visvairāk izteikts ir Īrijā, Francijā, Austrijā un Baltijas valstīs. ES sviesta un pilnpiena pulvera eksporta iespējas ir mazas, jo ES cenas globālajā tirgū nav konkurētspējīgas. Tāpat eiro svārstības attiecībā pret dolāru, kā arī neprognozējamās finansu krīzes ietekmes sekas rada nenoteiktību tirgū. «Piena ES iepirkuma cenas šogad ir bijušas salīdzinoši ļoti augstas un līdz gada beigām turpinās saglabāties augstā līmenī.

Sākotnēji ES piena un produktu augstais cenu līmenis var likties pārsteidzošs, ņemot vērā ražošanas pastāvīgo pieaugumu. Liekas, ka arī vietējā pieprasījuma pieaugums nav noteicošais, un galvenokārt cenu līmeni notur augošās eksporta iespējas. Gada pirmajā pusē strauji palielinājās vājpiena pulvera un sūkalu pulvera eksports. Arī siera eksporta palielinājies. Lai gan sākotnēji eksporta pieprasījums bija galvenais augsto cenu «dzinējspēks», tagad ir skaidrs, ka lielāko daļu no piena ražošanas palielinājuma absorbēs iekšējais ES tirgus. Augsto cenu periods ir bīstams, jo tieši tad pastāv iespēja situācijas izmaiņas dēļ ciest vislielākos zaudējumus. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi situāciju piena tirgū ir mācējuši izmantot savā labā. Latvijas piena produkti lielos apjomos ir tikuši pārdoti gan ES tirgū, gan tādās eksotiskās zemēs kā Malaizija, Taizeme, Indonēzija, Dienvidkoreja, Tunisija, Maroka,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.