Rīdzinieku dibinātās «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānijas «BitFury» vērtība tiek lēsta aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

2011.gadā rīdzinieka Valērija Vavilova dibinātās kompāniju grupas «BitFury» biroji atrodas Sanfrancisko, Vašingtonā, Honkongā, Londonā un Amsterdamā, bet datu centri - Islandē un Gruzijā.

«BitFury» tiek uzskatīta par lielāko «bitcoin» savas nozares kompāniju ārpus Ķīnas. Kā LETA norādīja Petrovs, šobrīd firmas tirgus daļa ir apmēram 10%. «Dažādos laikos ir bijis dažādi, tā ir normāla parādība, vienā brīdī mūsu daļa bija vairāk nekā 45%. Tomēr tas viss notiek viļņveidīgi, jo nozarē ir ļoti liela konkurence,» viņš piebilda.

Petrovs pastāstīja, ka kompānijas vērtība šobrīd tiek lēsta 400 miljonu dolāru apmērā. Tomēr «BitFury» nodarbojas ne tikai ar «bitcoin» transakcijām. Tā ir daudzprofilu kompāniju grupa, kas ir izstrādājusi un ražo pati savu mikročipu «bitcoin» transakcijām, izstrādā programmatūru, būvē datu centrus.

Eiropas blokķēdes «vienradzis» Bitfury, kompānija, kas izcelsmes dēļ tiek saistīta ar Latviju, noslēgusi 80 miljonus ASV dolāru vērtu privāto kapitālieguldījumu raundu (angliski - private placement), liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Raundu vadīja Korelya Capital, Eiropas izaugsmes kapitāla uzņēmums, aiz kura stāv Korejas digitālais milzis Naver Group.

To atbalstījuši arī tādi investori kā Macquarie Capital, Āzijas finanšu institūcija Dentsu Inc., Eiropas ieguldījumu sabiedrība Armat Group, Eiropas fondu pārvaldnieki Jabre un Lian Group, ieguldījumu sabiedrība Argenthal Capital Partners, apdrošināšanas grupas MACSF un Foyer un Galaxy Digital, specializēta digitālo aktīvu tirdzniecības banka. Piedalījies arī iTech Capital, Austrumeiropas privātā kapitāla uzņēmums un vēsturisks Bitfury investors.

«Mēs pievienojamies Bitfury kā vadošais investors neticami aizraujošā laikā gan šai kompānijai, gan blokķēdes ekosistēmai kopumā,» norāda Antoins Drešs (Antoine Dresch), Korelya Capital līdzdibinātājs. «Bitfury ir izaudzis no maza startup uzņēmuma līdz lielākajam rietumu blokķēdes «vienradzim», kam ir pasaules līmeņa vadība un pieredze, pastāvīgi sniedzot inovatīvus risinājumus visā blokķēdes ekosistēmā,» viņš piebilst.

Atsevišķi startup uzņēmumi, lai arī tiek saukti pat par Latvijas Skype, ir reģistrēti citur un nodokļus mūsu valstij neatstāj, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan arvien biežāk dzirdēts, ka Latvija top par Eiropas startup uzņēmumu zelta āderi, patiesībā līdz tam vēl ir tālu. Vēl vairāk – daļa startup uzņēmumu izvēlas reģistrēties citās valstīs mūsu nesakārtotās likumdošanas dēļ.

Viens no spilgtiem piemēriem ir Bitfury – startup uzņēmums, kas attīsta tā saucamo Blockhain tehnoloģiju, kas tiek izmantota ne tikai BitCoin maksājumu darījumu apstiprināšanai, bet arī dažādās citās jomās. Uzņēmums darbojas no 2011. gada, un šogad tā saņemto investīciju apmērs sasniedz jau 90 milj. ASV dolāru. Uzņēmums ir savas nozares līderis, tā bāzes mītne ir ASV, Sanfrancisko, ar ofisiem Vašingtonā, Londonā un Amsterdamā. Tas patiešām ir savas jomas veiksmes stāsts un pakalpojumus sniedz, algojot augstākā līmeņa profesionāļus.

48 gadu vecumā miris viens no interneta telesakaru programmatūras "Skype" izstrādātājiem, igauņu inženieris un investors Toivo Annuss, paziņojusi viņa ģimene.

Annusa atraitne pavēstījusi, ka viņš miris svētdien pēc pēkšņas slimības, taču nav sniegusi sīkāku informāciju.

"Skype" izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Annuss. 2003.gadā viņi nodibināja investīciju kompāniju "Ambient Sound Investments", kas pārvaldīja viņiem piederošās "Skype" mazākuma akcijas. Pēc "Skype" pārdošanas ASV kompānijai "eBay" 2005. gadā "Ambient Sound Investments" sāka aktīvi darboties investīciju jomā, iegādājoties dažādu uzņēmumu akcijas.

2018.gadā "Ambient Sound Investments" aktīvu vērtība bija apmēram 130 miljoni eiro.

Annuss arī darbojies kā individuālais investors.

Teikt, ka tagad visiem jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami, jo viens Skype Latvijas problēmas neatrisinās, un vairāk jādomā par sistēmas radīšanu, kurā attīstīties dažādu jomu talantiem, nākotnes tendenču forumā LMT Smart Future sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Kā sacīja Ozols, uzskatīt, ka Latvijas Skype jeb, kā agrāk sacīja, Nokia izglābs Latviju, nav pareizi, jo situācijā, kad no Latvijas ik dienu aizbrauc autobuss ar cilvēkiem, ar vienu Skype būs par maz un, lai atrisinātu šādu emigrācijas jautājumu, jauns Skype būtu jārada ik nedēļu.

«Kultivēt jaunu uzņēmumu rašanos un pateikt, ka visiem ir jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami,» sacīja Ozols. «Vairāk jādomā par vides un sistēmas radīšanu, kurā attīstīties visdažādāko jomu talantiem.»

Rīgā norisinājās nākotnes tendencēm veltīts forums LMT Smart Future, kurā pasaules līmeņa eksperti un Latvijas viedokļu līderi dalījās savās prognozēs par visdažādākajām tēmām - sākot no tehnoloģijām, biznesa un ražošanas un beidzot ar pilsētvidi un enerģētiku.

Tehnoloģiju gigants Microsoft nolēmis slēgt Skype biroju Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā un atlaist darbiniekus. Šis lēmums ir kā trieciens Londonas cerībām kļūt par tehnoloģiju kompāniju mājvietu, ziņo independent.co.uk.

Pagaidām nav zināms, kad Londonas birojs tiks slēgts, bet potenciāli darbavietas varētu zaudēt 220 cilvēki. Microsoft arī nav komentējusi, vai šis lēmums saistīts ar Brexit (Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības) un cik ilgi tas jau plānots. Taču Skype jau sen ir viens no nedaudzajiem lielajiem Eiropas tehnoloģiju veiksmes stāstiem, tādējādi šāds lēmums Londonai ir īpaši sāpīgs.

Kompānija Microsoft pavēstījusi, ka tā konsolidē Londonas birojus.

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

Darbs globālajā tehnoloģiju uzņēmumā Skype ļāva saprast, kāda ir kļūdas cena, kā tas, ko tu dari, acumirklī ietekmē simtiem miljonu cilvēku ikdienu, stāsta bijušais Skype darbinieks un tehnoloģiju testēšanas uzņēmuma TestDevLab līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

«Redzējām reālas situācijas, kad nelielu nepilnību dēļ 15 minūtes pēc produkta palaišanas tirgū sāk nākt simtiem un tūkstošiem klientu sūdzību pa visiem iespējamajiem komunikāciju kanāliem, redzējām pa ofisu skraidošus cilvēkus ar sarkanām, divas dienas neaizvērtām acīm, kuri strādāja pie labojumu izstrādes un ieviešanas,» stāsta Frišfelds.

«Arī ikdienā kļūdas cena, strādājot mazākos projektos, ir augsta, bet tur tas bija ļoti uzskatāmi,» piebilda Frišfelds.

«Arī nesenais gadījums ar kāda populāra viedtālruņa baterijas problēmām - acīmredzot bija kāda kļūda testēšanas procesā, šādā gadījumā kļūdas cena ir mērāma miljardos, turklāt nauda šajā gadījumā, iespējams, nav pats būtiskākais, tiek ietekmēta arī uzņēmuma reputācija,» piebilda Frišfelda kolēģis Skype un TestDevLab otrs līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Kā liecina lietotāju pieredze, tai skaitā Latvijā, un Skype paziņojums, saziņas platforma piedzīvo plašas un ilgstošas tehniskas problēmas.

Savos komentāros Skype problēmas būtību gan neskaidro.

«Mēs esam informēti par incidentu, kurā lietotāji zaudē savienojumu ar lietojumprogrammu un var nespēt nosūtīt vai saņemt ziņojumus. Daži lietotāji neredz norādi, ka notiek grupas zvans, kā arī ir aizkavēšanās, pievienojot lietotājus savam draugu sarakstam,» sākotnēji vēstīja saziņas platforma.

Otrdien dienas vidū Skype ziņoja, ka redz uzlabojumus un arī lietotāji informē, ka saziņas platforma atkal ir izmantojama. Tomēr joprojām ir lietotāji, kuriem var rasties problēmas - «mēs tās risinām».

Savukārt, jaunākais Skype paziņojums publicēts otrdienas vakarā. Tas vēsta: «Mēs esam veikuši dažus labojumus konfigurācijā un mazinājuši ietekmi. Mēs turpinām uzraudzību un ievietosim atjauninājumu, kad problēma būs pilnībā atrisināta.»

Rīdzinieku dibinātā «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānija «BitFury» popularizē blokķēžu risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, un šādi risinājumi var būt veiksmīgi arī Latvijas publiskajā sektorā, intervijā aģentūrai LETA teica «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

Kompānija jau sadarbojas ar Gruzijas un Ukrainas valdībām elektroniskās pārvaldes sfērā, jo tā uzskata, ka blokķēdes risinājumi var ievērojami atvieglot valsts pārvaldi.

«Blokķēdes iederas ne tikai dokumentu apritē valsts iestādēs. Tā ir ļoti parocīga, bet galvenais, efektīvāka un lētāka sistēma vairumam reģistru, balsošanas platformu, un šī instrumenta izmantošana sniedz priekšrocības konkurences cīņā,» norāda Petrovs.

Pēc Petrova teiktā, viņš ik pa laikam apspriežas ar Latvijas politiķiem un ierēdņiem. Piemēram, ar Danielu Pavļutu, kurš dibinājis Latvijas jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvjiem.

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" martā organizē informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un produktu pārdošanas bezmaksas kursus "TestDevLab Sales School 2020".

Kursu gaitā pieredzējuši nozares profesionāļi sniegs ieskatu IT pakalpojumu un produktu pārdošanas pamatprincipos un metodēs, kas ļauj piesaistīt pasaules mēroga klientus. Labākajiem kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses vietas uzņēmumā.

"Pagājušajā gadā aizsākām apmācību sēriju topošajiem programmatūras testēšanas speciālistiem, kas izvērtās par veiksmīgu un augsti novērtētu iniciatīvu. Šogad vēlamies ne tikai turpināt iesākto, bet arī papildināt piedāvāto kursu klāstu, organizējot apmācības arī topošajiem B2B IT pakalpojumu un produktu pārdošanas speciālistiem," teic Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Apmācības norisināsies "TestDevLab" Rīgas birojā no 16. līdz 20. martam. Kursiem pieteikties tiek aicināts ikviens, kurš vēlas kļūt par veiksmīgu B2B pārdošanas speciālistu un strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Iepriekšēja pieredze pārdošanas jomā nav obligāta, krietni vairāk noderēs vēlme strādāt un apgūt jaunas zināšanas. Uzņēmums nodrošinās visu apmācībām nepieciešamo tehniku, digitālos rīkus un mācību materiālus.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Igaunijas drošības tehnoloģiju jaunuzņēmums Veriff cīnās ar krāpniekiem un nodrošina identitātes pārbaudes risinājumu, kas palīdz attālināti pārbaudīt cilvēka personību

Par to, ka ir svarīgi spēt pārbaudīt personas identitāti, Veriff vadītājs Kārels Kotkass (Kaarel Kotkas) sāka domāt, strādājot TransferWise. Intervijā laikrakstam Dienas Bizness viņš atklāj, ka norisinās darbs, lai tuvākajā laikā būtu arī Latvijā un Lietuvā.

Fragments no intervijas:

Vai ideja par Veriff radās, strādājot TransferWise?

Es mācījos 12. klasē un saņēmu zvanu no TransferWise, un viņi piedāvāja satikties un atrast veidu, kā sadarboties. Tad es pamanīju, ka šeit ir biznesa iespēja, bet ir ļoti dārgi izveidot tādu sistēmu, kas cīnās ar krāpniekiem vienas kompānijas iekšienē. Tāpēc es meklēju investorus, lai izveidotu specializētu kompāniju, kas var piedāvāt šo pakalpojumu dažādiem uzņēmumiem.

Latvijas audio tehnoloģiju iesācējuzņēmums «Sonarworks» piesaistījis investīcijas pusmiljona eiro apmērā no Igaunijas riska kapitāla fonda «Karma Ventures», kuru radījuši divi uzņēmuma «Skype» līdzdibinātāji, informē «Sonarworks» vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

Iecerēts, ka jaunās investīcijas ļaus attīstīt produktus, kas būtiski uzlabos mūzikas klausītāju pieredzi visā pasaulē.

Uzņēmums «Sonarworks» radījis unikālu programmatūru, kas būtiski uzlabo skaņas kvalitāti austiņās un skaļruņos. «Mūsu kā uzņēmuma misija ir nodrošināt absolūti perfektu mūzikas skanējumu no jebkurām jau esošām austiņām vai skaļruņiem, ņemot vērā gan mūzikas radītāju ieceri, gan klausītāju dzirdes īpatnības,» stāsta H. Bēms.

«Mēs jau kādu laiku esam sekojuši līdzi «Sonarworks» darbam, un uz mums atstājusi iespaidu gan viņu izstrādātā tehnoloģija, gan bizness, ko uzņēmums izveidojis profesionālo skaņu inženieru segmentā,» norāda «Karma Ventures» partneris Kristians Lanemā (Kristjan Laanemaa). «Šobrīd, kad «Sonarworks» komanda ir prezentējusi arī plaša patēriņa produktu un pirmās tirgus atsauksmes rāda, ka šī ir ļoti interesanta biznesa izaugsmes iespēja, mēs nolēmām atbalstīt uzņēmuma plānus ar investīcijām.»

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Baltijā ir labs startup potenciāls, jo te ir pieeja diezgan labiem talantiem, izmaksas ir relatīvi zemākas un šejienes cilvēkiem ir pieredze tehnoloģiju biznesu veidošanā, bet pats galvenais ir domāt globāli no pirmās dienas

Tā uzskata Nilans Peiris (Nilan Peiris), starptautiskās naudas pārvedumu platformas TransferWise izaugsmes vadītājs. Kompānijas dibinātāji ir igauņi Kristo Kērmans (Kristo Käärmann) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus), un līdz šim TransferWise ir piesaistījis 91 miljonu dolāru investīcijas. Vairāk par šobrīd zināmākās Igaunijas izcelsmes startup kompānijas attīstību un izaicinājumiem, ar ko saskaras citi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, viņš pastāstīja intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Latvijā zinām TransferWise kā igauņu kompāniju. Kādi ir Baltijas lielākie izaicinājumi, lai parādītu, ka te ir labi startup un ekosistēma?

Iespējkapitāla fonds “Plural” paziņojis par 400 miljonu eiro fonda izveidi, lai sekmētu jaunuzņēmumu izveidi Eiropā.

Kapitāls piesaistīts tikai 18 mēnešus pēc debijas fonda izveides, un tas sniegs atbalstu jaunuzņēmumu dibinātājiem arī Latvijā, palīdzot attīstīt dažādus inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus globālu izaicinājumu pārvarēšanai.

“Esam gandarīti par uzņēmēju izrādīto uzticēšanos mums un iespēju tos atbalstīt centienos ar tehnoloģiju palīdzību rast risinājumus globāla mēroga izaicinājumiem, sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar nevienlīdzīgu piekļuvi izglītībai vai veselības aprūpei. Tādu vienradžu kā “Skype”, “Wise” un arī “Printful” pieredze ir apliecinājusi, ka viens veiksmīgs jaunuzņēmums var veicināt visas nozares izaugsmi un sekmēt arī citu jaunuzņēmumu dibināšanu, tāpēc esam gatavi atbalstīt līdzīgi domājošos uzņēmējus no visas Eiropas, tostarp Latvijas,” norāda Karīna Namiha (Carina Namih), Plural partnere.

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Katru gadu notiek daudzi tehnoloģijām un jaunuzņēmumu kultūrai veltīti pasākumi – lai izdotos labs pasākums, nepieciešams vērtīgs saturs

Vaicāta, kā noorganizēt labu tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferenci, šonedēļ Tallinā notiekošās konferences Latitude59 vadītāja Kadri Sundja norāda, ka pats svarīgākais ir koncentrēties uz vērtības radīšanu jaunuzņēmumiem un investoriem – viss pārējais dabiski sekos. Digital Freedom Festival organizators Juris Šleiers norāda, ka būtiska sastāvdaļa ir saturs un izdzīvos tas pasākums, kuram ir visspēcīgākais, visinteresantākais, visnoderīgākais saturs, jo cilvēki apmeklē konferenci tieši tādēļ. «Nepieciešams kokteilis no zvaigznēm, kas iedvesmo festivāla apmeklētājus, kuras cilvēki vēlas redzēt klātienē, un kaut kā ļoti praktiska, lai, atgriežoties no festivāla, atmiņā paliktu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī «sausais atlikums», ko var izmantot sevis un sava biznesa izaugsmei,» viņš teic. J. Šleiers Digital Freedom Festival dēvē par «festivālu», nevis vienkārši par konferenci, jo tā ir daudznotikumu platforma, kur ir lielās un paralēlās mazās skatuves, meistarklases, dzīvā mūzika un telpas, kurās cilvēki var tīklot, jo, lai rastos bizness, būtiska ir tikšanās un kontaktu veidošana. «Cilvēki, kuri rīko festivālu, ir pipars, kas piedod asumu kopējai sajūtai. Konference ir dzīvesveids. Nevar noorganizēt festivālu, kurā ir «draivs», ja neesi tajā līdz ausīm,» uzskata J. Šleiers.