Jaunākais izdevums

Ārzemju investori Latvijā interesējas par dažāda veida zaļo tehnoloģiju un ekoloģijas uzņēmumiem, kas spēj darboties ar lielu pievienoto vērtību, sacīja bijusī e-lietu ministre un pašreizējā kapitālsabiedrības Eko Investors riska kapitāla fonda pārvaldniece Ina Gudele.

Lai arī konkrētus uzņēmumus neminēja, riska kapitāla pārvaldniece norādīja, ka ārvalstu investoriem Latvijā perspektīva liekas dažāda veida ekoloģiskā pārstrāde, dabai draudzīga ķīmiskā rūpniecība un plastmasas izstrāde. Investori no tuksnešainajām arābu valstīm esot ļoti ieinteresēti dažādās kūdras apstrādes tehnoloģijās, kas paver iespēju uzlabot augsnes auglību. Gudele arī norāda, ka runa ir par uzņēmumiem, kas spēj radīt tehnoloģiski attīstītu produktu: «Kūdru sarakt un salādēt kuģos nav nekāda lielā māka, un tam arī nav īpaši augsta vērtība.»

Uz jautājumu, kādas ir gaidāmās investīciju summas, I. Gudele atbildēja, ka atkarībā no uzņēmuma specifikas tās mēdz ļoti krasi atšķirties, piebilstot, ka nereti uzņēmuma attīstībai pietiekot pat ar samērā nelielu ieguldījumu. Atšķiroties arī tas, cik ātri investors sagaida atdevi no uzņēmuma, kurā ieguldījis savu naudu. Citreiz tie ir trīs līdz pieci gadi, bet citi investori esot gatavi gaidīt līdz pat septiņiem gadiem.

«Eko Investors vienmēr ir bijis viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem. Neskatoties uz to, ka pēdējā riska kapitāla valsts sadalē uzvarēja cits uzņēmums, Eko Investors var piesaistīt citus investorus no ārvalstīm vietējo un citvalstu uzņēmumu investīciju piesaistei,» intervijā skaidroja I. Gudele. «Riska kapitāla būtība ir ieguldīt naudu, uzņēmumam pievienot speciālistu komandu, intensificēt darbu, atrast veiksmīgākos noieta tirgus un paaugstināt uzņēmuma vērtību. Kad tas izdarīts, mēs uzņēmumu pametam.»

AS Eko Investors ir 2000. gadā dibināts investīciju fondu un uzņēmumu pārvaldītājs, līdz šim tas vadījis divu riska kapitāla fondu darbību, kas kopumā veica ieguldījumus vairāk nekā 30 jaunos un strauji augošos uzņēmumos Latvijā. Eko Investors piedāvā gan finansējumu, gan vadības un stratēģisko atbalstu jauniem un perspektīviem uzņēmumiem.

Kā liecina SIA"Firmas.lv informācija, a/s Eko Investors amatpersonu vidū ir Lelde Vītiņa, Viesturs Tamužs, Egils Svars, Māris Simanovičs, Raitis Maurāns un Undīne Būde.

2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 487 223 lati, bet zaudējumi - 104 704 lati.

2012.gadā "Eko Investora" apgrozījums saruka līdz 178 529 latiem, bet zaudējumi pieauga līdz 306 143 latiem.

Kā ziņots, 2008.gada aprīlī Gudele iesniedza rakstu par savu atkāpšanos no ministres posteņa, kuru tā pildīja kopš 2006.gada aprīļa. Gudele nolēma atkāpties no amata pēc tam, kad klajā nāca informācija par valsts budžeta naudas tērēšanu viņas dzimšanas dienas svinībām.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, 2008.gada septembrī Gudele tika iecelta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdē, tāpat Gudelei pieder 37% kapitāldaļu 925 latu vērtībā uzņēmumā SIA "Micro Dators".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu institūcija Altum vērsusies tiesā pret riska kapitāla kompāniju Eko investors par naudas atmaksu saistībā ar sabiedrības pārvaldītā fonda Otrais Eko fonds veiktajiem ieguldījumiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gaidot tiesu, abas puses ir skopas komentāros un nesniedz detalizētu informāciju par projektu, par kuru tiek prasīts atmaksāt naudu, taču noprotams, ka tiesvedība uzsākta saistībā ar Otrā Eko fonda veiktajām investīcijām pirms aptuveni desmit gadiem.

Otrā Eko fonda pārvaldītājs ir riska kapitāla sabiedrība Eko investors. Kā skaidro Altum pārstāve Sandra Eglīte, Altum aizvadītajā gadā ir vērsusies tiesā pret Eko investors, par kura veiktajiem ieguldījumiem, laika periodā līdz 2008.gadam, kompetentā Eiropas Savienības institūcija ir pieņēmusi lēmumu un atzinusi naudas izlietojumu 216 tūkstošu eiro apmērā par nepamatotu, tādēļ šobrīd notiek tiesvedība par šo līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā rezervē teritoriju jaunai ražotnei, kas dos darbu 43 cilvēkiem

Vēsma Lēvalde, 03.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde uz gadu rezervēja teritoriju Lazaretes ielā 8A jeb plānotajā Karostas industriālajā parkā jaunas ražotnes projekta izstrādei.

Projekta pieteicējs ir SIA Aton eko, taču projekta finansētājs ir Krievijas investors, kura vārds pagaidām netiek nosaukts.

Ražošanas apvienība Aton eko izveidota 2011.gadā un nodarbojas ar inženierkomunikāciju projektēšanu un būvēšanu, lokālu bioloģisku attīrīšanas iekārtu ražošanu, uzstādīšanu un apkalpošanu.

Šajā sakarā plānots izveidot ražotni, kuras produkcija būs polipropilēna loksnes un koka plastikāts. Saskaņā ar iesniegto biznesa plānu, uzņēmums plāno investīcijas vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā, lai izbūvētu 41,4 tūkst. m2 lielu ražotni. Ražotnē plānots nodarbināt 43 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad turpināsies aktivitāte apvienošanās un pārņemšanas darījumu tirgū

Žanete Hāka, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Štokenbergs: «Divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas»

Aļona Zandere, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eiropas divkosība nakts aizsegā. Zaļās maskas tiek noņemtas un protekcionisma karogi uzvilkti

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri.

Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas Komisija Parlamentā pompozi prezentēja tās Zaļo kursu, nakts aizsegā – slepus un, pazemojot jauno Eiropas Komisiju, Rietumeiropas zaļie, kreisie un daļa liberāļu kopā ar Somijas prezidentūru sapakoja šo vienošanos.

Kliedzošākais fakts - visiem auto kravu pārvadātājiem būs jādzenā savi auto furgoni ik pēc 8 nedēļām atpakaļ uz savām reģistrācijas valstīm kaut vai 3000 km un kaut vai bez kravas. Zaļie un viņu jūsmīgie domubiedri, kuri tikai dažas stundas pirms tam kaismīgi aplaudēja fon der Leijenas Zaļajam kursam, dienasgaismai izdziestot, piespieda tik būtiski palielināt CO2 izmešus, bezjēdzīgi dzenājot desmitiem tūkstošu kravas automašīnu ar vienu mērķi - jūs nelieniet mūsu, Rietumeiropiešu, bagātajos tirgos!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvija nevarēs izvairīties no ārvalstu IT darbinieku importa

Dienas Bizness, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare būtu spējīga absorbēt divreiz lielāku speciālistu skaitu nekā pašlaik. Katru gadu augstskolas absolvē 1000 jauno IT speciālistu, taču nozare spētu nodarbināt 2000, laikrakstam Diena stāstījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Problēmas cēlonis esot meklējams jau vidusskolā - skolēnu sliktajā eksaktajā sagatavotībā, pārliecināti aptaujātie eksperti.

Eko investors riska kapitāla pārvaldniece Ina Gudele uzsvērusi, ka tā nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma. Aprēķināts, ka Eiropā pašlaik ir 700 000 vakanču IT nozarē. Bāliņa Dienai skaidrojusi, ka speciālistu trūkums saistāms ar informācijas tehnoloģiju straujo izplatību faktiski visās nozarēs. Līdz ar to speciālistus piesaista ne tikai IT, bet visu jomu uzņēmumi, kā arī sabiedriskais sektors un valsts pārvalde. Speciālistu trūkuma dēļ uzņēmumi atsakās īstenot projektus, radīt papildu darbavietas un piesaistīt investīcijas, jo zina, ka nebūs strādājošo, skaidrojusi Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētājas pienākumus sākusi pildīt Kristīne Lomanovska, kurai ir plaša pieredze gan apdrošināšanas, gan banku sektorā, informē SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone.

Uzsākot savu karjeru 1997. gadā, deviņus gadus Kristīne Lomanovska darbojās dzīvības apdrošināšanas jomā, sākotnēji pildot galvenā aktuāra pienākumus un ar 2001. gadu kļūstot par valdes priekšsēdētāju AAS Sampo Dzīvība (pašlaik Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle). 2007. gadā K.Lomanovska kļuva par AS Eko Investors biznesa attīstības vadītāju, darbojoties riska kapitāla fondā un diviem gadiem vēlāk pievienojoties kompānijas vadības komandai kā valdes locekle. Pēdējo piecu gadu laikā K.Lomanovska uzkrājusi vērtīgu pieredzi, darbojoties dažādās pozīcijās Nordea Bank AB Latvijas filiālē – gan kā Uzņēmumu segmentācijas un piedāvājumu attīstības vadītāja, gan kā Nordea biznesa skolas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

BaltCap pārdevis vienu no vadošajiem dārza koka mēbeļu ražotājiem Eiropā

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vadīs Kaspars Vingris un Tālis Laizāns

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) kā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) akcionārs EDzL valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Kasparu Vingri un uzņēmuma valdes locekļa amatā - Tāli Laizānu. Jaunā valde darbu sāks ar šā gada 1. augustu.

Kaspars Vingris līdz šim bija EDzL pagaidu valdes loceklis. Projekta Rail Baltica ieviešanā strādā kopš 2014. gada. Līdzšinējā darba pieredze – EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, SM Dzelzceļa departamenta Rail Baltica nacionālās izpētes projekta vadītājs. Kaspars Vingris ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju publiskajā administrācijā, kā arī absolvējis biznesa augstskolu «Turība», iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA). Kopš 2003. gada K. Vingrim ir plaša pieredze darbā ar ES fondu līdzfinansētu projektu ieviešanu, strādājot gan publiskā sektora institūcijās, gan sadarbojoties ar privātiem uzņēmumiem, gan publiskā sektora institūcijām, veicot vietēja un starptautiska mēroga projektu pieteikumu izstrādi un projektu ieviešanu, informē ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Swisscom kļūst par Verdes pirmo enkurnomnieku

Db.lv, 24.01.2022

Iveta Lāce – biznesa centra Verde komercdirektore, Capitalica Asset Management pārstāve; Elīna Branta – ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja; Andrius Barštys – Capitalica Asset Management CEO, Verde attīstītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom” noslēdzis nomas līgumu ar Rīgas zaļāko biroju kompleksu “Verde”, kļūstot par tā pirmo enkurnomnieku.

Līgums paredz, ka no 2022. gada vasaras “Swisscom” nomās vienu stāvu teju 1500 m2 platībā , bet no 2024. gada vasaras nomās kopumā jau trīs stāvus turpat 4000 m2 platībā ar 200 m2 privātu terasi.

“Swisscom” ir lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Šveicē, kas jau 2020. gada nogalē paziņoja par plāniem līdz 2025. gadam Rīgā veidot savu otro DevOps centru, kas atrodas ārpus Šveices, investējot līdz 20 miljoniem eiro. Uzņēmums noteicis ambiciozu mērķi Rīgā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Izvēle par labu “VERDE” biroju kompleksam ir loģiska un dabiska. Pirmkārt, tāpēc, ka varam augt kopā ar “VERDE”. Saskaņā ar mūsu 2025. gada izaugsmes stratēģiju, ik gadu plānojam savas komandas skaitlisko sastāvu. Šogad no 40 darbiniekiem uz 120 darbiniekiem, 2023. gadā uz 200, bet 2024. gada nogalē – līdz 280 darbiniekiem. Šeit varēsim pakāpeniski augt līdz ar paša biroju kompleksa attīstību. Otrkārt, ilgtspēja ir viena no “Swisscom” stratēģiskajām prioritātēm ar vēl vienu izaicinošu mērķi līdz 2025. gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni ("Net Zero"). Šajā ziņā mūsu vērtības saskan ar “VERDE” vērtībām un mēs redzam, ka kopīgi varēsim īstenot šo mērķi. Un, treškārt, “VERDE” lokācija un nodrošinātā infrastruktūra lieliski atbilst mūsu kā uzņēmuma un mūsu darbinieku vajadzībām,” tā nomas līguma noslēgšanu ar “VERDE” komentē Elīna Branta, ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja.

Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu 

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā...

“Lai arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu paradumus un darba dzīves organizāciju, pasaulē vadošie IT, finanšu un citi uzņēmumi saredz savu nākotnes attīstību lielā mērā saistībā ar pievilcīgas, elastīgas un uz sadarbi vērstas darba vides radīšanu saviem darbiniekiem. Tieši tādas ērtības apvienojumā ar privātu 200 m2 terasi nodrošināsim vienam no straujāk augošajiem IT uzņēmumiem Latvijā - “Swisscom”,” tā komentē Iveta Lāce, biroju kompleksa “VERDE” komercdirektore.

“Biroju tirgus kopš 2021. gada vasaras ir uzņēmis apgriezienus gan Rīgā, gan pārējās Baltijas galvaspilsētās. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši stratēģiju savam nākotnes darba modelim, kas paredz izmaiņas telpu funkcionalitātes ziņā, lai pielāgotos hibrīda darbam – birojā un attālināti. Esam novērojuši, ka nomnieki paliek arvien prasīgāki attiecībā uz biroja telpu kvalitāti, ilgtspēju un iekšējo klimatu. Tirgus jaunpienācēji – finanšu, IT, profesionālo pakalpojumu uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kā arī globālo biznesa pakalpojumu kompānijas ar lielu interesi izskata Rīgu kā savu mājvietu. Verde modernie un zaļie biroji Rīgas centrā šajā ziņā ir ērts un spēcīgs pamats, uz kura būvēt nākotnes biroju un kas var pielāgoties biznesa vajadzībām,” piebilst Ēriks Bergmans, Colliers Baltics partneris un aģentūras vadītājs.

Jau vēstīts, ka abu “VERDE” ēku iznomājamā platība būs 30 000 m2, bet kopējā platība, ieskaitot pazemes autostāvvietu, kas jau ir uzbūvēta - 45 000 m2. Katrā ēkā būs 11 stāvi, kupli apzaļumota un ar āra darba vietām aprīkota 600 m2 plaša terase, kā arī citas ekstras. Pirmā jeb A ēka kļūs par pirmo un vienīgo A klases biroju Rīgā, kas tiks atvērts šogad, jūnijā. Savukārt B ēkas atvēršana paredzēta 2023. gada maijā.

Biroju kompleksa “VERDE” Objekta būvniecības procesu pēc tā attīstītāja - "Capitalica Asset Management", pasūtījuma vada "SBA Group" meitasuzņēmums "Notus Developers", bet projekta ģenerālbūvnieks ir būvkompānija SIA "Velve". Iznomāšanas procesu nodrošina Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra Colliers. Kopumā “VERDE” attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro, un tas būs pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīnā gaidīti Latvijas pārtikas, dabīgās kosmētikas un citu eko produktu ražotāji

Dienas Bizness, 29.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Jānis Goldbergs, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi tiecamies uz zaļāku dzīvi, uz klimatneitralitāti, tāpēc preces un pakalpojumi aizvien biežāk tiek īpaši marķēti, norādot, ka tie ir cilvēkam un videi draudzīgāki nekā citi. Uzņēmumi ir spiesti kļūt zaļāki un ieviest korporatīvās atbildības principus, taču šīs prasības nereti izmanto mārketinga trikiem, lai parādītu organizāciju labāku, nekā tā ir patiesībā, tā rodas zaļie mīti un zaļmaldināšanas prakse.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar kompāniju Kantar veicis pētījumu, kas parāda atšķirīgu izplatītāko marķējuma sapratni, kas gluži kā pierādījums no pretējā parāda iespējas sabiedrības nezināšanu izmantot negodprātīgi. Deviņi jautājumi, tūkstotis atbilžu Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar pētījumu kompāniju Kantar 1000 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem šā gada jūnijā uzdeva jautājumus par deviņiem apzīmējumiem uz precēm vai pakalpojumiem, ko uzņēmēji izmanto, un no atbildēm var secināt, ka ļaudis nereti atšķirīgi saprot marķējumu vai arī vispār tam nepievērš uzmanību.

Pētījuma analīze liecina, ka patērētāji ne tikai neizprot dažādu zaļo apzīmējumu un ekomarķējumu nozīmi. Dati atklāj, ka preču un pakalpojumu ietekmei uz vidi uzmanību pievērš vien 5% Latvijas iedzīvotāju, bet to atbilstībai noteiktiem, uzticamiem vides standartiem – 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valstī tika noteikti stingri ierobežojumi, palielinājies pieprasījums pēc traukiem un konditorejas lietām, novērojusi SIA "Gemoss" vadītāja Ieva Treija. Šobrīd uzņēmums strādā, lai drīzumā atvērtu pirmo "Gemoss" veikalu Vidzemē, kas atradīsies Valmierā.

Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir audzis un, saistībā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem, daudzkārt palielinājies pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem traukiem, ko uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu pasākumu norisi.

Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus visiem, lika arī "Gemoss" vēl vairāk sarosīties un atvērt e-veikalu, lai kļūtu pieejami, neizejot no darba telpām vai mājas.

Gemoss atver e-veikalu 

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss"...

"Šis ir sarežģīts laiks mūsu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tiek ierobežots apmeklētāju skaits, tiek samazināti darba laiki, daudzi cilvēki zaudē darbu un daļa uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību. Tas atstāj iespaidu arī uz mūsu uzņēmumu. Tā kā netiek rīkoti lieli pasākumi un pieņemšanas, tad trauku nomas sektors mūsu uzņēmumā ir ar visbūtiskāko apgrozījuma samazinājumu," stāsta I.Treija.

Aprīlī un maijā uzņēmums piedzīvoja ļoti būtisku apgrozījuma kritumu, jo, ieviešot stingrus ierobežojumus, cieta visa viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma nozare kopumā.

Šajā laikā "Gemoss" iztīrīja savu mācību virtuves noliktavu un atrada virtuves un konditorejas inventāru, kas lietots tikai vienu reizi uzņēmuma organizētajās meistarklasēs un semināros. Uzņēmums nolēma neizmest lietas, bet dot tām jaunu vērtību. Tāpēc vasaras sākumā aicināja visus sanākt kopā un mainīties, tirgoties, iedvesmot – pirmo reizi tika organizēta andele, kurā piedalījās pavāri, uzņēmēji, kulinārijas entuziasti. Uzņēmums plāno šādu pasākumu rīkot vēlreiz, jo tā bija vērtīga pieredze.

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli 

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju,...

Pie uzņēmuma pēc padoma vēršas arī restorāni, kafejnīcas un bāri, pirms tie savas durvis vēruši apmeklētājiem. "Lepojamies un esam gandarīti par ikvienu, kam ir drosme un apņēmība radīt kaut ko jaunu, uzdrīkstēties un atvērt savu uzņēmumu. Nodrošinām gan konsultācijas, iekārtojot virtuves, gan palīdzam izvēlēties piemērotāko virtuves tehniku un traukus. Viens no radošākajiem procesiem ir trauku izvēle, bieži vien uzņēmumu pārstāvji nāk kopā ar dizaineriem un kopā izvēlamies. Joprojām aktuāli ir krāsaini trauki, bet novērots, ka katrs klients vēlas būt unikāls un atšķirties no citiem jau esošajiem viesmīlības uzņēmumiem. Ja uzņēmuma vadībā ir kāds jomas profesionālis, piemēram, šefpavārs, tad daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, ne tikai cenai," stāsta I.Treija.

Uzņēmums novērojis, ka laikā, kad valstī bija noteikti stingri ierobežojumi, daudzi cilvēki pievērsās savu māju sakārtošanai, un novērots, ka palielinās pieprasījums pēc traukiem.

Šogad arī privātmāju īpašnieki ir vēlējušies iegādāties restorānu kvalitātei atbilstošus traukus.

Savukārt privātpersonu sektorā uzņēmums redz palielinājumu pēc konditorejas lietām - mājās cep maizi, gatavo kūkas. Arī uzņēmums izveidojis apmācības internetā, lai cilvēki varētu smelties idejas – gan profesionāliem pavāriem, gan kulinārijas entuziastiem.

Ja skatās pārtikas preču segmentā, tad arvien populārāka kļūst pākšaugu un graudaugu lietošana uzturā. "Mūsu radīts ir zīmols "Just Nature", kas ir īpaši izstrādāta produktu līnija, piedāvājot organismam nepieciešamos graudaugu un pākšaugu produktus. To sortimentu veido turku zirņi, bulgurs, lēcas, kvinoja, kuskuss, pērļu grūbas, dažādi rīsi, zaļie griķi, kā arī alternatīvie milti u.c. interesanti produkti. Mūsu uzņēmumam kādā sektorā vērojams pieprasījuma samazinājums, kādā redzams pieprasījuma palielinājums," pauž I.Treija.

Uzņēmuma klienti ir gan juridiskas personas, gan privātpersonas. "Šobrīd ļoti domājam, kā varam būt kopā ar nozares pārstāvjiem, kā atbalstīt vietējos uzņēmumus un savus klientus. Meklējam jaunus risinājumus un rodam jaunus veidus, kā sadarboties. Piemēram, traukus esam palīdzējuši izvēlēties gan "Bibliotēkai Nr.1", gan Liepājas viesnīcas "Maestro" restorānam, Cēsīs esošajam restorānam "Kest" arī ir pie mums izvēlēti trauki, turklāt tie vēl papildināti ar viņiem raksturīgu zīmodziņu. Mēs esam arī "Monin" sīrupu izplatītājs Baltijā, piemēram, visur, kur redzami šie sīrupi, var teikt, ka tie ir mūsu klienti. Pēdējos gados ir tendence, ka attīstās "private label" produktu segments, mūsu produkcija tiek fasēta arī citu uzņēmumu vajadzībām, jau viņu zīmolu iepakojumos. Piemēram, beziepakojumu preču veikali arī ir mūsu klienti, jo spējam nodrošināt, piemēram, riekstus arī 50 kg iepakojumā. Katrs no mūsu klientiem, zināms vai mazāk zināms, mums ir ļoti svarīgs," teic I.Treija.

"Gemoss" vadītāja stāsta, ka šogad lielāka izaugsme bija vērojama tieši mazajiem restorāniem, viesu mājām un kafejnīcām, kas atradās ārpus Rīgas. Cilvēki izvēlējās drošu ceļošanu un atpūtu tepat Latvijas vai Baltijas ietvaros.

"Covid-19 laikā, kad darbam birojā ir ierobežojumi un cilvēki strādā no mājām, viņi sāk domāt, kā pietrūkst un kā dabūt to, kas bija darbā, un viena no šīm lietām ir kafija. Tiek meklēti risinājumi un vēršanās pie profesionāļiem pēc padoma. Arvien lielākai daļai cilvēku patīk, ka viņi paši var samalt sev svaigu kafiju, cenšas uzputot pienu un veidot zīmējumus. Klasika – zīmējumus mēs mācāmies visi un vēlamies, lai tie būtu arvien labāki. Populārākā kafija kafejnīcās un bāros Latvijas iedzīvotājiem ir cappucino un caffe latte – novērots, ka Latvijā 80% cilvēku kafiju patērē ar pienu. Tendence sāk mainīties, piemēram, arvien biežāk cilvēki izvēlas alternatīvos pienus – mandeļu un rīsu, kā arī iepazīst espresso pasauli," stāsta I.Treija.

Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, cilvēki turpina dzīvot, mācīties un strādāt. "Mainās sabiedrības paradumi, iespējams, rudens un ziemas sezonā būs vērojams klientu samazinājums restorānos un bāros, tā katru gadu notiek arī tūristu skaita samazinājuma dēļ, savukārt pavasarī ceram, ka līdzīgi kā šogad nozarē atkal būs jūtams apmeklētāju pieaugums. Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija šogad jau ir skaļi paudusi savu viedokli, ka ir nepieciešams valsts atbalsts tieši šai nozarei, kas kopumā cieš zaudējumus, domājams, ka arī nākamgad būs nepieciešams papildu atbalsts," pauž "Gemoss" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar mākslīgā intelekta palīdzību rada jaunu programmatūru medicīnas iestādēm

Db.lv, 21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares nākotni ar cēliem mērķiem cenšas torpedēt ne tikai atsevišķas interešu grupas, bet pat politiķi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, kura jāizmanto šeit dzīvojošo cilvēku labklājības nodrošināšanai, nevis jāpārvērš par rezervātu, kurā izaugusī koksne jāsapūdē.

Kā vērtējat mežsaimniecību Latvijā?

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur meža platības ik gadu pieaug, un pašlaik tas jau ir 3,06 milj. ha, savukārt pirms diviem gadiem bija tikai 3,02 milj. ha. Tā kā daudzas bijušās lauksaimniecības zemes ir aizaugušas, reālās mežu platības pat ir lielākas par minētajiem skaitļiem. Protams, zemnieki arī kļūst ekonomiski spēcīgāki, un daļa aizaudzēto tīrumu atkal kļūs par lauksaimniecībā izmantojamām platībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru