Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) šonedēļ kādam uzņēmējam Kurzemē izmaksājusi šogad lielāko apdrošināšanas atlīdzību specializētās tehnikas apdrošināšanā gandrīz 109 tūkstošu eiro apmērā par negadījumā neatgriezeniski bojātu ekskavatoru, informē uzņēmums.

Šī gada jūlija beigās Saldus novadā, veicot meliorācijas darbus, BTA apdrošinātais ekskavators HITACHI ZX 210 LC iestiga un nogrima purvainā apvidū. Ekskavatora izvilkšana no purvainā apvidus ilga 12 dienas. Pēc glābšanas darbu veikšanas ekskavators tika nogādāts servisā, kur tika veikta ekspertīze. Eksperti secināja, ka negadījuma rezultātā ekskavatoram radītie bojājumi bija neatgriezeniski, kā rezultātā BTA saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu klientam izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušo tehniku, kā arī sedza glābšanas darbu izmaksas. Kopumā BTA par šo negadījumu izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 108 467 eiro.

«Samsung» klēpjdators, kurā ielādēti seši spēcīgi vīrusi, otrdien kā mākslas darbs tika pārdots izsolē Ņujorkā par vairāk nekā 1,3 miljoniem ASV dolāru.

Ķīniešu mākslinieks Guo Oduns radīja šo mākslas darbu ar nosaukumu «The Persistence of Chaos» («Haosa neatlaidība») kā simbolu vienam no pasaules visbiedējošāko draudu veidiem.

2008.gadā ražotais melnais klēpjdators «Samsung Netbook», kuram ir 10 collu ekrāns un kas ir darbināms ar tagad novecojušu operētājsistēmu «Windows XP», ārēji nav nekas īpašs.

Tomēr tā atmiņā ir ielādēti seši bīstamākie datorvīrusi: «I LOVE YOU» no 2000.gada, «Sobig» no 2003.gada, «MyDoom» no 2004.gada, «DarkTequila» no 2013.gada, «BlackEnergy» no 2015.gada, un bēdīgi slavenākais no visiem – divus gadus vecais izspiedējvīruss «WannaCry».

Šis mākslas darbs ir spēcīgs simbols draudiem, ko visai pasaulei var radīt vienkāršs klēpjdators. Guo informēja, ka šie seši Trojas zirgu, datortārpu un ļaunatūras paveidi jau ir nodarījuši pasaulei kaitējumu vismaz 95 miljardu ASV dolāru apmērā.

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Robotu ražotāji saņēmuši nopietnu brīdinājumu no EK viceprezidentes Nēlijas Krosas – automatizācijas vilnis cerētās labklājības vietā cilvēku dzīvi var padarīt sarežģītāku .

Šis brīdinājums nav gluži bez pamata – 70% Eiropas Savienības pilsoņu ir pārliecināti, ka «roboti varētu nozagt cilvēkiem darbu», liecina Eiropas Komisijas (EK) veiktā aptauja. Tajā pašā laikā robotizācija ir nozīmīga mūsdienu ražošanas sastāvdaļa, kuras veicināšanā Eiropas Komisija līdz 2020. gadam ir gatava piedalīties ar 700 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu. Nav noliedzamas robotu priekšrocības rūpniecībā – tie ir daudz precīzāki, nepastāv cilvēcisko kļūdu faktors, turklāt jau šodien tie dara daudzus smagos darbus, piemēram, tērauda rūpniecībā, ogļu raktuvēs un mašīnbūvē. Diezgan pārskatāmā nākotnē roboti varētu būt ievērojams atspaids arī smagi slimu cilvēku kopšanā, taču tas nenovēršami nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku paliks bez darba. Tas rūpniecības un sociāli ekonomisko jautājumu sabalansēšanu paceļ jaunā – globāli risināmā līmenī.

Ogrē, Rietumu ielā 1, šobrīd pilnā sparā bija jānotiek jaunas šķeldas katlumājas būvniecībai. Diemžēl, cerētās būvbedres vietā skatienam pavērās nesen nocirsts meža stūris, kurā vakar rosījās ekskavators, cenšoties no zemes izdabūt varenu koku celmus un saknes, vēsta reģionālais portāls daugavasbalss.lv.

Jau rakstījām, ka 28. jūlija Ogres novada domes ārkārtas sēdē izvēlētie celtnieki — uzņēmums Filter — skaidroja, ka celtniecība jāpabeidz līdz šī gada 15. novembrim (!). Pretējā gadījumā Eiropas Savienības finansējums (vai daļa no tā) var iet secen.

Celtniecības uzņēmuma vadītājs Agris Šipkovs skaidroja, ka katli būvlaukumā būs 11. novembrī. Optimistika prognoze — īpaši tagad, kad sācies rudens lietavu laiks un nav pat būvbedres.

Lemjot par šī projekta īstenošanu, deputāti sprieda, ka atbildība par projekta īstenošanas gaitu būtu uzticama Ogres novada domes izpilddirektoram Pēterim Dimantam.

Preses relīze

Lai iepazīstinātu būvniecības nozarē strādājošos ar vienu no pasaules spēcīgākajiem celtniecības tehnikas ražotājiem, SIA Kesko Agro Latvija un Kesko Machinery sadarbībā ar celtniecības tehnikas ražotāju New Holland rīko Lielo celtniecības tehnikas demonstrācijas rudens tūri New Holland Road Show 2007.

" 11. septembrī pulksten 13.00 Saldus rajona Zirņu pagastā

" 13. septembrī pulksten 13.00 Cēsu rajona Drabešu pagastā

" 15. septembrī pulksten 13.00 Rēzeknes rajona Ozolaines pagastā

Neraugoties uz nekustamā īpašuma tirgus attīstības straujo dinamiku un piesātinājumu, pēdējo gadu laikā Latvijā celtniecības un būvniecības projektu skaits un apjoms pieaudzis vairākas reizes, sasniedzot agrāk neredzētus apmērus. Tomēr, pēc Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" datiem, šobrīd Latvijā ir sestās zemākās būvniecības izmaksas Eiropā un viszemākās Baltijā, kas savukārt nozīmē - šai nozarei ir plašas tālākās attīstības iespējas. Tāpēc, lai palīdzētu celtniecības/būvniecības nozaru uzņēmējiem un strādājošajiem atrast ieplānotajiem darbiem visatbilstošāko tehniku, SIA Kesko Agro Latvija rīko New Holland celtniecības tehnikas demonstrācijas tūri: vienas nedēļas laikā trijos Latvijas reģionos - Kurzemē, Vidzemē un Latgalē - smilšu karjeros notiks deviņu New Holland tehnikas vienību paraugdemonstrējumi, lai šīs jaudīgās mašīnas varētu izrādīt savas tehniskās iespējas un varēšanu reālā vidē un reālos darba apstākļos (smiltis, grants, māls, dubļi, šķembas).

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Ceturtdien, 12. novembrī Smiltenes tehnikumā tiks atklātas ERAF finansētā rekonstrukcijas un modernizācijas projektā atjaunotās ēkas un mācību programmas. Ieguldot 8,7 miljonus eiro un izveidojot vienotu tehnikuma mācību kompleksu, Smiltenes tehnikums uzskatāms par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Projekta ietvaros tika rekonstruētas skolas ēkas, t.sk. veterinārmedicīnas mācību ēka, mazo dzīvnieku klīnika, dienesta viesnīca. Mācību ēkā uzstādītas jaunas ergonomiskas mēbeles, iegādātas iekārtas un aprīkojums prioritāro – ēdināšanas un lauku tūrisma pakalpojumu, veterinārmedicīnas, autotransporta un transporta - izglītības programmu mācību procesa nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.

Izglītības programmu modernizācija norisinājās ciešā sadarbībā ar darba devēju organizācijām - tūrisma, metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomēm.

Uzņēmums “Demontāža” uzsācis Šķirotavas cietuma ēku kompleksa demontāžu. Kopējā nojaucamo būvobjektu platība ir 15138,3 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums 16131,5 kvadrātmetri.

Nojaukšanas darbu pasūtītājs ir Baltijas lielākais farmācijas uzņēmums "Grindeks", kas bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno jaunas rūpnīcas celtniecību.

Plānots, ka dažādas nozīmes būvju objekta (uzraudzības dienesta un administratīvā ēka, katlu māja, noliktava, nojume, kopmītņu ēkas, klubs-ēdnīca, uzraudzības dienesta ēka, pirts, auto darbnīca, soda izolators, cehs, garāža, ūdenstornis, sūkņu stacija, artēziskā aka un citas neklasificētas būves) demontāžas darbi ilgs četrus mēnešus.

Grindeks būvēs jaunu ražotni  

Zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu...

Šķirotavas cietuma, Krustpils ielā 63, teritorija aizņem 92 584 kvadrātmetrus, tā izbūve veikta 20. gs. otrajā pusē. Kopumā ir saglabājies viss Šķirotavas cietuma sākotnējais būvju apjoms, kas laika gaitā papildināts ar mazāka mēroga būvēm un konstrukcijām (sargu posteņi, akas, transformatoru apakšstacijas utml.).

“Pamatā ēku fasādes veidotas ar silikātķieģeļu apdari. Mitruma iedarbības rezultātā konstrukcijās ir daudz plaisu un citu bojājumu, būtiski bojāts jumtu norobežojošais segums. Ņemot vērā objekta specifiku, piemēram, logu metāla drošības režģus lielākajā daļā ēku, demontāžas darbos iesaistītas vairākas tehnikas vienības, kas aprīkotas ar speciālu demontāžas aprīkojumu - demontāžas šķērēm, hidrauliskajiem āmuriem. Tāpat objektā strādā īpašs 60 tonnas smags ķēžu ekskavators- demolātors ar 26 m garu strēli,” stāsta “Demontāža” valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Grindeks peļņa pieaugusi par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro 

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu...

Db.lv jau ziņosjis, ka zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšanu, kā arī jaunas ražotnes būvniecību.

"Mūsu projekts paredz izveidot jaunu pasaules līmeņa farmaceitisko ražotni, kas nesīs lielu atdevi arī Latvijas ekonomikai un veicinās valsts eksporta pieaugumu," skaidroja "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Patlaban Gaismas pils būvnieki aktīvi strādā pie infrastruktūras ēkas būvdarbiem. Kā novēroja Db.lv, būvdarbi apgrūtinājuši ne tikai auto pārvietošanos, bet arī gājējiem un velosipēdistiem jārēķinās ar pamatīgu «šķēršļu joslu».

Akmeņu ielas un Mūkusalas ielas krustojuma apkārtnē gājēju ietves, ja tādas vispār ir atvēlētas, pēc pēdējo dienu lietavām ir klātas ne tikai iespaidīgām peļķēm, bet arī pamatīgiem dubļiem, kas izveidojušies, tur uzkrājoties būvgružu atliekām.

Piemēram, dodoties pa Akmeņu ielas kreiso pusi virzienā no Mūkusalas ielas, gājējiem vietas faktiski nav vispār. Lai pievarētu vairāku desmitu metru garo posmu, gar būvniecības zonu, gājējam, izvairoties no dubļiem un peļķēm, ir jāiziet uz ielas, kur pārvietojas automašīnas.

Bet, ejot pa Mūkusalas ielas labo pusi virzienā uz Salu tiltu, ir jāsamierinās brist pa dubļiem. Aculiecinieki stāsta, ka no dubļiem varot izvairīties, pieķeroties un lienot pa drāšu žogu, kas ierobežo būvniecības vietu.

Ābrams Kleckins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš gadu desmitiem nebūdams nevienā partijā, nebūdams «sasmērējies» nevienā skandālā, spēja saglabāt to milzīgo privilēģiju, kas saucas neatkarīgs viedoklis. Kad pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, daudzu vienīgais jautājums bija – kāpēc Kleckinam tas bija vajadzīgs?

Pa Nacionālās radio un televīzijas padomes ofisa uzgaidāmās telpas logu paveras pasakains skats uz Doma laukumu, Vecrīgas namu jumtiem un baznīcu torņiem. Mums ar Agnesi ir gana laika pētīt šo ainavu – jau pagājusi pusstunda kopš norunātā laika. Sekretāre nervozi lūdz uzgaidīt vēl nedaudz, jo Kleckina kungam esot svarīga tikšanās. Nojaušu, ka tas ir Pēteris Šmidre, kuru, nākot šurp, redzēju pasteidzamies man garām. Kamēr mēs uz piekto stāvu ar kājām, viņš brauca ar liftu, un te nu ir rezultāts. Visticamāk, runā par digitalizāciju, prātoju. Ābramam Kleckinam tagad ir daudz šādu tikšanos ar ietekmīgiem cilvēkiem. Nez, vai viņi visi mēģina viņu «ietekmēt», pie sevis smejos. Kad beidzot sagaidām savu kārtu, Ābrams Kleckins izskatās tikpat mierīgs un līdzsvarots, kādu es viņu atceros kopš studiju gadiem. Inteliģents, taktisks, ļoti zinošs cilvēks. Pret saviem studentiem tāpat kā pret oponentiem viņš mācējis izturēties ar pietāti, cienot ikvienu viedokli. Šķiet, arī nesenie skandāli nav viņu padarījuši nervozu – vismaz ārēji to nevar manīt. Vienīgi pauzes viņš ietur garākas un daudznozīmīgākas, it kā klusējot teiktu – nu, jūs taču saprotat?

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Zviedru Volvo V60 Cross Country ir iznesīgs un daudz ko protošs auto, kas perfekti atbilst Latvijas koplietošanas ceļu īpatnībām. Vienīgā bēda, ka tā cena ir nedaudz pārspīlēta

Patiesībā, noslēdzot laulības saites ar ķīniešu Geely, pēcāk visi radītie Volvo modeļi nesirgst ar mazvērtības kompleksiem un to cenu pozicionējums liek pabrīnīties pat BMW, Audi vai Mercedes marketologiem. No otras puses, šobrīd par pircēju trūkumu Volvo nevar sūkstīties, attiecīgi, ja pircēji akceptē, tad kāpēc prasīt mazāk?

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Perfekti piemērots Latvijas apstākļiem, jo sevišķi tiem autotīkotājiem, kuri visa veida paaugstinātas virsbūves krosoverus un SUV neatzīst par pilnvērtīgiem automobiļiem. Tajā pašā laikā šiem indivīdiem arī ir vēlēšanās braukt tur, kur bez liekas aizķeršanās spēj braukt džipi un pusdžipi. Patiesībā V60 CC manevrēšanas spējas sarežģītos braukšanas apstākļos uz papīra ir pat cienījamākas. Kā zināms, šāda tipa automobiļiem viens no svarīgākajiem parametriem ir mērījums, cik tālu no zemes atrodas automašīnas vēders. Lielākajai daļai krosoveru šis attālums būs mazāks par 20 centimetriem, turpretim Volvo V60 CC ieraksts tehniskajā pasē vēsta, ka tas būs 21 cm. Tas ir ļoti daudz, lai iebrauktu, izbrauktu vai pārbrauktu, ja Volvo V60 CC īpašniekam radīsies tāda vajadzība. Daudzpusīgs auto, kas pēc izmēriem nav nedz par mazu, nedz par lielu. Vietas ir gan pasažieriem, gan bagāžai, tostarp bagāžas nodalījumā zem grīdas varēs atrast pat mazizmēra rezerves riteni. Braukšana ir patīkama un droša, funkcionalitāte un drošības asistentu atbalsts ir līmenī, arī pie vertikālās planšetes ar laiku var piešauties un tā dzīlēs atrast visu, kas nepieciešams. Brauciena laikā labāk gan to nedarīt, jo ekrāna bakstīšana noteikti ir bīstamāks pasākums nekā zvanīt vai pieņemt zvanus pa mobilo viedtālruni.

"Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi".

Tā intervijā laikrakstam Diena saka Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns.

Fragments no intervijas

Jūs dažādu krīžu vadīšanā asistējat, iespējams, jau kādu desmito valdību. Vai šī valdība tiešām tik dramatiski atšķiras, vai vienkārši krīze ir nepieredzēta, ka mums tik slikti sokas ar tās vadību?

Nu te droši vien ir komplicēti jāatbild. Krīze neapšaubāmi ir nebijusi, tas ir jāatzīst. Bet atšķirības, protams, arī ir. Salīdzinot ar citām valdībām, šajā valdībā, ja es tā tīri subjektīvi varu vērtēt, nav vadības, process netiek vadīts. Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi. Šobrīd bieži vien ir grūti saprast un izdibināt, kāds ir mērķis, sasniedzamais rezultāts.

Piektdien, 11.jūnijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju uzsāka ceļu satiksmes drošības kampaņu «Izguli reibumu!», kuras mērķis ir samazināt iereibušu šoferu atrašanos pie stūres, kā arī šādos negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu.

Ar sociāli izglītojošo kampaņu Izguli reibumu! sabiedrība tiks atkārtoti aicināta atbildīgi attiekties pret transportlīdzekļa vadīšanu un nesēsties pie stūres reibumā, novērtējot savas vai apkārtējo rīcības iespējamās sekas. Šogad īpašs uzsvars tiek veltīts nākamajam rītam pēc svinēšanas, jo autovadītāji mēdz savu veselības stāvokli novērtēt pārlieku optimistiski, uzskatot, ka ir spējīgi pilnvērtīgi vadīt transportlīdzekli.

Atskatoties uz 10 gados paveikto

«Atskatoties uz padarīto, varam droši teikt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs, kas ir arī atmaksājies. Šajā laikā ir radītas 10 sociāli izglītojošās kampaņas, palielināti naudas sodi «dzērājšoferiem», izveidota pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviests cietumsods pārkāpējiem. Tāpat arī policija aktīvi iesaistījusies pārkāpēju aizturēšanā un negadījumu novēršanā,» saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.

Mediķi jau sen brīdina cilvēkus par aptaukošanās izraisītajām veselības problēmām, taču Japānas zinātnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka pārlieku liels slaidums esot daudz bīstamāks par resnumu.

Cilvēki, kuriem 40 gadu vecumā ir mazs liekais svars, dzīvo par sešiem līdz septiņiem gadiem ilgāk, nekā ļoti tievie cilvēki. Savukārt aptaukojušies cilvēki dzīvo par pieciem gadiem ilgāk nekā tievie.

S. Kurijama uzsvēra, ka pirms pētījuma bija stereotips, ka tievie cilvēki dzīvo īsāk, jo tie smēķē vai arī ir saslimuši ar kādu slimību, taču izslēdzot no pētījuma šos cilvēkus gala rezultāts praktiski neizmainījās.

Kā galvenais iemesls tam, kāpēc resnie cilvēki dzīvo ilgāk ir tas, ka tievie cilvēki ir uzņēmīgāki pret dažādām slimībām, piemēram, pneimoniju, kā arī tiem ir trauslāki asinsvadi.

Lienes ielas sliktā slava esot pārspīlējums – tur strādājošie uzņēmēji atzinīgi vērtē rajona attīstību pēdējos gados un saredz potenciālu nākotnē, turklāt tas kļūst sakoptāks.

DB viesojās pie uzņēmumiem, kas atrodas Lienes, Avotu un Jāņa Asara ielas krustojumā. Lai gan katrs no aptaujātajiem centās atrast pieklājīgākus vārdus, lai raksturotu iereibušos ļautiņus un prostitūtas, kas it īpaši vakara stundās šeit sastopami, visi atzīst, ka «velns nav tik melns, kā to mālē» – pārsvarā šeit apgrozās solīdi cilvēki, par drošību nav jāuztraucas.

Ērta piebraukšana

Viens no lielākajiem šī rajona plusiem esot ērtā sabiedriskā transporta satiksme, jo ar trolejbusiem vai mikroautobusiem varot aizbraukt kā uz centru, tā Pārdaugavu un Juglu. Ērta piebraukšana esot arī autovadītājiem, jo Lienes, Asaru un citās tuvumā esošajās nelielajās šķērsielās ir iespējams bez maksas novietot automašīnu. «Lielākā daļa klientu ir restorānu un kafejnīcu pārstāvji, kuriem ir ērti piebraukt pie veikala. Vietējie iedzīvotāji iegriežas, bet retāk,» stāsta garšvielu veikala Gourmet Studio menedžere Alma Ozoliņa. Veikals tur atrodas desmit gadus un sākotnēji uzņēmuma īpašnieki, Dimperu ģimene, turpat arī ražojuši garšvielas, bet tagad ražotne ir izveidota Dreiliņos. Uzņēmums telpas ir iegādājies īpašumā. «Optimizējām darba procesu un visu iekārtojām šī veikala telpās. Savukārt tukšās platības iznomāsim kādam citam uzņēmumam, » atklāj A. Ozoliņa.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

«Domāju, ka ZRP [Zatlera Reformu partija] izjuks, par īstu partiju nemaz netopot. Tā ir nodemonstrējusi superātru pussabrukšanas periodu. Jau no paša sākuma tā ir nepareizi veidota - pēc principa, kā students mācās eksāmenam, ja tas paredzēts jau parīt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Kārlis Šadurskis, matemātikas profesors, viens no Jaunā laika dibinātājiem, bijušais izglītības un zinātnes ministrs, vēlāk Repšes komandu pametis un kopā ar domubiedriem veidojis Pilsonisko savienību.

Patlaban viņš pošas uz Eiroparlamentu.

«Nav radīta nopietna bāze. Lielā mērā tie ir gadījuma cilvēki, kas sanākuši kopā. Zatlera kungam vajadzēja ieklausīties labajos padomos, ko viņam devām. Proti, ka tik īsā laikā īstenu partiju radīt nevar. Šobrīd, strādājot valdībā, partijai saliedēties būs grūti. Ap pārvaldītajām ministrijām veidojas ļaužu loks, kas strādā tikai savam vadītājam, nevis kopējās partijas interesēs. Tā bija ļoti liela JL problēma 2002. gadā. Izveidojoties Repšes valdībai, spēka pielikšanas punkts bija Ministru kabinets. Partijas celtniecība apsīka. Atšķirība tikai tā, ka Repšem bija valstisks redzējums un līdera dotības. Man šķiet, ka Zatlera partiju neviens vairs pat necenšas būvēt. Tā bija tikai transporta līdzeklis no Valsts prezidenta kancelejas uz Saeimu. Skatoties, kā Zatlera Reformu partija darbojusies tālāk, redzu kļūdu pēc kļūdas, neveiksmi pēc neveiksmes, avantūru pēc avantūras. Tas rada bažas, ka rīkojums Nr. 2 arī bija tikai mirkļa emocijas. Ja tas ir tā, tad jāsecina, ka šādi ar valsti spēlēties nedrīkst. Iespējams, tauta tika padarīta par eksperimenta trusīšiem, bet šādā veidā prezidenti nespēlējas,» stāstījis Šadurskis.

Vācijas lauksaimnieks, kura ferma šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli perēkli, noliedz, ka viņa diedzētajām sēklām ir jebkāds sakars ar veselībai bīstamo infekciju, raksta The Telegraph.

Fermā netiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, lai diedzētu sēklas un fermas tuvumā nav dzīvnieku, apgalvo Klauss Verbeks, fermas pārvaldītājs. «Es nekā nespēju saprast, kā mūsu audzēšanas process un apsūdzības var tikt apvienotas,» norāda K. Vebereks sarunā ar Vācijas laikrakstu Neue Osnabruecker Zeitung.

«Asni tiek diedzēti tikai izmantojot sēklas un ūdeni, tie netiek mēsloti. Arī citās fermas vietās netiek izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums.»

Jau rakstīts, ka Vācijas varasiestādres par infekcijas perēkli uzskata kādu fermu Uelzenā, Vācijas ziemeļos.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas ferma, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Latvijas valsts simtgades gadā pašmāju kinoteātri skatītājus lutinās ar vietējo kino

«Šis būs absolūta nacionālā «sprādziena» gads, jo kino simtgades projekts kā zīmols ir brīnišķīgi nostrādājis un cilvēkiem ir interesanti zināt, ko Latvijas kinematogrāfisti veido simtgades aspektā. 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad sāka rādīt Melānijas hroniku un bija vēl arī citas veiksmīgas filmas, latviešu filmu apmeklējums bija nedaudz mazāks par Eiropas kino skatīšanos. Šogad, tikai spriežot pēc filmu apjoma, jau zinām, ka procentuāli Latvijas kino kinoteātrī būs vairāk, un prognozēju, ka uz emocionālā pacēluma viļņa cilvēki vairāk apmeklēs nacionālās filmas. Divas vai trīs filmas ir tādas, kuras publiku interesēs jau pēc nosaukuma vien – Bille, Homo Novuss un filma par Žanu Lipki. Domāju, ka filmas, kur galvenās lomas spēlē pazīstami Latvijas aktieri, ir lemtas panākumiem,» paredz kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore Daira Āboliņa.